Gada pieturzīmes. 2008.gads

Lai prognozētu, kāds gaidāms jaunais gads, vērts apjaust – uz kāda sliekšņa stāvam. Lūk, neliels atskats uz aizvadītā gada notikumiem.

Budžets uz diētas.  Apstiprinātais nākamā gada valsts budžets liecina - veselības aprūpes nodrošināšanai plānots tērēt par 555 tūkstošiem latu mazāk nekā šogad, proti, 503 miljonus latu. Pietrūks naudas mediķu algām, veselības veicināšanai, ārstniecības iestāžu norēķiniem par ikdienas komunālajiem tēriņiem... Pacientiem liesais budžets nozīmē to, ka pie ģimenes ārsta 50 santīmu vietā būs jāšķiras no lata vai vairāk; arī par stacionāra gultas dienu būs jāmaksā vairāk. Prognozes? Ja Sabiedrības veselības aģentūras 2008. gadā publiskotā aptauja vēstīja, ka pēdējo 12 mēnešu laikā pie ārsta nav vērsies katrs ceturtais aptaujātais, šie skaitļi nākamgad augs glītā progresijā... Kā slimnīcām izpildīt veselības ministra apkārtrakstā pausto ieteikumu - par 15 procentiem samazināt pacientu skaitu?

Bezgalīgais stāsts. Jau vairāku gadu garumā dažādu veselības ministru vadībā tiek režisēts stāsts par aploksnēm. Lai arī šogad bija pat noteikts termiņš - aprīlis -, kad šim stāstam jāpieliek happy end, izrādās, tam nav gala. Ņemot vērā, ka politikas lēmēji spītīgi turas pretī aplokšņu saknei - par darbu ir jāsaņem pienācīga samaksa -, bezgalīgajam stāstam paredzams turpinājums vairākos cēlienos. Ar uzdevumu - aizej tur, nezin kur, atnes to, nezin ko.

Baltās PR. Šogad apgriezienus uzņēmušas baltās PR akcijas: Gada balva medicīnā, Meklējam sirdsmāsiņu. Lai amortizētu nelabvēlīgo finansiālo fonu, iespējams, šādas akcijas kļūs tikai populārākas.

Iluzorās revolūcijas. Mediķu brīdinājuma un īstais streiks šogad atgādināja vairāk formālu viļņošanos, nepamodinot profesionāļu sirdsbalsi. Vai to varētu izdarīt ģimenes ārsti, neslēdzot līgumu ar VOAVA un kļūstot par privātārstiem? Grūti noticēt, ka valsts to pieļaus un neatradīs vismaz kādus solījumus - apmēram tā, kā notika pagājušā gadā.

Medicīnas laimes hormons. Un tomēr, lūkojoties no subjektīva indivīda pozīcijām, iespējams, gads nemaz nav bijis tik slikts. Šāda pārliecība radās, veidojot vairākus šā mēneša rakstus. Grūti sacīt, vai gandarījums, kāds rodas, strādājot medicīnā, izstrādā laimes hormonu, bet kaut kas tur ir. Ir lietas, ko nevar izmērīt naudā... Un, šķiet, medicīnā to ir vairāk nekā citās jomās.

 

Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti

  • Gada pieturzīmes. 2007.gads

    Gada 8 760 stundas nav tikai fizikas vienība, tās ir ļoti personiskas. Tām pieder mūsu prieks un noskumšana, mūsu vieglprātība un prātīgums, mūsu karjeras lēcieni, stāsti, baumas un sarunas, mūsu apņemšanās, uzdrīkstēšanās un aizstāvēšanās. Kāds bijis 2007. gads? Lasīt visu

  • Gada pieturzīmes. 2006.gads

    Gads apmetis kūleni. Lūk, daži vērojumi: punkti uz i un treknas domu zīmes. Gada spožums un posts. Sarkanās lentītes par Eiropas naudu renovētajās slimnīcu nodaļās grieztas ar neredzētu sparu! Prieks, protams, par jaunu, skaistu fasādi, tomēr nepamet doma, ka karalis, kā tai Andersena pasakā, joprojām nav ticis pie silta mētelīša. Jādomā, ka resursi vai pacietība vēl nav izsmelta, jo varam sekot politikas veidotāju plānam: lēnāk pār tiltu, draugi! Lasīt visu

  • Tas ritenis ir iegriezts

    Tolaik, pirms astoņiem gadiem, pārcelšanās pabalsts kādam varbūt tikai sapņos rādījās. Piemaksa par darbu reģionā? Kas tā tāda?! Bet divi daudzsološi jaunie dakteri Mareks Vējiņš un Dainis Vorps, iedzimtie smiltenieši, pabeiguši rezidentūru, ieguvuši ārsta urologa sertifikātu un atsacījuši visai vilinošus darba piedāvājumus Rīgas klīnikās, risināja sarunas par karjeras iespējām Vidzemes slimnīcā Valmierā. Sarunāja un septembrī sāka darbu. Lasīt visu

  • Skābekļa masku vispirms uzlikt sev

    Ārstu emocionālā izsīkuma, cinisma un noguruma epidēmiju sauc dažādi: par “izdegšanas sindromu” (H. Freudenberger), “morālo traumu” (Simon G. Talbot & W. Dean, 2018), “cilvēka tiesību pārkāpumu” (P. L. Wible). Fakts, ka pētnieki nevar vienoties par terminoloģiju, norāda uz problēmas sarežģītību, neviennozīmīgumu un daudzfaktoru dabu. Bet pirmais solis ceļā uz atveseļošanos — apzināties, ka problēma ir. Ar kādu “slimību” sirgstam un ko varam darīt jau tagad, lai situāciju labotu? Lasīt visu

  • Mācīties no pagātnes. RITA GRĀVERE, vēstures doktore, antropoloģe

    Ja mēs nezinām pagātni un no tās nemācāmies, tad nākotne būs visai pelēka — domā Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja speciāliste, antropoloģe, vēstures doktore Rita Grāvere. Savulaik Ritas Grāveres matemātikas skolotājs Kārlis Bilzens, kuram ir liela nozīme viņas personības tapšanā, nav bijis apmierināts ar talantīgās skolnieces izvēli studēt vēsturi. Taču viņa palika uzticīga gan vēsturei, gan pakāpās sāņus no tās, pievēršoties antropoloģijai. Lasīt visu