Sapņi turpina piepildīties – jau trešo gadu!

Mazās plaukstas pacietīgi mēģina uzmeistarot nepaklausīgo pūķi, ko pašam vēlāk palaist zilajās debesīs. Tikmēr vecāki atbalsta grupā dalās ikdienā piedzīvotajā un uzklausa speciālista padomu – kā atrast laiku atpūtai sev. Mirkli atelpai, kas tik ļoti vajadzīgs ģimenē ar nedziedināmi un ilgstoši slimu bērnu. Kad trīs dienu nometne ir galā, vecāki un bērni ir ļoti patiesi savās emocijās: ai, kā negribas atgriezties mājās! Mājās, kas bieži vien ir arī slimnīca...

Labdarības projekts Dāvā sapni šogad ieguvis neticamu iedzīvotāju atsaucību - saziedoti 54 111 lati. Šis projekts jau trešo gadu ir kā oāze izsīkušajām ģimenēm, gan organizējot nometni, gan piepildot bērnu sapņus, gan dodot iespēju Bērnu paliatīvās aprūpes biedrībai iegādāties ģimenēm ikdienā nepieciešamos medicīniskos palīglīdzekļus.

Atjaunot spēka rezerves

Nometnes, kurā satiekas ģimenes ar nedziedināmi un ilgstoši slimiem bērniem,  organizēšana ir pasaules prakse. Tās filozofija ir dot atbalstu, iespēju atjaunot spēku ģimenēm, kuras ir izsmēlušas sevi gan psiholoģiski, gan fiziski, gan bieži vien arī materiāli. AINA BRIEDE, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Paliatīvās aprūpes dienesta kapelāne, atceras, ka paliatīvās aprūpes speciālisti ļoti labas atsauksmes saņēmuši pēc nometnes, kas tika rīkota akcijas Dāvā sapni ietvaros 2005. gadā.  „Mammas teica: cik labi, ka var izrauties no ikdienas! Ka nav jādomā par vienkāršām lietām - ko gatavot pusdienās, kā nodarbināt bērnu. Šogad gribējām, lai nometnē kopā būtu visa ģimene - ne tikai māte ar slimo bērnu, bet arī tētis, māsas un brāļi."BKUS Paliatīvās aprūpes dienesta vadītāja Anda Jansone no organizētāju – Mepha Baltic izpilddirektores Agitas Lazdiņas un apvienības Tamro pārdošanas direktora Ronalda Šlosberga rokām saņem grandiozo ziedojuma čeku

Nometnē Jūrmalā piedalījās sešas ģimenes, ar kurām strādāja profesionāļi: paliatīvās aprūpes speciālisti, ārsts, medicīnas māsas, psihoterapeits. Profesionāļu komanda bija paņēmusi līdzi arī savu jauno paaudzi, tā veselajiem un slimajiem bērniem veidojot labu vienotu šūniņu. Par bērnu programmu rūpējās aktīvā tūrisma centrs Eži. „Piemēram, vienu dienu bija sarīkots gadatirgus, kurā katrs pārdeva savus pakalpojumus. Mūsu medicīnas māsa bija masiere, mammas bija noorganizējušas ansambli, kāds bija ko pagatavojis ar savām rokām. Brīžam notikumi risinājās tik skaļi un intensīvi - kā īstā tirgū! Bērniem bija iespēja arī piedalīties dažādās fiziskās aktivitātēs, piemēram, viņu rīcībā bija baseins. Divas mūsu meitenītes ir ratiņkrēslos, arī viņas varēja izmantot baseinu. Vai citviet šādiem bērniem baseins ir viegli pieejams?" jautā A. Briede.

Kamēr bērni bija nodarbināti savās gaitās, vecākiem tika dota iespēja atlicināt laiku tikai sev. A. Briede: „Tas ir ļoti būtiski, jo vecāki ir fiziski noguruši nepārtraukti būt kopā ar slimu bērnu. It īpaši, ja bērns ir mazs, ja viņam jāiztur daudz un dažādas smagas manipulācijas, viņš pieķeras mammai kā dadzītis. Tāpēc vecāki šajā nometnē varēja gan izbaudīt aktivitātes baseinā, gan spa procedūras (vēlāk viņi atzinās, ka tas bijis pasakaini, jo neviens līdz šim nebija zinājis, kas ir spa), gan arī satikties atbalsta grupā, kur ar viņiem strādāja psihoterapeite.Tiek radīti muzikāli priekšnesumi

Arī vienpadsmit bērnu sapņi - par portatīvo datoru, slēpošanas inventāru, ar pulti vadāmu rotaļu mašīnu, sintezatoru, BMX riteni u. c. - veseliem, materiāli nodrošinātiem cilvēkiem var šķist viegli sasniedzami, bet ne ģimenēm, ar kurām mēs strādājam. Piemēram, portatīvais dators, zinu - daudziem no viņiem saviem spēkiem vēl ilgi nebūtu īstenojams sapnis. Ņemot vērā, ka Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā ir pieeja bezmaksas bezvadu internetam, portatīvais dators šiem bērniem palīdzēs īsināt laiku. Bērni varēs skatīties gan filmas, gan sarakstīties ar vienaudžiem. Svarīgākais, lai viņi sajūt, ka nav vieni, ka sabiedrībai rūp, kas ar viņiem notiek."

Ikdienas vajadzības un sapnis par hospisa māju

Labdarības projekts Dāvā sapni ļaus iegādāties arī paliatīvās aprūpes ikdienai nepieciešamos medicīniskos līdzekļus. Kopš 1998. gada, kad Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā darbu sāka Paliatīvās aprūpes dienests un tā aprūpē bija tikai vienpadsmit pacientu, to skaits ir izaudzis līdz vairākiem simtiem, ievērojami attīstījusies arī mājas aprūpe. Pacienti arvien vairāk dzīves pēdējos mēnešus arī ar smagām diagnozēm izvēlas pavadīt nevis izolēti slimnīcā, bet mājās, kur apkārt ir mīļi cilvēki, mīļas lietas. ANDA JANSONE, BKUS Paliatīvās aprūpes dienesta vadītāja: „Šim nolūkam gribam iegādāties mājas mākslīgās plaušas ventilācijas aparātu, skābekļa aparātu, pulsa oksimetru, CO2 monitorēšanas aparātu. Pēdējos gados diagnozes kļūst sarežģītākas un pie mums nonāk arvien vairāk bērnu smagā stāvoklī. Visi šie aparāti nepieciešami dzīvības fun­kciju uzturēšanai." Paliatīvās aprūpes speciālisti vēlas papildināt arī smilšu terapijas kastes arsenālu ar jaunām rotaļlietām. Smilšu terapijas laikā ar rotaļlietām darbojās gan slimais bērns, gan viņa brāļi un māsas. Psihologs ļauj veidot dažādas ainiņas, tādējādi labāk izprotot, kā jūtas mazie pacienti.Nometne ar inscinētu gadatirgu – top mākslas priekšmeti, kas vēlāk tiks pārdoti

Bērnu paliatīvās aprūpes biedrība ir izveidojusi divas mācību filmas un izdevusi grāmatu, kas palīdz darbā ar vecākiem, kuri pirmo reizi sastopas ar paliatīvo aprūpi. A. Jansone: „Mūsu lielais sapnis ir hospisa māja. Tā ir vieta, kur galvenais akcents ir pacientu komfortam. Te arī tiek kontrolēti slimības simptomi, līdzās ir speciālisti, bet nenorit tāda ārstnieciskā terapija, kāda ir slimnīcā. Gribētu, lai hospisa māja būtu zaļā vietā, kur bērni varētu būt kopā ar vecākiem, kur ar viņiem strādātu profesionāļu komanda, kur tiktu organizētas psiholoģiskas atbalsta grupas vecākiem, brāļiem un māsām un paralēli šai aprūpei šīs ģimenes gūtu atpūtu. Ar līdzīgu domu organizējām nometni akcijas Dāvā sapni ietvaros. Šī akcija mums ir devusi spārnu sajūtu, ka varam sākt reāli apsvērt hospisa mājas ideju."

Labdarība kļūst populārāka

„Ja sākumā bijām skeptiski par cilvēku gatavību ziedot - nereti taču esam vērojuši ziedojumu kastītes, kas stāv pustukšas un pamestas -, tad šoreiz piedzīvojām fantastisku un necerētu iedzīvotāju atsaucību! Gribas ticēt, ka sabiedrība kļūst pašpietiekamāka, gatavāka atbalstīt citus," teic viena no projekta organizatorēm Mepha Baltic izpilddirektore AGITA LAZDIŅA.

Ja pirmajā un otrajā akcijas gadā tika saziedoti 5 000 un 10 000 latu, tad šogad interneta portālā www.ziedot.lv tika savākti 41 266 latu un apvienības Aptieka 1 aptiekās - 12 845 latu.

„Šogad ļoti atsaucīgas un atbildīgas bija aptiekas, kuras aktīvi atbalstīja akciju, gan uzrunājot klientus aptiekā, gan ar vietējo plašsaziņas līdzekļu starpniecību. Ja pērn aptieku vidū bija uzslavējami atsevišķi labie piemēri - kad aptiekas ziedoja naudu arī no personīgās kases, tad šogad šim piemēram sekoja ļoti daudzi aptieku kolektīvi," papildina projekta otra organizatora - Tamro - valdes locekle, apvienības Aptieka 1 pārstāve DITA MARTINSONE.

Uzrunātās aptieku vadītājas atzīst, ka labdarības akcijas laiks bijusi laba pieredze ar pievienoto vērtību - emocionālo gandarījumu. Gulbenes Lejas aptiekai šķiet ticis visvairāk pārdzīvojumu, jo akcijas laikā no aptiekas tika nozagta ziedojumu kastīte, pēc aptiekas vadītājas aplēsēm, ar 200 latiem. VITA KRŪMIŅA: „Rakstījām par šo gadījumu vietējā avīzītē, portālā. Cilvēku līdzjūtība un izpratne bija liela! Tie, kas savākuši naudiņu darba kolektīvā un ziedojuši nozagtajā kastītē, nāca uz aptieku un teica: nemet savu naudiņu, mēs savācām vēlreiz. Biju patīkami aizkustināta, kad brīvdienās zvanīja kolēģe un ar lielu prieku stāstīja - kāds jauns vīrietis, uzzinājis par notikušo, tukšajā ziedojumu kastītē iemetis 100 latu banknoti! Man šķiet, veiksmīgs bija gan akcijas laiks - Ziemassvētki, kad cilvēki kļūst atvērtāki, gan forma - kastīte pie aptiekas kases. Ievēroju, ka bērni labprāt meta santīmus - nopirka hematogēnu vai sūkājamās konfektes kaklam un pārpalikumu atstāja ziedojumu kastītē."

Līdzīgi secinājumi ir arī ZANEI TIMMANEI, Pasta aptiekas Limbažos vadītājai: „Vispatīkamākās emocijas radīja vecāki ar bērniem. Kad dzirdi, ka bērns jautā mammai vai tētim, vai var dažus santīmus iemest ziedojuma kastītē. Nav jau jāziedo lielas summas, svarīgi, ka jaunā paaudze ir gatava palīdzēt tiem, kam tas vajadzīgs."

Šādi pozitīvi piemēri bija vērojami ne tikai pie aptiekas letes. Madlienas vidusskolai ir tradīcija ik gadu brīvprātīgi vākt naudu, lai kādam palīdzētu. Šogad skolēni Madlienas aptiekā bija ievērojuši plakātu un ierosinājuši saziedoto naudu veltīt nedziedināmi slimo bērnu sapņu piepildīšanai. Idejas bijušas vairākas un skolēnu balsojumā uzvarējis projekts Dāvā sapni.

Lazdiņa: „Pozitīvi, ka Dāvā sapni ir arī audzinošs raksturs. Iesaistoties labdarības akcijā portālam draugiem.lv, kuru apmeklē ļoti daudz jauniešu, viņi aug gaisotnē, kurā labdarība kļūst par ikdienišķu parādību. Turklāt akcijas ilglaicīgums nodrošina gandarījuma sajūtu, ko ar uzviju saņemam arī mēs - akcijas organizatori un aptiekas."

 Foto: no projekta Dāvā sapni arhīva

 

Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti

  • Ar atvērtu sirdi – piepildot sapņus. Akcija "Dāvā sapni"

    „Atcerieties Mazā prinča un Lapsas dialogu, kurā viņš saka: uz tavas planētas cilvēki audzē pat piecus tūkstošus rožu vienā dārzā un neatrod to, ko meklē. Meklē to, ko var atrast vienā rozē vai pat vienā ūdens lāsē. Acis ir neredzīgas. Ir jāmeklē ar sirdi! Projekts Dāvā Sapni! pierādīja, ka mūsu vidū ir daudz cilvēku ar atvērtu sirdi, piepildot smagi slimu bērnu mazos sapņus," tā, saņemot ziedojuma čeku 10 tūkstošu latu vērtībā no Dāvā Sapni! organizatoriem Mepha Baltic un Tamro Aptieku programma, patiesu gandarījumu pauž Bērnu Paliatīvās aprūpes biedrības vadītāja dr. Anda Jansone. Lasīt visu

  • Mātes un dēli ar saknēm medicīnā

    Ja kāds no vecākiem ir ārsts, atvase nereti ironizē, ka arī kļuvis par mediķi, jo neko citu jau nav redzējis, zinājis. Šāda pēctecība var būt gan augsta latiņa, ko grūti pārvarēt, gan arī daudz ko dāvā. Divas paaudzes un trīs stāsti — par vērtībām, par sakņu izjūtu, par būšanu līdzās. Arī par salīdzināšanas simptomu, kas profesionālajā vidē nereti notiek. Lasīt visu

  • Neko neatlikt uz vēlāku laiku. RENĀTE SNIPE, bērnu pulmonoloģe

    Kad, tuvojoties bērnudārza izlaidumam, audzinātājas sešgadīgajai Renātei vaicājušas, par ko viņa vēlas kļūt, kad būs pieaugusi, meitēns nevilcinoties atbildējis, ka būs ārste un ārstēs zīdainīšus. Jo patīkot mazi bērni. Tie Dr. Renātei Snipei patīk joprojām: mazos pacientus viņa ārstē nu jau 20 gadus un kā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas virsārste gādā par profesionālu un savlaicīgu palīdzību, lai viņi varētu ātrāk atlabt. Lasīt visu

  • Ko mācīties no Nīderlandes? Pieredze bērnu neiroloģijā un retajās slimībās

    Nīderlandes pilsētā Roterdamā apmaiņas pieredzē pavadīju kopumā septiņus mēnešus: trīs mēnešus Sofijas bērnu slimnīcā un četrus mēnešus Lizosomālās uzkrāšanās slimību un metabolisko slimību centrā. Pirmajās nedēļās gandrīz katru dienu kādu diagnozi redzēju pirmo reizi mūžā. Bija patīkami iet uz darbu, pilnasinīgi atdoties savai kaislībai — medicīnai — un saprast, ka paliek laiks arī sev! Daudz vairāk smaidīju, jo Nīderlandē tā dara visi: slimnīcā, veikalā, sabiedriskajā transportā, rindās, uz ielām. Lasīt visu