Lūk, gads apmetis slaidu loku un par Latvijas Farmaceitu Ziemas sporta spēlēm varam runāt kā par sekmīgi noritējušu tradicionālu notikumu Latvijas farmaceitu dzīvē.
Lai gan īpaši gausā ziemas atnākšana šosezon lika mazliet šaubīties par to, vai varēs droši saglabāt devīzi „Visi uz slēpēm 2007!" un programmā izstrādāt divus iespējamos rīcības plānus - vienu sniega gadījumā, otru, ja laiks būs gluži pavasarīgs. Taču notika tā, kā tam bija jānotiek, lai pārliecinoši apstiprinātu, ka farmaceitu Ziemas sporta spēļu tradīcija ir iesakņojusies - bija sniegs, bija sals un dzestrais rīts Baiļos netālu no Valmieras pulcēja krietnu dalībnieku skaitu. Vairāk nekā simts entuziastu bija pulcējušies, lai aktīvi piedalītos septiņās sporta disciplīnās vai alternatīvas vēlmes gadījumā izmantotu iespēju doties pārgājienā ar orientēšanās elementiem. Dalībnieku vidū daudz pazīstamu seju no iepriekšējo gadu pulka un daudz jaunu dalībnieku. Prieks, ka farmaceiti labprāt ir kopā savā profesionālajā lokā, vienlaikus izmantojot iespēju brīvo laiku pavadīt ar ģimeni - sastādot astoņu komandu sarakstus, vērojamas bagātīgas ģimeniskās saites - piedalās farmaceitu vīri bērni, sievas, brāļi māsas un mazbērni. Un visiem tiek prieks par emocijām un arī sportiskajām iemaņām, ko dienas gaitā katram izdodas gūt. Kā allaž, kad veiksmīgi īstenojas ilgi plānotas labas ieceres, tas priecē ikvienu - gan azartiskos pasākuma dalībniekus, gan uzņēmīgos organizatorus, gan uzticamos atbalstītājus. Lai neizsīkst organizatoru spars un atbalstītāju dāsnums! Šaubu vairs nav - tikties ziemas viducī - tā ir Latvijas farmaceitu tradīcija. Visiem kopējs prieks un savstarpējs paldies! Lai tā izdodas arī nākamgad!
Ilona Rūķe no Limbažu aptiekas rūpējas, lai tradīcijai ilgs mūžs, un radina arī jauno paaudzi sportiskai un jautrai kopā būšanai noslēguma dejā pirms apbalvošanas ceremonijas
Dzestrs saules pilns ziemas rīts – reģistratoriem un dalībniekiem sals liek berzēt roku pirkstus un nemitīgi kustēties, taču sejas liecina par gatavību būt sportiskā ierindā
Violetā komanda Ziemeļblāzma no Lielvārdes Māras aptiekas ir apņēmības pilna. Viņu komanda, spītējot pieredzētajām traumām, no pērn iegūtās ceturtās vietas šogad pakāpusies uz godpilno otro pozīciju
Spēļu favorīti Dzeltenie pastnieki sevi pierāda arī Olfen jautrības stafetē – solis ir drošs un saliedēts, dīvainā kāpurķēde ripo – vēl, vēl divu soļu pietrūkst līdz finišam...
Vitiron slaloma dalībnieki, kuri tika vērtēti divās disciplīnās – slēpošanas un snovborda nobraucienos, kas izraisīja arī vislielāko sportiskā azarta vilni un līdzjutēju degsmi... Uzvarētāju godā tika nevis pieredze un stabilitāte, bet veiklība un azartis
Decatylen drive – visiecienītākā disciplīna katram, kurš gatavs šļūcienam, un jaunākajiem spēļu dalībniekiem jau pavisam noteikti
Uzvarēja draudzība – tā varam spriest, raugoties Andas Ozoliņas no Homeopātiskās aptiekas un Latvijas Farmaceitu biedrības prezidenta Aigara Eniņa gaiši smaidīgajās sejās
Arī Baiļos var mēģināt skaisti lidot, jo īpaši, ja izvēlēts nepieciešamais inventārs un gūtas zināmas iemaņas...
Jurģis Siliņš no Neriņas aptiekas tika nominēts kā Uguns krusttēvs – visā dienas garumā viņš nepaguris uzraudzīja, lai improvizētajā jurtā kurtajam ugunskuram nenoplok liesmas, jo mīnusi knieba vaigos un sasildīties ik brīdi vajadzēja kādam no spēļu dalīb
Jaunākā sporta spēļu dalībniece Anete Kārkliņa dažus no sportiskajiem uzdevumiem veica gluži patstāvīgi, protams, mammas Inetas vērīgo acu uzraudzībā
Kaujas uzdevumi izvirzīti – to apliecina omulīgais vadonis Napoleons; komandu nosaukumi iedvesmojoši, izraudzīti vislabākie līderi un acīs degsme gūt uzvaras...
Dr. Māris Skutelis ar ģimeni ir atgriezies dzimtajā Preiļu novadā, lai strādātu par paliatīvās aprūpes ārstu. Saruna notiek brīdī, kad dakteris ir bērna kopšanas atvaļinājumā, bet pirms tā viņš strādāja Preiļu slimnīcā un poliklīnikā, Rēzeknes reģionālajā slimnīcā, Daugavpils reģionālajā slimnīcā un Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Saruna ar jauno ārstu — par darbu paliatīvajā aprūpē un redzējumu, kā to veidot Latgalē.
Visā, ko viņa dara, ir vieglums — liekas neticami, kā tik trauslā, sievišķīgā būtnē slēpjas tāda jauda. Asoc. prof. Agnese Ozoliņa vada RAKUS Anestezioloģijas klīniku, māca RSU medicīnas studentus, izglīto rezidentus un organizē konferences un izglītojošas meistarklases. Aizrautīgi stāsta par savu vīziju — uz pacientu vērstu no sāpēm brīvu perioperatīvu aprūpi. Nebaidās būt nedaudz provokatīva, sociālajos tīklos publicējot skaistus video — savas dejas pie pilona.
Pērnā gada pašā nogalē fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts, algologs, ultrasonogrāfijas speciālists MATĪSS MEŽALS četras nedēļas pavadīja Taivānas Nacionālajā universitātes slimnīcā Taipejā, apgūstot ultrasonogrāfijas un reģeneratīvās medicīnas iespējas rehabilitācijā. Pieredze un zināšanas, kā pasaulē strādā fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsti prestižas slimnīcas Muskuloskeletālās ultrasonogrāfijas centrā, ir tas, ko viņš atvedis un iedzīvina arī Latvijā.
Mikroķirurgs un augstas sarežģītības rekonstruktīvo operāciju meistars Dr. med. JĀNIS ZARIŅŠ savu dzīvi pakārtojis starp trīs galvenajām vērtībām — ģimeni, darbu un draugiem. Intervija notiek Latvijas Plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centrā, kad novakarē pēc pacientu pieņemšanas viņam darbs nebūt nebeidzas — pēc mūsu sarunas dakteris vēl dodas apraudzīt pacientus RAKUS Onkoloģijas centrā.
Dr. med. RENĀTA VĪKSNE un Dr. RŪDOLFS VĪKSNE ir tandēms dzīvē un medicīnā, otolaringoloģijā. Dzīvē viņi ir viens otra stiprā aizmugure. Otolaringoloģijā — jaunie ārsti, kas Daugavpils reģionālajā slimnīcā kopā ar kolēģi Dr. Jūliju Starinsku veido mūsdienīgu izpratni par savu nozari — piedāvā plaša spektra otolaringoloģiskās operācijas un attīsta jomu, kas Daugavpilī kādu laiku bijusi atstāta novārtā.
Kā Šveices pulkstenis — nodomāju, kad tālrunī nopīkst īsziņa “pēc 5 minūtēm nāku”, precīzi, kā intervija norunāta. Uz galda krāsaini flomāsteri, ar kuriem daktere savā plānotājā (dažādās krāsiņās!) saraksta dienā darāmos darbus. Ļoti strukturēta, visu dara ātri, atsaucīga — tāda ir Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Nefroloģijas centra virsārste, Nefrologu asociācijas prezidente, Rīgas Stradiņa universitātes asoc. prof. IEVA ZIEDIŅA.
Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.
Migrēna ir viens no biežākajiem primāru galvassāpju veidiem bērniem: 2—5 % pirmsskolas vecuma, līdz 10 % skolas vecuma bērnu, bet jaunietēm (20—30 %) ir epizodiska migrēna. Savukārt hroniskas migrēnas galvassāpes, ko raksturo migrēnas lēkmes biežāk nekā 15 dienas mēnesī, ir 0,2—12 % bērnu ar migrēnu. Jaunākiem bērniem migrēna vienlīdz bieži sastopama abiem dzimumiem, bet pusaudžu gados iezīmējas lielāka migrēnas sastopamība meitenēm, un tas turpinās arī pieaugušo vecumā.
Ģimenes ārsta vidējais pacients noveco, tāpēc gan profilakses, gan ārstēšanas procesā iespējami dažādi izaicinājumi. Kurus medikamentus ordinēt ir droši? Kā izvairīties no polifarmācijas un sasniegt vēlamo klīnisko iedarbību? Vai pacienta kognitīvās spējas būs pietiekamas, lai ievērotu rekomendācijas? Šie un citi jautājumi ikdienas darbā apdomājami ne reizi vien.
Sasniegumi pediatriskās onkoloģijas pārvaldībā un ārstēšanā rezultējušies pieaugošā izdzīvojušo populācijā. Kaut arī ir veikti plaši pētījumi par šo onkoloģisko pacientu īstermiņa, vidēja un ilgtermiņa somatisko veselību, ziņojumi par psihosociālu reintegrāciju bieži vien ir konfliktējoši. Šā pētījuma mērķis bija veikt visaptverošu pārskatu un analīzi par pediatrisko onkoloģiju pārdzīvojušiem (childhood cancer survivors (CCS)) un to socioekonomisko situāciju pieaugušā vecumā salīdzinot ar vienaudžiem, ko onkoloģiska slimība nav skārusi.
Risks mūža laikā saslimt ar priekškambaru mirdzēšanu laika periodā no 2000. līdz 2022.gadam pieauga no katra ceturtā uz katru trešo Dānijas iedzīvotāju. Sirds mazspēja bija izplatītākā ar šo aritmiju saistītā komplikācija un šis risks bija divreiz lielāks nekā insultam.
Svinīgi atklāta Sirds ķirurģijas centra jaunizbūvētā Sirds ķirurģijas anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļa un Sirds ķirurģijas operāciju bloks, kā arī Asinsvadu ķirurģijas centra Asinsvadu ķirurģijas hibrīdzāle
Visā, ko viņa dara, ir vieglums — liekas neticami, kā tik trauslā, sievišķīgā būtnē slēpjas tāda jauda. Asoc. prof. Agnese Ozoliņa vada RAKUS Anestezioloģijas klīniku, māca RSU medicīnas studentus, izglīto rezidentus un organizē konferences un izglītojošas meistarklases. Aizrautīgi stāsta par savu vīziju — uz pacientu vērstu no sāpēm brīvu perioperatīvu aprūpi. Nebaidās būt nedaudz provokatīva, sociālajos tīklos publicējot skaistus video — savas dejas pie pilona.
Psihotropo medikamentu lietošana klīniskajā psihiatrijā sākās 19. gadsimta otrajā pusē, psihisko slimību ārstēšanas mērķi no simptomu uzlabošanas mainot uz sociālo funkcionēšanu. Psihotropo medikamentu nozīmēšana arī mūsdienu klīniskā psihiatra praksē ir plaši izmantota ikdienišķa ārstēšanas metode. [1; 2]
Dr. Māris Skutelis ar ģimeni ir atgriezies dzimtajā Preiļu novadā, lai strādātu par paliatīvās aprūpes ārstu. Saruna notiek brīdī, kad dakteris ir bērna kopšanas atvaļinājumā, bet pirms tā viņš strādāja Preiļu slimnīcā un poliklīnikā, Rēzeknes reģionālajā slimnīcā, Daugavpils reģionālajā slimnīcā un Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Saruna ar jauno ārstu — par darbu paliatīvajā aprūpē un redzējumu, kā to veidot Latgalē.
Pirmais aprīlis pasaulē aizvadīts kā smieklu diena. Melnais humors, skarbi jociņi labi zināmi arī mediķu vidē. No vienas puses, tie palīdz tikt galā ar stresu, problemātiskām situācijām un pacientiem, ļauj identificēties ar konkrētu komandu, bet, no otras puses, var dehumanizēt veselības aprūpi vai liecināt par izdegšanu. Humors var gan palīdzēt, gan kaitēt ārsta un pacienta terapeitiskajās attiecībās. Lūk, dažas atziņas.
Primāra arteriāla hipertensija ir viena no biežākajām kardiovaskulārajām slimībām un ierindojas pirmajā vietā starp faktoriem, kas izraisa kardiovaskulāro slimību progresēšanu un nāvi. [1] Joprojām lielāko daļu veido pacienti, kuriem šī slimība nav vai netiek diagnosticēta, lai gan pacientu skaits, kuriem tiek diagnosticēta arteriāla hipertensija, pieaug (1. attēls). [2] Rakstā apkopota informācija no pēdējām vadlīnijām par arteriālas hipertensijas diagnostiku un rekomendācijām pacientu ārstēšanai.
