Jauniņā dilemma: starp sirdslietu un kolektīvu

Šomēnes Doctus risina tēmu par ārstu kolektīviem. Lūk, dažas atziņas pēcgaršai. Kā aizkulišu sarunās atzina vairāki jaunie ārsti, vārdu salikumā - jauniņais kolektīvā - ir kaut kāda nolemtība. Iespēja izvēlēties savu darbavietu, tātad arī kolēģus un priekšnieku, jaunajam speciālistam ir gana šaura.  

Patiesībā tā ir mazmazītiņa laipa, kuru rezidents būvē jau rezidentūras sākumā, kad tiek piestiprināts kādai konkrētai nodaļai. Pieņemsim, viņš ir cītīgi strādājis kolēģu atvaļinājumos, brīvdienās, mēģinājis sevi parādīt no labās puses. Jaukākais scenārijs, kas ar viņu var notikt - viņš turpina darboties un augt šajā komandā. Bet ko darīt, ja pēc trim četriem gadiem nodaļas vadītājs izvairās teikt skaidru vārdu: pastrādā te kādu gadiņu, tad jau redzēs, noformēšu uz pusslodzīti... Dzirdēts bēdīgs secinājums: vadītāji rezidentus pielaiko kā jaunas kurpes, izmanto kā melnā darba darītājus, nesteidzoties pieņemt pastāvīgā darbā. Ko dara jauniņais? Vai nu apskaišas par šādu rīcību un ļauj sevi pierunāt darbam farmaceitiskajā kompānijā, vai arī pieiet šim jautājumam gauži pragmatiski. Startē vēl vienā rezidentūrā, izvērtējot potenciālos kolēģus un kolektīva vadītājus, ar kuriem varētu sastrādāties. Dilemmu - sirdslieta vai kolektīvs - viņš risina par labu kolektīvam, jo nespēj iedomāties strādājam mīlamu darbu nemīlamā kolektīvā. Vai tā ir pareizā izvēle, pareizais upuris?

Vēl viena  atziņa - medicīnā, daudz izteiktāk nekā citās nozarēs, nodaļu vadītājam būtiski ir nostrādātie gadi, pieredze un izcili profesionālie sasniegumi (zinātniskie grādi, starptautiskā pieredze), bet jauniņais daudz vairāk nekā kolēģis ar stāžu no vadītāja sagaida tieši emocionālo inteliģenci, kuru diemžēl pretstatā IQ nevar izmērīt. Daudz vairāk viņam  vajadzīga sajūta - neskatoties uz to, kā laiva šūposies (kādus nedrošus soļus spers, kādas kļūdas izdarīs, kādu kritiku nopelnīs), vadītājs tomēr par viņu iestāsies un aizstāvēs. Vai viņš to vienmēr sagaida?

 

 

Uz augšu ↑
  • Šveice: slimnīcas ilgi būs kaujas gatavībā

    VITA ZAČESTA, latviešu gienkoloģe dzīvo Bellizonozā. Statistika Tičīno kantonā nav mazāk dramatiska kā Itālijā. Viņa stāsta, ka arī ārpus slimnīcas, piemēram, dodoties uz veikalu, uzliek masku. Un tā dara lielākā daļa sabiedrības. Lasīt visu

  • Norvēģija: uz krīzi skatās pusotra gada perspektīvā

    ANITA DRESMANE, latviešu ginekoloģe dzīvoTronheimā, strādā Aleris, kas ir viens no lielākajiem privātās medicīnas pakalpojumu sniedzējiem Norvēģijā ar klīnikām arī Zviedrijā un Dānijā. Viņa saka: ja sākumā norvēģi uz zviedru taktiku skatījās ar milzu skepsi un nosodījumu, tad tagad izskan viedoklis - iespējams, zviedri rīkojušies pareizi. Lasīt visu

  • Asoc. prof. VIESTURS LIGUTS. Ar misijas apziņu

    Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Anestezioloģijas un neatliekamās medicīnas galvenais speciālists, anesteziologs reanimatologs, Dr. med. VIESTURS LIGUTS ar intensīvo terapiju un klīnisko toksikoloģiju saistīts jau vairāk nekā 46 gadus. Tai veltījis arī “Toksikoloģijas rokasgrāmatu”, ko sarakstījis kopā ar kolēģi toksikologu Robertu Stašinski. Lasīt visu