Kombinēta terapija laulātiem pāriem pārejas vecumā

Tāpat kā citur pasaulē arī Latvijā pārejas vecums mūsdienās ir darbspējas vecums. Daudzi vīrieši un sievietes savā profesionālajā izaugsmē ir sasnieguši teicamu līmeni, vienlaikus ģimenes dzīvē ciešot no zemas dzīves kvalitātes. Partneru attiecībās var prevalēt konflikti vai samierināšanās ar patiesību: ”Vairs neesam jauni!” Zi nātniskajā literatūrā un seksuālās veselības medicīnas kongresu atziņās būtiska nozīme tiek piešķirta negatīvu stresa faktoru ietekmei laulātā pāra attiecībās. Konsultācijā abi sūdzas par seksuālu disharmoniju, savstarpēju nepatiku, ģimeniskās adaptācijas traucējumiem, zaudētu kopdzīves perspektīvu. Šie pāri nonāk konfliktsituācijās saskarsmē ar tuviniekiem, kolēģiem, sabiedrību. Daži no pāriem šķiras, citos gadījumos viens no pāra meklē savas seksuālās kvalitātes apliecinājumu dzimumsakaros ar gados jaunāku partneri, dzīvo dubultu dzīvi.

Pārejas vecums gan vīriešiem, gan sievietēm ievada būtisko andropauzes un menopauzes periodu. Katram cilvēkam tas ir seksuālo un emocionālo izpausmju dezintegrācijas laiks, involūcijas periods. Vīrieši novecojot piedzīvo ar vecumu saistītu bioķīmisku sindromu - androgēnu produkcijas samazināšanos un estrogēnu līmeņa krišanos serumā. Samazinās muskuļu masa un spēks, kaulu blīvums, attīstās osteoporoze, kardiovaskulārās sistēmas traucējumi. Sievietēm līdz ar vecumu pazeminās estrogēnu, bet palielinās testosterona koncentrācija. Cieš kaulaudu un minerālvielu metabolisms. Menopauzē sāk prevalēt virsnieru jeb stresa hormoni. Abu dzimumu pārstāvjiem pastiprinās viscerāla aptaukošanās, pazeminās dzimumtieksme jeb libido. [1; 2]Vīriešu sadalījums (n=14) atkarībā no erektilās disfunkcijas (ED) izteiktības pakāpes kombinētās terapijas (KT) sākumā un noslēgumā*

Seksuālās veselības traucējumi andropauzē un menopauzē

Seksuālās veselības traucējumus andropauzē un menopauzē mūsdienās saistām ar ģenētiski noteiktu neiropsihiskās reaģēšanas veidu - sensitivitāti, garastāvokļu maiņu. Cilvēka galvas smadzenēs nervu šūnu kodolos ir steroīdhormonu receptori: neirosteroīdi ietekmē nervu atjaunošanās procesus, atmiņu, reproduktīvo funkciju un novecošanu. Jaunākie neiroendokrinoloģijas pētījumi liecina, ka visiem cilvēkiem smadzeņu neiroglijā sintezējas neirosteroīds progesterons, kas ietekmē seksuālo uzvedību, libido un mentalitāti. Neirohumorālas pārmaiņas organismā andropauzē klīniski var izpausties kā eksaltēts variants (erekcijas vājums, paātrināta ejakulācija) un neirotisks variants (depresija, miega traucējumi, mazvērtības komplekss ar trauksmi - neveiksmes gaidīšanu, negatīvu pašvērtējumu). Ja pārejas vecumā vīrietim ir hroniska erektila disfunkcija, arī viņa dzimumpart nerei attīstās depresīvs garastāvoklis, pazeminās vai zūd seksuālā vēlme. Izmaiņas galvas smadzeņu hormonu regulācijas centros andropauzē un menopauzē pastiprina citu centru ietekmi: var aktualizēties vecumam neatbilstošs ēšanas režīms, mazkustīgs dzīvesveids, pieaugoša atkarība no alkohola un nikotīna lietošanas. Galvas smadzenēs krītas augšanas hormona un melatonīna sekrēcija, attīstās bezmiegs (tāpēc andropauzē un menopauzē efektīvi ir miega līdzekļi, kuru sastāvā ietilpst melatonīns). [6; 7]

Abu dzimumu pacientiem pārejas vecumā ar sūdzībām par seksuālās dzīves kvalitātes krišanos nepieciešama rūpīga veselības stāvokļa izmeklēšana: uroloģiska, androloģiska, neiroloģiska, endokrinoloģiska, psihiatriska, seksoloģiska izmeklēšana. Piemēram, pacientam ar labdabīgu prostatas hiperplāziju seksuālas aktivitātes laikā var iestāties akūta urīna aizture, erektilā disfunkcija; psihiskai neveselībai - aleksetīmijai un trauksmei - ir cieša korelācija ar seksuālu disfunkciju utt.

Erektilā disfunkcija

Erekcija ir neirovaskulārs, hormonu kontrolēts fenomens. Būtiska nozīme ir galvas smadzeņu un muguras smadzeņu centru koordinācijai, psihosomatiskam veselības stāvoklim. Ja pacientam ir izteikta mugurkaula deformācija, iekaisuma procesi jostas-krustu apvidū, spināla trauma, nepietiekama arteriālo asiņu pieplūde briedumķermeņos artēriju aterosklerozes dēļ, uroģenitālā vēnu pinuma izmaiņas mazajā iegurnī, prostatīts - var būt erektilā disfunkcija (ED). Normā seksuāli stimulēta dzimumlocekļa erekcijā ietilpst arteriālā dilatācija, trabekulāra gludās muskulatūras relaksācija un korporāla venookluzīvā mehānisma aktivēšana. Pilnvērtīgas fizioloģiskas erekcijas laikā briedumķermeņos atbrīvojas slāpekļa oksīds, notiek enzīma - 5. tipa fosfodiesterāzes (PDE5) - inhibīcija dzimumlocekļa kavernozajos audos. [3; 4]Sieviešu sadalījums (n=14) atkarībā no psihosomatiskās veselības izpausmēm kombinētās terapijas (KT) sākumā un noslēgumā*

ED klasificē pēc smaguma pakāpes, etioloģijas un sākšanās laika. Ir viegla, vidēja smaguma un smaga ED (smaga: vīrietis nespēj sasniegt un/vai saglabāt erekciju). Etioloģiski izšķiram psihogēnu ED (distress, psihotrauma) un organisku ED (endokrinoloģisks, neiroloģisks, vaskulārs vai cits organiskas dabas traucējums). Var izpausties jaukta tipa - vienlaicīgi psihogēna un organiska ED. Pēc sākšanās laika ED iedalām primārā un sekundārā: primārā ED - vīrietis nekad nav spējis sasniegt un/vai saglabāt erekciju; sekundārā - rodas pēc iepriekš piedzīvotas apmierinošas dzimumdzīves. Klīniskā praksē tiek pielietots Erek tilās funk cionēšanas aptaujas starptautiskais (EFAS) indekss un citi testi. [5]

Saskaņā ar literatūras datiem vīriešiem ar seksuālu disfunkciju (ED) erektilās fun kcijas un orgasma sajūtas uzlabošanai seksuālās stimulācijas laikā ir efektīvs terapijas kurss: recepšu medikaments - perorāls selektīvais 5. tipa fosfodiesterāzes (PDE5) inhibitors (vardenafils jeb Levitra, tadalafils jeb Cialis, sildenafils jeb Viagra). Šīs grupas medikamenti tiek ieteikti kombinētā terapijā (KT) kopā ar antidepresantiem, melatonīnu saturošiem miegu koriģējošiem medikamentiem, psihoseksuālu ārstēšanu: psihodinamisku hipnoterapiju, autogēno treniņu (AT) u. c. AT laikā tiek apgūta pozitīva pa šietekme. Mentālas un fiziskas relaksācijas laikā pacienta ķermenī tiek pārstrādāti negatīvie domāšanas, reaģēšanas un uzvedības stereotipi. [8-12] Vienlaicīgi šīs KT terapijas kursa ietvaros tiek praktizēta psihoseksuāla terapija pārim. [11; 13]

Prakse

Mūsu praksē divu gadu laikā kopš 2006. gada tika konsultēti desmit heteroseksuāli un pieci homoseksuāli pāri, kur vīrieši bija andropauzes vecumā (55-65 gadi), sievietes menopauzes vecumā (49-57 gadi): kopā 30 indivīdi. Vīrieši sūdzējās par vairāk nekā sešus mēnešus ilgu ED jeb nespēju panākt un pietiekami ilgi noturēt erekciju, par neveiks mes gaidīšanu, seksuālās vēlmes pazemināšanos un bezmiegu. Sievietes pārī sūdzējās par vairāk nekā sešus mēnešus ilgu seksuālās vēlmes pazemināšanos, bezmiegu. Visi 30 indivīdi bija klīniski izmeklēti pie ģimenes ārstiem, neirologiem, urologiem, ginekologiem, veiktas asins, urīna, hormonu analīzes. 16 vīriešiem tika diagnosticēta sekundāra jauktas ģenēzes ED: tie bija indivīdi ar hronisku prostatītu, paraprostatītu regresijas fāzē, pēc operatīvas un medikamentozas terapijas labdabīgas prostatas hiperplāzijas dēļ, pēc ārstēšanās seksuāli-transmisīvu slimību dēļ, ar psihotraumējošām situācijām pārī, ģimenē, biogrāfijā (bērna gados).

Darbā ar pacientiem pielietojām aptaujas anketu seksuālās dzīves un psihoemocionālo darba vides un ģimenes apstākļu novērtēšanai, EFAS indeksu, vizuālo analogu pašvērtējuma skalu psihosomatisko traucējumu izvērtēšanai. Pacienti tika aicināti rakstīt pašvērtējuma dienasgrāmatu terapijas laikā.

Vīriešu un sieviešu sadalījums atkarībā no seksuālās veselības traucējumiem pirms KT uzsākšanas un noslēgumā parādīts 1. un 2. tabulā.

Saskaņā ar aptaujas anketas datiem un ierakstiem dienasgrāmatās - vīriešiem un sievietēm bija psihotraumējošas situācijas darbā, deviņiem vīriešiem - seksuālās attiecības ar gados jaunākām partnerēm/partneriem, taču arī dzimumattiecībās ārpus sava pāra - izpaudusies ED. Heteroseksuālos pāros - sievietes cieta no zemas seksuālās dzīves kvalitātes vīriešu ED dēļ. Homoseksuālos pāros sievietēm bija psihogēnas dabas somatiski traucējumi. 16 vīriešiem un 14 sievietēm tika diagnosticētas psihosomatiskas veselības problēmas: seksuālās vēlmes zudums, neveiksmes gaidīšanas sindroms, nakts miega traucējumi. Septiņas sievietes bija epizodiski lietojušas hormonaizvietojošo terapiju. ED koriģējoši medikamenti, psihofarmakoloģiski, miega funkciju uzlabojoši preparāti nebija lietoti. Psihoterapiju neviens no 30 indivīdiem nebija izmantojis. Desmit vīrieši un septiņas sievietes epizodiski lietoja alkoholu un nikotīnu. Visi 30 pacienti labprātīgi piedalījās individuālā aptaujā, rakstīja pašvērtējuma dienasgrāmatu. Darbā ar pacientiem tika ievēroti konfidencialitātes un medicīniskās ētikas principi.

Pacienti tika sadalīti A un B grupās atkarībā no seksuālās orientācijas un seksuālās komunikācijas veida: desmit heteroseksuāli vīrieši un desmit heteroseksuālas sievietes (A grupa), seši homoseksuāli vīrieši un četras homoseksuālas sievietes (B grupa). Vienam vīrietim heteroseksuālā pārī un vienam vīrietim homoseksuālā pārī KT tika atteikta, jo kolorektālā vēža skrīningdiagnostikas laikā ģimenes ārsta praksē viņiem bija pozitīvs slēptā asins piejaukuma fēcēs noteikšanas tests. Šie pacienti tika nosūtīti pie speciālistiem tālākai izmeklēšanai. Tādējādi kombinētās terapijas (KT) kurss tika uzsākts 14 vīriešiem un 14 sievietēm A un B grupās.

14 vīrieši sešas nedēļas saņēma kombinētu terapiju: PDE5 perorālo medikamentu vardenafilu stundu pirms seksuālās aktivitātes uzsākšanas (1. un 2. nedēļā - 10 mg dienā trīs reizes nedēļā, 3. nedēļā -10 mg dienā divas reizes nedēļā, 4. nedēļā - 10 mg dienā reizi nedēļā, 5. un 6. nedēļā - 5 mg dienā/ reizi nedēļā). KT ietvaros visiem pacientiem tika pielietots miega funkciju uzlabojošs perorālais medikaments Circadin (aktīvā viela - melatonīns 2 mg reizi dienā pirms nakts miega), īstermiņa psihoterapija - autogēnais treniņš (60 minūšu gara sesija reizi nedēļā) un psihoseksuāla terapija pārim (pusotru stundu gara sesija reizi nedēļā).

Rezultāti

Pacientiem bija laba abu terapijā pielietoto medikamentu panesamība. Divos gadījumos vīriešiem, lietojot vardenafilu, trīs dienas izpaudās blakne - rīta galvassāpes, kuras tālākā terapijas kursā pilnīgi izzuda. Divām sievietēm, lietojot Circadin, bija galvas reiboņi, kas terapijas noslēgumā pilnīgi izzuda. Īstermiņa psihodinamiskā terapija - autogēnais treniņš un psihoseksuāla terapija - paaugstināja vīriešu un sieviešu komunikatīvo kompetenci pārī. Pozitīvs bija pacientu pašvērtējums dienasgrāmatās terapijas noslēgumā.

Katamnēzes dati pēc pusgada liecina: 11 vīriešiem ir kvalitatīva dzimumdzīve, trīs vīrieši - turpina lietot vardenafilu (5 mg dienā reizi divās nedēļās), divi vīrieši un divas sievietes - Circadin (2 mg vienu reizi dienā pēc vajadzības). Abu dzimumu pacienti aktīvi pielieto AT laikā apgūto pašietekmi, praktizē ārstniecisko fizkultūru. Viens heteroseksuāls pāris un divi homoseksuāli pāri ir izšķīrušies un izveidojuši jaunas pāra attiecības. Trīs vīriešiem un divām sievietēm kombinētās terapijas kurss ir palīdzējis atbrīvoties no vajadzības stresa situācijās lietot alkoholu un nikotīnu.

Secinājumi

Kombinētā terapijā pārim ar seksuālās un psihosomatiskās veselības traucējumiem (ED, neveiksmes gaidīšanas sindroms, libido zudums, nakts miega traucējumi) vīriešiem ieteicams pielietot erektilo funkciju uzlabojošu medikamentu vardenafilu. Efektīva ir šī medikamenta kombinēšana ar prolongētas izdales melatonīnu, preparātu Circadin - miega kvalitātes uzlabošanai, ar īstermiņa psihoterapiju - autogēno treniņu un psihoseksuālu terapiju pārim. Nozīmīga ir pacientu veselības stāvokļa patstāvīga monitorēšana, lietojot vizuālo analogu skalu un rakstot dienasgrāmatu.

Literatūra

  1. Plaut S. M. et al. Sexual Dysfunction. Health Press limited, Elizabeth House, Oxford, 2004.
  2. Ērenpreiss J. Jaunākie uzskati par testosterona deficītu un andropauzi//Latvijas Ārsts, 2004; 10: 27.
  3. Lue T. et al. Clinical Manual of Sexual Medicine. Sexual Disfunctions in Men. 2nd International Consultation on Erectile and Sexual Dysfunctions. Paris, June 28 - July 1st, 2003.
  4. Mulligan T. et al. The role of aging and chronic disease in sexual dysfunction//J Amer Geriat Soc, 1988, 36.
  5. Rosen R. C. et al. The International index of erectile function (ILEF): a multidimensional scale for assessment of erectile dysfunction//Urology, 1997, 49(6).
  6. Plaut S. M. et al.  Sexual dysfunction. Health Press, Oxford, 2004, 128.
  7. www.sleepstrategies.com
  8. Vāgners G., Klāss H. u.c. Erektilās disfunkcijas slimnieku aprūpe//Latvijas Ārsts; 2002; 9: 26.
  9. Donatucci C.  Et al. Influence of age on the efficacy and safety of vardenafil, a novel phosphodiesterase-5 inhibitor, for the treatment of erectile dysfunction//J Am Geriatr Soc. 2002; 50: S107.
  10. Hartmann U. The efficacy of psychosexual therapy for erectile dysfunction: a critical review of erectile dysfunction: a critical review of outcome stumdies//Int J Impot Res, 1998; 10(suppl 3): S 23.
  11. Roja I., Šauriņš A., Roja Ž., Požarskis A., Rubene D. Levitras un psihodinamiskās hipnozes pielietošana pacientiem ar erektilo disfunkciju//Medicine, 2004; 4: 26-27.
  12. Roja I., Bertholds M., Zaļkalns J., Roja Ž. Autogēnā treniņa pielietošana ārstniecībā. Rīga, 2006. 34 lpp.
  13. Kaplan H. S. Sex Therapy. Brunner/Masel publishers, New York, 1987.

 

Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti

  • Seksuālās uzvedības traucējumi un novirzes

    Seksoloģijas vēsturiskajā attīstībā jau tūkstošiem gadu pirms Kristus dzimšanas cilvēks uz seno alu sienām simboliski attēloja vīrieša fallu, sievietes krūtis, mīlētāju augumus. XIX gadsimtā Eiropā izdotas daudzas zinātniski pamatotas monogrāfijas par seksuālo veselību un tās traucējumiem, novirzēm jeb deviācijām, patoloģiju. Grāmatu autori ir psihiatri, neirologi, seksopatologi, ginekologi, urologi, laulību konsultanti. 1918. gadā M. Hiršfelds Berlīnē nodibina pasaulē pirmo Seksoloģijas zinātniski-pētniecisko institūtu. XX gadsimtā Eiropā, valdot Zigismunda Freida psihoanalītiskajai pieejai cilvēka seksualitātes izpratnē, paralēli pasaulē aizvien aktīvāk tiek pētīta cilvēka endokrīnā veselība, centrālās nervu sistēmas, dzimumhormonu saistība ar indivīda reakcijām un izturēšanos, uroģenitālās sfēras un citu orgānu saslimšanas ietekme. Mūsdienās psihogēnas dabas parafilijas jeb seksuālās perversijas saista ar tādiem faktoriem kā psihoseksuālās attīstības agrīni traucējumi, pārdzīvota psihotrauma, priekšlaicīga psihoseksuāla attīstība un klasificē atbilstoši starptautiskajai slimību klasifikācijai. Lasīt visu