Jauna slota tīri slauka? Doctus komentārs

Šo retorisko jautājumu pēdējā mēneša laikā nācās uzdot pat divkārt. Nule kā Rīgas pilsētas atslēgas uzticētas cunftes brālim eksanesteziologam, bijušajam slimnīcas vadītājam Jānim Birkam, kuram būs sevi jāpierāda, kārtojot pilsētas saimniecību un laipojot politiskajā virtuvē. Nepateicīgs, bet labs izaicinājums. Otrs - jaunais veselības ministrs, kurš jau paguvis, kā pats saka, apgūt perimetru (iepazīties ar normatīvajiem aktiem, budžetu, māsterplānu, parunāties ar slimnīcu vadītājiem, profesionāļu organizācijām) un nākt klajā ar vairākiem uzmanību saistošiem paziņojumiem - jauninājumiem.

Pirmkārt, sevi pozicionējis kā ministru - kontrolieri. Par kārtību slimnīcās solot pārliecināties ar neoficiālām vizītēm. Attieksmi pacients gaida 40 minūtes uzņemšanas nodaļā gatavs „izdedzināt ar karstu dzelzi". Viņa ierosinājums galvenajiem ārstiem - „pacelt savu pēcpusi un kādu dienu izstaigāt slimnīcu, pavērot, kā veidojas rindas, kā tās mazināt." Var piekrist, izkopt attieksmi nekad nenāk par ļaunu, bet rindas tomēr veidojas ne jau tikai slikta menedžmenta dēļ, reizēm nav vienkārši vairs ko menedžēt... Cik daudz ministra - kontroliera tēlā populisma, cik kārtības mīlestības, grūti spriest, to varēs darīt, kad tiks publiskoti pirmās neoficiālās vizītes ienestie augļi.

Otrkārt, plašsaziņas līdzekļos V. Veldre paudis viedokli, ka katrai manipulācijai noteiks tirgum atbilstošu cenu, ņemot vērā reģionālo specifiku un cilvēku maksātspēju. Un legalizēs aploksnēs saņemtos honorārus - par tiem būs jānomaksā nodokļi. Te vietā kāda mediķa sacītais: tas drosminieks, kuram izdosies ne tikai noteikt, bet praksē ieviest medicīnas pakalpojuma patiesās cenas, būtu pelnījis pieminekli. Tik daudz tajā visā zemūdens akmeņu, arī pašu ārstu sanestu...

Treškārt, ministrs iecerējis izveidot veselības jomas speciālistu konsultatīvo padomi, kurā darbosies medicīnas asociācijas un citas nozarē svarīgas organizācijas. Padome ne tik daudz konsultēšot ministru, kā rīkošoties. Atklāts jautājums ­- vai ministrs ar šo ieceri nepazemina Ārstu biedrības, kas arī ir asociāciju pārstāvniecība, lomu? Un kāda būs biedrības vieta līdzās konsultatīvajai padomei?

Tautas folklora saka: jauna slota tīri slauka. Prakse: jaunai slotai reizēm tikai atvēziens plašāks, nevis tā savāc vairāk gružu. Dzīvosim - redzēsim.

 

 

Uz augšu ↑
  • Laimējies būt īstajā vietā īstajā laikā. Profesora Ara Lāča dzīves atziņas

    Profesors Aris Lācis — viņa mūža darbs ir nenovērtējams ieguldījums bērnu kardioloģijas attīstībā Latvijā. Profesora izglābtie pacienti, publikācijas respektablos Latvijas un ārzemju preses izdevumos, iegūtie patenti ķirurģisko instrumentu izveidē, entuziasms jaunu metožu ieviešanā, ieguldījums jauno speciālistu izglītošanā apliecina pieredzi, kurai līdzīgas nav. Lasīt visu

  • Gēnu šifrētājs. Prof. EDVĪNS MIKLAŠEVIČS

    Rīgas Stradiņa universitātes Onkoloģijas institūta direktors EDVĪNS MIKLAŠEVIČS ir pievērsies ģenētikai — zinātnei, kas pašlaik progresē ļoti strauji. Viņš uzskata, ka nākamajos piecos gados tā būs attīstījusies līdz līmenim, par kādu šodien pat nevaram iedomāties. “Studentiem saku: kad būsiet rezidenti, ģenētika jūs panāks un iekaustīs no aizmugures. Skaidrs, ka ģenētiskie “horoskopi” būs daudz kvalitatīvāki par astroloģiskajiem.” Lasīt visu

  • Māsas profesijas portrets. Kādas pārmaiņas gaidāmas?

    2020. gadu Pasaules Veselības organizācija izsludinājusi par māsu un vecmāšu gadu. Šis būs gads, kurā atzīmēsim māsu profesijas pamatlicējas Florences Naitingeilas divsimto jubileju. Gads, kurā tiks aktualizēta māsas loma, ieguldījums, atdeve. Starptautiskās māsu padomes dati liecina, ka globāli 2030. gadā trūks 18 miljoni māsu. Latvija šai statistikai iedod savu melno artavu. Saruna ar Latvijas Māsu asociācijas prezidenti DITU RAISKU. Lasīt visu