Āda un gadalaiki. Ziema

Ziema Latvijā sākas pakāpeniski, kad diennakts vidējā temperatūra noslīd un ilgstoši ir zem nulles. Parasti pirmais sniegs uzkrīt valsts Ziemeļaustrumu daļā novembra vidū, bet pastāvīgs sals iestājas decembra sākumā. Iestājoties aukstajam laika periodam, organismā notiek virkne izmaiņu asins cirkulācijas, metabolisma, hormonu produkcijas rādītājos, kas ietekmē arī ādu.

Perifērā vazokonstrikcija, kas attīstās aukstuma ietekmē, var samazināt ādas apasiņošanu līdz pat 30 ml/min. (salīdzinot - termokomforta apstākļos tā ir 450 ml/min.). [1] Pazeminātās apasiņošanas rezultātā šūnās ir samazināta skābekļa piegāde, kas izraisa tā saucamo oksidatīvo stresu. Tiek producēti brīvie radikāļi (ūdeņraža peroksīds, slāpekļa oksīds, hidroksilradikāļi, superoksīda anjoni), kas ir toksiski. Tie kairina ādas receptorus, izraisot sāpes un šūnu bojājumu. Zema hemoglobīna līmeņa ap­stākļos iestājas nosacīta išēmija. Kā sekas perifērai vazokonstrikcijai vērojama asinsspiediena paaugstināšanās par 20-80 mm Hg, savukārt plazmas tilpums samazinās par 8-15%, bet asins tilpums - par 5%. [2]

Ziemas bargajā salā siltuma produkcijā iesaistās muskulatūra, kas izpaužas kā pastiprināta drebināšanās. Trīcot trīs reizes paaugstinās metabolisms, bet drebināšanās kopumā nodrošina tikai 11% no nepieciešamā siltuma. [3] Jo vairāk cilvēks ir pieradis pie aukstajiem laika apstākļiem, jo izteiktāk darbojas metabolā siltuma produkcija, bet muskuļu drebināšanās sākas daudz vēlāk salīdzinājumā ar nepieradušiem cilvēkiem. [4] Siltuma produkcijā pastiprinās arī metabolisma procesi, kas raksturojas ar kortizola, aldosterona, noradrenalīna, beta endorfīnu un tireoīdstimulējošā hormona līmeņa paaugstināšanos (bet samazinās augšanas hormona, prolaktīna, antidiurētiskā hormona un T3 izdale). [2] Endorfīni rada laimes sajūtu un samazina cilvēka pašsaglabāšanās instinktu. Atcerēsimies Poruka Cibiņu, kurš mājupceļā aukstuma pārņemts sajuta „.. miegu .. savāds maigums viņu pārņēma, viņš apsēdās zem egles, sāka šņukstēt, bet tūliņ apklusa - maigums bija tik salds, salds..." Kā jau zinām, malkas cirtēji vēlāk atrada Cibiņu nosalušu.

Izpētīts, ka roku ādas temperatūra ir augstāka tiem, kuru rokas ir pakļautas ilgstošam aukstumam. Pierašana pie aukstuma notiek apmēram divu nedēļu laikā. Izpētīts arī, ka no pieres izstaro trīs reizes vairāk siltuma, nekā vidēji no citām ķermeņa virsmām. [2]

Ādā aukstuma receptoru ir daudz vairāk par siltuma receptoriem. Pret aukstumu āda reaģē dažādi, atkarībā no apkārtējās temperatūras. Ādas komforta temperatūra ir 34-36°C. Kad tās temperatūra ir zemāka par 29°C, ir vēsuma sajūta, zemāka par 25°C - aukstuma sajūta, zem 18°C atzīmē sāpju sajūtu, bet zemāk par 12°C iestājas nejutīgums. [2] Ādas temperatūras samazināšanās zem 12°C ir bīstama, jo var radīt neatgriezeniskus bojājumus. Sākotnēji, kad ādas temperatūra rokās vai pēdās sasniedz 10°C, darbojas vazokonstrikcijai pretējs mehānisms - tā saucamais medību reflekss, kad, lai pasargātu audus no bojāejas, atveras arteriovenozās anastamozes. Tādā veidā zemledus makšķernieki spēj kailām rokām 10-15 grādu salā piesiet mānekli un noņemt zivtiņu. Taču šis mehānisms darbojas vidēji tikai desmit minūtes, un pēc tam atkal seko vazokonstrikcija. [1]

Aukstuma iespaidā vērojamie simptomi un slimības 

  • Klasiskais aukstuma radītais ādas bojājums ir apsaldējums. Apsaldējumi var attīstīties jebkurā ādas rajonā, kur temperatūra sasniedz 0°C. Apsaldējumi var rasties arī tad, ja temperatūra ir augstāka, bet āda pakļauta mitrumam vai stipram vējam. Aukstuma radītā vazokonstrikcija un ledus kristāliņu formēšanās šūnās izraisa dehidratāciju un šūnu bojāeju. Āda, kas cietusi no pārmērīga aukstuma, kļūst bāla, cieta un nejutīga. Visbiežāk tiek skarts deguns, ausis, vaigi un pirksti. Pārmaiņas ādā redzamas tikai pēc tam, kad apsaldētā ķermeņa daļa ir sasildīta. Izšķir četras apsaldējuma (dermatitis contacta e frigore) pakāpes:
    • āda pēc sasildīšanas kļūst sārta, tūskaina, sāpīga, dažkārt lobās;
    • attīstās ar dzeltenīgu šķidrumu pildīti pūšļi;
    • ādas un zemādas audu nekroze - šķidrums pūslīšos kļūst hemorāģisks, veidojas lēni dzīstošas brūces; nagi pēc trešās pakāpes apsaldējuma vairs neataug;
    • tiek bojāti dziļie audi un attīstās sausā gangrēna.

Pirmo divu apsaldējuma pakāpju gadījumā ādas jutība saglabājas. Pēc pārciesta apsaldējuma āda ir jutīga pret aukstumu, tā var kļūt plāna, zilgansārta un viegli ievainojama.

  • Aukstā laika ietekmē asinīs var veidoties patoloģiski olbaltumi - krioglobulīni - kas bojā asinsvadus un veicina vaskulīta attīstību (1. attēls). [5] Attīstās išēmiska nekroze (biežāk uz degungala, ausu, kāju un roku pirkstu ādas) - palpējami purpuriski izsitumi, livedo reticularis, aukstuma urtikārija, hiperkeratoze, čūlas, notiek rētošanās un akrocianoze.Krioglobulinēmija
    • Livedo reticularis (2. attēls) klīniski raksturojas kā tīklveida zilgana vai sarkanīga diskolorācija. Biežāk tiek skartas rokas un kājas. Skartais ādas rajons ir vēss, subjektīvi ir nejutīgums un tirpšanas sajūta. Atsevišķos gadījumos var attīstīties sāpīgas čūlas, kas vēlāk veido atrofiskas pigmentētas rētas. Ja vienreiz āda ir cietusi no aukstuma ietekmes, ādas diskolorācija kļūst pastāvīga: laikam kļūstot siltākam, tā var kļūt sarkanīgi zilgana, bet aukstā laikā - tumši zila.Livedo reticularis
    • Aukstuma urtikārija - aukstuma skartajās vietās attīstās urtikārija un tūska (3. attēls). Sievietēm to novēro divas reizes biežāk nekā vīriešiem.Aukstuma urtikārija
    • Akrocianozei (4. attēls) klīniski raksturīga pastāvīga zilgana diskolorācija, kas skar roku, pēdu, dažreiz arī sejas ādu. Āda ir vēsa, pietūkusi, nejutīga un pastiprināti svīst. Retos gadījumos var būt sāpes ar čūlu un gangrēnas attīstību.Akrocianoze
    • Aukstuma eritēma - lokālas sāpes ar eritēmu aukstuma skartajās vietās.
    • Eritrocianoze attīstās vietās, kur ir izteikti bieza zemādas tauku kārta (augšstilbu un apakšstilbu āda). Klīniski vēro sārti-violetus nodulārus veidojumus. Biežāk sievietēm.
  • Aukstuma ietekmē vērojami arī Rei­no fenomena uzliesmojumi, kam raksturīgs labi norobežots pēkšņs bālums un cianoze roku un kāju pirkstos, kas ilgst no dažām minūtēm līdz pat pusstundai ar sekojošu eritēmu. Lēkme ir ļoti sāpīga un var tikt skarti vairāki pirksti vienlaicīgi vai atsevišķas to falangas. Ir veikti pētījumi, ka aukstuma ietekmē slimniekiem ar Reino fenomenu ir izteiktāka vazokonstrikcija un vājāka vazodilatācija. [6] Izmainītās apasiņošanas rezultātā var tikt skarti arī nagi, kas kļūst plāni, trausli, ar garenisku rievojumu un šķeļas. Reino fenomenu bieži novēro asociācijā ar sklerodermu. [7]
  • Ziemas aukstajā un sausajā gaisā lūpas ir pirmās, kas kļūst sausas, jo fizioloģiski ir unikālas ar to, ka tām nav tauku un sviedru dziedzeru. Ūdens zudums caur lūpu virsmu ir desmit reizes lielāks nekā caur citām ķermeņa virsmām. Nozīme ir arī vitamīnu trūkumam, īpaši B2 vitamīna (riboflavīna) un dzelzs deficītam, kas vēl vairāk pastiprina lūpu sausumu un kairināmību. Kad lūpas kļūst sausas, mēs cenšamies tās aplaizīt, bet patiesībā tiek nodarīts vēl lielāks ļaunums. Siekalas kairina jau tā jutīgo lūpu ādu un izraisa heilīta jeb irritāntā kontaktdermatīta attīstību. Lūpas kļūst ļoti sausas, sprēgā, lobās un pat asiņo (5. attēls). Procesā bieži iesaistās arī lūpu kaktiņi (tādēļ smaidīšana izraisa nepatiku, jo katrs smaids rada sāpes un asiņošanu). Āda ap lūpām ir apsārtusi, tūskaina, lobās un sprēgā. Ir sūdzības par niezi un dedzinošu sajūtu. [8] Aplaizīto lūpu dermatīts
  • Ziemas aukstumā vaigi un deguns kļūst sarkani. Dažiem cilvēkiem var attīstīties neatgriezeniski vazomotori traucējumi, pat parēzes, kas var izpausties rozācijas (rosacea) veidā. Tas līdzinās tipiskai salaveča sejai ar sarkanu degunu. Klīniski raksturīga difūzi sārta sejas eritēma, ko veido permamentas teleangektāzijas, pāpulas un pustulas. Biežāk tiek skarts deguns, vaigi, piere un zods.
  • Zemā gaisa temperatūra un samazinātā asinsrite ietekmē ādas stāvokli un var izraisīt aukstuma čūlu (6. attēls) attīstību, kam klīniski raksturīgi atsevišķi vai multipli eritematozi vai purpuriski pietūkumi. Sūdzības ir par niezi, dedzināšanu vai sāpēm. Biežāk tiek skartas roku un kāju pirkstu proksimālās falangas, papēžu un pirkstu plantārā virsma, kā arī deguns un ausis. Simptomi parasti izzūd vienas līdz trīs nedēļu laikā, bet dažreiz pāriet hroniskā formā, it īpaši gados vecākiem cilvēkiem ar konstanti pasliktinātu asinsriti.Aukstuma čūlas
  • Pakļaujot ādu ilgstošai aukstuma iedarbībai, var tikt skarta pat zemādas tauku kārta un attīstīties aukstuma panikulīts, kam raksturīgi eritematozi vai cianotiski, tūskaini, dažkārt sāpīgi zemādas mezgliņi 1-2 cm diametrā (var būt arī lielāki). Bojājumi parasti ir simetriski. Biežāk tiek skarti apakšstilbi, kā arī rokas, ķermenis un dažreiz arī seja. Mezgliņi izzūd dažu nedēļu laikā, atstājot hiperpigmentācijas plankumus.
  • Aukstuma izraisītās vazokonstrikcijas rezultātā paaugstinās asinsspiediens un pieaug asins viskozitāte, kas var veicināt venozās atteces traucējumus un stāzes dermatīta attīstību potīšu rajonā. Klīniski vēro makulārus, purpursarkanus, niezošus izsitumus ar lobīšanos un mitrošanu. Pievienojas limfadenīts. Niezes rezultātā ādā rodas sakasījumi, krevelītes un ādas lihenifikācija. Smagākos gadījumos attīstās sāpīgas, ilgi nedzīstošas čūlas. Novērojama arī kāju tūska. 

Citu ziemas sezonai raksturīgo faktoru ietekme uz ādu

Samazinātās dienas gaismas un D3 vitamīna trūkuma rezultātā samazinās celulārā imunitāte un dabīgo antibiotiku (kā LL-37 un HBD-2) līmenis. [9;10] Rezultātā samazinās ādas aizsargspējas pret telpu alergēniem, kas veicina atopiskā dermatīta attīstību. [11] Niezes dēļ sakasītajās ādas vietās bieži pievienojas sekundāra infekcija. Izpētīts, ka ziemas periodā uz roku ādas atopiskā dermatīta skartajās vietās visplašāk ir novērojama Staphilococcus aureus kolonizācija. [12]

Kad aiz loga ir putenis un sals, kaķis vislabprātāk sildās pie siltas plīts vai blakus cilvēkam, bet daudziem tas var veicināt alerģisku reakciju saasināšanos. Ir pat izpētīts, ka ziemā dzimušajiem bērniem vērojama biežāka atopiskā dermatīta attīstība tieši pret kaķa alergēniem. [13]

Tumšajā ziemas periodā samazinās labā garastāvokļa hormona - serotonīna - un palielinās melatonīna sekrēcija. Palielinātam melatonīna daudzumam piemīt spēcīgas protektīvas īpašības - antioksidanta iedarbība, kas samazina oksidatīvā stresa brīvo radikāļu kaitīgo ietekmi. Izpētīts arī, ka melatonīns samazina ultravioletā starojuma nelabvēlīgo ietekmi uz ādas šūnām un samazina ādas vēža attīstības risku vai jau esoša vēža šūnu proliferāciju un metastazēšanos. Melatonīna līmenim pieaugot, uzlabojas arī matu augšana, rētu dzīšana, angioģenēze un imunitāte. Melatonīns ietekmē tādu hormonu kā estrogēnu, testosterona, progesterona, prolaktīna, gonadotropīna un augšanas hormona sintēzi. Tomēr ar vecumu melatonīna produkcija samazinās un līdz ar to samazinās arī tā protektīvā ietekme. [14] Melatonīna sekrēcijas izsīkums var izraisīt ziemas depresiju, miega traucējumus,  pārēšanos un libido zudumu, kā rezultātā samazinās arī ādas aizsargspējas. [15] Uz šādas ādas palielinās dažādu baktēriju un vīrusu kolonizācija, kas veicina organisma sensibilizāciju un ir iemesls psoriāzes attīstībai. [16] Arī cilvēka papillomas vīruss ziemas periodā var būt kā superantigēns, kas veicina psoriāzes attīstību. [17]

Ziemas depresija un oksidatīvais stress var veicināt alopecia areata attīstību. Tai raksturīgi labi norobežoti bezmatu perēkļi galvas ādā (bet āda nav iekaisusi un matu maisiņi ir saglabājušies - tas ir pamats vēlākai matu ataugšanai). Procesā mēdz iesaistīties arī nagi, kas kļūst nespīdīgi, iegūst garenisku rievojumu. Nags ir ar bedrītēm, un naga brīvā mala - izrobota. Ir palēnināta arī naga augšana. Tādēļ ieteicams papildus uzņemt selēnu, varu, cinku, E un C vitamīnu, b karotīnu, koenzīmu Q, kas neitralizē oksidatīvā stresa radītos kaitīgos radikāļus. Uzturā iesaka iekļaut tomātus, citrusaugļus, zaļo tēju, burkānus un citis dabīgos vitamīnu un minerālvielu avotus.

Savukārt apkures sezona rada draudus ar ādas izsausēšanu un ādas aizsargspēju kritumu, kas ir viens no biežākajiem iemesliem dažādu ekzēmu attīstībai. Visbiežāk novēro kserotisko jeb asteatotisko ekzēmu. [18] Klīniski vēro stipri sausu ādu, kas ir apsārtusi, lobās un plaisā (tā atgādina izžuvušas upes gultni). Sūdzības ir par sāpēm un niezi. Šādi izmainītai ādai bieži uzslāņojas sekundāra infekcija.

Izpētīts, ka sausajā ziemas periodā samazinās ūdens saturs naga plātnītē, kā rezultātā nagi ir trausli un šķeļas. [19]

Sausums un A vitamīna trūkums izraisa arī dažādu ģenētisku slimību, piemēram, keratosis pilaris (7. attēls), saasināšanos. [20]Keratosis pilaris

Lai kompensētu mitruma deficītu, ieteicams lietot mitrinošos krēmus [21] (bet ne tieši pirms došanās ārā, lai nepalielinātu apsaldējuma iespēju). Tāpat iesaka mitrināt telpu gaisu (optimālais mitruma daudzums - 40-60%). Izpētīts, ka pārāk zemā mitruma koncentrācijā palielinās dažādu vīrusu un mikrobu infekciju (piemēram, tuberkulozes) izplatība, bet pārmēru augsta mitruma koncentrācija veicina sēnīšu un putekļu ērcītes vairošanos. Augsta mitruma koncentrācija veicina arī dažādu ķīmisko vielu, tādu kā formaldehīda, sēra dioksīda un slāpekļa dioksīda (kancerogēni!) daļiņu izdalīšanos gaisā no māju sienām. [22]

Ziemas aukstumā, valkājot biezas zeķes un ciešus apavus, pēdu, īpaši papēžu, āda kļūst sausa, sabiezē, lobās un plaisā. Gados vecākiem cilvēkiem ādas bojājums ir izteiktāks. Ciešo apavu un biezo zeķu nēsāšana veicina limfas atteces traucējumus un var izraisīt stasis papillomatosis attīstību, kam klīniski raksturīgas brūnganas vai sārtas pāpulas ar hiperkeratotisku virsmu. Biežāk tiek skarta kāju pēdu dorsālā un apakšstilbu priekšējā virsma.

Cieša un bieza apģērba nēsāšana samazina ādas iztvaikošanu un aizsargspējas, kas veicina folikulīta attīstību. Interesanti, ka siltā telpā daudz vairāk svīst tieši jauni cilvēki. Gados vecākiem cilvēkiem ir samazinātas termoregulācijas spējas, kā arī sviedru dziedzeru funkcija. [23] Tas ir viens no noteicošajiem faktoriem folikulīta attīstībai jauniem cilvēkiem. Ādas strutainās infekcijas bieži ir iemesls streptokoku izraisītā vulvovaginīta attīstībai ziemas periodā. [24]

Infekciju uzliesmojumi

Aukstais laiks un novājinātā imunitāte veicina tuberkulozes uzliesmojumus, arī ādas tuberkulozi, kas var attīstīties jebkurā vecumā. Biežāk tiek skarta sejas un kakla āda. Sākumā uz ādas rodas neliela sārti-brūngana mākula vai pāpula ar spīdošu virsmu. Tai ir mīksta konsistence un ādas elasticitātes zuduma dēļ tā ir arī viegli ievainojama. Ar laiku ādas bojājumi palielinās izmēros un skaitā, saplūst kopā, veidojot dažāda lieluma un formas perēkļus ar izrobotām robežām (8. attēls). Atsevišķos ādas tuberkulozes gadījumos novēro tumorveida augšanu, kad attīstās difūzi infiltrāti brūngani-sārtā krāsā, veidojot nodulāru ādas virsmu. Masīvie infiltrāti ar laiku sabrūk un eksulcerējas. Čūlas ir mazsāpīgas, to virsmā bieži veidojas papillomatoza veģetācija. Pēc vairākiem mēnešiem notiek rētošanās (attīstās atrofiskas rētas), bet, slimībai recidivējot, rētu vietā no jauna var parādītes sārti brūngani infiltrāti. Nereti process no ādas pāriet uz deguna un mutes gļotādu.Ādas tuberkuloze

Ziemas periodā dažādu infekciju, kā arī autoimūno slimību reaktivācija var izraisīt erythema nodosum attīstību. Tai raksturīgi blīvi, sāpīgi, eritematozi mezgli uz apakšstilbu priekšējās virsmas, kā arī uz rokām, sejas un kakla. Mezgli uzsūcas trīs līdz sešu nedēļu laikā, atstājot pigmentplankumus.

Rudenī un ziemā nereti diagnosticē arī citu infekciozo toksisko alergodermiju uzliesmojumus, t. sk., Laima slimības pirmo stadiju jeb erythema chronicum migrans. Pierādīts, ka ziemas periodā uzliesmo arī pityriasis rosea, ko biežāk novēro sievietēm. [25]

Ziemas periodā A vitamīna trūkums izraisa šūnu saķeršanos tauku dziedzeru izvados; tie tiek nosprostoti, un tas savukārt veicina acne attīstību.

Jāmin arī seksuāli transmisīvu slimību uzliesmojumi. [26] Ziemeļu tautām joprojām ir spēkā paraža viesim pēc tāla ceļa dot iespēju sasildīties ar dzīvu siltumu. Līdz ar to dažu tundras ciematu iedzīvotāju vidū hroniska gonoreja ir līdz 90% iedzīvotāju. Arī latvju dainās var atrast pēdas tradīcijai, ka ciemiņiem deva meitas klāt gulēt - šis paradums esot bijis spēkā līdz pat 16. gadsimtam.

Skaistās lamatas

  • Nr. 1 - ziemas prieki brīvā dabā. Cilvēki ziemas laikā dodas izbaudīt ziemas priekus - slēpot uz kalniem. Bet ziemas periodā ādas aizsargslānis ir samazināts, tā rezultātā jutība pret saules stariem pieaug. Izpētīts, ka kalnos, atkarībā no atmosfēras retinājuma, ultravioleto staru intensitāte ir līdz pat 60-80% augstāka nekā jūras līmenī. [27] Ozona slāņa izmaiņas - samazināšanās par 1% - palielina virsmas radiāciju par 1,5-3% [28] un sekojoši par 2-6% iespējamību saslimt ar bazālo un skvamozo šūnu vēzi un par 1% - ar melanomu. [29] Šī saistība nav lineāra, bet progresīva. 5-10% ultravioletā starojuma paaugstināšanās katru dekādi ir novērojama tieši Eiropā. Tādēļ pirms došanās slēpot jālieto ādu aizsargājoši līdzekļi, kuru sastāvā ir saules aizsargfaktors.

Intensīvie saules stari var veicināt arī Herpes solaris attīstību.

  • Nr. 2 - solārijs. Ziemas periodā āda pamazām balē, tomēr sauļošanās solārijā nes vairāk ļaunuma nekā labuma. Ir pat valstis (piemēram, Francija, no 1997. gada), kur solārija apmeklējums atļauts tikai no 18 gadu vecuma, kad uzskata, ka cilvēks pats pilnībā apzinās savas rīcības sekas. Būtībā līdz 18 gadiem mēs no saules saņemam 80% jeb maksimālo ādas bojājumu. [30] Kādēļ to vēl pastiprināt? Latvijā nav nekādu regulējošo likumu, kas ierobežotu solārija apmeklējumus. Solārija apmeklējuma reizē D vitamīns tiek saražots daudz par daudz un bojājums ir krietni dziļāks un nopietnāks nekā iegūtais efekts. Sauļošanās solārijā ir kā viltīgas lamatas, jo cepināšanās stadijā izdalās endorfīni un labsajūtas dēļ cilvēki solārijos guļ ļoti ilgi, iegūstot neatgriezeniskas un bīstamas izmaiņas ādā. Smēķētājiem solārija gaismas atkarība ir vēl izteiktāka. [30] Solārija ultravioletais starojums noārda kolagēnās un elastīgās šķiedras, kas veicina priekšlaicīgu ādas novecošanos ar grumbu, rievu veidošanos un asinsvadu tīklojuma parādīšanos ādā. Ādas stāvoklis var apsteigt cilvēka patieso vecumu par 10-15 gadiem. Cepināšanās solārijā vēl vairāk veicina ādas izsausēšanu un aizsargspēju samazināšanos. Regulāri solārija apmeklējumi veicina arī dažāda lieluma hiperpigmentētu vai hipopigmentētu plankumu veidošanos, kā arī palielinās dzimumzīmju skaits (dzimumzīmes ir audzēji, kuriem jāpievērš uzmanība!). Jo vairāk ādā ir pigmentēto veidojumu, jo lielāka iespēja, ka ultravioletā starojuma ietekmē tie malignizēsies. Tieši sauļošanās solārijā tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem veicinošiem faktoriem pigmentēta un nepigmentēta ādas vēža attīstībā. Pasaulē saslimstība ar ādas vēzi ieņem otro vietu no visām vēžu formām (pēc plaušu vēža). Katru stundu pasaulē no melanomas nomirst viens cilvēks. Paaugstinātu jutīgumu pret ultravioleto starojumu novēro veģetāriešiem, lietojot seleriju, burkānu sulu, pētersīļus, ķiplokus, sīpolus, olas, kuru sastāvā ir īpaši ķīmiski savienojumi, kas paaugstina ādas jutīgumu. [31] Jābūt piesardzīgam, lietojot dažādus medikamentus, piemēram, antibiotikas (tatraciklīnu), jo tie pastiprina solārija gaismas iedarbību un var izraisīt ādas apsārtumu ar lobīšanos. Svarīgi arī, lai āda pirms solārija apmeklējuma būtu tīra, jo dažādi kosmētiskie līdzekļi var palielināt ādas fotojutību un izraisīt fotokontaktdermatīta attīstību. Arī hormonālo kontraceptīvo līdzekļu lietošana ir bīstama solārija apmeklētājām, jo veicina dažādu pigmentplankumu attīstību.

Solārija ietekmē pastiprinās vairākas jau esošas slimības, kā, piemēram, sarkanā vilkēde, vitiligo, dermatomiozīts u. c.

  • Nr. 3 - peldbaseins. Atpūta peldbaseinā vai pirtī var beigties ar pseidomonu folikulīta attīstību. Pēc vienas līdz piecām dienām attīstās makulozi, papulozi, papulopustulozi ādas bojājumi ar limfadenopātiju. Izsitumi ir sāpīgi un niezoši. Izsitumu attīstību vēl vairāk veicina ilgstoši mitra peldkostīma nēsāšana. Remisija vērojama vidēji pēc piecām dienām, lai gan atsevišķos gadījumos slimība var ilgt pat vairākas nedēļas un pāriet rekurentos folikulītos vai hroniskos abscesos.

Peldbaseina apmeklējumi var izraisīt ādas virālas infekcijas - kontagiozā moluska uzliesmojumus, pārsvarā gan maziem bērniem. Pēc nedēļas līdz pat sešu mēnešu perioda uz pilnīgi veselas ādas attīstās bāli dzeltenīgi vai sārti 2-5 mm spīdīgi tumori ar iedobumu centrā (9. attēls). Parasti slimnieki sūdzības neatzīmē, bet atsevišķos gadījumos var būt nieze un sāpīgums. [32]Kontagiozais molusks

  • Nr. 4 - sauna. Karsēšanās tveicīgā pirtī ar pēc tam sekojošām sniega peldēm var beigties ar erythema ab igne ādas bojājuma attīstību. Tomēr pētījumi liecina, ka ādas bojājums attīstās tikai pēc ļoti karstu (virs 140°C) saunu apmeklējumiem. Tāpat tiek apsvērts, ka erytmema ab igne ādas bojājumi attīstās pēc atkārtotiem saunas apmeklējumiem (virs 100°C) ar pēc tam sekojošām peldēm 2-4°C aukstā ūdenī. Klīniski vēro tīklveida eritēmu, hiperpigmentāciju, epidermas atrofiju, lobīšanos un teleangektāzijas (10. attēls). Erythema ab igne tiek uzskatīta par prekankrozi, kas vēlākā laika posmā var veicināt skvamozo šūnu vēža attīstību. [2]Erythema ab igne

Nobeigumā konspektīvi (tabula) parādītas ziemas perioda potenciālās ādas problēmas.Potenciāli aktuālās dermatoloģiskās problēmas ziemas periodā

Literatūra

  1. Int J Circumpolar Health, 2002; 61: 277-86.
  2. 4th EADV Spring Sypmposium, Saariselka, Finland, 9-11 February 2006. Abstracts.
  3. Metabolic Cost Of Shievering J. Appl. Physiol, 8: 595-602, 1956.
  4. Exp Physiol, 2000 May; 85(3): 321-6.
  5. J Rheumatol, 1993 Sep; 20(9): 1524-6.
  6. Angiology, 1995 Jan; 46(1): 1-10.
  7. J Rheumatol, 1999 Aug; 26(8): 1734-7.
  8. Bork et al. Diseases Of The Oral Mucosa And The Lips, 1996.
  9. The American Journal Of Clinical Nutrition, 2004: 80 (suppl) 1717S-20S.
  10. New England Journal of Medicine, 347: 1151-1160, October 10, 2002.
  11. J Dermatol, 2001 May; 28(5): 244-7.
  12. J Dermatol, 1994 Jul; 21(7): 453-60.
  13. Arch Dis Child, 1996 Nov; 75(5): 392-8.
  14. Endocrine, 2005 July; 27(2): 137-48.
  15. Arch Dermatol, 2001 Jan; 137(1): 78-82.
  16. Arch Dermatol, 2001 Jan; 137(1): 53-9.
  17. Exp Dermatol, 2005 Nov; 14(11): 824-9.
  18. Rev Med Liege, 2005 May-Jun; 60(5-6): 560-3.
  19. Skin Res Technol, 2006 May; 12(2): 126-32.
  20. Br J Dermatol, 1994 Jun; 130(6): 711-3.
  21. Dermatology, 2003; 207(3): 269-75.
  22. Environmental Health Perspectives, 1986, Vol. 65, 351-61.
  23. J Appl Physiol, 1991 Dec; 71(6): 2453-9.
  24. Standardization News, November 1984, 32-4.
  25. British Medical Journal, 1982, Vol 284 6 February.
  26. Sex Transm Dis, 2004 Dec; 31(12): 761-5.
  27. Health Hints May/June, 2005, Vol 9, No 3.
  28. Envirnmental Health Perspectives, Vol. 96, 139-144, 1991.
  29. WJM, April 1994-Vol 160, No 4.
  30. Journal Of The American Academy Of Dermatology, 2005 Dec; 53 (6): 134-40.
  31. Am Acad Dermatol, 1995; 33: 551-73.
  32. Dermatology Online Journal, 9(2): 2.

 

 

Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti

  • Ādas veselība un mūsu ēšanas paradumi

    Rūpējoties par veselību un izskatu, mūsdienās cilvēki apmeklē kosmētiskos kabinetus, izmēğina jaunus un dārgus sejas kopšanas līdzekļus. Kosmētikas industrija attīstās, veikali ir pārplūdināti ar dārgiem produktiem, kas sola uzlabot izskatu un saglabāt jaunību. Tomēr – vai esam aizdomājušies par to, ka visefektīvākie līdzekļi ir arī vislētākie? Un šie efektīvie līdzekļi atrodami mūsu virtuvē. Tā ir apstiprināta patiesība – ja vēlamies patiešām skaistu ādu, kas ilgāk saglabā jaunavīgu izskatu, ir svarīgi rūpēties, lai ikdienas uzturā būtu produkti, kas nodrošina ilgstošu ādas veselību. Tas, ko ēdam, darbojas arī kā izejmateriāls ādas atjaunošanas procesā. Un, jo mazāk uzmanības pievēršam savam pārtikas grozam, jo lielāks risks, ka ar laiku būs jācīnās ar dažādām ādas problēmām: sausu, sažuvušu ādu, kas liek mums izskatīties vecākiem. Lasīt visu

  • Āda un gadalaiki. Pavasaris

    Latvijā, kā tas raksturīgi mērenajai joslai, pavasaris sākas pakāpeniski. Bieži kopā ar spēcīgajiem un aukstajiem ziemeļu un ziemeļrietumu vējiem (līdz pat marta beigām un aprīļa sākumam) ieplūst aukstās arktiskās gaisa masas, veidojot uz augsnes salnas. Tiek uzskatīts, ka pavasaris faktiski ir sācies, kad diennakts gaisa temperatūra paceļas un stabili noturas virs 0°C. Kūst sniega sega un sasalusī augsnes kārta, ūdeņi atbrīvojas no ledus, mostas dzīvā daba. Pavasaris Latvijā raksturojas ar vismazāko nokrišņu daudzumu, salīdzinot ar pārējiem gadalaikiem. Maijs lielākoties ir sauss un saulains. Caur logiem telpās ieskan putnu dziesmas – atsilušas laimīgās pasaules balsis – un gaisu piepilda svaiga un brīnišķīga pavasara smarža. Bet kā tostarp jūtas mūsu āda? Lasīt visu

  • Āda un gadalaiki. Rudens

    Nemanāmi dabā nobriedis rudens. Lapas no koku zariem atraisās savam vienīgajam lidojumam. Sāk pūst ­dzestrs vējš. Dažkārt pirmās salnas mūs pagodina jau jūlijā, bet rudens sākumu parasti saista ar salnām septembrī, oktobrī, kad gaisa temperatūra dienā vēl sasniedz 10 līdz 13 grādus virs nulles. Rudenī vērojama ciklonu darbības aktivizēšanās, kas atnes lietu. Gaisam atdziestot, lietu nomaina slapjdraņķis – lietus ar sniegu. Rudenim raksturīgie laika apstākļi pie mums saglabājas samērā ilgstoši. To nosaka Baltijas jūras tuvums. Būtiski, ka līdz ar rudens iestāšanos mainās ne tikai laika apstākļi, bet notiek izmaiņas visā organismā – tai skaitā ādā. Lasīt visu

  • Tetovējumi. Riski un komplikācijas

    Termins “tetovēšana” radies no taitiešu vārda “tattau”, un process apzīmē permanentu jeb paliekošu pigmenta granulu ievadīšanu ādā. [10] Tetovēšana izsenis izmantota reliģiskiem, estētiskiem, sociāliem un kulturāliem mērķiem, [20] mūsdienās tie kļuvuši par popkultūras fenomenu — pētījumos ASV vismaz viens tetovējums ir 24 % respondentu, [24] Eiropā vidēji 12 % no populācijas. [33] Lasīt visu

  • Insektu izraisītas dermatozes. Klīniskais raksturojums

    Dabā mīt daudz dažādu insektu, kas īpaši pavasara un vasaras periodā kož un dzeļ cilvēka ādā. Parasti šo kodumu radītais iekaisums ir neliels un ātri izzūd. Taču ir insekti, kuru kodums izraisa klīniski nozīmīgu ādas reakciju vai kuri izplata slimības. Insekta koduma klīniskās pazīmes atkarīgas gan no insekta sugas un pacienta organisma reakcijas, gan arī no sekundāriem faktoriem, piemēram, ja attīstās komplikācijas ar strutainu infekciju. Lasīt visu

  • Melanoma. Agresīva, taču novēršama

    Jau vairākus gadus maijā speciālisti visā pasaulē pievērš uzmanību ādas ļaundabīgu veidojumu aktualitātei. Apmēram 85 % melanomas gadījumu saistīti ar hronisku ekspozīciju UV stariem. Lai gan cilvēku zināšanas par aizsargkrēmu lietošanu un citiem profilaktiskiem pasākumiem ir samērā labas, diemžēl realitātē noteikumus ievēro retais. Lasīt visu