Ārstu par prezidentu?

Kad top jūnija mēneša komentārs, līdz Valsts prezidenta vēlēšanām vēl atlikušas septiņas dienas. Prese intensīvi drukā dr. Valda Zatlera CV dažādos izvērsumos, preparē senus viņa interviju fragmentus, cenšoties izlobīt valstisko skatījumu un izpratni par brīvību, zem mikroskopa paliek aizmirstībā noglabātas lietas, steidz izpalpēt, ko viņš domā par ārpolitiku, ko – par iekšpolitiku. Mediji ar lielu varbūtību prognozē, ka par Valsts prezidentu varētu kļūt ārsts, taču ar politiķiem ir kā ar bitēm... Ne mazums bijis notikumu, kur pēdējās sekundēs kažoks apmests uz otru pusi. Neatkarīgi no iznākuma, kāda ir šāda notikuma pavērsiena pozitīvā un negatīvā bilance?

Pirmais ieguvums - Valsts prezidenta vēlēšanas mediķu kolektīvos pēkšņi kļuvušas tik pietuvinātas! Ārsti, māsas, viņu palīgi pārspriež ne tikai konkrēto kandidatūru, bet arī, kādam jābūt labam valsts vadītājam, vai iespējams ietekmēt procesus valstī. Un tas ir apsveicami. Otrkārt, plaši piesauktās un daudzinātās laba ārsta kvalitātes - ārsta erudīcija, intelektuālā bagāža, atbildība, mērķtiecība, māka pieņemt nepopulārus lēmumus, stiprs mugurkauls, spēja uzklausīt tūkstošus, izpratne, kā jūtas tauta - pulē profesijas mundieri. Trešais pozitīvais aspekts ir sabiedrības viļņošanās par dažādiem veselības aprūpes jautājumiem; nez vai šādu rezonansi tautā izraisītu diplomāts, humanitāro zinātņu mācībspēks vai kandidāts no tiesu varas.

Negatīvā bilances daļa? Neizbēgama šajā procesā ir tīrības talka. Iegūt netīkamu putekļu kārtu politiskajā arēnā ir ļoti viegli, no tās atbrīvoties jau krietni grūtāk. Ko no tā iegūs, ko zaudēs konkrētā ārsta reputācija, izvērtējams tikai retrospektīvā. Taču, kad izcilas personības ir atteikušās no kandidēšanas uz tiesībsarga vai Valsts prezidenta amatu, urda jautājums - kāpēc?

Piebildei arī mazliet egoistisks spriedums. Citējam kādu politologu - „..padarīt izcilu ārstu par viduvēju prezidentu ir viegli. Cerams, ka partiju līderi neņems un neuzmetīs modernu medicīnas lietpratēju uz politiskās skatuves kā šķietamu stabilitātes butaforiju." Laikā, kad Latvijas medicīnas izcilākie prāti ir vienkārši nenovērtējami, nez kāpēc nepamet arī zaudējuma sajūta.

 

 

Uz augšu ↑
  • Nav nekā, ko nevarētu pārdzīvot! SANDRA PŪCE, psihiatre

    Vasaras saulgriežos viņa būs savās mājās. Tēva mājās Tukuma pusē. Plašs pagalms, meža ieloks, lielais saimes galds. Vieta, kur būt ar savējiem. Būt kopā. “Tās ir tādas vienkāršas lietas, kas iedvesmo: daba, pastaiga, pirtiņa. Ģimene, draugu pleca sajūta,” saka psihiatre, psihoterapeite SANDRA PŪCE, slimnīcas Ģintermuiža virsārste, ārstniecības daļas vadītāja, kas ikdienā konsultē pacientus arī privātpraksē. Lasīt visu

  • Lielbritānija: kāda būs maksa par novēlotu rīcību?

    Dr. VITA ZĪDERE, MD FRCP ir latviešu sirds ķirurģe, kas strādā par virsārsti fetālajā un bērnu kardioloģijā Fetālās medicīnas institūtā, King‘s College slimnīcā un Evelīnas bērnu slimnīcā Londonā, Svētā Tomasa slimnīca NHS Foundation Trust. Viņa saka: Lielbritānijas rīcība Covid-19 pandēmijā bija novēlota. Viņa un vairāki virsārsti ir jau saslimuši. Lasīt visu

  • Šveice: slimnīcas ilgi būs kaujas gatavībā

    VITA ZAČESTA, latviešu gienkoloģe dzīvo Bellizonozā. Statistika Tičīno kantonā nav mazāk dramatiska kā Itālijā. Viņa stāsta, ka arī ārpus slimnīcas, piemēram, dodoties uz veikalu, uzliek masku. Un tā dara lielākā daļa sabiedrības. Lasīt visu