Ārstu par prezidentu?

Kad top jūnija mēneša komentārs, līdz Valsts prezidenta vēlēšanām vēl atlikušas septiņas dienas. Prese intensīvi drukā dr. Valda Zatlera CV dažādos izvērsumos, preparē senus viņa interviju fragmentus, cenšoties izlobīt valstisko skatījumu un izpratni par brīvību, zem mikroskopa paliek aizmirstībā noglabātas lietas, steidz izpalpēt, ko viņš domā par ārpolitiku, ko – par iekšpolitiku. Mediji ar lielu varbūtību prognozē, ka par Valsts prezidentu varētu kļūt ārsts, taču ar politiķiem ir kā ar bitēm... Ne mazums bijis notikumu, kur pēdējās sekundēs kažoks apmests uz otru pusi. Neatkarīgi no iznākuma, kāda ir šāda notikuma pavērsiena pozitīvā un negatīvā bilance?

Pirmais ieguvums - Valsts prezidenta vēlēšanas mediķu kolektīvos pēkšņi kļuvušas tik pietuvinātas! Ārsti, māsas, viņu palīgi pārspriež ne tikai konkrēto kandidatūru, bet arī, kādam jābūt labam valsts vadītājam, vai iespējams ietekmēt procesus valstī. Un tas ir apsveicami. Otrkārt, plaši piesauktās un daudzinātās laba ārsta kvalitātes - ārsta erudīcija, intelektuālā bagāža, atbildība, mērķtiecība, māka pieņemt nepopulārus lēmumus, stiprs mugurkauls, spēja uzklausīt tūkstošus, izpratne, kā jūtas tauta - pulē profesijas mundieri. Trešais pozitīvais aspekts ir sabiedrības viļņošanās par dažādiem veselības aprūpes jautājumiem; nez vai šādu rezonansi tautā izraisītu diplomāts, humanitāro zinātņu mācībspēks vai kandidāts no tiesu varas.

Negatīvā bilances daļa? Neizbēgama šajā procesā ir tīrības talka. Iegūt netīkamu putekļu kārtu politiskajā arēnā ir ļoti viegli, no tās atbrīvoties jau krietni grūtāk. Ko no tā iegūs, ko zaudēs konkrētā ārsta reputācija, izvērtējams tikai retrospektīvā. Taču, kad izcilas personības ir atteikušās no kandidēšanas uz tiesībsarga vai Valsts prezidenta amatu, urda jautājums - kāpēc?

Piebildei arī mazliet egoistisks spriedums. Citējam kādu politologu - „..padarīt izcilu ārstu par viduvēju prezidentu ir viegli. Cerams, ka partiju līderi neņems un neuzmetīs modernu medicīnas lietpratēju uz politiskās skatuves kā šķietamu stabilitātes butaforiju." Laikā, kad Latvijas medicīnas izcilākie prāti ir vienkārši nenovērtējami, nez kāpēc nepamet arī zaudējuma sajūta.

 

 

Uz augšu ↑
  • Tas ritenis ir iegriezts

    Tolaik, pirms astoņiem gadiem, pārcelšanās pabalsts kādam varbūt tikai sapņos rādījās. Piemaksa par darbu reģionā? Kas tā tāda?! Bet divi daudzsološi jaunie dakteri Mareks Vējiņš un Dainis Vorps, iedzimtie smiltenieši, pabeiguši rezidentūru, ieguvuši ārsta urologa sertifikātu un atsacījuši visai vilinošus darba piedāvājumus Rīgas klīnikās, risināja sarunas par karjeras iespējām Vidzemes slimnīcā Valmierā. Sarunāja un septembrī sāka darbu. Lasīt visu

  • Skābekļa masku vispirms uzlikt sev

    Ārstu emocionālā izsīkuma, cinisma un noguruma epidēmiju sauc dažādi: par “izdegšanas sindromu” (H. Freudenberger), “morālo traumu” (Simon G. Talbot & W. Dean, 2018), “cilvēka tiesību pārkāpumu” (P. L. Wible). Fakts, ka pētnieki nevar vienoties par terminoloģiju, norāda uz problēmas sarežģītību, neviennozīmīgumu un daudzfaktoru dabu. Bet pirmais solis ceļā uz atveseļošanos — apzināties, ka problēma ir. Ar kādu “slimību” sirgstam un ko varam darīt jau tagad, lai situāciju labotu? Lasīt visu

  • Mācīties no pagātnes. RITA GRĀVERE, vēstures doktore, antropoloģe

    Ja mēs nezinām pagātni un no tās nemācāmies, tad nākotne būs visai pelēka — domā Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja speciāliste, antropoloģe, vēstures doktore Rita Grāvere. Savulaik Ritas Grāveres matemātikas skolotājs Kārlis Bilzens, kuram ir liela nozīme viņas personības tapšanā, nav bijis apmierināts ar talantīgās skolnieces izvēli studēt vēsturi. Taču viņa palika uzticīga gan vēsturei, gan pakāpās sāņus no tās, pievēršoties antropoloģijai. Lasīt visu