Jaunākie raksti sadaļā Pieredzes stāsti
Atmiņas par LEKMI. Portreti
Toreiz, 1961. gadā, pirmais iespaids, pārkāpjot institūta Altonavas (tagad Ojāra Vācieša) ielā, slieksni, bija neliels mulsums. Pēkšņi atrados iespaidīgā, spilgti izteiktu indivīdu – personību vidē. Raiba, ne ar ko nesalīdzināma zinātnieku buķete. Varētu ieslīgt šo personību zinātniski pētnieciskā darba apcerē, uzskaitot viņu veiksmi, publicēto darbu nozīmību, skaitu, taču šādu faktu izklāsts ir enciklopēdijās. Piedāvāju Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūta (LEKMI) darbinieku nelielu portretējumu, lai nākamās paaudzes varētu radīt vismaz aptuvenu priekšstatu par saviem priekštečiem – izcilām personībām. Lasīt visu rakstu
Uz Eiropu – auditēt rezidentu apmācību
Latvijas Urologu asociācijas prezidents EGILS VJATERS pārliecināts, ka viņš par Eiropas Urologu asociācijas Rezidentu apmācības komitejas viceprezidentu nav kļuvis gluži netīšām. Viņš vienmēr skaļi un skaidri pauž savu viedokli. Kolēģi to novērtē, tāpēc šobrīd E. Vjaters kopā ar citu valstu kolēģiem gādā par vienādiem uroloģijas rezidentu apmācības apstākļiem visās Eiropas slimnīcās. Lasīt visu rakstu
Latvijas ģimenes ārstes pieredze Portugālē
LILITA SUKURE Portugālē mīt divus gadus un Latvijas apciemojumam vasaras beigās bija izbrīvējusi nedēļu. Iemesls mērotajiem 4000 kilometriem – dēla kāzas. Vecākā meita Agne šo ciemošanos izvērta vēl intensīvāku – sarunāja mammai intervijas ar vairākiem Latvijas preses izdevumiem, uzstājot, ka jāpastāsta, ko nozīmē mesties citas valsts darba tirgū. Tad, ja valoda jāsāk mācīties no nulles un ja medicīnā neesi nekāds iesācējs. Grūtākais posms ar valodas apguvi nu jau aiz muguras, arī pirmais izmisums un izbīlis slimnīcas uzņemšanas nodaļā mazliet aizmirsts. Kopš augusta viņa strādā atkal par ģimenes ārsti – nelielā pilsētā Nizā pie Spānijas robežas. Lasīt visu rakstu
Profesora Rudzīša mantojums
Atmiņas par prof. Kristapu Rudzīti pierakstījis doc. Agnis Štifts. No lielas personības arhitektūrā pēctečiem paliek dižas celtnes, no inženieriem – skaisti tilti, no māksliniekiem – gleznas un skulptūras, no literātiem un filozofiem – viņu rakstītie darbi, dažkārt pat pēc gadu tūkstošiem. Bet no ārsta? Visi kādreiz izglābtie pacienti reiz mirst; ārsta zinātniskie darbi un pētījumi strauji noveco, kādreiz pat ātrāk nekā ilgst cilvēka mūžs. Vai tiešām nepaliek nekas? Saka – paliek atmiņas. Bet arī tās nedzīvo ilgi, ja netiek uzrakstītas. Vai atmiņām par senu ārstu ir kāda vērte, lai tās cilātu? Laikam visai neliela. Progress medicīnā šodien ir ļoti straujš. Tikai dažu aspektu dēļ ir jēga palūkoties atpakaļ – lai salīdzinātu, pavērtētu. Lasīt visu rakstu
Ar Latgales meitenes spītību. No farmācijas biznesa atpakaļ ārsta praksē
Pēc septiņu gadu darba farmācijas biznesā un dzīves, kas pavadīta pārbraucienos starp Rīgu, Lietuvu un Madonu, ZENTA STRADIŅA ielēkusi atpakaļ praktiskajā ārsta darbā. Pagājušā gada novembrī viņa atvēra ģimenes ārsta praksi Lubānā, 50 kilometrus no Madonas. Neviens te atplestām rokām negaidīja, bija jāiekārto prakse, jāveido pacientu loks un jānopelna viņu uzticība. Un pamazām praksē pierakstīto pacientu skaits aug – tas tuvojas tūkstotim! Madoniešiem un lubāniešiem gan viņa ir savējā, jo Madonas slimnīcā sāka strādāt 1993. gadā. Pacienti viņu zina kā ģimenes ārsti, kam medicīna ir aicinājums, ne tikai darbs. Lasīt visu rakstu
Latviešu mediķis Lielbritānijā: skats no iekšpuses
Jau sešus gadus dzīvojot Lielbritānijā, esmu pārņēmusi vairākas viņu ieražas. Piemēram, iemācījusies neiespringt tikai uz klīnisko un zinātnisko ekselenci, bet baudīt dzīvi. Tipisks Notingemas aneteziologs ir smaidīgs, uz darbu brauc ar riteni izvēles, nevis vajadzības dēļ un nodarbojas ar vienu kaut nedaudz ekstrēmu sporta veidu. Tā nu es dodos velobraucienos ar kolēģiem un esmu sākusi nodarboties ar klinšu kāpšanu. Joprojām grūti pieņemt britu tradicionālo smaidu, bet ļoti ātri jau var saprast, kurš smaida no sirds, kuram tā ir tikai pieklājība un ieradums. Britu tradicionālais ēdiens ir diezgan neēdams (viss tiek saliets ar kaut kādām glumām mērcēm), franču, spāņu un indiešu virtuve ir daudz baudāmāka. Pie laikapstākļiem pierod - un braukt pa kreiso pusi arī mācos. Lasīt visu rakstu
Par farmaceita cunftes godu domājot. Liepājas Tirgus aptiekas pieredze
Tirgus aptieka ir viena no divām Liepājas aptiekām, kur joprojām uz vietas gatavo zāles. Tā ir pierasts, cilvēkiem tas ir nepieciešams, un aptiekāru cunftes gods arī prasa. Naudas vai peļņas ziņā tas noteikti nav rentabli, teic aptiekas vadītāja MARTA ROZĀLIJA TETERE, kuru kolēģes sauc par Rozi. Jūrkalnes suitu meitene reiz gribēja tikt uz Liepāju, kur nu nodzīvoti gandrīz 40 gadi. "Mums ir kolhozs," joko vadītāja, jo aptieka jeb SIA "LAPA 1" pieder visām desmit, kas aptiekā strādā. "Reizēm domstarpības gadās, bet ne graujošas." Teteres kundze atzīstas, ka būtu grūti vienai uzņemties visu atbildību. Tirgus aptieka Liepājas centrā, Kuršu laukumā pie Pētertirgus un Sv. Annas baznīcas, ir viena no vecākajām Liepājā, kas joprojām darbojas. Lasīt visu rakstu
Uz Dalasu – pārlaist krīzi. Pieredze Teksasas Universitātes Makdermota pētniecības centrā, ASV
Doctus piebilde. Jau desmit mēnešus klīnisko medicīnu viņš ir nomainījis pret pētniecību, latviešu kolēģus - pret amerikāņiem un strādīgajiem, bet samērā introvertajiem ķīniešu kolēģiem Teksasas Universitātes Makdermota pētniecības centrā Dalasā, Amerikas Savienotajās Valstīs. Uzzinājuši, ka vēl viens jauns un gudrs ārsts no P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas pievienojies "dakteriem-gājputniem", gribējām zināt Ērika Šmagra stāstu. Tas tapa vairākās elektroniskā pasta vēstulēs. Tajās ir ne tikai atbildes uz jautājumiem, kāpēc jaunie ārsti pamet Latviju un kāda izskatās Postdoctoral Research Trainee ikdiena zinātnes Mekā, bet arī vērtīgas domas - ko mainīt, lai "gājputni" gribētu atgriezties mājās. Lasīt visu rakstu
