PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Lasīšana elektroniskajā vidē un acu veselība

S. Pildava, R. Upmale
Rietumu sabiedrībā vairs nav iedomājama diena bez datora un citu elektronisku ierīču izmantošanas profesionālām un privātām vajadzībām. Tāpēc jāatceras arī par datora izraisītām blakusparādībām, visbiežāk tieši datora redzes sindromu. Tas var ietekmēt ne tikai acu komfortu, bet arī darba spējas un darba ražīgumu. Spriežot pēc pētījumu rezultātiem, 64–90% datorlietotāju ir saskārušies ar kādu no redzes simptomiem, piemēram, acu nogurumu, galvassāpēm, acu diskomfortu, sausas acs problēmu, redzes dubultošanos un neskaidru redzi, skatoties tālumā pēc ilgstošas datora lietošanas.

Kā labāk lasīt tekstu: datorā vai papīra formātā?

Datora redzes sindroms ir kompleksa acs un redzes problēma, kas rodas, strādājot ar datoru. Acu simptomi ir astenopija, akomodatīvas un konverģences grūtības un sausa acs. Ar datora redzes sindromu saskaras vairāk nekā 90% cilvēku, kas strādā ar datoru. Šā pētījuma mērķis bija salīdzināt acu simptomus, lasot tekstu datorā un papīra formātā. Pētījuma laikā tika salīdzināti acu simptomi uzreiz pēc uzdevuma veikšanas. Pētījumā piedalījās 30 jauni cilvēki bez redzes problēmām. Dalībniekus sadalīja divas grupās: viena grupa lasīja tekstu datora ekrānā, otra grupa lasīja drukātu tekstu papīra formātā, turot papīru 50 cm attālumā un lasot nepārtraukti 20 minūtes. Abas grupas lasīja identisku tekstu, samērotu pēc apjoma un satura. Lasīšanas leņķis un apgaismojums abām grupām bija līdzīgs. Tūlīt pēc lasīšanas dalībnieki rakstiski aizpildīja aptaujas anketu par acu diskomforta līmeni lasīšanas laikā. Salīdzinot lasīšanu elektroniski un drukātā formātā, secināts, ka ir ievērojamas atšķirības redzes traucējumu simptomos (t=147; p=0,03), atšķiras arī vidējais redzes traucējumu simptomu rādītājs (t=102,5; p<0,05), un vairāk redzes traucējumu simptomu tika novēroti datoru lietotāju vidū. Secinājumi pēc pētījuma: ja lasīšanas apstākļi ir līdzīgi, datorlietotājiem ir vairāk redzes traucējumu simptomu nekā tiem, kas lasa drukātu tekstu. Lai diagnostika un ārstēšana būtu precīzāka, būtiska ir labāka izpratne par datora redzes sindroma fizioloģiju. Tas arī ļautu izstrādāt praktiskus ieteikumus datorlietotājiem, kā labāk izvairīties no redzes problēmām.

Chu C, Rosenfield M, Portello JK, Benzoni JA & Collier JD. A comparison of symptoms after viewing text on a computer screen and hardcopy.Ophthalmic Physiol Opt, 2011; 31: 29-32.

Komentē R. Upmale

Lielākā daļa datoru monitoru un dažādu citu displeju ir gaismas avoti – tie nepārtraukti emitē gaismu, tāpēc cilvēka redzes receptori, lasot tekstu monitorā, tiek kairināti vairāk nekā tad, ja lasa tekstu, kas drukāts uz papīra. Šajā pētījumā gan novērtētas tikai pētījuma dalībnieku subjektīvās redzes sajūtas, kas bieži vien nav pārāk objektīvs rādītājs, tomēr ikdienā mēs patiešām vadāmies pēc subjektīvajām sajūtām, tātad redzes simptomi ir loģiski izskaidrojami. Tā kā displeju veidi un tehnoloģija atšķiras, pētījumā bija vēlams to precizēt.

Izpratne, uztvere un acu nogurums, lasot elektroniski vai papīra formātā

Pētījuma mērķis bija novērtēt elektronisko un papīra grāmatu lietojamību, izmantojot objektīvus rādītājus, piemēram, teksta izpratni un uztveri, kā arī acu nogurumu pēc lasīšanas. Pētījumā piedalījās 56 studenti, kam tika pārbaudīta teksta uztvere un izpratne, kā arī acu nogurums pēc teksta izlasīšanas elektroniskā vai papīra formātā. Pētnieki atklāja, ka ir statistiski ticams “grāmatas efekts” teksta izpratnē, salīdzinot elektroniskās grāmatas ar klasiskajām grāmatām. Acu nogurums daudz lielāks bija pēc elektronisko grāmatu lasīšanas, salīdzinot ar papīra grāmatu lasīšanu. Arī kopējais nogurums un teksta sliktāka izpratne lielāka bija starp studentiem, kas lasīja elektroniskajā vidē. Lai gan studenti bija apmierināti ar elektronisko grāmatu lasīšanu, tomēr ikdienā priekšroku dod papīra grāmatām. Būtu nepieciešami papildu pētījumi šā paradoksa izpētei. Šobrīd elektroniskās grāmatas vēl nav aizstājušas klasiskās grāmatas, bet to lietošanas biežums pieaug, tāpēc tehnoloģiju radītājiem vēl daudz darāmā, lai uzlabotu teksta uztveri un mazinātu acu nogurumu.

Hanho Jeong. A comparison of the influence of electronic books and paper books on reading comprehension, eye fatigue, and perception. Electronic Library, 2012; Vol. 30 Issue 3.

Komentē R. Upmale

Ja ar elektronisko grāmatu tiek saprasta grāmata digitālā formātā, tad šis pētījums pēc būtības ir tāds pats kā iepriekšējais. Savukārt, ja ar elektronisko grāmatu tiek saprasta iekārta, kas izmanto elektroniskā papīra (e-tintes) tehnoloģiju, tad būtu svarīgi zināt izmantoto materiālu izmēru – gan parastā papīra formāta, gan arī elektroniskā papīra displeja. Pētījuma rezultāti varētu būt izskaidrojumi ar to, ka elektronisko grāmatu displeji ir mazāki nekā lielākā daļa drukāto grāmatu, līdz ar to, lai komfortabli lasītu, jāsamazina skatīšanās attālums.

Viedtālruņi un datora redzes sindroms

Daudzām no portatīvajām ierīcēm, ko mūsdienās izmanto rakstveida komunikācijai, ir relatīvi mazs ekrāns, kas prasa tā lietošanu tuvu acīm, lasāmajam tekstam ir mazs burtu izmērs. Tas var palielināt acs prasības pēc mitrināšanas un konverģences, salīdzinot ar drukātajiem materiāliem. Biltons ieteica ieviest terminu “1, 2, 10 collas”, lai raksturotu biežākos attālumus no acīm līdz darbavietai. Izmantojot mobilos tālruņus un e-grāmatas, tipiskais attālums ir apmēram 30 cm, stacionārā datora lietotājiem apmēram 60 cm, salīdzinot ar televizora skatīšanos apmēram 3 metru attālumā. Pētījumā ar 129 indivīdiem tika mērīts burtu lielums un skatīšanās attālums, izmantojot rokās turamu elektronisko ierīci. Vidējais burtu izmērs bija 1,12 M (SN = ± 0,24), 6/19,2 (SN = ± 5,25) vai N9, un tas ir salīdzināms ar avīžu druku, kas svārstās starp 0,8 un 1,2 M (N6–N10). Analizējot lasīšanas attālumu, vidējā darba distance, izmantojot viedtālruņus, bija tuvāka (36,2 cm) nekā tipiskā darba distance (40 cm) pieaugušajiem, lasot tekstu papīra formātā. 75% indivīdu lasīšanas distance bija starp 26 un 40 cm, savukārt 22,5% tā bija nepilni 30 cm. Šie nelielie attālumi palielina iespējamību, ka attīstīsies datora redzes sindroms, īpaši, ja šīs ierīces izmanto ilgstoši.

Rosenfield M, et al. Font size and viewing distance of hand-held smart phones. Optom Vis Sci 2010; 87:

Komentē R. Upmale

Pētījuma secinājums ir loģisks. Lai skatītos tuvumā, acis konverģē, un, kā zināms, jebkurš muskuļu darbs rada piepūli. Acu muskuļiem šāds tuvāks darba attālums ilgstoši var radīt pārpūli un arī redzes diskomfortu. Viedtālruņa displejs ir salīdzinoši mazs, līdz ar to, lai komfortabli varētu lasīt un iespējami retāk pārbīdīt tekstu, jāizmanto daudz mazāka izmēra burti nekā, piemēram, klēpjdatoros vai galddatoros. Tāpat ne visi viedtālruņu displeji ir pietiekami kvalitatīvi – skatoties traucē atstarotā gaisma, tāpēc redzes sistēmai ir ļoti jāsaspringst, lai attēls būtu kvalitatīvs. Manuprāt, viedtālruņu lietotājiem vajadzētu tos izmantot sīkiem ikdienas darbiem, kuru veikšanai nav nepieciešams ilgs laiks, un neuzskatīt, ka tie ir alternatīva portatīvajam datoram.

Datora redzes sindroms

Datora redzes sindroms tiek aprakstīts kā ar acīm un redzi saistīta problēma, kas radusies datora ilgstošas lietošanas dēļ. Daudziem indivīdiem ir pieredze ar acu diskomfortu un redzes problēmām, ilgstoši skatoties datora ekrānā. Rossignol ar kolēģiem atklājis, ka redzes simptomu izplatība pieaug līdz ar indivīdu skaitu, kas ik dienas pie datora pavada vairāk nekā 4 stundas. Diskomforts acīs pieaug līdz ar datora lietošanas ilguma pagarināšanos. Biežākie simptomi, ko saista ar datora redzes sindromu:

  • acu nogurums,
  • galvassāpes,
  • neskaidra redze,
  • sausa acs,
  • kakla un pleca sāpes.

Šos simptomus var izraisīt:

  • slikts apgaismojums,
  • atspulgi datora ekrānā,
  • nepareizs skatīšanās attālums,
  • nepareiza sēdēšanas pozīcija,
  • nekoriģētas redzes problēmas,
  • šo faktoru kombinācija.

Tas, cik lielā mērā cilvēkam attīstās redzes simptomi, ir atkarīgs no redzes spējas līmeņa un laika, kas pavadīts pie datora ekrāna. Nekoriģētas redzes problēmas, piemēram, tālredzība un astigmātisms, neadekvāta redzes fokusēšana vai redzes koordinācijas spējas un novecošanās izmaiņas acīs var veicināt datora redzes sindroma attīstīšanos, strādājot ar datoru. Daudzi no redzes simptomiem datorlietotājiem ir pagaidu un parasti beidzas pēc datora lietošanas. Tomēr daļai indivīdu simptomi, piemēram, redzes dubultošanās, saglabājas arī pēc darba pārtraukšanas ar datoru. Ja nekas netiek darīts, lai risinātu problēmu, simptomi turpinās un, iespējams, pasliktināsies, turpinot lietot datoru.

Datora redzes sindroma cēloņi

Bieža skatīšanās datora ekrānā liek acīm strādāt cītīgāk. Skatīšanās datora ekrānā atšķiras no drukāta materiāla lasīšanas. Bieži vien burti datora ekrānā nav tik precīzi, ar skaidrām kontūrām, ir samazināts burtu kontrasta līmenis, lasīšanas procesu var apgrūtināt atspulgs. Skatīšanās attālums un leņķis arī ir būtisks un bieži atšķiras no parastā lasīšanas vai rakstīšanas attāluma un leņķa, tāpēc acs fokusēšanās un kustības rada papildu slodzi redzes sistēmai. Turklāt pat nelielas redzes problēmas bieži vien būtiski ietekmē redzes komfortu un darba produktivitāti kopumā, strādājot ar datoru. Nekoriģētas redzes problēmas ir galvenais faktors, kas veicina ar datoru saistītu acu nogurumu. Pat ja cilvēks lieto brilles vai kontaktlēcas, tās var nebūt piemērotas darbam ar datoru. Ir cilvēki, kas noliec galvu uz leju, lai skatītos datora ekrānā, vai arī noliec ekrānu netipiskā leņķī, jo viņu brilles nav paredzētas darbam ar datoru. Šo pozu dēļ var būt muskuļu spazmas vai sāpes kaklā, plecos vai mugurā. Visbiežāk datora redzes sindroms rodas, ja uzdevuma veikšanai nepieciešamās redzes prasības pārsniedz indivīda redzes spējas. Vislielākais risks saslimt ar datora redzes sindromu ir tad, ja pie datora katru dienu nepārtraukti pavada divas vai vairāk stundas.

Kā diagnosticēt datora redzes sindromu?

Datora redzes sindromu var diagnosticēt ar visaptverošiem acu izmeklējumiem. Pārbaudē uzmanība būtu jāpievērš ne tikai acu novērtēšanai, bet jānovērtē arī skatīšanās attālums no acīm līdz datora ekrānam, kā arī datora novietojums. Datora redzes sindroma diagnostika:

  • pacienta anamnēze – jānoskaidro, vai iepriekš jau ir bijuši redzes traucējumi, kādas vispārējās saslimšanas bijušas, kādi medikamenti lietoti, kādi citi vides faktori varētu būt saistīti ar šiem simptomiem;
  • redzes asuma mērījumi – lai novērtētu, cik lielā mērā redze ir ietekmēta;
  • refrakcija, lai noteiktu lēcu stiprumu, kāds nepieciešams, lai kompensētu jebkuras refrakcijas kļūdas (tuvredzība, tālredzība vai astigmātisms);
  • jānovērtē, kā acis fokusējas, kustas un darbojas kopā – lai iegūtu skaidru, vienotu attēlu, acīm efektīvi jāmaina fokuss, jākustas un jādarbojas unisonā.

Šī pārbaude ļauj novērtēt acu spēju fokusēties un darboties reizē. Šīs pārbaudes lielākoties tiek veiktas bez acu pilieniem, jo novērtē acu atbildes reakciju normālos apstākļos. Dažkārt, piemēram, ja zudis acu fokusēšanās spēks, lieto acu pilienus. Pēc šo testu rezultātiem, kā arī citu pārbaužu rezultātiem optometrists var diagnosticēt datora redzes sindromu un ieteikt piemērotāko ārstēšanas veidu.

Ārstēšanas iespējas

Risinājumi ar datoru saistītām redzes problēmām ir dažādi, tomēr visbiežāk pietiek ar regulāru acu aprūpi un ergonomisku datora lietošanu.

Acu aprūpe

Atsevišķos gadījumos, ja cilvēks nelieto brilles citām ikdienas aktivitātēm, var būt uzlabojumi no briļļu lietošanas, strādājot ar datoru. Jāatceras, ka briļļu lietotājam brilles var nenodrošināt optimālu redzi, skatoties datorā.

  • Brilles vai kontaktlēcas, kas izrakstītas ikdienas lietošanai, var nebūt piemērotas darbam ar datoru; tad nepieciešamas speciālas lēcas, kas ir piemērotas darbam ar datoru. Īpaša lēcu konstrukcija, stiprums, pārklājums vai krāsa var palīdzēt redzes iespēju un komforta palielināšanā.
  • Dažiem datorlietotājiem, kam ir problēmas ar acu fokusēšanu vai acu koordināciju, ko nevar adekvāti koriģēt ar brillēm vai kontaktlēcām, nepieciešama speciāla redzes terapija. Redzes terapija jeb redzes treniņš ir strukturēta programma, kas palīdz uzlabot redzes spējas. Šī metode trenē acis un smadzenes, lai tās kopā darbotos efektīvi. Šo terapijas metodi var izmantot gan birojā, gan mājās.

Skatīšanās datora ekrānā

Ir daži ļoti svarīgi faktori (apgaismojums, krēsla ērtums, atsauces materiālu izvietojums, datora monitora novietojums un atpūtas pauzes), kas jāņem vērā, strādājot ar datoru, lai mazinātu datora redzes sindroma simptomus.

Pareiza ķermeņa poza, strādājot ar datoru Pareiza ķermeņa poza, strādājot ar datoru
Attēls
Pareiza ķermeņa poza, strādājot ar datoru

  • Datora ekrāna novietojums – liela daļa cilvēku jūtas ērti, ja skatiens uz datoru vērsts lejup. Optimāli datora ekrānam jāatrodas 15–20 grādu leņķī zem acu līmeņa, mērot no ekrāna centra.
  • Atsauces materiāli – tiem jābūt novietotiem virs klaviatūras un monitora līmenī. Lasot dokumentu, nevajadzētu grozīt galvu, skatoties dokumentā un datora ekrānā, proti, gan dokumentam, gan ekrānam jāatrodas vienā redzes laukā.
  • Apgaismojums – datora ekrāns jānovieto tā, lai tajā nespīdētu gaisma no apgaismes ierīcēm vai loga.
  • Pretspī dēšanas aizsargfiltrs ekrānam – ja nav iespējams, ka ekrānā neatstarojas gaisma, jālieto pretspīdēšanas aizsargfiltri uz monitora. Šie filtri mazina atstarotās gaismas daudzumu.
  • Sēdēšanas pozīcija – krēslam jābūt ērtam un jāatbilst ķermenim. Krēsla augstumam jābūt tādam, lai pēdas stāvētu uz grīdas. Ja krēslam ir roku balsti, tiem jābūt tādā augstumā, ka rakstot tie atbalsta rokas. Rakstīšanas laikā plaukstas nedrīkst balstīties uz tastatūras.
  • Atpūtas pauzes – lai, ilgstoši lietojot datoru, acis tik ļoti nenogurtu, tās jāatpūtina. Ja datoru lieto nepārtraukti divas stundas, acis jāatpūtina 15 minūtes, turklāt pēc katrām 20 minūtēm intensīva darba pie datora 20 sekundes jāskatās tālumā, lai acis mainītu fokusu.
  • Mirkšķināšana – lai neattīstītos sausas acs sindroms, lietojot datoru, bieži jāmirkšķina acis. Mirkšķināšana palīdz acu mitruma uzturēšanā.

Pareizu ķermeņa pozu, strādājot ar datoru, skat. attēlā. Regulāras acu pārbaudes un pareizi datorā skatīšanās paradumi pasargā no datora redzes sindroma simptomu attīstības.

Computer Vision Syndrome. American Optometric Association. http://www.aoa.org/x5253.xml

Komentē R. Upmale

Jāatceras, ka darbs pie datora nebūt nav kaitīgākais riska faktors, tomēr jārēķinās, ka mūsdienās tas ir ļoti izplatīts, tāpēc arī datora redzes sindroms kļuvis par aktuālu problēmu. Būtībā jebkura redzes slodze nogurdina acis un rada būtiskākus vai mazāk būtiskus redzes simptomus, un gandrīz katru no datora redzes sindroma simptomiem var novērot arī cilvēkiem, kas ikdienā nestrādā pie datora, jo principā tie nav specifiski simptomi. Arī grāmatu lasīšana ir kaitīga, tomēr tāpēc jau neieteiksim cilvēkiem mazāk lasīt. Datoru un citu elektronisku displeju lietotājiem noteikti jāseko līdzi būtiskākajiem faktoriem: pareizi koriģētas refrakcijas kļūdas (piemērotas brilles), monitora novietojums (tā augšējai malai noteikti jābūt zemāk par acu līmeni, jo šādā stāvoklī acs ir mazliet puspievērta un acs virsmas laukums, kas pakļauts asaru iztvaikošanai, ir mazāks, līdz ar to acs nedaudz vairāk mitrinās, ir mazāka iespēja rasties sausuma un graušanas sajūtai) un atspulgu novēršana uz monitora virsmas, jo tie vienmēr rada grūtības saskatīt attēlu, radot lieku redzes sasprindzinājumu, kas ar laiku var kļūt par iemeslu nopietnākām redzes problēmām. Domāju, ka no lielāka vai mazāka redzes diskomforta nav pasargāts neviens, tomēr no tā, cik daudz uzmanības ikdienā pievērsīsim kaitīgo faktoru novēršanai, būs atkarīgs arī acu komforta līmenis un darba ražīgums kopumā. Vēl ļoti būtiski – tiem, kuru ikdienas darbs saistīts ar datora lietošanu, nevajadzētu arī brīvo laiku pavadīt pie elektroniskiem displejiem, bet būtu jāizvēlas brīvā laika aktivitātes, kas neprasa intensīvu redzes sasprindzinājumu, piemēram, sportiskas aktivitātes.