Gada pieturzīmes. 2006.gads

Gads apmetis kūleni. Lūk, daži vērojumi: punkti uz i un treknas domu zīmes. Gada spožums un posts. Sarkanās lentītes par Eiropas naudu renovētajās slimnīcu nodaļās grieztas ar neredzētu sparu! Prieks, protams, par jaunu, skaistu fasādi, tomēr nepamet doma, ka karalis, kā tai Andersena pasakā, joprojām nav ticis pie silta mētelīša. Jādomā, ka resursi vai pacietība vēl nav izsmelta, jo varam sekot politikas veidotāju plānam: lēnāk pār tiltu, draugi!

Skandāls. Pēc kumosa, kas veselības ministram izrādījās par cietu Stradiņa slimnīcas un P. Dussman noslēgtā līguma dēļ, slimnīcas galvenā ārsta krēsls apgāzās. Vai virtuve bija vienīgais iemesls? Var tikai minēt, taču nevar nepamanīt, ka lielākā Latvijas slimnīca tā kā maķenīt apdalīta - valsts galvots kredīts daudzu miljonu apmērā tai gājis secen.

Pārsteigums. Farmaceitiskās firmas skaļi definējušas - zāļu reklāmā un mārketingā izmantosim ētiskākus darbarīkus. Apsveicama iniciatīva, taču kas runā skaļāk: konkurence vai godaprāts?

Jauns stūrmanis. Tikko svaigi pārvēlēta Ārstu biedrības vadība ar Pēteri Apini priekšgalā: viss jaunais ir labi aizmirsts vecais? Pirmajās simts dienās, atturoties no vērtējuma, gribas pievienoties vēlējumam, ko saklausījām Ārstu biedrības vēlēšanās. Jāmaina ne tikai ārējie uzstādījumi, svarīgāk: katram ārstam jāmainās iekšēji!

Nākamo gadu vadlīnijas. Mediķu algas augs atbilstoši solītajam grafikam, 2010. gadā sasniedzot 2,5 reizes lielāku atalgojumu par vidējo tautsaimniecībā. Vai pietiks? Slimnīcu skaits no 100 samazināsies uz 50, tiks bruģēts ceļš e-veselībai un sabiedrības veselības profilaksei, ierobežojot smēķēšanu, alkohola patēriņu, izglītojot par veselīgu uzturu un fiziskām aktivitātēm. Par pēdējo veselības ministram Gundaram Bērziņam ir praktiska pieeja. Piemēram, vienu nedēļu viņš ministrijā pie lifta durvīm pielicis uzrakstu: tikai veciem, slimiem cilvēkiem un kravām.

Labs sākums ikvienam darbam un nodomam - sākt ar sevi!

 

 

Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti

  • Mātes un dēli ar saknēm medicīnā

    Ja kāds no vecākiem ir ārsts, atvase nereti ironizē, ka arī kļuvis par mediķi, jo neko citu jau nav redzējis, zinājis. Šāda pēctecība var būt gan augsta latiņa, ko grūti pārvarēt, gan arī daudz ko dāvā. Divas paaudzes un trīs stāsti — par vērtībām, par sakņu izjūtu, par būšanu līdzās. Arī par salīdzināšanas simptomu, kas profesionālajā vidē nereti notiek. Lasīt visu

  • Neko neatlikt uz vēlāku laiku. RENĀTE SNIPE, bērnu pulmonoloģe

    Kad, tuvojoties bērnudārza izlaidumam, audzinātājas sešgadīgajai Renātei vaicājušas, par ko viņa vēlas kļūt, kad būs pieaugusi, meitēns nevilcinoties atbildējis, ka būs ārste un ārstēs zīdainīšus. Jo patīkot mazi bērni. Tie Dr. Renātei Snipei patīk joprojām: mazos pacientus viņa ārstē nu jau 20 gadus un kā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas virsārste gādā par profesionālu un savlaicīgu palīdzību, lai viņi varētu ātrāk atlabt. Lasīt visu

  • Ko mācīties no Nīderlandes? Pieredze bērnu neiroloģijā un retajās slimībās

    Nīderlandes pilsētā Roterdamā apmaiņas pieredzē pavadīju kopumā septiņus mēnešus: trīs mēnešus Sofijas bērnu slimnīcā un četrus mēnešus Lizosomālās uzkrāšanās slimību un metabolisko slimību centrā. Pirmajās nedēļās gandrīz katru dienu kādu diagnozi redzēju pirmo reizi mūžā. Bija patīkami iet uz darbu, pilnasinīgi atdoties savai kaislībai — medicīnai — un saprast, ka paliek laiks arī sev! Daudz vairāk smaidīju, jo Nīderlandē tā dara visi: slimnīcā, veikalā, sabiedriskajā transportā, rindās, uz ielām. Lasīt visu