Migrēna – trešais lielākais darba nespējas izraisītājs

Millere E. | 2017. gada 24. augusts

24. augustā Latvijas Galvassāpju biedrība un Vivendi Galvassāpju centrs organizēja konferenci “Migrēna – trešais lielākais slimības nespēju izraisošais iemesls”, kas pulcēja vairāk nekā 200 Latvijas vadošos galvassāpju ekspertus, ģimenes ārstus un mediju pārstāvjus.

No migrēnas visā pasaulē cieš aptuveni 959 miljoni cilvēku.  Migrēna bieži netiek diagnosticēta, Latvijā gandrīz puse – 48 procenti pacientu sadzīvo ar galvassāpēm trīs līdz desmit gadus un tikai tad dodas pie sāpju ārsta.

Tiek lēsts, ka Eiropas Savienības valstīs vien ar galvassāpēm saistītās izmaksas ir 155 miljardi eiro. Finansiālie zaudējumi sabiedrībā darba nespējas dēļ ir iespaidīgi – daudz ievērojamāki nekā galvassāpju ārstēšanas izdevumi jebkurā no ES valstīm.  Ir aprēķināts, ka viena migrēnas pacienta tiešie ārstēšanas izdevumi ir 1200 eiro gadā, bet netiešie izdevumi, kurus rada darba nespēja, ir desmit reizes lielāki.

Attēls no preses konferences. No kreisās - Dr. Aija Freimane, Dr. Daina Jēgere, Dr. Linda Zvaune, Dr. Tarass  Ivaščenko, Monta Puide.

Vivendi Galvassāpju centra vadītāja, neiroloģe, sāpju ārste Dr. Daina Jēgere pauž, ka galvassāpes ir visaptverošas, darba nespēju izraisošas un lielā mērā ārstējamas, bet nepietiekami atzītas un diagnosticētas. Pacientu ciešanas netiek atvieglotas, un slogs ir izjūtams kā indivīda, tā sabiedrības līmenī. “Ārstēšanas mērķis ir ne tikai samazināt galvassāpju dienu skaitu, bet uzlabot sāpju pacientu dzīves kvalitāti, jo, piemēram, bērniem un jauniešiem migrēna traucē apgūt mācību vielu skolā un augstākajās izglītības iestādēs, bet pieaugušajiem – mazina izaugsmes iespējas un konkurētspēju darba tirgū,” stāsta Dr. Jēgere.

Neiroloģe, algoloģe, Latvijas Galvassāpju biedrības vadītāja, Latvijas Sāpju izpētes biedrības valdes locekle Dr. Aija Freimane: “Šīs konferences mērķis ir palīdzēt primārās aprūpes speciālistiem atpazīt un diagnosticēt dažādos migrēnas gadījumus un migrēnas komplikācijas. Ja pacients palīdzību nemeklē un nekontrolēti lieto pretsāpju medikamentus, migrēna neuzlabojas, bet gan hronizējas, kas situāciju padara vēl sarežģītāku.” 

Dr. Daina Jēgere stāsta, ka biežākās galvassāpes ir saspringuma jeb tenzijas tipa galvassāpes, bet vissmagāk izpaužas migrēna. Aptuveni trešdaļai pieaugušo migrēnas lēkme sākas ar vizuālu auru (neskaidra, traucēta redze, uzzibsnījumi, krāsaini plankumi), un praktiski visiem turpinās ar trauksmi, sliktu dūšu, vemšanu un paaugstinātu jutību uz gaismu. Īpaši smagos gadījumos var parādīties halucinācijas, pārejošs aklums,  runas traucējumi, simptomi, kas atgādina smadzeņu insultu.

 Migrēnas diagnozi nosaka pēc raksturīgiem simptomiem un to atbilstības migrēnas kritērijiem, kurus ārsts noskaidro sarunas laikā ar pacientu. Nav izmeklējuma, kas apstiprinātu vai izslēgtu migrēnas diagnozi. Kad diagnoze uzstādīta, ārsta uzdevums ir piedāvāt mūsdienīgas terapijas iespējas. Epizodiskas migrēnas gadījumā palīdzēs ģimenes ārsts, bet ja migrēna ir komplicēta,  pareizāko ārstēšanu un profilaksi ieteiks neirologs vai algologs, kas konsultē Galvassāpju kabinetā vai Galvassāpju centrā. 

Skaitļi un fakti par migrēnu

  • Migrēna pasaulē ir trešais slimības nespēju izraisošais iemesls darbaspējīgo iedzīvotāju vidū (15-49 gadi, abiem dzimumiem).
  • Migrēna ietekmē apmēram 12-16 procentu cilvēku dzīvi. No migrēnas cieš arī aptuveni pieci līdz 12 procenti bērnu. Apmēram divi procenti cilvēku cieš no hroniskas migrēnas. Migrēnas sāpes parasti turpinās četras līdz 72 stundas.
  • Katru gadu aptuveni 2,5 procenti epizodiskas migrēnas progresē par hroniskas migrēnas formu.
  • Pasaulē aptuveni 50 procenti galvassāpju pacientu izlīdzas ar pašārstēšanos un nav griezušies pēc palīdzības pie ārsta.
  • Migrēna nav tikai stipras galvassāpes, bet to pavada dažādi mokoši simptomi, piemēram slikta dūša, vemšana, izteikts nogurums, nespēks, pastiprināta jutība pret trokšņiem, gaismu, smaržām. Hroniskai migrēnai raksturīgas galvassāpes ir trīs vai vairāk mēnešus ar vismaz 15 galvassāpju dienām mēnesī.
  • Migrēna tiek diagnosticēta vidēji 40 procentiem pacientu, savukārt medikamentu atkarīgās galvassāpes – tikai 10 procentiem pacientu.
  • 70 procentos gadījumu migrēnas lēkmēm atrod ģenētisku saikni. 60 līdz 70 procenti no migrēnas pacientiem ir sievietes, kurām migrēnas lēkmes bieži  ir stiprākas ap menstruāciju laiku.
  • Migrēna var būt pārmantota vairāku gēnu kombinācija. Tipiski pārmantota ir ģimenes hemiplēģiskā migrēna ir migrēna, kuras laikā rodas viena ķermeņa puses īslaicīga paralīze vai nespēja runāt. Šis migrēnas veids ir pārmantots no paaudzes paaudzē.
  • Vidējais migrēnas simptomu ilgums Eiropā pirms pirmā ārsta apmeklējuma - 72,5 mēneši (no 0 līdz 636 mēnešiem), visilgākais laiks no brīža, kad parādījās migrēnas simptomi, līdz pirmajam ārsta apmeklējumam Latvijā - vidēji 81,8 mēneši.
  • Latvijā tikai nedaudz vairāk kā 10 procenti galvassāpju pacientu nonākuši galvassāpju konsultāciju kabinetā pirmo divu gadu laikā pēc sūdzību parādīšanās.

 

Literatūra

* Latvijas Sāpju izpētes biedrība

** Global Burden of Disease Study 2015 (iekļauti dati no 188 valstīm)

***  Steiner et al. The Journal of Headache and Pain (2015) 

Uz augšu ↑