Vīrietis 21. gadsimtā

Sen, jo sen radušies stereotipi nosaka, ka īsts vīrietis ir stiprs, daudz pelna, vienmēr gatavs seksam un – ka īsts vīrietis neslimo un necieš sāpes. Kā likums, vīrieši nelabprāt atzīst fizisku un psiholoģisku problēmu esamību un ārstu apmeklē lielākoties tad, kad sūdzības jau ir būtiskas. Šīs tendences mazināšana būtu ārstu un sabiedrības veselības speciālistu virsuzdevums. Dzimums ir svarīgs veselību noteicošs faktors, ko apliecina arī šajā publikācijā apkopotie materiāli. Tātad – kas notiek ar stipro dzimumu?

Viņi apsteidz sievietes visos punktos

Apkopojot ASV sabiedrības veselības datus sadalījumā pēc dzimumiem, vīrieši ievērojami apsteidz sievietes pēc visiem 12 galvenajiem mirstības cēloņu rādītājiem - koronāro artēriju slimība, insults, hroniska obstruktīva plaušu slimība, gripa un pneimonija, HIV, satiksmes negadījumi, slepkavības, pašnāvības, traumas, aknu slimības, audzēji.

Zināms, ka dzimumu nevienlīdzība sākas jau apaugļošanās brīdī: 125 vīriešu dzimuma embriji uz 100 sieviešu dzimuma embrijiem; vēlāk dati izlīdzinās, piedzimstot 105 zēniem uz 100 meitenēm, bet 30 gadu vecumā sieviešu skaits sāk pārsniegt vīriešu skaitu, un, sasniedzot simts gadu vecumu, sieviešu skaits ir četras reizes lielāks nekā vīriešu skaits (pēc Health, United States, 2006 datiem). Un, lai gan vīriešu mazākumu pieaugušo grupās iespējams izskaidrot ar riska uzvedību, ar to nevar skaidrot augstākus bojāejas rādītājus jau intrauterīni, kā arī mazbērna vecumā.Neauglības iemesli pāriem 2005.-2006. gadā, veicot mākslīgās  apaugļošanas procedūras

Runājot par atsevišķām slimībām, jāatzīmē, ka, lai gan skaitliski nepastāv ievērojamas dzimumu atšķirības sirds-asinsvadu slimību un insulta gadījumos, tomēr vīrieši zaudē ievērojami vairāk potenciālo dzīves gadu, jo šīs slimības viņus biežāk skar jaunākā vecumā - piemēram, insulta incidence līdz 75 gadu vecumam ir par 20% augstāka nekā sievietēm. Arī koronārās sirds slimības rezultātā vīrieši līdz 75 gadu vecumam zaudē ap 2,3 reizes vairāk potenciālo dzīves gadu nekā sievietes. Vīriešiem ļaundabīgo audzēju kumulatīvā incidence ir par 46% augstāka nekā sievietēm, līdz ar to zaudējot par 16% vairāk potenciālo dzīves gadu. Līdzīgas atšķirības tiek novērotas ne tikai ASV, bet vairumā pasaules valstu.

___________________

Dobson R. Mortality from 12 top causes of death in US is still higher among men than women//BMJ,  2007; 334: 1240 (16 June).

Komentē dr. med. Jānis Orbidāns, andrologs, seksologs

Ņemot vērā drūmo statistiku, ārstu pienākums būtu veikt neatliekamo profilaktisko darbību, ieviešot tādu specialitāti kā vīriešu dakteris jeb andrologs (sievietēm tāds ir ginekologs). Šobrīd šīs funkcijas pilda urologs, taču, kā pārliecinoši parāda arī statistikas dati, pašreizējā darba organizācijā ir ļoti daudz trūkumu. Jāatzīmē, ka vīrieša dzīves kvalitāte, seksuālā veselība un sociālā uzvedība (agresijas līmenis, reproduktīvās spējas, panākumi sportā) ir cieši saistīta ar vīrieša dzimumorgānu funkcionālām spējām vai to traucējumiem. Manuprāt, androloģiskā dienesta izveidei ir ļoti liela nozīme populācijas veselības nodrošināšanā.Laika periods no saslimšanas simptomu vai sāpju sākuma līdz ārsta apmeklējumam. 1 500 amerikāņu vīriešu aptaujas rezultāti

Pārpūle darbā paaugstina asinsspiedienu tikai vīriešiem

Pētījuma mērķis - prospektīvi aprakstīt darba vides psihosociālo faktoru ietekmi uz asinsspiediena līmeni, jo uzskata, ka vīriešiem izteiktāk nekā sievietēm nelabvēlīgs mikroklimats darbā (augstas prasības un zemas lēmumu pieņemšanas tiesības) asociējas ar sirds-asinsvadu slimībām.

Kontroles pētījumā iekļāva 448 strādājošas sievietes un vīriešus (vidējais vecums 55 gadi, bet ne vecāki par 63 gadiem), novērtējot tipisko darba dienu un sirds-asinsvadu slimību riska faktorus 6,5 gadus pēc pirmajiem mērījumiem. Vīriešiem saspringtos darba apstākļos gan sistoliskais (7,7 mmHg), gan diastoliskais asinsspiediens (5,6 mmHg) paaugstinājās izteiktāk nekā tiem vīriešiem, kuri darbā bija pakļauti zemākām prasībām un ar lielāku rīcības brīvību. Tieši augstākas darba prasības cieši korelēja ar paaugstinātu asinsspiedienu, mazāk - patstāvīgu lēmumu pieņemšanas iespējas. Tostarp pētījumā iesaistītajām sievietēm nenovēroja statistiski ticamu asinsspiediena rādītāju korelāciju ar psihosociāliem faktoriem darbā.

_________________

Ohlin B. et al. Job strain in men, but not in women, predicts a significant rise in blood pressure after 6,5 years of follow-up//J Hypertens, Mar 1, 2007; 25(3): 525-31.

Komentē dr. med. Jānis Orbidāns, andrologs, seksologs

Pārpūles izraisīto asinsspiediena kāpumu varētu izskaidrot ar zemu tolerances slieksni pret stresu. Spēcīgākā antistresorā iedarbība piemīt dzimumhormonam testosteronam un virsnieru hormoniem, kuri tiek mobilizēti stresa apstākļos. Manā ār­sta praksē ir bijušas situācijas, kad pacientiem pēc testosterona līmeņa normalizācijas normalizējas arī asinsspiediens. Tāpat pierādīts, ka hipertensija veicina erektilo disfunkciju un pazemina testosterona līmeni.

Attieksme pret seksuālo veselību

Tradicionālais dzimumu lomu sadalījums pastiprina negatīvu veselības paradumu nostiprināšanos vīriešu vidū. Vīrieši salīdzinoši nevērīgi izturas pret pieejamajiem veselības, tai skaitā seksuālās un reproduktīvās, aprūpes pakalpojumiem.

No 3 611 pētījumā iekļautiem vīriešiem vecumā no 20 līdz 44 gadiem, kuri ir vai ir bijuši seksuāli aktīvi, tikai 48% pēdējā gada laikā bija saņēmuši seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumus, visbiežāk veicot sēklinieku pārbaudi (35%), tomēr puse vīriešu, kuriem veica sēklinieku izmeklēšanu, netika saņēmuši nekādus citus seksuālās vai reproduktīvās medicīnas pakalpojumus. Nepieciešamību pēc veselības aprūpes pakalpojumiem noteica ievērojamai daļai vīriešu (32-63%) ar riskantu seksuālo uzvedību.

16 470 angļu vīriešu vecumā no 16 līdz 49 gadiem taujāja par veselības speciālistu apmeklēšanu saistībā ar ģimenes plānošanu pēdējo piecu gadu laikā. Divas trešdaļas aptaujāto norādīja uz ģimenes ārstu kā padomdevēju kontracepcijas jautājumos, tomēr, plānojot ģimeni, 2000. gadā tikai 12,5% vīriešu bija vērsušies pie ģimenes ārsta. No 1991. līdz 2000. gadam vislielākais pieaugums ģimenes plānošanas klīniku apmeklējumu skaitā novērojams 16-24 gadu vecuma grupā, bet vislielākais ģimenes ārstu apmeklējumu pieaugums - 35-44 gadu vecuma grupā. Ārstu apmeklējuma biežums variēja arī ģimenes un sociālā stāvokļa ietekmē. Pētījuma autori uzsver - kaut arī minimālu uzlabošanos atsevišķu veselības speciālistu apmeklējumu statistikā var manīt, tomēr vīrieši vēl arvien nepietiekami izmanto pieejamos seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumus.

________________

Kalmuss D. et al. Patterns of Men's Use of Sexual and Reproductive health Services// Perspect Sex Reprod Health, 2007; 39: 74-81.

Pearson S. C. et al. Changes in British men's use of family planning services be­tween 1991 and 2000: secondary analysis of a national survey//J Fam Plann Reprod Health Care, 2007 Jul; 33(3): 183-7.

Komentē dr. med. Jānis Orbidāns, andrologs, seksologs

Protams, ka šajā jomā ne vīrieši, ne sabiedrība kopumā nav izglītoti. Aizvien pastāv maldīgais priekšstats - ja kopdzīves laikā nav bērnu, tātad vainīga ir sieviete, taču patiesībā proporcija ir vienāda (puse uz pusi). Vīriešiem bieži vien trūkst pietiekamas informācijas par reproduktīvo veselību, viņi nav informēti pat par elementāro, vīriešiem specifisko higiēnu. Uroloģiskais dienests ir specializējies tieši uroloģisko problēmu risināšanā, un informācija par specifiskām problēmām bieži netiek sniegta ne skolā, ne ģimenē (īpaši jāuzsver tās ģimenes, kurās nav tēva). Tajā pašā laikā sievietēm ir pieejama gan urologa, gan ginekologa palīdzība.

Neatzīst andropauzi

Pretēji menopauzei, andropauzei nav noteikta bioloģiskā ritma, tā nav izteikti strauja, nav skaidri redzamu makroskopisku izmaiņu. Salīdzinājumā ar sieviešu klimaktērisko periodu, vīriešu andropauze ir sarežģītāks, neskaidrāks process ar plašām nozogrāfiskām kontūrām.

Japānā tika veikts pētījums (n=60) ar mērķi noskaidrot, vai klimaksa simptomi ir līdzīgi abiem dzimumiem. Tika apzināti 54 sim­ptomi pēdējo divu nedēļu laikā, astoņu pārtikas produktu lietošana un izpratne par pārmaiņām organismā. 32 sievietes un 22 vīrieši (vidējais vecums 48,7 gadi) atbildēja uz visiem jautājumiem. Kaut arī vīrieši norādīja uz lielāku stresu, aizkaitināmību un nervozitāti, tomēr neviens no viņiem neatzina klimaksa esamību. Pētījuma autori norāda, ka atsevišķi klimaksa simptomi nav unikāli tikai sievietēm, tieši otrādi - biežāk tie sastopami vīriešu vidū. Būtu nepieciešams izstrādāt specifiskus vīriešu klimaksa kritērijus.

____________________

Melby M. K. Climacteric symptoms among Japanese women and men: comparison of four symptom checklists//Climacteric, 2006; 9: 298-304.

Komentē dr. med. Jānis Orbidāns, andrologs, seksologs

Vīrietim ir raksturīgi neatzīt savas seksuālās problēmas, viņam ir tieksme saglabāt apkārtējo acīs pozitīvu, seksuālajā ziņā visu varoša vīrieša imidžu. Gadās, ka pacients, apvainojoties uz ārstu par konstatētajām novirzēm, nonāk pat līdz agresijai. Uzskatu, ka veicot līdzīga rakstura aptauju, tajā jāiekļauj vispārējo veselības stāvokli raksturojoši jautājumi, piemēram, miega traucējumi, svīšana nelielas slodzes laikā, nespēks - samazinājusies tolerance pret ierasto fizisko slodzi, nomāktība, slikts garastāvoklis, samazinājies ejakulāciju skaits (dzimumaktu vai masturbāciju), nav seksuālās partneres vai tā zaudēta, samazinājusies interese par erotiskas dabas vizuālajiem materiāliem. Pilnīgi piekrītu, ka andropauzes diagnostikai jābūt nopietni izstrādātai; mans priekšlikums - sākumā noteikt testosterona līmeni asinīs vai labāk - siekalās - visiem riska grupas pacientiem pēc 40 gadiem. Diemžēl jāpiebilst, ka Latvijas laboratoriju vadošie speciālisti vēl joprojām nav ieklausījušies seksologu un andrologu lūgumā ieviest šo mūsdienīgo vīrietības kontrolēšanas metodi.

Dzīvesveida ietekme uz testosteronu

Vīrišķajam hormonam testosteronam ir svarīga loma dzimumdzīvē, tā samazināšanās ir viens no andropauzes cēloņiem. Minētā pētījuma mērķis bija noteikt vecuma, veselības un dzīvesveida faktoru ietekmi uz testosterona līmeni.

Kohortas tipa veselības un endokrīno funkciju pētījuma pirmā daļa notika 1987.-1989. (T1), otrā - 1995.-1997. (T2), bet trešā - 2002.-2004. (T3) gadu posmā, randomizēti izvēloties vīriešus vecumā no 40 līdz 70 gadiem (T1-1667, T2-947, T3-584). Novēroja, ka līdz ar vecumu ievērojami samazinājās gan vispārējā, gan brīvā testosterona (free testosteron - FT) līmenis.

Tomēr jāizdala arī vairāki veselības un dzīvesveida faktori, kas būtiski asociēja ar testosterona līmeni: piemēram, ĶMI pieaugums par 4-5 kg/m2 vai dzīvesbiedres zaudējums (stress!) asociējās ar testosterona samazināšanos līdzīgi kā vecuma palielināšanās par desmit gadiem.

Autori norāda uz iespēju ar vecumu saistīto hormonu līmeņa samazināšanos palēnināt, ietverot profilaksē veselības un dzīvesveida faktorus.

_________________

Trevison T. G. et al. The relative contributions of aging, health, and lifestyle factors to serum testosterone decline in men//J Clin Endocrinol Metab, 2007; 92: 549-55.

Komentē dr. med. Jānis Orbidāns, andrologs, seksologs

Diemžēl līdz ar civilizācijas progresu pieaug arī vīriešu hipodinamija, kaloriju un fiziskās aktivitātes nesabalansētība, stresa līmenis un neveselīgās pārtikas īpatsvars ikdienas ēdienkartē. Vīrietis nav sagatavots cīņai ar civilizācijas laikmeta negatīvo ietekmi uz viņa veselību. Savās publikācijās vienmēr esmu uzsvēris būtisko veselīga dzīves veida nozīmi testosterona līmeņa saglabāšanā atbilstoši vecumam. Uzskatu, ka vajadzētu nodrošināt daudz nopietnāku kontroli gaļas produktiem, īpašu uzmanību pievēršot ķīmiskajiem savienojumiem vistas gaļā - estradiolam, testosteronam vai to analogiem. Par šādu problēmu runā arī sportisti, kad pēc kāda gaļas produkta lietošanas asinīs konstatēts paaugstināts testosterona līmenis. Jautājums ir arī par elektromagnētiskā starojuma kaitīgo iedarbību uz testosteronu un folīkulstimulējošo hormonu - būtu jāapzina visi nozīmīgākie elektromagnētiskā starojuma avoti (mobilais telefons, dators, televizors utt.), to pieļaujamais ekspozīcijas laiks un intensitāte. Ģimenes ārstiem būtu jāpopularizē veselīgs dzīves veids - fiziskās aktivitātes, aerobās nodarbes svaigā gaisā, izbraucieni ārpus pilsētas. Jebkura fiziskā nodarbe ir draudzīga testosterona līmenim!

Pašnāvības

Vairāki pētījumi parāda, ka vīriešu pašnāvības mēģinājumi vērojami krietni biežāk nekā sieviešu vidū. Zviedrijā, Lundas universitātes psihiatrijas nodaļā tika analizētas varmācīgu un nevarmācīgu suicidālu aktu veicēju dzimumu atšķirības pacientiem ar spēcīgu depresiju. 98 pacienti, kuri pirmo reizi slimnīcā pašnāvības mēģinājuma dēļ bija nokļuvuši laikā no 1956. līdz 1969. gadam, tika novēroti līdz 1998. gadam. Vīriešiem ievērojami biežāk nekā sievietēm novēroja vardarbīgus turpmākos pašnāvības mēģinājumus pēc pirmā nevardarbīgā. Pētījuma dati parāda vīriešus kā riska grupu vardarbīgiem pašnāvības mēģinājumiem, īpaši atkārtotiem suicidāliem aktiem.

____________________

Brådvik L. Violent and nonviolent methods of suicide: different patterns may be found in men and women with severe depression//Arch Suicide Res 2007; 11: 255-64.

Komentē dr. med. Jānis Orbidāns, andrologs, seksologs

Arī savā praksē kā vīriešu problēmu speciālists sastopos ar šādām situācijām. Ir bijuši gadījumi, kad vīrietis, seksuālā ziņā piedzīvojot fiasko, sevi noraksta. Reizēm mani pacienti pie psihiatra ilgstoši ārstē smagu depresiju ar noslieci uz suicīdu. Pacientam, kurš meklē speciālista palīdzību erektilās disfunkcijas dēļ, esmu konstatējis nopietni samazinātu testosterona līmeni. Pēc veiktā ārstēšanas kursa, sēkliniekiem sākot to sekretēt pietiekamā koncentrācijā, pacients ar asarām acīs apgalvo, ka tagad esot pavisam cits cilvēks. Ir atgriezusies interese par dzīvi un vairs nav jālieto psihotropās zāles. Uzskatu, ka vīriešiem riska grupā pēc 40 gadiem ar noslieci uz suicīdu vajadzētu pārbaudīt testosterona līmeni.

Prostatīta psihosociālās konsekvences

Populācijas šķērsgriezuma pētījums ar 1 832 somu vīriešiem (20-59 gadi) parādīja, ka:

  • 17% vīriešu, kam ir vai ir bijis prostatīts, baidās no saslimšanas ar prostatas vēzi, kas ir ievērojami vairāk nekā starp tiem, kam prostatīta nekad nav bijis; arī bailes no seksuāli transmisīvām slimībām un domas par pašnāvību šie vīrieši atzina biežāk;
  • vīrieši, kuriem bijis prostatīts, biežāk dod priekšroku urinēšanas laikā sabiedriskā tualetē atrasties vieniem pašiem (58% pret 44% kontrolgrupā);
  • sūdzības par erektilo disfunkciju ir 43%, samazinātu libido - 24% vīriešu ar simptomātisku prostatītu;
  • prostatīta pacienti biežāk nekā vīrieši bez tā bija aizņemti un nervozi, sīkumaināki un pedantiskāki dažādās problēmsituācijās;
  • 17% atzina problēmas laulībā prostatīta dēļ, bet 4% uzskatīja, ka slimība ir šķiršanās iemesls.

Novērojums parāda, ka prostatīts rada būtisku psiholoģisku stresu, un ārstējošiem ārstiem jālūkojas, vai pacientam nav nepieciešama psihiatra vai psihologa palīdzība.

______________

Mehik A. et al. Fears, sexual disturbances and personality features in men with prostatitis: a population based cross-sectional study in Finland//BJU Int, 2001 Jul; 88/1: 35-8.

Komentē dr. med. Jānis Orbidāns, andrologs, seksologs

Prostatīts iet roku rokā ar erektilo disfunkciju, samazinātu libido, pacienti mēdz sūdzēties arī par samazinātu ejakulāta daudzumu, raksturīgs testosterona līmeņa samazinājums, prostatas iekaisuma dēļ tiek kavēta testosterona transformācija par DHT. Samazināts testosterona un DHT līmenis var radīt depresiju, kā arī citas psiholoģiskas novirzes un izmaiņas psihē. Hroniska prostatīta pacients, kurš ilgstoši nav risinājis savas problēmas, būdams agresīvs, neapmierināts un seksuāli nespējīgs, nav spējīgs veidot nopietnas, ilgstošas partnerattiecības. Bieži gadās, ka pacients seksologa palīdzību meklē ar lielu novēlošanos, tātad ar jau smagi ielaistu slimību, kas prasa laiku un līdzekļus. Savukārt partneres pacietības mērs ir izsmelts, un, ja ārsts nav izrakstījis brīnumzāles, kas tūlīt un nekavējoties spēj atrisināt visas problēmas, kopdzīve beidzas ar attiecību saraušanu. Diemžēl šādam pacientam bez gādīgās sievas rokas atgūt pārliecību par savu vīrietību bieži vien ir gandrīz neiespējami, jo, meklējot palīdzību pie prostitūtām, tā tiek sagrauta vēl vairāk.

Prostatīts un citas diagnozes. Slimību koeksistence

Vai pastāv sakarības starp prostatītu un citām diagnozēm?

No Portlendas veselības aprūpes organizācijas datu bāzes 1998.-2004. gada reģistra atlasīja visus prostatīta diagnozes gadījumus, katru no tiem salīdzinot ar trīs atbilstošām kontrolpersonām.

Prostatīta diagnozes prevalence bija 4,5%, un izdevās izdalīt 37 diagnozes, kuras pacientiem ar prostatītu bija statistiski nozīmīgi biežāk nekā kontrolpersonām. Pārsvarā tie bija uroloģisku slimību kodi, lai aprakstītu prostatīta simptomus, neskaidras izcelsmes simptomus no citu orgānu sistēmu puses, kā arī psihiatriskas diagnozes. Visciešāk prostatīts asociēja ar labdabīgu prostatas hiperplāziju (OR 2,7), funkcionāliem gremošanas traucējumiem (OR 2,6), dispepsiju (OR 2,1), trauksmi (OR 2,0), citām mīksto audu slimībām (OR 2,0), gastroezofageālo refluksu (OR 1,8) un garastāvokļa traucējumiem (OR 1,8).

Pēc novērojuma datiem, ar prostatītu dzīves laikā saslimst viens no 22 vīriešiem; šī diagnoze asociējas ar multiplām cita veida problēmām - gan fiziskiem simptomiem, gan noteiktām psihiatriskām diagnozēm.

___________________

Clemens J. O. et al. Prevalence of and risk factors for prostatitis: population based assessment used physician assigned diagnoses//J Urol, 2007Aug 14.

Komentē dr. med. Jānis Orbidāns, andrologs, seksologs

Savā praksē esmu novērojis ievērojamu prostatīta saistību ar gastro-duodenālām problēmām, nierakmeņu slimību, aknu patoloģiju, it īpaši - taukaino hepatozi. Piekrītu arī pētījumā minētajām asociācijām ar psihiskām novirzēm, depresiju, neirozēm, erektilo disfunkciju un agrīnu andropauzi.

Liekais svars grauj auglību

Vīriešiem palielināta ķermeņa masa var būt saistīta ar izmainītu dzimumhormonu (testosterona un estradiola) līmeni, samazinātu spermas kvalitāti līdz pat neauglībai. Mēģināts noskaidrot, tieši cik liels liekais svars nepieciešams, lai ietekmētu seksuāli-reproduktīvo funkciju. Pētāmo grupu veidoja 26 303 plānotas grūtniecības 1999.-2005. gadā, izvērtējot abu vecāku ķermeņa masas indeksus (ĶMI). Par neauglīgu pāris tika uzskatīts, ja līdz grūtniecības iestāšanās brīdim bija pagājuši 12 un vairāk mēneši vai ja pārim ārstēta neauglība.

Izlīdzinot datus pēc sievietes ĶMI, dzimumakta biežuma, pāra vecuma un smēķēšanas paradumiem, neauglības risks (OR) vīriešiem ar ĶMI 25-29,5 kg/m2 (paaugstināts svars) bija 1,20, bet vīriešiem ar ĶMI > 30 kg/m2 - 1,36 (salīdzinot ar vīriešiem ar normālu ĶMI: 20-22,4 kg/m2). Sadalot pēc ĶMI sīkākās apakškategorijās, līdz ar ĶMI pieaugumu novēroja graduālu neauglības incidences pieaugumu.

_____________________

Nguyen R. H. et al. Men's body mass index and infertility//Hum Reprod, 2007 Sep; 22(9): 2488-93.

Komentē dr. med. Jānis Orbidāns, andrologs, seksologs

 Esmu novērojis, ka pat veselīgam vīrietim ar paaugstinātu ķermeņa masu spermas parametri pasliktinās (īpaši jāmin novājināta spermas koncentrācija). Vienlaikus vīrietim, kurš izstīdzējis kā diegs, var konstatēt pamatīgus sēkliniekus un lielu spermas daudzumu, turklāt fiziskie rādītāji šim vīrietim arī ir ievērojami augstāki. Šo parādību var izskaidrot ar to, ka vīriešiem ar paaugstinātu (īpaši uz tauku rēķina) ķermeņa masu notiek pastiprināta testosterona aromatizācija - pārveidošanās sievišķajā hormonā estradiolā.

Asimptomātisks androgēnu deficīts

Vairumā gadījumu samazināts vīrišķo hormonu daudzums nerada klīniskas pazīmes. Pētījumā ar 1475 30-79 gadus veciem vīriešiem spilgtus androgēnu deficīta simptomus novēroja tikai 5,6% gadījumu un pārsvarā pēc 70 gadu vecuma neatkarīgi no rases un etniskās piederības. Kopējā testosterona līmenis zem definētās normas (

Ņemot vērā iegūtos datus un populācijas novecošanās tendenci, autori brīdina, ka tuvākajos 20 gados strauji pieaugs vīriešu ar asimptomātisku androgēnu deficītu skaits.

_____________________

Araujo A. B. et al. Prevalence of symptomatic androgen deficiency in men//J Clin Endocrin Metab, 2007 Aug 14.

Komentē dr. med. Jānis Orbidāns, andrologs, seksologs

 Pārsteidzoši, ka lielākoties tieši gados jauni cilvēki pie ārsta vēršas ar vienu vienīgu sūdzību - nespēju radīt pēcnācējus, apgalvojot, ka ar potenci viss esot kartībā. Šai pacientu grupai testosterona deficīts tiek kompensēts ar virsnieru androgēniem. Uzkrītoša ir šo pacientu vāji attīstītā muskulatūra - vīrieši dažādu apstākļu dēļ pārstājuši nodoties fiziskajām nodarbēm. Jāpiebilst gan, ka apzinīgākie atzīmē - lai apmeklētu trenažieru zāli, vajagot stipri piespiesties, jo kustības kļuvušas par apgrūtinājumu. Skumji, ka testosterona deficīts sāk skart jaunus cilvēkus, kuri bieži vien lieto dažādas toksiskas vielas, arī uzturā iekļaujot toksīniem un hormoniem piesātinātus produktus. Tādos gadījumos problēmas jau ir smagākas, jo tiek nomākti virsnieru androgēni. Reizēm jaunieši pēc pāris gadu uzdzīves iegūst sievišķīgas figūras iezīmes un, protams, problēmas intīmajā dzīvē.

Erektilā disfunkcija - kardiovaskulāro slimību vēstnesis!

No Medline datu bāzes atlasīja visus uz 2007. gada jūliju pieejamos pētījumus par teoriju, ka erektilā disfunkcija (ED) var būt agrīna ģeneralizētas asinsvadu saslimšanas klīniskā izpausme un neatkarīgs kardiovaskulāro notikumu riska marķieris.

Vairums no identificētajiem pētījumiem apstiprina metabolā sindroma, iekaisuma rādītāju un ED savstarpējo asociāciju. Novērots, ka paaugstināts cirkulējošo iekaisuma un endotēlija protrombotisko kompleksu līmenis ir tieši saistīts ar erektilās disfunkcijas esamību un smaguma pakāpi. Specifiskie iekaisuma biomarķieri un to kombinācijas bija izmantojami kā viens no rādītājiem ED diagnozes uzstādīšanā. ED un koronārās artērijas slimība var vienādā mērā norādīt uz nelabvēlīgu iekaisuma un protrombotisko statusu, un ED būtiski saasinās kardiovaskulārās slimības smagākās stadijās. Secināts, ka subklīnisks iekaisums ir saistošais elements starp metabolo sindromu, koronāro artēriju slimību un ED.

Vēl cita vēlāk veikta pētījuma ietvaros novēroja augstu hiperlipidēmijas prevalenci vīriešiem ar ED: 40% no 199 vīriešiem ar ED holesterīna līmenis bija augstāks par 5 mmol/l, bet 29% bija hipertrigliceridēmija (> 2 mmol/l). Turklāt netika nenovērota pacienta vecuma un ED smaguma pakāpes korelācija ar lipīdu līmeni.

Minētajiem novērojumiem ir būtisks potenciāls kardiovaskulārā riska novērtēšanā.

___________________

Vlachopoulos C. et al. Inflammation, metabolic syndrome, erectile dysfunction, and coronary artery disease: common links//Eur Urol, 2007 Aug 13.

Smith N. J. et al. The prevalence of newly diagnosed hyperlipidaemia in men with erectile dysfunction//BJU Int, 2007 Aug; 100(2): 357-61.

Komentē dr. med. Jānis Orbidāns, andrologs, seksologs

Piekrītu pētījuma datiem, ka vīriešiem erektilā disfunkcija iet roku rokā ar kardioloģiskajiem notikumiem, īpaši vēlos uzsvērt stenokardiju. Zinātnieki to mēģina izskaidrot ar faktu, ka dzimumlocekļa artēriju lūmena diametrs ir divas reizes mazāks par koronāro asinsvadu diametru, līdz ar to progresējoša ateroskleroze sākumā skar kavernozos asinsvadus. Pētot minēto pacientu hormonālo balansu, bieži atrod samazinātu testosterona līmeni, kas netiek kompensēts ar citiem androgēniem, respektīvi, androsten­dionu vai DHEA. Kā otrs iemesls, protams, jāmin psiholoģiskais faktors - neveiksmes attiecību jomā ar sievietēm, ko lielākā daļa vīriešu pārdzīvo smagi, ir cēlonis stresam un depresijai, kas savukārt var provocēt stenokardijas lēkmes.

 

Uz augšu ↑