Dalīties zināšanās, knifos, dzīves mācībās. Par skolotājiem, mentoriem un viņu mācekļiem
Ja biznesa vidē vārdi “mentors” un “mentorings” dzirdēti ne tik reti, tad medicīnas vidē tie skan kaut kā neierasti. Kaut mentorings nav nekas cits kā atbalstošas attiecības, profesionāla draudzība, kad tiek nodotas gan specifiskās zināšanas, knifi, kontakti, gan dzīves gudrība, ko nevar uziet bibliotēkā, šķirstot biezas grāmatas. Vārds “mentorings” atvasināts no grieķu vārda Mentor – tā Homēra eposā Odiseja sauca Odiseja dēla Tēlemaha audzinātāju, gudru sirmgalvi. Vai Latvijas jaunajiem censoņiem ir savi “gudrie sirmgalvji” vai arī, medicīnai komercializējoties, zināšanas tomēr arvien biežāk kļūst par kapitālu, ar kuru nemaz tā negribas dalīties “pa labi un kreisi” un tās tiek pieturētas? Kā skolotāji izraugās sava darba turpinātājus – protežē? Un kādu ceļu iet jaunie kolēģi, lai vecākie viņus pamanītu? Un ko iesākt nozarēs, kas ir jaunas un kur nav gudrās aizmugures?
