Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Ledus iet!

D. Ričika
Ledus iet!
Redzot veselības aprūpes dienaskārtības jautājumus, prātā nāk pavasara palu cienīgas ainiņas.

 

  • Pirmā ainiņa. Epopeja ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu uzbur skatu ar "zemledus makšķernieku", kas aizrāvies un laikus nav pamanījis, ka ledus gabals atšķēlies un iepūsts dziļākos ūdeņos. Tālākie notikumi risinās zibenīgi: tiek apstādināts kļūdaini izsludināts ātrās palīdzības auto iepirkums, valsts atsakās no prakses nomāt ātrās palīdzības automobiļus (tas būtu bijis varen trekns ārpakalpojums - privātam uzņēmumam valsts bija solījusi septiņos gados samaksāt 52 miljonus eiro, lai gan pašai ir pozitīva pieredze sniegt šo pakalpojumu, izņemot Rīgu un Pierīgu), NMPD vadītājs saņem negatīvu novērtējumu un trīs mēnešus laika laboties. Vai labojas? Žurnālistiem viņš skopi teic, ka labojas gan. Un publisko socioloģiskā pētījuma datus, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu veselības aprūpes institūciju vidū iedzīvotāji novērtējuši visaugstāk.
  • Otrā ainiņa. Valsts galvotie aizdevumi, kas vairākām slimnīcām šogad jāsāk atdot, atgādina ledus krāvumus, kas briest, un visi bažīgi prāto: plūdi būs vai tomēr notiks brīnums?! Lielākie ledus blāķi sastājušies ap Rīgas Austrumu slimnīcu un Stradiņiem - te nule kā notikušas personāliju rokādes (Rīgas Austrumu slimnīcā valdes priekšsēdētājs un valdes locekle "samainījušies" amatiem, bet PSKUS slimnīcas vadībā pieaicināts cilvēks, kas uzraudzīs jaunās slimnīcas būvniecību). Plūdu prognozes pastiprina būvniecības ķibeles, kas ķērušas Stradiņa slimnīcu un lielprojekts "BKUS + PSKUS + RSU", kas nedz tiek virzīts uz priekšu, nedz arī no tā atsakās, kā arī Rīgas Austrumu slimnīcas maksātnespējas pazīmes.
  • Trešā ainiņa. Grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas paredz atvieglojumus paralēli importēto un nereģistrēto zāļu izplatīšanai, līdzinās ainai ar tikko nokusušu ledu, kad daudzas zivis sāk aktīvi baroties. Atgādina par daudzajiem baroties gribētājiem farmācijas ūdeņos. Un tad sākas argumentu spēles. Vieni vaicā: kā būs ar viltoto zāļu riskiem? Vai oficiālie zāļu reģistrācijas īpašnieki nenokļūs nevienlīdzīgas konkurences apstākļos ar paralēlajiem importētājiem? Kā tiks novērsta iespējamā zāļu pieejamības problēma, ja neprognozējamā zāļu patēriņa dēļ ražotāji pārtrauks zāļu izplatīšanu Latvijā vai nespēs nodrošināt nepieciešamo zāļu daudzumu? Otri spriež: ja ražotāji rūpētos par to, ka zāles ir tirgū un starp valstīm nav cenu starpības, tad arī paralēlā importa nebūtu.

 

Saistītie raksti

Humors medicīnā: kā jokot un kā labāk ne?

Pirmais aprīlis pasaulē aizvadīts kā smieklu diena. Melnais humors, skarbi jociņi labi zināmi arī mediķu vidē. No vienas puses, tie palīdz tikt galā ar stresu, problemātiskām situācijām un pacientiem, ļauj identificēties ar konkrētu komandu, bet, no otras puses, var dehumanizēt veselības aprūpi vai liecināt par izdegšanu. Humors var gan palīdzēt, gan kaitēt ārsta un pacienta terapeitiskajās attiecībās. Lūk, dažas atziņas.

D. Ričika

Nepaslaucīt problēmas zem paklāja

Februārī jaunie ārsti plašsaziņas līdzekļos skaļi pauda savu viedokli par kādu samilzušu problēmu — savām tiesībām darbā sarunāties valsts valodā gan ar pacientiem, gan kolēģiem. Veselības ministrs pat bija sasaucis slimnīcu vadītāju sanāksmi.

D. Ričika

Bīstamie kilogrami un ārsta loma

Viena no veselības politikas veidotāju iniciatīvām ir izstrādāt plānu nākamajiem diviem gadiem, kā cīnīties ar aptaukošanās epidēmiju Latvijā. Pasaules Veselības organizācijas dati rāda: liekais svars un aptaukošanās Eiropas reģionā ir 60 % pieaugušo un gandrīz 30 % bērnu. Latvija izskatās slikti — mums ir 59,4 % pieaugušo un 20,8 % bērnu ar lieko svaru un aptaukošanos.

D. Ričika

Laimīgu 2024. gadu!

Izvērtējot aizejošo gadu — kā veicies, redzam —  esam krietni laimīgākā pozīcijā nekā pērn, kad veselības aprūpe bija neērta nozare, par kuru neviens nevēlējās uzņemties atbildību. Nozares vadība tikusi varas partijai, un tas nozīmē — sliktāk nekļūs.

D. Ričika
Raksts žurnālā
Lasītākais Doctus.lv

Migrēna bērniem. Klīniskā dažādība

Migrēna ir viens no biežākajiem primāru galvassāpju veidiem bērniem: 2—5 % pirmsskolas vecuma, līdz 10 % skolas vecuma bērnu, bet jaunietēm (20—30 %) ir epizodiska migrēna. Savukārt hroniskas migrēnas galvassāpes, ko raksturo migrēnas lēkmes biežāk nekā 15 dienas mēnesī, ir 0,2—12 % bērnu ar migrēnu. Jaunākiem bērniem migrēna vienlīdz bieži sastopama abiem dzimumiem, bet pusaudžu gados iezīmējas lielāka migrēnas sastopamība meitenēm, un tas turpinās arī pieaugušo vecumā.

E. Kalniņa

Apiksabāna vai rivaroksabāna kombinācija ar diltiazemu: nopietnas asiņošanas riski priekškambaru mirdzēšanas pacientiem

Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.

Doctus

Pediatriskās onkoloģijas slogs un socioekonomiskie izaicinājumi pieaugušā vecumā

Sasniegumi pediatriskās onkoloģijas pārvaldībā un ārstēšanā rezultējušies pieaugošā izdzīvojušo populācijā. Kaut arī ir veikti plaši pētījumi par šo onkoloģisko pacientu īstermiņa, vidēja un ilgtermiņa somatisko veselību, ziņojumi par psihosociālu reintegrāciju bieži vien ir konfliktējoši. Šā pētījuma mērķis bija veikt visaptverošu pārskatu un analīzi par pediatrisko onkoloģiju pārdzīvojušiem (childhood cancer survivors (CCS)) un to socioekonomisko situāciju pieaugušā vecumā salīdzinot ar vienaudžiem, ko onkoloģiska slimība nav skārusi.

Doctus

Asoc. prof. AGNESE OZOLIŅA, anestezioloģe reanimatoloģe: Dzīves vieglums

Visā, ko viņa dara, ir vieglums — liekas neticami, kā tik trauslā, sievišķīgā būtnē slēpjas tāda jauda. Asoc. prof. Agnese Ozoliņa vada RAKUS Anestezioloģijas klīniku, māca RSU medicīnas studentus, izglīto rezidentus un organizē konferences un izglītojošas meistarklases. Aizrautīgi stāsta par savu vīziju — uz pacientu vērstu no sāpēm brīvu perioperatīvu aprūpi. Nebaidās būt nedaudz provokatīva, sociālajos tīklos publicējot skaistus video — savas dejas pie pilona.

D. Ričika

Humors medicīnā: kā jokot un kā labāk ne?

Pirmais aprīlis pasaulē aizvadīts kā smieklu diena. Melnais humors, skarbi jociņi labi zināmi arī mediķu vidē. No vienas puses, tie palīdz tikt galā ar stresu, problemātiskām situācijām un pacientiem, ļauj identificēties ar konkrētu komandu, bet, no otras puses, var dehumanizēt veselības aprūpi vai liecināt par izdegšanu. Humors var gan palīdzēt, gan kaitēt ārsta un pacienta terapeitiskajās attiecībās. Lūk, dažas atziņas.

D. Ričika

Seniors ģimenes ārsta praksē. Izaicinājumi dzīves kvalitātes uzlabošanai

Ģimenes ārsta vidējais pacients noveco, tāpēc gan profilakses, gan ārstēšanas procesā iespējami dažādi izaicinājumi. Kurus medikamentus ordinēt ir droši? Kā izvairīties no polifarmācijas un sasniegt vēlamo klīnisko iedarbību? Vai pacienta kognitīvās spējas būs pietiekamas, lai ievērotu rekomendācijas? Šie un citi jautājumi ikdienas darbā apdomājami ne reizi vien.

D. Misiņa

RSU pētnieki sāk plaša spektra pētījumu infekciju nozarē

Lai attīstītu gan jaunas pieejas antimikrobiālās rezistences mazināšanai, gan HIV izplatības ierobežošanu un izmaksu efektīvu sabiedrības vakcinācijas aptveres paplašināšanu, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieki ir uzsākuši valstiski nozīmīgu pētniecības projektu Jaunas zināšanas un pieejas antimikrobiālās rezistences mazināšanai, HIV ierobežošanai un sabiedrības vakcinācijas aptveres paplašināšanai.

Doctus

Arteriāla hipertensija. Viegli atrast, grūti saprast

Primāra arteriāla hipertensija ir viena no biežākajām kardiovaskulārajām slimībām un ierindojas pirmajā vietā starp faktoriem, kas izraisa kardiovaskulāro slimību progresēšanu un nāvi. [1] Joprojām lielāko daļu veido pacienti, kuriem šī slimība nav vai netiek diagnosticēta, lai gan pacientu skaits, kuriem tiek diagnosticēta arteriāla hipertensija, pieaug (1. attēls). [2] Rakstā apkopota informācija no pēdējām vadlīnijām par arteriālas hipertensijas diagnostiku un rekomendācijām pacientu ārstēšanai.

K. Lapšova, M. Lapšovs, M. Sorokina
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U