Liekās ķermeņa masas un aptaukošanās problēma Latvijas skolēniem

Liekā ķermeņa masa un aptaukošanās ir strauji progresējoša globāla sabiedrības problēma. Pēdējos 20 gados Eiropas Savienības (ES) valstīs strauji pieaug bērnu un pusaudžu skaits, kuriem ir liekais svars vai pat aptaukošanās. Izskaitļots, ka 18% ES dalībvalstu skolas vecuma bērniem ir novērojams liekais svars (14 miljoniem no 77 miljoniem 25 ES dalībvalstu skolas vecuma bērniem), ar tendenci šiem skaitļiem pieaugt par 0,55-1,65 procentiem jeb aptuveni par 400 000 gadījumu gadā. No visiem minētajiem bērniem ar lieko svaru (vadoties pēc starptautiski atzītām ķermeņa masas robežvērtībām [1]) aptuveni 5 miljoniem skolēnu konstatē aptaukošanos, un šo bērnu skaits pieaug aptuveni par 85 000 gadā. [2] ASV aptaukošanās var ietekmēt pašreiz dzimstošo bērnu dzīvi tik lielā mērā, ka pirmo reizi ASV vēsturē viņu dzīves ilgums būs īsāks nekā viņu vecākiem. [3]

Aptaukošanās ietekme uz veselībuBērnu un pusaudžu aptaukošanās sekas  no 1997. līdz 2006. gadam

Problēmas aktualitāti nosaka saslimstības un mirstības pieaugums to iedzīvotāju vidū, kuriem ir novērojama aptaukošanās. Šo cilvēku veselības aprūpe ne tikai prasa lielus finansiālos resursus no valsts, bet būtiski ietekmē arī katra individuālo dzīves kvalitāti un vidējo mūža ilgumu. Ir konstatēts, ka bērniem, kuriem septiņu gadu vecumā ir liekais svars un aptaukošanās, arī pieaugušo vecumā 40% gadījumu konstatējama aptaukošanās, bet, ja aptaukošanās novērojama pusaudžu vecumā, tad arī pieaugušo vecumā 70% gadījumu ir aptaukošanās. Liekais svars pusaudžu vecumā nopietni ietekmē mirstības un saslimstības rādītājus pieaugušo vecumā no sirds asinsvadu slimībām daudz lielākā mērā nekā tad, ja liekais svars ir parādījies tikai pieaugušo vecumā. [4] Pat, ja vēlāk liekais svars nav vairs problēma, pusaudžu aptaukošanās palielina risku dzīves laikā saslimt ar ateros klerozi, koronāro artēriju slimību, insultu, resnās un taisnās zarnas vēzi, podagru vīriešiem un osteoartrītu sievietēm. [5] Pirmajā tabulā apkopotas bērnu un pusaudžu aptaukošanās potenciālās sekas.

Uz zinātniskiem pierādījumiem balstīti secinājumi   par aptaukošanās iemesliem [10]

Iemesli, kas veicina nelabvēlīgo situāciju

Vienkāršoti ar aptaukošanos apzīmē lieku ķermeņa tauku daudzumu. [6] Pasaules Veselības organizācija (PVO) aptaukošanos definē kā sarežģītu multifaktoriālu hronisku slimību, kas rodas ģenētisku un vides faktoru mijiedarbības ietekmē. [7] Apkopojot zinātniskos pierādījumus, galvenie aptaukošanās iemesli atspoguļoti 2. tabulā (WHO/FAO - Pasaules Veselības organizācija/ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija).

Situācija Latvijā           

Latvijā situācija varbūt nav tik dramatiska kā ASV, tomēr ir vērojama bērnu ar lieko svaru skaita pieauguma tendence. Pēc Sporta medicīnas valsts aģentūras (SMVA) datiem (speciālistam mērot vispārizglītojošo skolu skolēnus vecumā no 7 līdz 17 gadiem), laika posmā no 1997. līdz 1999. gadam vidēji 8,8% zēnu bija liekais svars, ieskaitot aptaukošanos. Atbilstoši 2001.-2003. gadā 9% zēnu bija ar lieko svaru, ieskaitot aptaukošanos, bet laika posmā no 2004. līdz 2006. gadam šis rādītājs pieaudzis līdz 11,9% (aptaukošanās klasificēta pēc starptautiski atzītiem standartiem [1]). Meitenēm liekā svara problēma, ietverot aptaukošanos atbilstoši iepriekš minētajiem laika posmiem, sastāda 7,2%, 9,9% un 12,6% (1. un 2. attēls 22. lpp.).

Ķermeņa masas vērtējums zēniem un jauniešiem  vecumā no 7 līdz 17 gadiem (n=6599)  no 1997. līdz 2006. gadam (SMVA dati)

Jāatzīmē, ka uzmanība pievēršama arī skolēniem ar nepietiekamu svaru, kuru procentuāli ir vairāk nekā bērnu ar liekā svara problēmām.

Liekās ķermeņa masas definēšana bērniem un pusaudžiem

Analizējot bērnu un pusaudžu svaru, svarīgi izprast normālās variācijas, kas saistītas ar vecumu, dzimumu un citiem faktoriem, lai ļoti precīzi definētu situāciju, kad konstatējams liekais svars (liekā ķermeņa masa) un kad nepieciešams klīniski iejaukties, lai to samazinātu. Pieaugušajiem ir precīzi definētas robežas, kas raksturo lieko svaru un aptaukošanos, izmantojot ķermeņa masas indeksa (ĶMI) rādītājus. Ar bērniem nav tik vienkārši - nav skaidru kritēriju, kā definēt lieko svaru un aptaukošanos, jo nav pietiekami daudz pētījumu un zināšanu par rādītājiem, kurus sasniedzot, palielinās negatīvā ietekme uz veselību. Arī bērniem un pusaudžiem rekomendē izmantot ĶMI, jo rādītāji ir viegli iegūstami, ir pierādīta izteikta ĶMI korelācija ar ķermeņa kopējo tauku procentuālo daudzumu (īpaši, ja tas ir liels), un ir rādītāji, kas ir pietiekami precīzi, sasniedzot augšējās vērtības (t. i., virs 85 procentilēm). [8] Metode balstās uz nacionāli pieejamiem datiem (valstī vai reģionā apsekoto bērnu dati), kas izteikti procentilēs (datu sadalījums 100 daļās) [9]:

  • normāls svars tiek definēts robežās no 15 līdz 85 procentilēm;
  • liekais svars (liekā ķermeņa masa) tiek definēts robežās starp 85 un 95 procentilēm;
  • aptaukošanās tiek definēta virs 95 procentilēm;
  • nepietiekams svars tiek definēts robežās no 15 līdz 5 procentilēm;
  • kritiski mazs svars - zem 5 procentilēm. Ķermeņa masas vērtējums meitenēm un jaunietēm vecumā no 7 līdz 17 gadiem (n=6629)  no 1997. līdz 2006. gadam (SMVA dati)

      Sporta medicīnas valsts aģentūra piedāvā savus sagatavotos datus, izsakot ĶMI sadalījumu procentilēs bērniem vecuma grupās (3. un 4. tabula). Dati skaitļoti, apsekojot 13 tūkstošus vispārizglītojošo skolu skolēnu.

Otrs liekā svara definēšanas veids bērniem un pusaudžiem ir izmantot starptautiski definētas vērtības (5. tabula). Skaitļojums balstīts uz principu, ka liekais svars pielīdzināts pieaugušo definētajām robežvērtībām, t. i., liekas svars tiek definēts, ja ĶMI ir virs 25 kg/m2, bet aptaukošanās, ja ĶMI lielāks par 30 kg/m2. [1]

Nepietiekama svara definēšanai gan saglabājas procentiles - nepietiekams svars tiek definēts zem 15 procentiles iedaļas.

Rekomendācijas liekā svara noteikšanai un profilaksei

Nav pietiekoši daudz zinātnisku pierādījumu, lai rekomendētu bērnu un pusaudžu liekā svara skrīningu rutīnā, ne arī lai to neieteiktu kā preventīvu pasākumu veselības problēmu risināšanai. Primārajā veselības aprūpē līdz šim lielākoties uzmanība pievērsta tiem bērniem un pusaudžiem, kuri ir ļoti aptaukojušies, un arī šajos gadījumos pārsvarā īstermiņā.Procentiles ķermeņa masas indeksam zēniem (SMVA dati)

Iesaka regulāri pierakstīt un dokumentēt svaru, vienlaikus vērtējot bērna uzvedību. [2] Normāls (optimāls) svars tiek definēts, ja ĶMI ir robežās no 15 līdz 85 procentilēm (jāatceras, ka veselību tikpat slikti ietekmē izteikti samazināts svars - ne velti pamazām pasaules praksē parādās aizliegumi tērpu modelēm iziet uz mēles, ja ĶMI ir mazāks par 18 kg/m2). ĶMI un procentiļu izmantošana ir efektīvs un parocīgs veids regulārai svara un ĶMI dokumentēšanai.

Ir pierādīta sakarība, ka pusaudžiem, kuriem ĶMI ir virs 95 procentilēm atbilstoši vecumam un dzimumam, liekais svars saglabājas pieaugušo vecumā un būtu nepieciešami pasākumi tā samazināšanai. Daļai bērnu, kuri ir jaunāki par 12-13 gadiem un kuru ĶMI ir virs 95 procentilēm, var nebūt liekā svara problēmu pieaugušo vecumā un nav jāuzsāk tūlītēja iejaukšanās, lai samazinātu svaru, taču nepieciešamas konsultācijas par uzvedības maiņas nozīmi, enerģijas balansa nodrošināšanu un rīcību, kā to sasniegt, reizē nodrošinot labāku veselību arī citos aspektos.

  • Asimptomātiskiem bērniem, kuriem ĶMI ir virs 95 procentilēm (vai pēc starptautiskās skalas ĶMI ir lielāks par 30 kg/m2), eksperti rekomendē padziļinātu medicīnisko izmeklēšanu pie ģimenes ārsta, lai atklātu iespējamos veselības traucējumus vai riska faktorus, kas saistīti ar lieko svaru, un uzvedību, kas svaru ietekmē.
  • Bērniem, kuriem ĶMI ir starp 85-95 procentilēm (vai ĶMI pēc starptautiskās standartu skalas starp 25 un 30 kg/m2) atbilstoši vecumam un dzimumam, rekomendē klīnisko novērtēšanu, īpaši tādām ar lieko svaru saistītām problēmām kā hipertensija un hiperlipidēmija.
  • Bērnus, kuriem ir ļoti izteiktas svara problēmas un vajadzīga tūlītēja svara samazināšana, eksperti rekomendē nosūtīt uz speciāliem liekā svara aprūpes centriem, kur ar viņiem var strādāt speciālisti.

Ir pierādījies, ka sekundārā un terciārā profilakse ir samērā neefektīva liekā svara jautājumu risināšanā, salīdzinot ar primārās profilakses nodrošināšanu pirms problēmas rašanās. [8] Tāpēc ārstniecības personālam iesaka visiem (īpaši jaunākā vecuma) bērniem uzsvērt veselīga dzīves veida receptes nozīmi, tādējādi risinot liekā svara problēmas pirms to manifestēšanās.Procentiles ķermeņa masas indeksam meitenēm (SMVA dati)

Eksperti uzsver nepieciešamību konsultēt bērnus un visu ģimeni par enerģijas līdzsvara nodrošināšanu (sabalansētu uzturu un pietiekamu fizisko aktivitāti). Šīm konsultācijām nav nekādu blakusefektu. Uzvedības konsultācijas ietver aicinājumu samazināt televīzijas raidījumu skatīšanos, iedrošināšanu dažādām aktivitātēm svaigā gaisā, norādījumus samazināt saldumu un saldināto dzērienu lietošanu.Starptautiski definēti palielināta svara un aptaukošanās atskaites punkti bērniem un pusaudžiem

Ārstam sarunā ar bērniem vai bērnu vecākiem būtu jāizvirza konkrēti mērķi, piemēram, apēst katru dienu par vienu porciju augļu un dārzeņus vairāk vai sportot par 15 minūtēm ilgāk, samazināt saldo dzērienu lietošanu līdz vienai porcijai dienā, samazināt televīzijas raidījumu skatīšanos līdz 0,5-1 stundai dienā. Izvirzot pacientam sasniedzamus nelielus mērķus, iespējams celt pacienta pašapziņu, tādējādi sperot soli pretī progresa turpinājumam un samazinot iespējamo sarūgtinājumu par to, ka kāroto nevar realizēt. [2]

Literatūra

  1. Cole T. J., Bellizzi M. C. & Flegal K. M. Establishing standard definition for child overweight and obesity worldwide: International survey//Br Med J; 2000:  V320, 1240-3.
  2. Lobstrein T., Baur L. A. Policies to prevent childhood obesity in the European Union//Europena Journal of Public Health, 2005, Vol. 15; 576-9.
  3. Davis M. M. et al. Recommendations for prevention of childhood obesity//Pediatrics, 2007, Vol. 120, S229-S253.
  4. Must A., Strauss R. S. Risks and consequences of childhood and adolescent obesity//Int J Obes Relat Metab Disord, 1999, 23, (Suppl 2) S2-S11.
  5. Diamond F. B. Newer aspects of the pathophysiology, evaluation and management of obesity in childhood//Curr Opin Pediatr 1998; 10: 422- 7.
  6. Burniat W. Child and adolescent obesity: causes, and consequences, prevention and management Cambridge: Cambridge University Press, 2002. 6. WHO. Obesity: Preventing and Managing the Global Epidemic: Report of WHO Consultation on Obesity, Geneva, 3-5 June 1997. Geneva: WHO; 1998.
  7. WHO. Obesity: Preventing and Managing the Global Epidemic: Report of WHO Consultation on Obesity, Geneva, 3-5 June 1997. Geneva: WHO; 1998.
  8. Whitlock et al. Screening and Interventions for Childhood Overweight: A Summary of Evidence for the US Preventive Services Task Force//Pediatrics 2005, Vol. 116 No.1, e125-e144.
  9. World Health Organization. Obesity: Preventing and Managing the Global Epidemic: Report of a WHO Consultation. Geneva, Switzerland: World Health Organization; 2000.
  10. Diet, nutrition, and prenvention of chronic diseases. Joint WHO/FAO expert consultation. WHO, Geneva, 2002.

 

 

Uz augšu ↑
  • Vegāns ārsta praksē. Ko der zināt?

    Vegānisms ir ne tikai dzīvnieku neizmantošana pārtikā, apģērbā, izklaidē, bet arī filozofiska nostāja, dzīvesveids. [1] Vegāni izvairās no dzīvnieku izcelsmes produktu lietošanas, iemesls šādai izvēlei visbiežāk ir ētiska rakstura apsvērumi par dzīvnieku tiesībām un labturību, rūpēm par apkārtējo vidi, ekoloģiju, kā arī garīgi un reliģiski apsvērumi. Lasīt visu

  • Piemērots uzturs reproduktīvā vecuma sievietēm. Vadlīniju apskats

    Pēdējos gados arvien vairāk pierādījumu liecina, ka augsts ķermeņa masas indekss sievietei pirms grūtniecības, liels svara pieaugums un nepilnvērtīgs uzturs grūtniecības laikā ir būtiski faktori, kas ietekmē neinfekcijas slimību skaita pieaugumu, var negatīvi ietekmēt grūtniecības ilgumu un iznākumu. Lasīt visu

  • Augsts holesterola un triglicerīdu līmenis un E vitamīns

    Doctus . | 2015. gada 13. marts

    2000. gadā tika noteikta E vitamīna vidējā dienas deva (12 mg/dn). Neskatoties uz to, pasaulē turpinās diskusijas par to, kāds ir nepieciešamais E vitamīna daudzums dienā. Vairāk nekā 90% Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāju, kuri nelieto uztura bagātinātājus, neuzņem noteikto E vitamīna diennakts devu ar pārtiku. Līdzīga tendence ir pierādīta arī citviet pasaulē.   Lasīt visu

  • Mikroalbuminūrija. Kāpēc tik svarīga?

    Pirmie pētījumi mikroalbuminūrijas jomā pieder izcilam amerikāņu diabēta pētniekam Harijam Kīnam (Harry Keen, 1. attēls), kurš pirms vairāk nekā 50 gadiem publicēja pirmos rakstus par mikroalbuminūriju. [1; 2] 1984. gadā trīs pētnieki — Gian Carlo Viberti, Hans–Henrik Parving un Carl Eric Mogensen (2. attēls) sasaistīja cukura diabētu un mikroalbuminūrijas attīstību. Lasīt visu

  • Zarnu trakta smadzenes un psihiskās slimības

    100 triljoni mikrobu zarnās, saukti arī par “aizmirsto orgānu”, — desmit reizes vairāk nekā šūnu visā organismā. “Visas slimības sākas zarnās” — ar tik skaļu saukli pirms diviem tūkstošiem gadu klajā nāca modernās medicīnas tēvs Hipokrats. Jo vairāk pētām ar modernās zinātnes rīkiem, jo vairāk aptveram Hipokrata teiktā patiesumu. Lasīt visu

  • Pacients ar vārstuļu slimību. Kā nenokavēt īsto brīdi?

    Vārstuļu slimības ir viens no biežākajiem sirds mazspējas attīstības iemesliem pēc koronāras sirds slimības un arteriālas hipertensijas, kas tomēr ir visbiežākie iemesli. Savukārt sirds mazspēja ar progresējošu sirds dobumu remodelāciju/dilatāciju var būt iemesls sekundārai vārstuļu nepietiekamībai to fibrozo gredzenu dilatācijas dēļ. Lasīt visu