Aptaukošanās kļuvusi par plaši izplatītu problēmu visā pasaulē un arī Latvijā. Paradokss, ka mūsdienu cilvēku svars pieaug proporcionāli diētu grāmatu skaitam. Daudziem ārstiem jākonsultē pacienti ar lieko svaru un aptaukošanos un jāuzklausa pacientu stāsti par dažādu diētu izmantošanu, tāpēc šajā rakstā dažas populārākās svaru mazinošās diētas aplūkotas no profesionālā viedokļa. Ar frāzi “profesionālais vērtējums” mēs saprotam profesionālo asociāciju atzinumus, vadlīnijas, kas veidotas pēc zinātniskiem pierādījumiem.
Diētu klasifikācija
Lai diētu klāsts būtu pārskatāmāks, tās klasificētas. Tabulā uzskaitītās diētas ir tikai neliela daļa no visām piedāvātajām diētām svara mazināšanai. Attēlā redzams uzturvielu daudzums populārākajās diētās.
Atkinsa diēta
Olbaltumu diētas ir vienas no populārākajām. Par to pamatlicēju var uzskatīt Robertu K. Atkinsu. Pirmo reizi Atkinsa diēta proponēta 1972. gadā, piedāvājot ļoti pievilcīgu veidu svara zaudēšanai: var ēst gaļu, sviestu, olas, sieru, ja vien uzturā strikti ierobežo ogļhidrātus.
Attēls
Uzturvielu daudzums populārākajās diētās
Diētas būtība
Atkinsa diētas pamatā ir olbaltumvielu daudzuma palielināšana uzturā, samazinot ogļhidrātu patēriņu līdz minimumam un papildus lietojot uztura bagātinātājus - vitamīnus, minerālvielas, kā arī regulāra fiziska aktivitāte. Programmai ir vairākas fāzes. Pirmajā fāzē ogļhidrāti ierobežoti līdz 20 g/diennaktī. Uzturošajā fāzē - 40 g/diennaktī. Diētā citu ierobežojumu nav. Uzturā ļoti daudz gaļas, sviesta, siera, olu. Diennaktī rekomendējamais uzņemtās enerģijas daudzums - 1200 kcal.
Uzņemot ļoti maz ogļhidrātu, organisms izmanto ogļhidrātu rezerves - glikogēnu un atbrīvo ūdeni. Sākumā zaudē svaru uz ūdens rēķina. Var draudēt dehidratācija. Ogļhidrātu deficīta apstākļos (kas ir arī badošanās laikā, dekompensēta cukura diabēta gadījumā) kā enerģijas avots tiek izmantotas olbaltumvielas (glikoneoģenēze). Organismā veidojas ketoacidoze. Ketonvielas mazina apetīti. Pēc tam tiek izmantoti arī tauki. Autors diētas radīšanā ņēma vērā faktu, ka ogļhidrāti aktivizē insulīna sekrēciju, savukārt tas stimulē apetīti un veicina tauku izgulsnēšanos.
Ieguvumi
Lielai daļai cilvēku patīk ar uzturu uzņemt daudz olbaltumvielu, tauku. Mazinās apetīte, vieglāk ievērot kaloriju ierobežojumus uzturā. Pētījumi apliecina zema blīvuma lipoproteīdu, holesterīna un triglicerīdu rādītāju īstermiņa uzlabojumus, to var skaidrot ar ierobežotu kaloritāti un svara samazināšanos, tiek sekmēta tauku apmaiņa.
Riski
Uzturā daudz piesātināto tauku, holesterīna. Šāda diēta var paaugstināt kardiovaskulāro slimību, vēža risku (abos gadījumos profilaksei iesaka lietot mazāk sarkanās gaļas, dzīvnieku tauku, vairāk sakņu, dārzeņu, augļu, pilngraudu produktu). Pacientiem ar kompromitētu nieru un/vai aknu funkciju palielinātais olbaltumvielu daudzums uzturā orgānu funkciju var pasliktināt. Pārlieks olbaltumvielu daudzums sekmē kalcija ekskrēciju, osteoporozi, var sekmēt podagras attīstību (novēro hiperurikēmiju). Tāpēc par kontrindikācijām Atkinsa diētai uzskata nieru slimības, aterosklerozi, sirds išēmisko slimību, dislipidēmiju, hroniskas aknu slimības, cukura diabētu. Diēta satur par maz vitamīnu (folātu, B6 vitamīna), minerālvielu (kalcija, kālija), balastvielu. Balastvielu trūkums var izraisīt gremošanas traucējumus.
Daži speciālisti uzskata, ka ogļhidrātu ierobežošana samazina fiziskās slodzes toleranci, tomēr dati ir pretrunīgi. Biežākie nevēlamie blakusefekti: smakojoša elpa, milzīgs nespēks, aizcietējumi, slikta dūša, dehidratizācija, krampji.
Profesionālais vērtējums
Insulīna teorija nav pilnīga, jo insulīns sekmē tauku izgulsnēšanos tikai tad, kad ir pārmērīgs kilokaloriju daudzums uzturā. Diētas sekas un blakusparādības nav pietiekami pētītas. Ir pierādījumi par diētas efektivitāti sākumposmā. Tomēr trūkst pierādījumu par ilglaicīgas diētas ievērošanas rezultātiem gan attiecībā uz ķermeņa masu, gan potenciālajām veselības problēmām. Ja ir vēlēšanās sekot ēšanas plānam "maz ogļhidrātu/daudz proteīnu", ieteicamāk ir lielāko daļu olbaltumu uzņemt no augu valsts pārtikas produktiem (sojas burgeriem, tofu, sojas piena, riekstiem un augstu šķiedrvielu daudzumu saturošiem pilngraudu produktiem), nevis dzīvnieku izcelsmes produktiem.
Laika gaitā diētas pamatnostādnes tiek koriģētas, lai atjaunotu sabiedrības interesi. 1990. gados diēta pilnveidota, rekomendējot daudz olbaltumu, balastvielu, maz cukura un nemaz trans-taukskābju. Vēlāk tika izveidotas citas olbaltumu diētas, kas vairs nesaturēja tik lielu olbaltumvielu daudzumu, uzsvēra arī citas produktu grupas.
Dīna Orniša diēta
Kardiologs, Sanfrancisko universitātes medicīnas profesors Dīns Ornišs kopš 1990. gadiem veicis pētījumus par uztura ietekmi uz veselību un izveidojis šo diētu.
Diētas būtība
Diēta ir ar ļoti zemu tauku saturu un augstu šķiedrvielu saturu. Diētas pamatā ir veģetārisma principi. uztura režīms stingri ierobežo arī vienkāršo ogļhidrātu - cukura un medus - lietošanu. Galvenais mērķis ir sirds un asinsvadu slimību riska novēršana, kā arī svara samazināšana. Diēta ir strikta - tikai 10% no kopējā kaloriju daudzuma tiek uzņemta ar taukiem.
Ieguvumi
Orniša diēta mazina sirds un asinsvadu slimību risku, kā arī pazemina insulīna, holesterīna un C reaktīvā proteīna saturu. Uzņemot uzturā lielu daudzumu augļu un dārzeņu, organisms tiek apgādāts ar daudzām augu valsts izcelsmes bioloģiski aktīvajām vielām. Sāta sajūtu rada lielais balastvielu daudzums.
Riski
Uzturā lietojot pārāk daudz šķiedrvielu, piemēram, kviešu graudus un klijas, sievietēm pēc 50 gadu vecuma pieaug osteoporozes risks. Nelietojot uzturā pietiekami daudz piena produktu, var būt nepietiekama kalcija uzņemšana. Turklāt cilvēkiem, kas uzturā pieraduši lietot gaļu, šo diētu ievērot ilgstoši ir apgrūtinoši.
Profesionāls vērtējums
Bērniem (jo īpaši meitenēm) šī diēta nav ieteicama. Grūtniecēm un cilvēkiem, kam ir anēmija, pacientiem ar osteoporozi, kā arī cilvēkiem, kas nedrīkst uzņemt lielu kālija daudzumu, ieteicams konsultēties ar ārstu. Papildus noteikti jāuzņem dzelzs, cinks, B12 vitamīns un zivju eļļa. Treknas gaļas izslēgšana no ēdienkartes un liels dārzeņu un augļu daudzums uzturā pazemina sirds un asinsvadu slimību risku.
Asinsgrupas diēta
Šīs diētas autors ir naturopāts Pīters D'Adamo: viņam nav ne medicīniskas, ne biologa izglītības, viņš naturopātiju mācījies koledžā Sietlā. 1996. gadā izdotas pirmās grāmatas Live Right for Your Type un Cook Right for Yor Type.
Diētas būtība
Ir četras diētas, kas atbilst četrām asinsgrupām. Autors uzskata, ka ikviena cilvēka reakcija uz konkrētu ēdienu atkarīga no asinsgrupas un to iespaido cilvēka ģenētiskās īpatnības:
0 asinsgrupas pārstāvji tiek raksturota kā "mednieki", viņiem nepieciešams ēdiens ar augstu lieso olbaltumvielu saturu- no ķimikālijām brīva dzīvnieku vai putnu gaļa un zivis, bet ierobežots daudzums graudaugu, pākšaugu;
A asinsgrupas īpašnieki atbilstot "zemkopju tipam" - jāēd veģetāra pārtika;
B asinsgrupai piederot nomadi - ieteicama gaļa (izņemot putnu), piena produkti, graudaugi, pākšaugi, dārzeņi, augļi;
AB asinsgrupas pārstāvji mērenās devās drīkstot ēst visu.
Autors uzskata, ka pārtikas olbaltumvielas lektīni atrodami dažādos produktos un nesader ar konkrētas asinsgrupas antigēniem, tāpēc "uzbrūk" kādam orgānam vai orgānu sistēmai. Saskaņā ar šo teoriju izveidots katrai asinsgrupai kaitīgo produktu saraksts. Katras asinsgrupas pārstāvjiem tiek rekomendēts arī dažu produktu (piemēram, gaļas, piena) lietošanas reižu biežums nedēļā, kā arī vienas porcijas apjoms. Plānā iekļauti arī fiziskie vingrinājumi, stresa kontrole un veselībai kaitīgu faktoru iznīcināšana.
Ieguvumi
Daļai cilvēku palīdz mazināt svaru, jo viņi, piemēram, atsakās no cūkgaļas lietošanas, ko pirms tam lietojuši pārāk daudz. Daļai uzlabojas gremošanas sistēmas darbība, jo viņi uzturā sāk lietot daudz dārzeņu.
Riski
0 asinsgrupas cilvēkiem diēta rekomendē uzturā lietot galvenokārt gaļu un ierobežot pākšaugu un graudaugu patēriņu. Šāds uzturs nav piemērots, piemēram, cilvēkiem, kam ir sirds un asinsvadu saslimšanu risks vai cukura diabēts. A asinsgrupas īpašniekiem iespējams dzelzs deficīts.
Tabula
Populārākās diētas svara samazināšanai
Profesionāls vērtējums
Asinsgrupas ietekmei uz metabolismu nav pierādījumu, tā ir tikai autoru hipotēze. Daļai cilvēku palielināta ogļhidrātu uzņemšana paaugstina triglicerīdu līmeni plazmā. Daudzos gadījumos paaugstināts jutīgums pret ogļhidrātiem sekmē insulīna rezistences veidošanos. D'Adamo hipotēze nav pārbaudīta prospektīvos nejaušinātos klīniskos pētījumos. Ierobežojot konkrētu produktu (dažreiz pat grupu) lietošanu uzturā, var samazināt ķermeņa masu, jo tiek uzņemts mazāk enerģijas (kcal), taču tam nav saistības ar asinsgrupu. Arī viedoklis, ka A, B un AB asinsgrupas ir jaunākas nekā 0 asinsgrupa, ir hipotētisks. Lektīni atrodami sēklās, graudaugos, pupās. Lielākā daļa lektīnu ir organismam nekaitīgi, bet tie, kas ir zaļajās pupiņās, tiek padarīti nekaitīgi vārīšanas laikā, termiski neapstrādāti tie ir toksiski visiem neatkarīgi no asins grupas.
Makrobiotika
Šo kustību sāka japāņu ārsts Yukikazu Sakurazawa (1762-1836). Mērķis bija gara un veselīga dzīve, un to nosauca par makrobiotisku. Viņš proponēja, ka var ārstēt jebkuru slimību, ieskaitot šizofrēniju, sifilisu un slapināšanu gultā.
Diētas būtība
Diētu pamato iņ un jan princips - enerģiju kustība, ņemot vērā skābju-sārmu radīto vidi organismā. Makrobiotiķi proponē, ka veselību nosaka kālija un nātrija attiecība organismā. Makrobiotika pēta cilvēka garīgo stāvokli, tur meklējot saslimšanas cēloni. Uzmanība tiek pievērsta arī apkārtējai videi, kas ietekmē saslimšanu. Tiek piedāvātas receptes ēdiena pagatavošanai dažādu saslimšanu gadījumos. Makrobiotikas pamatlicēji uzskata, ka produktu "zelta proporcija" ir 50-60% nemaltu graudu, zivju, riekstu, 5-10% sēklu, 25-30% dārzeņu, no kuriem 10% ir pākšaugi, un 5% jūras augu. Ūdens dzeršana ierobežota.
Ieguvumi
Uzturā tiek patērēti vietējās izcelsmes produkti, kas ir ekoloģiski audzēti un tiek patērēti atbilstīgi sezonai. Daudz tiek lietoti dārzeņi gan svaigā, gan sagatavotā veidā, kā arī pilngraudu produkti. Līdz ar to organisms tiek nodrošināts ar vitamīniem, mikroelementiem, balastvielām un citām uzturvielām.
Riski
Atteikšanās no jan produktiem (dzīvnieku valsts produktiem) rada risku, ka organisms nesaņems visas nepieciešamās uzturvielas. Reģistrēti malnutrīcijas, cingas gadījumi. Šāds uzturs satur maz kalcija. Ūdens nepietiekamība sekmē atūdeņošanos.
Profesionāls vērtējums
Makrobiotiskā uzturā ir maz tauku, daudz balastvielu un ogļhidrātu. Tā ir pārsvarā veģetāra diēta, kas galvenokārt saistīta ar dzīvesveidu un dzīves filozofiju. Atšķirībā no daudzām diētām sastāvs nav noteikts un var mainīties atbilstīgi cilvēka veselības stāvoklim. Pētījumi norāda zemāku seruma lipīdu līmeni un asinsspiedienu cilvēkiem pēc makrobiotiskas diētas ievērošanas salīdzinājumā ar vispārējo populāciju. Iespējams, tā var pazemināt sirds un asinsvadu slimību un vēža risku, tomēr nav pārliecinošu pētījumu par diētas efektivitāti. Daži makrobiotiskā uztura ieteikumi šobrīd ir populāri arī profesionāļu vidē, piemēram, produkti, kas auguši patērētāja tuvīnā apkaimē, un bioloģiskā pārtika. Tomēr jāuzsver, ka ir augsts daudzu uzturvielu deficīta risks.
Glikēmiskā indeksa diēta
1980. gados dr. Deivids Džekinss (David Jenkins ) veica pētījumus Toronto universitātē, lai noskaidrotu, kādi produkti ieteicami diabēta slimniekiem. Tika radīta glikēmiskā indeksa teorija - vienkāršo un salikto ogļhidrātu dažādā spēja paaugstināt glikozes līmeni asinīs.
Diētas būtība
Dažādi ogļhidrāti nevienādi ietekmē glikozes un insulīna daudzumu asinīs. Glikēmiskais indekss (GI) mēra ātrumu, ar kādu ogļhidrāti tiek sagremoti un pārvērsti glikozē. Produkta GI nosaka cukura līmeņa pieaugumu asinīs divu stundu laikā pēc testa maltītes, kas satur 50 g ogļhidrātu. Jāņem vērā, ka testa maltīte satur 50 g ogļhidrātu, taču izvēlētā produkta svars un daudzums var atšķirties. Par standartu, t.i., par 100, pieņemta glikoze. Ir arī tādi GI, kur par standartu pieņemta baltmaize. Tas nozīmē, ka tiek salīdzināta kāda produkta izraisīta cukura līmeņa paaugstināšanās asinīs ar 100 g baltmaizes radīto efektu, pieņemot šo baltmaizes daudzumu par 100 vienībām. GI ir ogļhidrātu kvalitāti raksturojošs parametrs.
GI diēta rekomendē produktus ar zemu GI, kuri nodrošina lēnu glikozes kāpumu asinīs, pakāpenisku insulīna izdalīšanos, rodas labāka sāta sajūta un tiek uzņemts mazāks uztura daudzums. Jo GI augstāks, jo straujāks ir glikozes līmeņa kāpums asinīs, un, iespējams, glikoze vairāk izgulsnējas rezervēs un vairāk veidojas tauki.
Ieguvumi
Diēta ir daudzveidīga un līdzsvarota. Tajā iekļauti pilngraudu produkti, dārzeņi, augļi, liesa gaļa, zivis. Tā remdē izsalkumu uz ilgu laiku, jo cukura līmenis asinīs pazeminās lēnām, sāta sajūta saglabājas ilgāk. Daudzos pētījumos pierādīts, ka uzturs ar zemu GI uzlabo cukura diabēta kontroli pacientiem gan ar 1. tipa, gan ar 2. tipa cukura diabētu un pazemina hipoglikēmiju risku. Cukura diabēta pacientiem, kas uzturā vairāk lieto produktus ar zemu GI, pazeminās sirds un asinsvadu slimību risks un ir augstāks augsta blīvuma lipoproteīnu līmenis.
Riski
Bieži par GI diētām tiek sauktas arī diētas, kas satur ogļhidrātus ar GI, bet būtībā ir proteīnu diētas, līdz ar to var rasties šīm diētām raksturīgās problēmas.
Profesionāls vērtējums
Nav ilglaicīgu prospektīvu pētījumu, kā šī diēta ietekmē ĶMI (ķermeņa masas indeksu). Ir pārliecinoši dati par tās pozitīvo ietekmi uz glikozes un insulīna vielmaiņu, tātad tā ir piemērota cukura diabēta slimniekiem.
Uztura izvēlē ne vienmēr var vadīties tikai pēc GI, tam ir mazāka nozīme, ja produktā ir maz ogļhidrātu, tāpēc izveidots termins "glikēmiskās slodzes indekss" (Glicemicload ), ar ko novērtē ogļhidrātu daudzumu un kvalitāti ēdiena porcijā, ņemot vērā produkta GI un porcijas lielumu.
Produktu ražošanas tehnoloģija (īpaši maizei, makaronu izstrādājumiem), pagatavošanas veids, kombinācija ar citiem produktiem maina produktu GI. Jo vairāk šķiedrvielu ēdienā, jo zemāks GI. Baltmaizei GI ir augstāks nekā pilngraudu maizei, dažiem augļiem, piemēram, apelsīniem, ir zemāks nekā apelsīnu sulai. Basmati rīsiem ir zems, bet īso graudu baltajiem rīsiem - augsts. Ne vienmēr zems GI būs ļoti veselīgam ēdienam. Arī tauki pazemina GI. Treknām kūkām ir zems GI. Pienam ar augstāku tauku saturu ir zemāks GI nekā pienam ar zemāku tauku saturu. Kopumā šī diēta vērtējama pozitīvi, jo metodes pamatā ir dažādu, pārsvarā veselīgu produktu izmantošana, nevis atteikšanās. Lai diētu sekmīgi īstenotu, nepieciešama tabula ar produktu sarakstu un GI lielumu.
Dalītais uzturs
Diētas autors ir dr. Hejs (William Howard Hay ). Tā tika radīta XX gadsimta 30. gados.
Diētas būtība
Arī šī diēta tiek proponēta kā organisma atveseļošanas plāns. Autori uzskata, ka dažādi uztura produkti cits citam traucē asimilēties. Dalītā uztura princips: iedalot pārtikas produktus trīs grupās (ogļhidrāti, neitrālie produkti, olbaltumvielas), uzņemt produktus pareizā secībā, lai nodrošinātu ātru un pareizu šo produktu pārstrādi. Piemēram, olbaltumvielas kuņģī un zarnu traktā izraisot skābas reakcijas kuņģa sulas izdalīšanos un skābe esot nepieciešama to sagremošanai, savukārt ogļhidrātus saturošie produkti izraisot sārmainas reakcijas kuņģa sulas veidošanos un to sagremošanai nepieciešama sārmaina vide (neņemot vērā, ka sālsskābe ir kuņģa sulas sastāvdaļa un kuņģa vide ir skāba). Ja šos produktus lietojot kopā, lielākā daļa gremošanas sulu neitralizējas kuņģī. Pārāk daudz skābes kaitējot veselībai.
Ieguvumi
Vērā ņemamu ieguvumu nav. Bieži, lietojot dažādas produktu grupas dažādos laikos, vienā ēdienreizē tiek apēsts mazāks produktu daudzums, līdz ar to netiek uzņemtas liekas kalorijas. Pozitīvi vērtējams arī uztura princips lietot produktus ar mazāku kaloriju daudzumu - maztauku piena produktus, liesu gaļu.
Riski
Nav ieteicams ievērot šo diētu, jo, stingri ievērojot visus ieteikumus, gremošanas procesi izmainās un parastā, jauktā uztura sagremošana var tikt traucēta.
Profesionāls vērtējums
Teorija orientēta uz fizioloģijas pētnieka Pavlova eksperimentiem, kas veikti XIX gadsimta beigās. Šīs idejas nav savienojamas ar mūsdienu fizioloģijas un bioķīmijas atziņām. Jaunākie zinātniskie pētījumi pierāda pretējo - organisms vislabāk asimilē jauktu barību. Ir vieglāk sagremot dažādas uzturvielas mazākā daudzumā, nevis vienu lielā daudzumā. Daži šīs diētas ieteikumi ir pozitīvi un palīdz mazināt svaru: lēni ēst, sakošļāt, neēst pirms gulētiešanas. Diēta bieži ir sadzīvē grūti piemērojama - jāatsakās no konditorejas izstrādājumiem, piena.
Īss citu diētu apskats
Maģiskās viena ēdiena vai produktu kombinācijas diētas ir efektīvas tikai īstermiņā. Svars zūd, jo tiek uzņemts mazāk kaloriju, bet tās ir vienveidīgas, grūti tolerējamas un ilgākā laikposmā radīs uzturvielu deficītu.
Diētas ar īpaši paaugstinātu balastvielu daudzumu (pilngraudi, pākšaugi, dārzeņi, saknes, augļi) sniedz labu sāta sajūtu un nodrošina ar vitamīniem, minerālvielām, antioksidantiem, fitoestrogēniem. Tomēr šāda veida diētas, ja netiek uzņemts pietiekami daudz šķidruma, var izraisīt zarnu obstrukciju, balastvielām uzbriestot kuņģī un absorbējot šķidrumu. Šāds uzturs kavē dzelzs un citu minerālvielu uzsūkšanos, ilgtermiņā var radīt kalcija deficītu.
Sautbīčas (South Beach ) diēta, saukta arī par Dienvidu pludmales diētu vai tās izgudrotāja amerikāņu kardiologa Agetstona (Arthur Agatston ) vārdā, pieder populārākajām diētām. Diētas pamatdoma: izslēgt uzturā ogļhidrātus ar augstu GI, lietot ogļhidrātus ar zemu GI, pārsvarā dārzeņus, kā arī izslēgt piesātinā tos tau kus (treknu gaļu un treknos piena produktus), atļaujot lietot mono- un polinepiesātinātos taukus. Diētai ir vairākās fāzes, sākumā ar minimālu ogļhidrātu daudzumu, vēlāk tas tiek palielināts, bet paliek ierobežots.
Ātra rezultāta sasniegšanai izvēlas diētas ar ļoti mazu kalorāžu. Šādas diētas patiešām palīdz ātri samazināt svaru, bet efekts nav paliekošs un noturīgs. Turklāt tās ir īslaicīgas. Pie šādām diētām pieskaitāma, piemēram, Holivudas diēta ar 600-800 kcal: olbaltumu, augļu un dažu dārzeņu diēta bez taukiem, sāls, cieti saturošiem produktiem.
Ir arī komerciāli ražotas "formulas": tiek izmantota ļoti maza (līdz 800 kcal/dienā) vai maza kalorāža (1000-1500 kcal/dienā), kad ar šīm uztura "formulām" tiek aizvietota viena, vairākas vai visas ēdienreizes. Visas ēdienreizes tiek aizvietotas t.s. formulu diētās. Šajās diētās izmanto tikai rūpnieciski ražo tus diētiskos produktus. Šādu diētu sastāvā ir daudz olbaltumvielu, maz ogļhidrātu, tauku, formulas satur vitamīnus, minerālvielas, neaizvietojamās taukskābes. Atliek tikai atvērt paciņu, burciņu, pieliet ūdeni - un kokteilis ar stingri aprēķinātu uzturvērtību gatavs. Panāktais svara zudums ir straujš, bet, pārtraucot šādu diētu, atgriežas, jo nav mainīti tradicionālie ēšanas ieradumi, dzīvesveids.
Ieguvumi
Izteikts svara zudums. Bada sajūtas nav, jo lielā olbaltumvielu daudzuma dēļ organismā tiek radīta ketoze.
Riski
Biežas komplikācijas ir reiboņi, aizcietējumi, nespēks, žultsakmeņi, hiperurikēmija, tranzitori paaugstinās aknu transferāzes. Šāda veida diētas ievērot ieteicams tikai pēc konsultēšanās ar ārstu un īslaicīgi.
Informācijas avoti par diētām
Šajā gadsimtā īpaši jaunākas paaudzes cilvēkiem arvien pieaug tendence meklēt palīdzību interneta vidē. Liekais svars un aptaukošanās ir psiholoģiski sensitīva situācija, kas īpaši piemērota t.s. tālvadībai, lai nebūtu personiski jāizklāsta savas problēmas. Arvien pieaug ķermeņa masas korekcijas komerciālo programmu daudzums internetā. Ar Google meklētāju var atrast vairāk nekā 100 Latvijas un daudzus tūkstošus ārzemju mājaslapu, kas piedāvā svara zaudēšanas programmas.
Iepazīstoties ar Latvijas programmām, tādām kā Figūras draugi , Kalorijas.lv , Noslēpums.lv , trūkst ziņu par to veidotājiem. Nav skaidrs, kurš veido konkrēto uztura plānu. Programmu efektivitāte nav pētīta neatkarīgos pētījumos. Nav skaidrs, pēc kādiem kritērijiem tiek aprēķināts nepieciešamais uzturvielu daudzums. Katram dalībniekam tiek izsniegts materiāls ēdienkartes plānošanai, kā arī ēšanas un fizisko aktivitāšu dienasgrāmata. Atskaites jāiesniedz katru nedēļu. Dažās mājaslapās ir diskusiju forums.
Internetā pieejamās svara mazinošās programmas no ārvalstīm, tādas kā Nutrisystem.com® , OvereatersAnonymous , Pointsplus , WeightWatchers® , liek secināt, ka visas sistēmas ir pietiekami elastīgas. Dažām diētām pieejami mācību materiāli par maksu, dalībniekam katru dienu jāaizpilda dienasgrāmata, uzrādot apēsto. Dažas programmas piedāvā profesionāļu konsultācijas (sertificēti uztura speciālisti vai ārsti palīdz izveidot ēdienkarti).
Kopumā šāda veida pieeja svara regulēšanā var būt noderīga cilvēkiem, kam darbošanās elektroniskajā vidē nesagādā apgrūtinājumu, kā arī tiem, kam liegtas regulāras vizītes pie speciālista. Tomēr pirms tam vēlams konsultēties ar ārstu, lai izslēgtu medicīniskus liekā svara vai aptaukošanās cēloņus, un uztura speciālistu, kas ieteiktu piemērotāko programmu.
Secinājumi
Populārās svara mazinošās diētas parasti sola ātru efektu ar minimālu piepūli. Visbiežāk tās ilgstoši ir grūti tolerējamas, bet, ja tiek ilgstoši ievērotas, var radīt uzturvielu deficītu un apdraudējumu veselībai. Nav atrasta neviena "brīnumdiēta", kas būtu pārāka par citām un atrisinātu svara zaudēšanas problēmu. Tradicionālajās rekomendācijās ir ne tikai diēta, bet arī fiziskas aktivitātes un dzīvesveida izmaiņas. Diētai jābūt ne tikai ar adekvātu kaloriju deficītu, bet arī sabalansētai, pilnvērtīgai, ir jālieto visas produktu grupas un jāizvēlas iespējami plašāks produktu klāsts. Lai jaunie ieradumi saglabātos, tad rekomendācijām jābūt personalizētām.
