Žurnāli

PAR MARTA NUMURU

Andrejs Srebnijs, Latvijas Onkoloģijas centra ķirurgs onkologs, Latvijas Krūts slimību asociācijas prezidents: Ķirurgam-onkologam jābūt mierīgam un psiholoģiski ļoti stabilam – it īpaši, spēlējot biljardu! Biljarda partija ir kā smaga operācija – katram solim jābūt drošam, apdomātam, lai rezultāts būtu zināms pirms darbības, nevis – uzsitīšu (vai pārgriezīšu), tad redzēsim!

Ikvienam ārstam ir nepieciešama kāda fiziska un morāla atslodze. Protams, prioritātes katram ir savas. Visu cieņu roņiem par viņu ekstremālo aizraušanos (skat. 61. lpp.), man tuvāki tomēr ir vasaras prieki. Man patīk teniss, ne tikai un ne tik daudz kā fiziska slodze, cik augsta līmeņa emocijas. Šī spēle liek aizmirst par visām citām problēmām, pietiek ar vienu stundu, lai varētu atsvaidzināt dvēseli. Tādas specialitātes cilvēkam kā es tas ir īpaši svarīgi. Ķirurga-onkologa emocionālā slodze ir milzīga. Bieži jūties ļoti spējīgs – vari izdarīt ko tādu, kas jebkuram ķirurgam nav pa spēkam, taču daudz biežāk nekā citi jūties arī pavisam bezspēcīgs. Tāpēc vajadzīgas arī psiholoģijas zināšanas un prasme strādāt ar cilvēkiem. Labu rakstu par attiecībām ar pacientu piederīgajiem atradu šajā Doctus numurā. Onkoloģijā šī darba sastāvdaļa ir īpaši aktuāla. Vērtīgs ir docenta A. Štifta raksts par nodozās strumas ārstēšanu. Šķiet, šī problēma vēl nav atradusi savu galīgo risinājumu. Kaut kas līdzīgs bija vērojams onkoloģijā ar labdabīgām krūts slimībām – vēl pirms 15-20 gadiem visus krūts veidojumus operēja nešķirojot. Pašreiz, pārsvarā pateicoties radioloģijas attīstībai (ultraskaņai, tāpat kā strumu gadījumā), nevajadzīgo operāciju skaitu izdevies samazināt trīs četras reizes, jo reālas indikācijas krūts operācijai, tāpat kā nodozās strumas gadījumā, ir aizdomas par onkoloģisku slimību. Plašs un pilnīgs profesores D. Baltiņas raksts par tamoksifēnu varbūt ir grūti sagremojams ārstiem, kas nesastopas ar šo problēmu, bet ļoti vērtīgs un laiku ekonomējošs speciālistiem, kuri ir saistīti ar šīm slimībām: onkologiem, ginekologiem un, protams, ģimenes ārstiem, uz kuriem arī jāgulstas vislielākajām rūpēm par onkoloģisko slimnieku ārstēšanu un novērošanu. Vēl kāds aktuāls raksts – par akūto koronāro slimību. Lielā psiholoģiskā slodze nosaka mūsu atrašanos šīs slimības augsta riska grupā. Ņemot vērā, ka lielākā Latvijas ārstu daļa ir nobriedušā vecumā, katram šīs slimības iespēja var būt kā zināma fobija (varbūt dr. Ināra Roja (skat. 22. lpp.) var atklāt akūtās koronārās slimības fobiju?). Man šis raksts ir interesants arī tā vadošā autora dēļ. Profesors Andrejs Ērglis ir jaunas formācijas ārsts, kurš ne tikai panācis ļoti daudz savā specialitātē, bet ir arī viens no spēcīgākajiem spēlētājiem ārstu tenisa līgā. Vēl viens piemērs – jo vairāk dari, jo vairāk paspēj. To novēlu arī jums.

Uz augšu ↑