PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Eiropas Parlaments vienojas cīņai pret vēzi

D. Ričika
Eiropas Parlaments vienojas cīņai pret vēzi
„Rezolūcija Par cīņu pret vēzi paplašinātajā Eiropas Savienībā, ko Eiropas Parlaments aprīlī gandrīz vienbalsīgi pieņēma, ir kā karogs, ar kuru nevalstiskās organizācijas, asociācijas var doties uz atbildīgajām valsts institūcijām, lai prasītu uzlabot situāciju,” teic tās autors Eiropas Parlamenta deputāts, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas drošības komitejas Veselības darba grupas priekšsēdis GEORGS ANDREJEVS.

Kā apkarot vēzi?

Kā šāda rezolūcija var ietekmēt konkrētu valsti? Ļoti tieši, ja vien ir politiskā izpratne un dokuments nenogulst ministrijas plauktos. G. Andrejevs: „Kādā sanāksmē erudīts eksperts, viens no vadošajiem britu onkologiem, pastāstīja, kā Lielbritānija, kurai bija vieni no sliktākajiem rādītājiem vēža slimību jomā, divu gadu laikā izrāvās citām valstīm priekšā. Kā to paveica? Panāca, ka premjerministrs Tonijs Blērs izprot situācijas nopietnību un personiski pieprasa radikālas izmaiņas gan vēža reģistrā, gan Nacionālajā plānā cīņai ar vēzi, gan klīniku attīstībā un ekipējumā. Protams, vajadzīgas investīcijas, bet neiztikt bez politiskās izpratnes, ka ieguldījums veselības aprūpē nedos tūlītēju ekonomisko ieguvumu."

G. Andrejeva izstrādātā rezolūcija ir rosinājums Eiropas Savienības Padomei un Eiropas Komisijai spert ļoti konkrētus soļus. Pirmkārt, izstrādāt visaptverošu vēža kontroles stratēģiju, uzmanību pievēršot onkoloģisko slimību profilaksei, agrīnai diagnostikai, diagnozei, ārstēšanai un pacienta uzraudzībai, kā arī paliatīvajai aprūpei. Pasaules Veselības organizācijas dati vēsta - vismaz trešā daļa no visiem vēža saslimšanas gadījumiem ir novēršami, mainot neveselīgos paradumus, un vismaz tikpat daudz saslimšanas gadījumu būtu ārstējami, ja tiktu laicīgi diagnosticēti un tiktu pielietota atbilstoša terapija.

Otrkārt, iecerēts izveidot Vēža apkarošanas darba grupu, lai regulāri apkopotu un dalītos ar dažādu valstu labāko pieredzi vēža pro­filakses, diagnosticēšanas un ārstēšanas jo­mās; tās uzdevums būtu panākt, lai līdz 2018. ga­dam katrā Eiropas Savienības dalībvalstī vismaz par 50% tiktu palielināts to iedzīvotāju skaits, kas veikuši vēža profilaktisko apskati.

Treškārt, rezolūcija aicina arī katru Eiropas Savienības dalībvalsti uzņemties iniciatīvu un izveidot vēža reģistru, lai varētu apkopot un analizēt dažādās izmantotās vēža profilakses programmas, diagnosticēšanas un ārstēšanas metodes.

Un vēl. Rezolūcija vēža apkarošanai rosina Eiropas Komisiju un ES Padomi sniegt arī likumīgu un finansiālu atbalstu vēža profilakses un veselīga dzīvesveida aktivitātēm. G. Andrejevs: „Esmu gandarīts, ka Eiropas komisāre veselības jautājumos Androula Vassiliou sola iesniegt jaunu rīcības plānu cīņai ar vēzi."

Situācija pasaulē un Latvijā

Situācija vēža jomā pasaulē diemžēl nav cerīga - katram trešajam Eiropas Savienības iedzīvotājam tiek diagnosticēts vēzis un katrs ceturtais eiropietis mirst no šīs slimības. Kā uz šī fona izskatās Latvija? Pēdējo desmit gadu laikā saslimušo skaits palielinājies par 19,5%, bet mirušo skaits - par 16,7%. Ik gadu saslimstība palielinās vidēji par 2-2,5%. Latvijas Vēža reģistra dati liecina, ka 2006. gadā ļaundabīgie audzēji tika konstatēti 453 cilvēkiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, bet no tiem miruši 267 cilvēki.

DAINA MEZĪTE, onkoloģisko slimnieku atbalsta biedrības Dzīvības koks vadītāja norāda - daudzu diagnožu gadījumā 60% slimnieku vēzis tiek diagnosticēts trešajā un ceturtajā stadijā. Līdz ar to samazinās piecu gadu dzīvildze onkoloģiskajiem pacientiem. Tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc pie mums jo­projām vēzis sabiedrības apziņā ir neizārstējama slimība, kamēr pasaulē tiek uzskatīts par hronisku slimību. D. Mezīte: „Esam ļoti priecīgi par Georga Andrejeva iniciatīvu. Ja Eiropā vēža apkarošana būs prioritāte, arī Latvijā varam cerēt, ka lielāka uzmanības tiks pievērsta primārai profilaksei, precīzai, ātrai diagnostikai un 21. gadsimtam atbilstošai ārstēšanai, kas ietver arī medikamentu pieejamību. Ir grūti iedomāties, cik psiholoģiski smagi onkoloģijas pacientam ir staigāt pa atbildīgo institūciju gaiteņiem, lai cīnītos par valsts apmaksātajiem medikamentiem, lai cīnītos par savu dzīvību... Tāpēc vienota Eiropas pieeja cīņai pret vēzi arī mūsu pacientiem ļaus justies aizsargātākiem."

Foto: Inese Austruma

Raksts žurnālā