PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Granulāro šūnu audzējs barības vadā

A. Puķītis, A. Stāka, A. Āboliņš, K. Bernarde, L. Erne, I. Ozola–Zālīte
Klīniskajā gadījumā aprakstīta paciente ar barības vada vidusdaļas zemgļotādas granulāro šūnu audzēju ar zemu proliferācijas aktivitāti, gastroezofageālā atviļņa slimību un refluksa ezofagītu (B pakāpe). Klīniskā gadījumā aprakstā lasiet par veiktajiem izmeklējumiem un izvēlētajiem terapijas veidiem.

Klīniskais gadījums

(Dr. L. Erne)

Sūdzības un anamnēzes dati

Paciente, 41 gadu veca, strādā ķīmiskajā tīrītavā. 2014. gada 20. oktobrī ģimenes ārsts pirmo reizi nosūta konsultācijai pie gastroenterologa.

Slimības anamnēze

Pacientes galvenās sūdzības — smaguma sajūta labajā paribē un dedzināšana pakrūtē. Šādas sūdzības pacientei periodiski bijušas no 2010. gada. Sūdzībām pastiprinoties, periodiski lietots omeprazols. Pie ģimenes ārsta papildu izmeklēšanai paciente devusies 2010. gadā. Veikta vēdera DT, konstatēta aknu steatoze; 2013. gadā veikta vēdera dobuma ultrasonoskopija, kur konstatēts polips žultspūslī, perēkļainas izmaiņas aknās.

Bērnībā periodiski bijušas vēdersāpes un caureja, kas pēc apendektomijas izzudušas.

1995. gadā veikta laparoskopija neauglības dēļ. Tā bijusi veiksmīga, pacientei ir divi bērni.

Objektīvā atrade

Normostēniska ķermeņa uzbūve. Seja sārta, klāta ar papuloziem izsitumiem (paciente pati to skaidro ar darbu ķīmiskajā tīrītavā). Virs plaušām vezikulāra elpošana. Sirdsdarbība ritmiska, 80 ×/min., toņi skaidri, klusi, trokšņus neizklausa. TA 130/80 mmHg.

Vēders, virspusēji palpējot, mīksts, nedaudz meteorēts, jutīgs labajā paribē, patoloģiskus veidojumus nepalpē. Hepatosplenomegālijas nav.

Ambulatorie laboratoriskie un instrumentālie izmeklējumi

  • Asins aina un bioķīmiskie rādītāji normas robežās.
  • Vēdera dobuma ultrasonoskopija.

Slēdziens. Sīks polips žultspūslī. Perēkļainas pārmaiņas aknās, jāprecizē ar DT vai MR, varētu būt uz difūzas mērenas taukainās hepatozes ainas neizmainīti aknu audi, ar mazāku varbūtību adenoma.

 

Papildu izmeklējumi

  • Ezofagogastroduodenoskopija (EGDS) 6.11.2014. Barības vadā 30 cm no priekšzobiem polipoīds zemgļotādas veidojums ar eroziju virsmā. Barības vada lūmens ar standarta endoskopu caurejams brīvi. Barības vada lejasdaļā virs kardijas līnijas lineāra erozija ap 15 mm. Kardijas līnija 2 cm virs hatus oesophagei. Kuņģa tonuss parasts. Gļotezers duļķains. Gļotāda kuņģī sārta, viegli hiperemēta, pilors neizmainīts. Bulbus duodeni gluds, descendējošās daļas gļotāda neizmainīta. Papilla vizuāli neizmainīta.
  • Histoloģija. Barības vada daudzkārtainā plakanā epitēlija fragmenti ar epitēlija hiperplāzijas apvidiem. Zem atsevišķiem fragmentiem atrod saplūstošas šūnas ar graudainu, eozinofilu citoplazmu. Imūnhistoķīmiskajā vizualizācijā šūnas ekspresē S–100 proteīnu, CD 68, bet neekspresē kopējo citokeratīnu, aktīnu, CD34, CD117. Proliferācijas frakcija, nosakot ar Ki–67, ir 1% (skat. 1. attēlu).
    Barības vada histoloģiskais attēls Barības vada histoloģiskais attēls
    1. attēls
    Barības vada histoloģiskais attēls

Darba diagnoze

  • Zemgļotādas veidojums ar eroziju barības vada vidējā trešdaļā.
  • Erozīvs refluksa ezofagīts B pakāpē.
  • Hiperēmiska gastropātija (skat. 2. attēlu). Paņemtas biopsijas no veidojuma.
  • Granulāro šūnu audzējs?
    Ezofagogastroduodenoskopija barības vadā (zemgļotādas) Ezofagogastroduodenoskopija barības vadā (zemgļotādas)
    2. attēls
    Ezofagogastroduodenoskopija barības vadā (zemgļotādas)

Tālākā diagnostikas taktika

16.12.2014. paciente iestājas 10. nodaļā papildu izmeklējumiem, kuru rezultāti ir šādi:

  • asinsaina, koagulogramma, bioķīmijas analīze normas robežās;
  • vēdera dobuma DT, kur patoloģija vēderdobuma orgānos, barības vadā nav konstatēta. Arī izmaiņas plaušās netiek konstatētas.

17.12.2014.

  • Endoskopiskā ultrasonoskopija (EUS). Endoskopija. Barības vads augšdaļā bez īpatnībām. Ap 30 cm no priekšzobiem iegarens submukozs veidojums ap 6 × 12 mm izmērā, gludu virsmu.

Sonoskopijā redz veidojumu barības vadā 10 × 7 mm izmērā, gludu virsmu, submukozu, homogēnu struktūru, minimāli apasiņotu, vizuāli atgādina gastrointestinālu stromālu tumoru GIST (skat. 3. attēlu).

Endoskopiskā ultrasonoskopija  barības vadam Endoskopiskā ultrasonoskopija  barības vadam
3. attēls
Endoskopiskā ultrasonoskopija barības vadam

Videnē palielinātus limfmezglus neatrod. Aknu ehostruktūra difūzi sīkgraudaina, aizkuņģa dziedzera ehostruktūra lobulēta, vizuāli neizmainīta. Aizkuņģa dziedzera vads ap 2 mm. Palielinātus limfmezglus aknu vārtos, paraaortāli nekonstatē.

Slēdziens. Submukozs veidojums barības vada distālajā daļā (vizuāli gastrointestināls stromāls tumors — GIST). Difūzs aknu parenhīmas bojājums.

Onkologu konsilijs. Indicēta veidojuma endoskopiska ablācija. Turpmāka pacientes novērošana pie onkologa un gastroenterologa.

Tālākā ārstēšanas gaita

Paciente izrakstīta no stacionāra, rekomendēts lietot pantoprazolu pa 20 mg divas reizes dienā p/o pirms ēšanas. Plānota pacientes atkārtota stacionēšana barības vada veidojuma endoskopiskai ablācijai. 28.01.2015. paciente atkārtoti stacionēta 10. nodaļā.

29.01.2015. veikta endoskopiska radikāla barības vada veidojuma ablācija ar Speedband ligatoru un diatermoablācijas cilpu. Pēc veidojuma ablācijas barības vada gļotādā paliek 20 × 15 mm defekts. Asiņošanu nenovēro (skat. 4. attēlu). Paņemta biopsija no veidojuma. Histoloģiskajā materiālā apstiprināts GŠT.

Endoskopiska radikāla barības vada veidojuma ablācija Endoskopiska radikāla barības vada veidojuma ablācija
4. attēls
Endoskopiska radikāla barības vada veidojuma ablācija

Terapija stacionārā

Ceftriaksons 2 g i/v, omeprazols 40 mg i/v, metamizols 2 ml i/v, analgīns i/v, bromazepāms 1,5 mg 2 × dienā p/o, smiltsērkšķa eļļa 1 tējkarote 3 × dienā p/o.

Paciente apmierinošā stāvoklī izrakstīta no stacionāra. Rekomendācijas ambulatori lietot omeprazolu 20 mg × 2 p/o pirms ēšanas, vēl 5 dienas lietot ciprofloksacīnu 0,5 g × 2 p/o pēc ēšanas, smiltsērk-šķu eļļu — 1 tējkaroti × 3 p/o. Pēc 10 dienām pacientei jāinteresējas par biopsijas atbildi. Tālākā taktika atkarīga no morfoloģijas atbildes.

Klīniskā diagnoze

  • Barības vada vidusdaļas zemgļotādas granulāro šūnu audzējs ar zemu proliferācijas aktivitāti (Ki–67 — 1%).
  • Gastroezofagālā atviļņa slimība.
  • Refluksa ezofagīts, B pakāpe (Losandželosas klasifikācija).

Pārskats par granulāro šūnu tumoru (GŠT)

(Dr. I. Ozola–Zālīte)

Granulāro šūnu tumori (GŠT) ir reti sastopami nervu šūnu izcelsmes (saistībā ar Švanna šūnām) submukozi veidojumi. Tumoru sauc par “granulāro šūnu”, jo šūnu citoplazmā novēro sekundāru lizosomu uzkrāšanos, kas būtībā ir nespecifiska tieši šiem neirālās dabas tumoriem. To novēro arī gludās muskulatūras, saistaudu, endoteliāliem, neirogliāliem un epiteliāliem tumoriem. [1] GŠT ir reti sastopams, biežāk ekvatoriālajā rasē, kā arī 40—60 gadus vecām sievietēm. Tie var būt atrodami ne tikai gremošanas traktā, piemēram, kuņģī vai barības vadā, bet arī orofarinksā, ādā, zem-ādas audos, krūtīs. [2; 3; 4; 5]

Tumors ir asimptomātisks, reti kad var būt sūdzības par asiņošanu no gastrointestinālā trakta vai lūmena obstrukciju. GŠT pārsvarā ir atsevišķs, taču aprakstīti gadījumi, kad tie bijuši vairāki. Parasti to atrod nejauši, veicot augšējo gastrointestinālo endoskopiju.

Malignitāti atrod 15% gadījumu, biežāk gados vecākiem pacientiem (> 50 gadiem), dziļāk ieaugušiem tumoriem. Aprakstīti daži gadījumi ar ilgstošu asimptomātisku gaitu un pēkšņu augšanu, kas varētu norādīt uz premaligno tumora risku labdabīgos gadījumos. Parasti tie ir tumori > 4 cm, sangvinējoši, ar izčūlojumiem. Metastāzes mēdz izsēties limfmezglos, citos orgāns (plaušās). [6; 7]

Diagnostika

Augšējā gastrointestinālā endoskopija

Redz nelielu atsevišķu mezgliņu vai polipu gastrointestinālajā traktā ar normālu, virsmu noklājošu gļotādu, dzeltenīgu nokrāsu. Lielākoties tie ir < 3—4 cm, pacietas konsistences, retāk — multifokāli veidojumi. [7]

Endoskopiskā ultrasonoskopija

Izmeklējums sniedz informāciju, vai bojājums ir pašā barības vada sieniņā, cik dziļi slāņi skarti, kā arī par veidojuma lielumu. Redz hipoehogēnu, homogēnu veidojumu ar gludām malām, izejošu no gļotādas un/vai submukozas (skat. 5. attēlu). [8; 9]

Endoskopiskā sonoskopija Endoskopiskā sonoskopija
5. attēls
Endoskopiskā sonoskopija

Histoloģija

Imūnhistoķīmijā redz pozitīvu S–100 proteīnu (skat. 6. attēlu), neironu specifisko enolāzi, NK1–C3. Biežākās histoloģiskās diferenciāldiagnozes ir ar švanomu, neirofibromu, leiomiomu, leiomiosarkomu, bazālo šūnu karcinomu, dermatofibrosarkomu, angiosarkomu. [10; 11]

S–100 proteīns S–100 proteīns
6. attēls
S–100 proteīns

Tālākā taktika

Visbiežāk tā ir nejauša atrade endoskopijā. Asimptomātisku, mazu (< 1 cm) GŠT gadījumā iesaka kontroles endoskopiju pēc viena gada. Šie audzēji aug lēni. Ja veidojums lielāks, audzēja augšanas kontrolei EUS rekomendē ik 1—2 gadus.

Ārstēšana

Labdabīgu tumoru ārstē endoskopiski — veic submukozas disekciju ar gļotādas rezekciju. Labdabīgiem tumoriem nav nepieciešama ķīmijterapija vai staru terapija (maligniem audzējiem šī nav sekmīga terapija). Ja veidojums skar muscularis propria, ārstē ķirurģiski: rekomendēta plaša en bloc ekscīzija. Komplikācijas — recidīvs, metastazēšanās. [12]

Prognoze

Labdabīgiem tumoriem recidīvs ir 2—8%. Maligniem tumoriem ir agresīva daba, mirstība trīs gados kopš primāra maligna tumora diagnosticēšanas — 60%. Lokālu recidīvu novēro vairāk nekā 32% gadījumu. Metastāzes attīstās 50% gadījumu (parasti novēro pirmajos divos gados). [12]

Diskusija

Prof. A. Puķītis: Literatūras dati liecina, ka pasaulē aprakstīts ap 200 šādu gadījumu. Pirmoreiz šādu veidojumu redzēju, kad stažējos Minhenes Klinikum Rechts der Isar Vācijā 2004. gadā. Toreiz mums nebija pieredzes šādu audzēju diagnostikā un ārstēšanā. Šobrīd, pēdējā gada laikā, mums jau diagnosticēti un ārstēti divi pacienti. Šiem audzējiem vizuāli raksturīga dzeltena struktūra. Mūsu slimnīcas torakālie ķirurgi, kas arī nodarbojas ar barības vadu audzējiem, savā praksē arī redzējuši vienu šādu pacientu.

Par ārstēšanu — tā ir endoskopiska mukozektomija. Grūtākais procedūras laikā ir “pacelt” veidojumu, lai droši varētu veikt endoskopisku mukozektomiju. Var izmantot šķidrumu (adrenalīna šķīduma) injekcijas, lai “paceltu” un atdalītu veidojumu no zemgļotādas. Otrs veids (tas tika izmantots šai pacientei) ir veidojumu “pacelt” mehāniski ar endoskopa galā uzliktu plastmasas uzgali (kapsulu), kurā veidojumu iesūc un mobilizē ar Speedband gumijas gredzenu. Pēc tam veidojumu rezecē ar diatermokoagulācijas cilpu.

Prof. V. Pīrāgs: Kāpēc pacientei ir aknu bojājums? Vai viņa ir alkohola lietotāja, smēķē?

Dr. L. Erne: Tas nav īsti skaidrs. Nav skaidrs arī tas, kāpēc bija sāpes labajā paribē, izmaiņas aknu struktūrā ultrasonoskopijā. Alkohola lietošanu paciente noliedz. Bioķīmiskie aknu rādītāji pacientei nebija izmainīti.

Prof. I. Folkmane: Kādi ir šā audzēja biežākie riska faktori?

Dr. I. Ozola–Zālīte: Literatūras apskatā riska faktori nebija minēti. Visbiežāk šādi audzēji ir nejauša atrade.

Dr. M. Znotiņš: Vai pacientes sejas izmaiņas saistāmas ar šo audzēju? Vai tam ir saistība ar endokrīniem audzējiem?

Dr. I. Ozola–Zālīte: Ja imūnhistoķīmijā atrod S100 proteīnu, tad ir maz šaubu, ka tas varētu būt kaut kas cits.

Prof. V. Pīrāgs: Domāju, ka sejas ādas izmaiņas saistītas ar alerģisku reakciju.

Prof. J. Pokrotnieks: Kas ir izdevīgāk — novērošana dinamikā vai veidojuma izņemšana?

Prof. V.Pīrāgs: Jo labāk diagnosticējam, jo biežāk pamanām retas slimības. Te izšķirīga ir savlaicīga diagnostika un labs morfologs.

Literatūra

  1. Rejas RA, Campos MS, Cortes AR, Pinto DD, de Sousa SC. The neural histogenetic origin of the oral granular cell tumor: an immunohistochemical evidence. Med Oral Patol Oral Cir Bucal. Jan 1 2011; 16(1):e6-10.)
  2. Tada S, Iida M, Yao T, Miyagahara T, Hasuda S, Fujishima M Am J Gastroenterol. 1990;85(11):1507.;
  3. Martin RC, Stulc JP Gastrointest Endosc. 2000; 51(2):238.;
  4. Orlowska J, Pachlewski J, Gugulski A, Butruk E, Am J Gastroenterol. 1993; 88(2):311.;
  5. Narra SL, Tombazzi C, Datta V, Ismail MK, Am J Med Sci. 2008;335(5):338.
  6. Onoda N, Kobayashi H, Satake K, Sowa M, Chung KH, Kitada T, Seki S, Wakasa K Am J Gastroenterol, 1998; 93(10): 1993.
  7. White JG, el–Newihi HM, Hauser CJ Am J Gastroenterol, 1994; 89(12): 2259.
  8. Palazzo L, Landi B, Cellier C, Roseau G, Chaussade S, Couturier D, Barbier J, Endosonographic features of esophageal granular cell tumors. Endoscopy, 1997; 29(9): 850.
  9. Savides TJ. Endoscopic Ultrasonography. In: Gastrointestinal submucosal masses, 1, Gress F (Eds), Blackwell Science, 2001.
  10. Mazur MT, Shultz JJ, Myers JL. Arch Pathol Lab Med, 1990; 114(7): 692–696.
  11. Bellezza G, Colella R, Sidoni A, Del Sordo R, Ferri I, Cioccoloni C, et al. Histol Histopathol, 2008; 23(9): 1127–1130.
  12. Menon L, Buscaglia JM, Ther Adv Gastroenterol, 2014, Vol.7(3): 123–130.
Raksts žurnālā