Cilvēkresursi globālajā kartē

Lai pievērstu uzmanību pasaulē arvien augošajam veselības aprūpes darbinieku trūkumam, kas savukārt met akmeņus veselības sistēmu pienācīgai darbībai, aizvadīto Pasaules Veselības organizācija bija izsludinājusi par cilvēkresursu gadu. AIGA RŪRĀNE, Pasaules Veselības organizācijas pārstāvniecības vadītāja Latvijā: „Problēma daudzviet ir briedusi gadu desmitiem ilgi, tai nav pievērsta pietiekama uzmanība, tāpēc daudzas valstis ir nopietnas krīzes priekšā. Tiek prognozēts, ka krīze nākamajos gados padziļināsies, tāpēc jārīkojas nekavējoties.” Viņa stāsta arī par izaicinājumiem, kas gaidāmi jau visdrīzākajā laikā.

4,3 miljonu deficīts

Darbaspēks nenoliedzami ir veselības aprūpes sirds. Pasaules Veselības organizācijas (PVO) jaunākie analīzes dati liecina, ka pasaulē ir pavisam 59,2 miljoni veselības aprūpes darbinieku (1. tabula). A. Rūrāne: „Statistika diemžēl vēsta arī ko citu: sirds nestrādā tā, kā vajag, jo globālajā veselības aprūpes sektorā ir 4,3 miljoni ārstu, māsu, vecmāšu un citu darbinieku deficīts. Liela problēma ir arī nevienmērīgais darbaspēka sadalījums."

„Tukšie lauku reģioni un ārstu koncentrēšanās lielajās pilsētās nav tikai Latvijas fenomens," viņa turpina. PVO dati rāda - ja 55 procenti no visiem pasaules iedzīvotājiem mīt pilsētās, tad te sastapsit vairāk nekā 75 procentus ārstu, vairāk nekā 60 procentus māsu un 58 procentus citu veselības aprūpes darbinieku.Globālais veselības aprūpes darbaspēks

Galvenie faktori, kas nelabvēlīgi ietekmē darbaspēku veselības aprūpes sektorā, ir smagie darba apstākļi, ilgie, grūtie studijām veltītie gadi un ieguldītajām pūlēm nesamērojami niecīgais darba atalgojums. PVO analīze vēsta, ka veselības aprūpes sektora darbinieki vairāk nekā citu profesiju pārstāvji ir pakļauti vardarbības riskam, lielāka ir inficēšanās iespēja. Divi miljoni medicīnas darbinieku katru gadu inficējas ar hepatītu B, 900 000 - ar hepatītu C un 170 000 - ar HIV, protams, lielākoties Āfrikas reģionā un nabadzīgajās valstīs. Piemēram, Botsvanā no 1999. gada līdz 2005. gadam AIDS dēļ zaudēti 17 procenti veselības aprūpes darbaspēka.

Pieaug veselības aprūpes darbinieku vidējais vecums, jauno ārstu īpatsvars ir mazs. Pēdējos gados arvien aktuālāka visur pasaulē ir kļuvusi darbaspēka migrācija. Tā vērojama gan lokāli no lauku reģioniem uz pilsētām, gan globāli no nabadzīgākajām valstīm uz bagātajām. Problemātiski ir izsekot ārstu kustībai - no kādām valstīm mediķi izceļojuši un kurp devušies, bet ir zināms ārstu un māsu skaits, kas strādā vienā valstī, bet izglītību ieguvuši kādā citā. Un šīs skaitlis ir ievērojams (2. tabula). A. Rūrāne stāsta - lai mazinātu migrācijas radītās negatīvās sekas, nepieciešamas gan starptautiskas, gan nacionālas stratēģijas. „Pamatnostādnes, ko pieņēmis Ministru Kabinets Latvijā, manuprāt, ir pēdējais mēģinājums ielēkt vilcienā, kas jau kādu laiku kustas. Skaitļi, ko lasām presē - Ārstu biedrībā simts ārsti noformējuši dokumentus prombraukšanai - ir satraucoši!" Un alga noteikti nav vienīgais vērā ņemamais instruments, ar kura palīdzību noturēt mediķus, tikpat svarīgi ir uzlabojumi darba vides organizēšanā, attīstības, karjeras iespējas. „Citur Eiropā situācija ir līdzīga, nu negrib jaunie braukt uz depresīviem lauku reģioniem. Tāpēc tiek mēģināts piedāvāt dažādus burkānus. Sakārtot infrastruktūru: attīstīt ceļus, kultūras, biznesa vidi. Pašvaldībai jābūt pretimnākošai, jāpiedāvā privātprakses atvēršanas iespēja. Lai jaunajiem ir interesanti!" No otras puses, nevar noliegt migrācijas pozitīvos aspektus: ja jaunie ārsti pēc kāda laika, kad iegūta neatsverama pieredze labās ārvalstu klīnikās, tomēr atgrieztos Latvijā, tas valstij būtu milzīgs ieguvums. Tikai - kā panākt, lai viņi atgriežas? 

Izaicinājumi rītdienai

PVO eksperti nākamajos gados prognozē arvien augošu spriedzi. Bagātajās valstīs pieaugs izmaksas, kas saistītas ar tehnoloģiju un medicīnas zinātnes attīstību. Zema dzimstība ies roku rokā ar vecu cilvēku īpatsvara pieaugumu. Priekšplānā izvirzīsies cīņa ar hroniskām slimībām, būs vajadzīgas izmaiņas veselības pakalpojumu organizēšanā. Pacienti kļūst arvien zinošāki, aizstāv savas tiesības izvēlēties, tāpēc palielinās prasības pēc iespējami augstākas kvalitātes. Pieaugs arī pacientu organizāciju loma, tās arvien aktīvāk vēlas iesaistīties lēmumu pieņemšanā. Veselības aprūpes jaunās paradigmas akcentu pārbīda no terciāriem stacionāriem uz pacientu fokusētu, starpdisciplināru profesionāļu sadarbību, lai nodrošinātu pacienta aprūpi visatbilstošākajā veselības aprūpes sistēmas līmenī. A. Rūrāne: „Par to, kā uzlabot dažādu veselības pakalpojumu sniedzēju sadarbību, pagājušā gadā diskutēja arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas veselības ministri un PVO eksperti jau trešajā Baltijas valstu veselības politikas dialogā."Strādājošu ārstu un māsu skaits, kas izglītību ieguvuši ārpus šīs valsts robežām

Savukārt nabadzīgajām valstīm slogs ir pat dubulti smags: arī tur, strauji pieaugot neveselīgā dzīves veida izplatībai, pieaug hronisko slimību īpatsvars, vienlaikus kontekstā ar lielu iedzīvotāju skaitu (jauniešu skaits tajās sasniedz vienu miljardu), būs jāturpina cīņa ar HIV/AIDS, tuberkulozi, malāriju un citām infekcijas slimībām. Jārēķinās arī ar iespējamo jauno globālo draudu - jaunajām infekcijas slimībām.

Latvija tuvplānā

HIV/AIDS jomā Latvija joprojām ir riska zonā: jauno inficēšanās gadījumu skaits gan pēdējo trīs četru gadu laikā ir stabilizējies, taču nav pamata pārliekam optimismam, jo HIV/AIDS profilakses un uzraudzības darbs ir nepārtraukts. A. Rūrāne stāsta, ka pašlaik tiek veidota jauna Nacionālā programma HIV/AIDS jomā 2008.-2013. gadam. Pirmo reizi tiks izstrādāta arī Nacionālā tuberkulozes programma. "Viens no centrālajiem aspektiem jaunajās programmās būs cīņa ar duālo infekciju - HIV/AIDS un tuberkulozes, HIV/AIDS un hepatīta - profilakse, diagnostika un uzraudzība. Un, protams, mērķis ir panākt situācijas uzlabošanos cietumos, kas ir Latvijas īpašā sāpe!" PVO savu ieguldījumu dod, piedāvājot atbalstu uz pierādījumiem balstītas politikas izstrādē un ieviešanā; šim mērķim nereti tiek aicināti eksperti ar starptautisku pieredzi, kas ar savu skatu no malas palīdz labāk izprast Latvijas situāciju un sniedz savas rekomendācijas. „Bieži vien mēs skatām katru jomu vertikāli, it kā atrautu no kopējā konteksta. Joprojām starpsektoru horizontāla koordinācija un sadarbība ir smagnēja," spriež A. Rūrāne.

Smēķēšana, pārmērīgs alkohola patēriņš, neveselīgi ēšanas paradumi, mazkustīgs dzīves veids ir galvenie hronisko slimību riska faktori, un mazināt to ietekmi var vienīgi visaptverošas valsts politikas konsekventa īstenošana. A. Rūrāne uzslavē Veselības ministrijas iniciatīvu, skolās aizliedzot neveselīgas pārtikas tirdzniecību. Šogad PVO darbu šajā jomā turpinās, uzsākot pilotprojektu 12 skolās par veselīga uztura ieviešanu. Nākotnē ar lielāku sparu nāksies ķerties klāt arī alkohola problēmai, kas līdz šim vairāk līdzinājusies cīņai ar vējdzirnavām. „Veselības ministrija dara labu darbu, pielietojot dažāda veida aizliegumus un ierobežojumus attiecībā uz smēķēšanu, kā arī ierosinot palielināt akcīzes nodokli cigaretēm. Nepareizi būtu tikai - aizliegt, sodīt, ķert ciet. Ir jābūt pieejamai un ikvienam labi saprotamai pozitīvai informācijai par veselīga dzīves veida priekšrocībām. Vislabāk, ja līdzās informācijai ir iespēja dzīvot veselīgi: pieejami sporta laukumi, veselīgas un garšīgas pusdienas skolas ēdnīcā utt. Man ir prieks, ka izdevās izveidot ārstu grupu Ārsti pret tabaku un par veselīgu dzīvi. Ārsta vārds un jo īpaši personīgais piemērs joprojām ir ļoti svarīgs. Dažkārt ārsti to nenovērtē un domā, ka no viņiem gaida kaut ko sarežģītu: receptes, manipulācijas, analīzes. Taču bieži vien izrādās, ka cilvēks gaidījis pavisam vienkāršu lietu - pamudinājumu nesmēķēt vai padomu, kā veselīgi jāēd."

Uz jautājumu, kā ārstus, kas raduši cīnīties ar akūtām un hroniskām problēmām motivēt darboties arī profilaktiski, viņa ierosina: „Šos jautājumus varētu vairāk aktualizēt jau mācību programmā - audzināt jauno ārstu ar apziņu, ka arī ārstam profilakses laukā ir daudz darāmā!"

Avots: Working together for health, The World Health Report 2006

 

 

Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti

  • Latvijas veselības aprūpe mītos un realitātē

    Veselības aprūpes sistēmas darbības mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu valsts izaugsmi un konkurētspēju. Veiksmīgi organizēta un pietiekami finansēta veselības aprūpe to panāk divos galvenajos veidos: samazinot saslimstību un mirstību un radot zināmu drošības izjūtu un motivāciju maksāt nodokļus. Ne velti Eiropas Komisija (EK) uzsver, ka veselības aprūpe ir viena no nozīmīgākajām Eiropas Savienības (ES) ekonomikas nozarēm. [1] Runājot vienkāršāk, katrs veselības aprūpē ieguldīts eiro vidējā termiņā valstij nes ienākumus 1,83 eiro apmērā. [2] Diemžēl Latvijas veselības aprūpe 20 atjaunotās neatkarības gados tā arī nav sagaidījusi pienācīgu valsts atbalstu. Lasīt visu

  • Reanimēs cilvēkresursu programmu. Vai būs kam to izpildīt?

    Kamēr Veselības ministrija tikai domā, kā reanimēt cilvēkresursu attīstības programmu, britu privātklīnikas Latvijas ārstus uzrunā ļoti personiski: “Lielbritānijai vajag tevi!” Panorāma ziņo, ka pērn izziņas darbam ārvalstīs pieprasījuši 234 ārsti, šogad interese par aizbraukšanu nav mazinājusies. Lielākoties aizbrauc ārsti, kas praktiskajā medicīnā nostrādājuši vairāk nekā piecus gadus. Prasības: labas angļu valodas zināšanas un pusotra gada darba pieredze, pretī solot 2000 mārciņu lielu algu nedēļā... Lasīt visu