Jauniņā dilemma: starp sirdslietu un kolektīvu

Šomēnes Doctus risina tēmu par ārstu kolektīviem. Lūk, dažas atziņas pēcgaršai. Kā aizkulišu sarunās atzina vairāki jaunie ārsti, vārdu salikumā - jauniņais kolektīvā - ir kaut kāda nolemtība. Iespēja izvēlēties savu darbavietu, tātad arī kolēģus un priekšnieku, jaunajam speciālistam ir gana šaura.  

Patiesībā tā ir mazmazītiņa laipa, kuru rezidents būvē jau rezidentūras sākumā, kad tiek piestiprināts kādai konkrētai nodaļai. Pieņemsim, viņš ir cītīgi strādājis kolēģu atvaļinājumos, brīvdienās, mēģinājis sevi parādīt no labās puses. Jaukākais scenārijs, kas ar viņu var notikt - viņš turpina darboties un augt šajā komandā. Bet ko darīt, ja pēc trim četriem gadiem nodaļas vadītājs izvairās teikt skaidru vārdu: pastrādā te kādu gadiņu, tad jau redzēs, noformēšu uz pusslodzīti... Dzirdēts bēdīgs secinājums: vadītāji rezidentus pielaiko kā jaunas kurpes, izmanto kā melnā darba darītājus, nesteidzoties pieņemt pastāvīgā darbā. Ko dara jauniņais? Vai nu apskaišas par šādu rīcību un ļauj sevi pierunāt darbam farmaceitiskajā kompānijā, vai arī pieiet šim jautājumam gauži pragmatiski. Startē vēl vienā rezidentūrā, izvērtējot potenciālos kolēģus un kolektīva vadītājus, ar kuriem varētu sastrādāties. Dilemmu - sirdslieta vai kolektīvs - viņš risina par labu kolektīvam, jo nespēj iedomāties strādājam mīlamu darbu nemīlamā kolektīvā. Vai tā ir pareizā izvēle, pareizais upuris?

Vēl viena  atziņa - medicīnā, daudz izteiktāk nekā citās nozarēs, nodaļu vadītājam būtiski ir nostrādātie gadi, pieredze un izcili profesionālie sasniegumi (zinātniskie grādi, starptautiskā pieredze), bet jauniņais daudz vairāk nekā kolēģis ar stāžu no vadītāja sagaida tieši emocionālo inteliģenci, kuru diemžēl pretstatā IQ nevar izmērīt. Daudz vairāk viņam  vajadzīga sajūta - neskatoties uz to, kā laiva šūposies (kādus nedrošus soļus spers, kādas kļūdas izdarīs, kādu kritiku nopelnīs), vadītājs tomēr par viņu iestāsies un aizstāvēs. Vai viņš to vienmēr sagaida?

 

 

Uz augšu ↑
  • Pieredzes slīpēts dārgakmens

    Ģimenes ārsti INGUNU LOČMELI daudzi vidzemnieki sauc par savējo dakterīti. Dakterei ir prakse gan Rūjienā, gan Vilpulkā, jo viņa uzskata, ka ģimenes dakterim ir jābūt pacientu tuvumā. “Ja dari, tad pa īstam, vai arī nedari nemaz. Esmu profesijā gājusi un turpinu iet pārliecības dēļ — ļoti vēlos palīdzēt cilvēkiem. Katru savu pacientu uzklausīt, meklēt risinājumus, viņu atbalstot,” teic Inguna Ločmele, kuras darba pieredze iesniedzas ceturtajā gadu desmitā. Lasīt visu

  • Kur noķert aiz astes Latvijas vasaru?

    Lai piedzīvotu vēl nebijušas emocijas un “restartētos”, nemaz nav jābrauc tālu. Reizēm pietiek ar pāris stundām, lai nākamajā dienā uz darbu dotos pavisam citā noskaņojumā. Par saviem īpašajiem maršrutiem Latvijā stāsta ginekoloģe Vija Veisa, farmaceite Agnese Ritene, ģimenes ārste Olga Golube un psihiatrs Māris Taube. Lasīt visu

  • Mikroķirurgs no augstākās līgas. KALVIS PASTARS, plastikas ķirurgs, mikroķirurgs, rokas ķirurgs

    Latvijā mikroķirurģija ir relatīvi jauna medicīnas nozare, kurai Mikroķirurģijas centra vadītājs KALVIS PASTARS uzticami kalpo daudzus gadus — ar lielu atdevi un azartiski, jo mikroķirurģija ir viņa sirdslieta. Viņa darbu kontā ir vairākas unikālas operācijas, kas ieguvušas starptautisku rezonansi. Kalvis Pastars ir pārliecināts, ka pasaulē šajā medicīnas jomā Latvijas mikroķirurgi spēlē augstākajā līgā. Lasīt visu