PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Informatīvi dati par antibiotiku patēriņu Latvijā

S. Bērziņa
Vajadzība pēc antibakteriālās terapijas ir praktiskās medicīnas neatņemama realitāte. Savukārt praktizējošā ārsta interesi saistošas varētu būt šīs jomas – antibiotiku patēriņa – globālākas tendences. Tāpēc piedāvājam lasītājam informāciju par antibiotiku patēriņu Latvijā un dažās citās Eiropas valstīs, analizējot 2004. gada rādītājus.

Jāuzsver, ka standartizēta un ticama informācija par zāļu patēriņu ir ļoti svarīga, lai varētu analizēt un novērtēt zāļu patēriņa veidus, vērot un risināt problēmas izglītībā un medikamentu lietošanā kopumā.

Zāļu patēriņa novērtēšanas metodes

Zāles var klasificēt dažādos veidos - pēc darbības veida, indikācijām, ķīmiskās struktūras, - bet zāļu statistikā izmanto Norvēģu zinātnieku izstrādāto Anatomiski Terapeitiski Ķīmisko (ATC) klasifikāciju. Zāļu patēriņa novērtēšanai bez ATC klasifikācijas sistēmas ir nepieciešama arī medikamenta mērvienība gramos. To izsaka Definētā Diennakts Deva (DDD), kas ir pieņemtais vidējais diennakts devas daudzums gramos medikamentam, kuru lieto galvenajai indikācijai pieaugušajiem. Zāļu patēriņu var noteikt kā DDDs/uz 1000 iedzīvotājiem/dienā, vai slimnīcās kā DDDs/uz 100 gultu dienām vai arī noteikt tikai DDDs, vai arī kā DDDs/uz iedzīvotāju/gadā, ja medikamentus lieto īsu periodu.

1981. gadā Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Reģionālais centrs Eiropā rekomendēja ATC/DDD sistēmu starptautiskajā zāļu patēriņa izpētē. 1982. gadā Oslo tika nodibināts PVO Zāļu statistikas metodoloģijas centrs, ko finansē un atbalsta Norvēģijas valdība. Lai zāļu patēriņa zuskaites metodoloģija tiktu ieviesta arī citās valstīs, 1996. gadā Zāļu statistikas centrs Oslo sāka sadarbību ar PVO vadību Ženēvā.

Antibiotiku patēriņa analīze Latvijā 2004. gadā

Antibiotiku patēriņš visā Latvijā - gan ambulatori, gan hospitāli - 2004. gadā tika novērtēts, izmantojot ATC/DDD metodiku, kas bija pamatā arī ESAC (Eiropas Antimikrobo Līdzekļu Patēriņa Uzraudzības Biedrības) protokolam, pēc kura strādājām. Dati tika iegūti no Valsts Zāļu aģentūras un izteikti mērvienībā DDD/uz 1000 iedzīvotājiem dienā, t. i., DID (Definētās Dienas Devas (D) uz 1000 iedzīvotājiem (I) dienā (D)), un salīdzināti ar Igauniju, Dāniju un Franciju.

Ambulatorā prakse

2004. gadā ambulatori antibiotiku patēriņš Latvijā bija 11,7 DID (tabula).

Kopējais antibiotiku patēriņš (DID) Kopējais antibiotiku patēriņš (DID)
Tabula
Kopējais antibiotiku patēriņš (DID)

  • Latvijā ambulatori visvairāk lietoja penicilīnus (5,3 DID), no kuriem plašas darbības penicilīni (amoksicilīns) tika lietoti visvairāk - 3,99 DID. Igaunijā arī plašas darbības penicilīni tika lietoti daudz (3,68 DID), kamēr Dānijā tikai 2,52 DID, toties Francijā - 7,01 DID.
    • Beta-laktāma sensitīvos penicilīnus (piemēram, benzilpenicilīnu) Latvijā lietoja 0,187 DID, Igaunijā 0,2 DID, Dānijā 5,08 DID, Francijā - 0,168 DID (1. attēls).
    • Beta-laktāma rezistentos penicilīnus (piemēram, oksacilīnu, kloksacilīnu) Latvijā lietoja tikai 0,006 DID, Igaunijā 0,002 DID, bet Dānijā un Francijā attiecīgi 0,854 DID un 0,468 DID.
    • Penicilīnu kombinācijas, ieskaitot beta-laktamāzes inhibitorus (piemēram, amoksiklāvu, tazobaktāmu) Latvijā lietoja 1,19 DID, Igaunijā 0,624 DID, Dānijā tikai 0,052 DID, bet ievērojami vairāk Francijā - 5,19 DID.
    • Latvijā un Igaunijā penicilīnu lietošana ambulatori ir līdzīga - pārsvarā lieto paplašinātas darbības penicilīnu (amoksicilīnu) un kombinētos penicilīnus (amoksiklāvu), kas krasi atšķiras no Dānijas, kur ambulatori ievērojami vairāk lieto beta-laktamāzes sensitīvos (benzilpenicilīnu) un rezistentos (oksacilīnu) penicilīnus. Francijā, līdzīgi Baltijas valstīm, no penicilīniem visvairāk lieto paplašinātas darbības penicilīnus un to kombinācijas.
      Beta-laktāma sensitīvie penicilīni, ambulatori (DID) Beta-laktāma sensitīvie penicilīni, ambulatori (DID)
      1. attēls
      Beta-laktāma sensitīvie penicilīni, ambulatori (DID)
  • Otra biežākā antibiotiku grupa, ko izmanto Latvijā, ir tetraciklīni (piemēram, doksiciklīns) - 2,42 DID, Igaunijā to lieto 2,67 DID, Dānijā - 1,07 DID, bet Francijā pat 3,46 DID. Tātad Latvijā un Igaunijā tetraciklīnus lieto divreiz vairāk nekā Dānijā, bet Francijā trīsreiz vairāk.
  • Trešā lielākā Latvijā lietoto antibiotiku grupa ir makrolīdi (piemēram, klaritromicīns) - 0,9 DID, Igaunijā tos lieto 1,05 DID, bet Dānijā apmēram divreiz vairāk nekā Baltijas valstīs - 2,13 DID, kamēr Francijā makrolīdus lieto apmēram trīsreiz vairāk nekā Latvijā un Igaunijā - 3,47 DID.
  • Kā ceturto lielāko antibiotiku grupu Latvijā lieto kvinolonus (piemēram, ciprofloksacīnu) - 0,80 DID, Igaunijā tos lieto 0,64 DID, Dānijā 0,243 DID, bet Francijā visvairāk - 1,952 DID.
  • Piektā lielākā antibiotiku grupa, ko lieto Latvijā, ir sulfanilamīdu un trimetoprima kombinācijas (piemēram, biseptols) - 1,02 DID. Igaunijā tie tiek lietoti 0,72 DID, Dānijā gandrīz nemaz, un arī Francijā tos lieto samērā maz - 0,47 DID (2. attēls).
    Sulfanilamīdu un trimetoprima kombinācijas, ambulatori (DID) Sulfanilamīdu un trimetoprima kombinācijas, ambulatori (DID)
    2. attēls
    Sulfanilamīdu un trimetoprima kombinācijas, ambulatori (DID)

Stacionāri

Slimnīcās Latvijā antibiotiku patēriņš pēc Zāļu valsts aģentūras datiem ir neizskaidrojami augsts - 4,7 DID, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, piemēram, Igauniju, Dāniju un Franciju (tabula).

Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, vēl aizvien plaši lieto sulfonilamīda un trimetoprima atvasinājumus; arī Igaunijā tos lieto, taču mazāk kā Latvijā, bet Dānijā nelieto gandrīz nemaz, arī Francijā tikai 0,47 DID.

Latvijas slimnīcās, tāpat kā ambulatori, no visiem penicilīniem visvairāk lieto paplašinātas darbības penicilīnus (piemēram, amoksicilīnu) - 92%, Igaunijā 64%, bet Dānijā ap 30% un Francijā - ap 34%.

Beta-laktamāzes sensitīvie penicilīni (piemērma, benzilpenicilīns) Latvijas (2%) un Igaunijas (10%) slimnīcās tiek izmantoti maz, salīdzinot ar Dāniju, kur tos izmanto ap 35%; Francijā beta-laktāma sensitīvos penicilīnus arī izmanto tikai 1% gadījumu.

Beta-laktamāzes rezistentie penicilīni (piemēram, oksacilīns) Latvijā slimnīcās tiek izmantoti tikai 1%, kamēr Igaunijā tos izmanto 16%, Dānijā 25%, Francijā 4% no visiem penicilīniem.

Jāsecina, ka Latvijas slimnīcās, tāpat kā ambulatori, no penicilīniem visvairāk izmanto paplašinātas darbības penicilīnus (piemēram, amoksicilīnu), bet gandrīz nemaz beta-laktamāzes rezistentos un sensitīvos penicilīnus, tādus kā benzilpenicilīnu, oksacilīnu u. c., bet Dānijā novēro pretēju ainu. Francijā slimnīcās visvairāk izmanto kombinētos penicilīnus.

Komentārs

Nozīme ir ne tikai antibiotiku kvantitātei, bet arī kvalitātei. Runājot par salīdzinātajām valstīm, Dānija ir valsts, kur pastāv stingras antibiotiku lietošanas valdlīnijas, un tādēļ tās lieto ļoti pārdomāti; arī Francijā pastāv antibiotiku lietošanas vadlīnijas, tomēr patērēto antibiotiku daudzums ir liels. Beta-laktāma rezistentie penicilīni un beta-laktāma sensitīvie penicilīni Latvijā un Igaunijā tikpat kā netiek lietoti pretēji Dānijai un Francijai. Savukārt sulfanilamīdi-trimetoprīmi, pretēji Dānijai un Francijai, daudz vairāk tiek lietoti Latvijā un Igaunijā.

Svarīgi ir zināt ne tikai antibiotiku iedarbību uz mikroorganismu, bet arī uz cilvēka organismu, lai nenodarītu tam pāri. Pirmais par to runāja Pauls Ērlihs, meklējot medikamentus, kas nonāvētu mikroorganismu, nekaitējot cilvēkam. Mums jāzina, ko lietojam, jo paši esam atbildīgi par to, kas ar mums notiek. Ir nepieciešamas kvalitatīvas zināšanas par antibiotikām - to darbību, kā arī blakus parādībām. Valstī ir jāsekmē pareiza patērēto antibiotiku uzskaite Zāļu valsts aģentūrā.