Vai pie skaistuma tiešām pierod?

„Vari skriet no rīta līdz vakaram un neredzi, ko esi pa dienu izdarījis,” saka DAINA RANDE sarunas sākumā, omulīgajā dārza mājā iededzinot sveces uz lielā galda un laipni piedāvājot kafiju un Valda gatavotās lašmaizītes. „Lielākais sliktums – pie skaistuma pierod,” atzīst VALDIS RANDE, bilstot, ka paša dārzs, ieraugot citu iekoptos, jau vairs nešķiet skaists. Kad devušies pie mazmeitas uz vasaras nometni aiz Talsiem, tur, pastaigājoties pa skaisto dārzu, meita teikusi: „Tēti, mūsējais dārzs nemaz nav sliktāks!” „Mēs tik ārkārtīgi apzinīgi visu darām! Gribas, lai būtu perfekti, lai patiktu pašiem. Un, kad atbrauc viesi un saka – cik pie jums ir mājīgi, cik viss ir pārdomāts! – mēs smaidām,” smej Daina. „Divas profesijas – mediķa un pedagoga – varbūt kopā to pedantiskumu veido,” min dzīvesbiedrs.

Piekrituši izmitināt ciemiņus - vāciešus

„Par tūrismu sākumā nedomājām. Šeit bija kūts, klēts un vāgūzis," par pirmsākumiem stāsta saimnieks. Valdis ir dzimis netālajā Melnsilā, un vēlāk, jau apprecoties ar Dainu un sākot strādāt Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, vilcis uz šo pusi atpakaļ. Reiz ar dēlu pie Valda pēc palīdzības ieradusies kāda ģipceniece un viņš ieminējies, vai nezinot kādu māju, ko šajā pusē pārdod. Pēc mēneša sieviete zvanījusi ar piedāvājumu. „Tā kopš 1979. gada esam Pūrciemā," saka Valdis.4. Diviem organizatoriem vienā pagalmā par šauru, tāpēc mājas dzīves izrīkošana ir  Dainas pienākums

Ar mājas vārdu bijis interesanti - gribējuši Brāļtīrumu nosaukumu mainīt. Tā kā Valdim uzvārds ir pavisam lībisks, domājuši to saistīt ar krastu (lībiešu valodā rande nozīmē krasts). Taču kaimiņiene pastātījusi, ka šīs mājas senāk saukušās Tīrumi un saimnieks tās pārdevis diviem brāļiem - tā māja ieguvusi pašreizējo nosaukumu. Ja reiz tāda vēsture, izlēmuši nosaukumu paturēt.

Vispirms likvidējuši tukšo labības šķūni, satrunējušo kūti, nojaukuši žogu. Valdis atceras - kādā pavasara rītā pie mājas atradis divas sārtas, nenosakāmas izcelsmes dzīvas radībiņas. „No ligzdas izmesti, tikko dzimuši vāverēni!" rīdzinieku neziņu kliedējusi kaimiņiene. Nu Randes ģimenē jau esošajiem ģimenes locekļiem - sunim un Siāmas kaķenei - piepulcējušies vēl divi. Visa saime - vāverēni Čips un Miks, suns un kaķis pirmdienās vadāti uz Rīgu, bet piektdienās - atpakaļ...

Sākoties Atmodai, vienā no ēkām augšstāvā ierīkotas divas mazas istabiņas, bet pirmajā stāvā kamīnzālīte. Vienudien pie vārtiem pieripojis Roberta Putņa, toreizējā Ķelnes studenta, auto. Viņš, dodoties atpakaļceļā no dzimtās Kolkas, saimniekiem izteicis lūgumu izmitināt savus ciemiņus - vāciešus. Piekrituši. „Atbrauca kungs ar kundzi. Mācītājs, kurš strādāja slimnīcā par kapelānu, un viņa sieva, sociālā darbiniece. Ēdām kopā (bijām pagatavojuši vai visus latviešu ēdienus, ko zinājām!), cēlāmies kopā, braucām ekskursijās," smej Daina. Kad pēc mēneša, ciemiņiem dodoties prom, apdāvinājuši viens otru, viesi par katru cenu vēlējušies pateikties ar palielu naudas summu. Nākamajā dienā Dainai un Valdim nākusi prātā doma, ka šādi papildus ārsta algai var nopelnīt naudiņu. Sākumā tūrisma bizness bijis tikai vasaras periodā, tagad - jau visu gadu.Ideja par lauku tūrismu aizsākusies kā nejaušība...

Divdesmit gandarījuma gadi Bērnu slimnīcā

Valdis Rande Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā nostrādājis divdesmit gadus no 1971. līdz pat 1991. gadam. Sākumā par bērnu ķirurgu, taču drīz vien pamanīts viņa organizatora tvēriens. „Mums visiem ģimenē ir organizatora spējas. To ievēroja arī ministrijā, un Edvīns Platkājis man piedāvāja galvenā ārsta vietnieka amatu ambulatori konsultatīvajos jautājumos." Šajā amatā viņš nostrādājis pāris gadus, tad - par galvenā ārsta vietnieku ārstnieciskajos jautājumos, paralēli veikdams ķirurga darbu. Kad piedāvāts galvenā ārsta darbs Talsos, atnācis uz Kurzemi. „Lielākā daļa Talsu ārstu mani nepieņēma," atzīst Valdis, kā iemeslu minot savu stingrību un prasīgumu. „Vakaros jutos kā salauzts." Sekojis piedāvājums iet atpakaļ uz Bērnu slimnīcu par medicīnas skolas direktoru, bet „latvietis, ja reiz gājis prom, atpakaļ nekad neiet".

Galvenā ārsta amati piedāvāti arī Gai ļe zera slimnīcā un Republikāniskajā bērnu reimokardioloģiskajā sanatorijā Bulduros. Izvēlējies Buldurus. Pēc pusgada sanatorija gan likvidēta un medicīniskais personāls uzsācis bada streikus un piketus pie Saeimas un Ministru kabineta. Valdis atceras, ka pie toreizējā premjerministra Birkava vien būts četras reizes uz pārrunām. Tālāk sekojis ceļš uz Pašvaldību savienību, kur uzklausīta viņa koncepcija, ka bērnu sanatoriju likvidēt nedrīkst. Rezultātā izveidots ģimenes aprūpes centrs Bulduri ar 150 vietām. Valdis tur sācis strādāt par direktoru, nostrādājot līdz pat pensijai, 2000. gadam.

Arī Daina par savu mūža darbu sauc paveikto Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā. Iesākumā uzaicināta darbā par metodiķi; tolaik jau slimnīcā bijušas dažas audzinātāju štata vietas. Sākot darbu, kopā ar Veselības aizsardzības ministrijas inspektoriem pārbaudījuši gan sanatorijas, gan zīdaiņu namus, gan slimnīcas, mēģinot ieviest noteiktu kārtību ar vienādām prasībām. „Bērni tolaik bija medicīniski aprūpēti, bet pedagoģiskā puse izpalika," stāsta Daina. Pamazām ar toreizējā galvenā ārsta Ulda Lamstera un vēlāk Dzintara Mozga atbalstu sākta gan materiālās bāzes iegāde, gan rotaļu istabu iekārtošana.

Daina pusceļā nekad neapstājas. Nepietiek ar labi. Vajag labāk. 1991. gadā Bērnu slimnīcā izveidota Pedagoģijas nodaļa ar 14 pedagogiem. Sākotnēji nodaļā strādā gan mikrologopēds, gan sociālie darbinieki un klīniskie psihologi. „Ko tā Rande iedomājas, tagad visi zīdaiņi sāks runāt!" - tāda bijusi reakcija viņas iniciatīvai par mikrologopēda nepieciešamību. „Domāju, pateicoties Dainai, Latvijā tika aktualizēta pedagoģiskā darba nozīme ārstniecības iestādēs," teic Valdis. Mazajiem pacientiem izveidotas rotaļu istabas, likti pamati skulptūru dārzam, aizsākta dažādu svētku svinēšana - viņas iesāktais turpinās arī šodien. Patiesībā jau šāda pedagoģijas nodaļa arī pašlaik ir visai ekskluzīva.Viesu un ģimenes mīlulis rotveilers Tero

„Par 20 gados paveikto man ir liels gandarījums - ir sajūta, ka esmu kaut ko savā dzīvē atstājusi. Šodien bērnu slimnīca ar bibliotēku, rotaļu istabām, mūzikas pedagogu pierāda, ka rūpes par pedagoģiskā darba klātbūtni slimnīcā nav bijušas veltīgas," teic Daina. 1999. gada nogalē pārcēlusies uz Pūrciemu un viņas iesākto, pirms tam apgūstot logopēda specialitāti un tagad jau mācoties doktorantūrā, turpinājusi meita Romēna. Šobrīd viņa slimnīcā vada sabiedrisko attiecību dienestu. „Mums ir ļoti liels prieks, ka meita strādā tieši šajā vietā, mūsu slimnīcā."

Divi organizatori vienā pagalmā - mazliet par daudz

Kad bilstu, ka Valda kungs joprojām nevar mājās nosēdēt, jo jau četrus gadus strādā Dundagas veselības un sociālās palīdzības centrā, viņš strikti attrauc: „Tur sieva pie vainas!" „Divi organizatori vienā pagalmā ir mazliet par daudz!" smej Daina. Dundagā nokļuvis, pateicoties Dundagas pašvaldības toreizējā pagastveča Gunāra Laicāna neatlaidībai. Solījuma laiks - pāris gadi - esot gan krietni ieildzis...

Viņš priecājas, ka piekritis aicinājumam. Šo četru gadu laikā Dundagā paveikts daudz! Nav likvidēta slimnīca, izveidots dienas stacionārs ar 15 gultas vietām, ierīkotas 15 sociālās gultas vietas, sakārtots sociālā dienesta darbs, izveidota zupas virtuve. Valdis Rande jau četrus gadus ir pagasta padomes deputāts. Raksta projektus. Aizrautīgi stāsta, ka pirmais Eiropas finansētais projekts trīs gadu garumā bijis par vardarbību pret bērniem un sievietēm. Pašlaik kopīgi ar pagastu tiek īstenots projekts par slimnīcas jumta maiņu, nākotnē tiks veikts ēkas fasādes remonts.

Mums, somiem, ir labas pirtis, bet tev vēl labāka

Daina un Valdis stāsta, ka viesu nama apmeklētāju vidū nereti ir pazīstami mediķi, kā arī ar prieku viesu mājā tiek uzņemti Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas kolēģi. Daudzi no viesiem - vācieši, somi - jau kuro gadu braucot regulāri. Ārzemnieki savas pieteikšanās e-vēstules sūtot jau ziemā. Kāda vācu ģimene atrakstījusi, ka bijis nodoms braukt kaut kur citur, bet viņu abas meitas bijušas nelokāmas: nekur citur, kā pie Terora (tā viesu un ģimenes mīlulis rotveilers Tero ieguvis jaunu vārdu)!

„Klusums, jūra, mežs, izbraucieni uz Kolku, Ventspili, Talsiem, Kuldīgu," - Daina nosauc to, kas Brāļtīrumos tik iecienīts. Viesus apmierina arī saimnieku organizētā ēdināšana - nepieciešamības gadījumā garšīgu ēdienu piegādā kāda firma no netālās Rojas. Kooperējas ar kaimiņiem, iznomājot divriteņus, piedāvājot izjādes ar zirgiem, ziemā viesu vizināšanai tiek iznomātas arī kamanas. „Mājīgi un omulīgi!" - tā viesi raksturojot šo namu. Telpu platība atļauj izmitināt aptuveni piecpadsmit cilvēkus vai trīs ģimenes.Ģipkas baznīca šodien

Valdis gatavs izstāstīt arī kādu pirts stāstu. Reiz atbraucis kāds soms, un saimnieks viņam piedāvājis apmeklēt pirti. „Nu, jūs taču zināt, ka mums - katram somam - ir sava pirts!" attraucis viesis. Pēc dienas ieminējies, ka tomēr varētu to pirti uzkurināt. Valdis, nodomājis - nu gan tev parādīšu! Uzkurinājis tā riktīgi, vairāk par simts grādiem! Otrā dienā soms bijis spiests atzīt: „Nu... mums ir labas pirtis, bet tev ir vēl labāka!"

Savukārt kāds ārzemnieks reiz sacēlis brēku par insektiem - izrādījies, ka pie vainas bijusi viena vienīga maza skudriņa, kas pamanījusies ielīst pa istabas logu. Bet kāda kundze no Alpu apkaimes mazpilsētas, blakus esošajā mežā ieraugot īstas brūklenes, no aizkustinājuma apraudājusies - tā esot bijis tikai viņas bērnībā!

Ar projekta un Eiropas finansējuma atbalstu Brāļtīrumos ierīkota bioloģiskā attīrīšanas iekārta (pagalmā tās virszemes daļas maskētas ar skaistiem dāliju krūmiem - aut.). Bet dzeramais ūdens tiek iegūts no urbumiem, un viesi priecājoties par tā labo garšu. Viesi pat ieteikuši to uzgāzēt un sapildīt pudelēs.

 „Mums ir teikuši - jums jau pašiem savs brends! To laikam esam nopelnījuši, no malas skatoties, it kā ar sīkumiem." Ja istabā siena ir krāsota jūras zilizaļā krāsā, tad mājasmāte cenšoties pieskaņot arī gultasveļu, saskaņot siltos un aukstos toņus.

Valdis stāsta, ka šī nodarbošanās radījusi iespēju arī iepazīt citu tautu kultūru. Sākumā viņu pārsteigusi vācu vīriešu jaukā un uzmanīgā izturēšanās pret saviem bērniem. „Latviešu vīriešus vajadzētu atvest uz šejieni un parādīt to viņiem!" Daina savukārt uzteic vācu viesu perfekto kārtības izjūtu. Jau zināms, ka ar viņiem problēmu nebūs un apavi pie durvīm vienmēr būs atstāti kārtīgā rindiņā! „Bet ir arī viens mīnuss," atzīst saimnieki, „cieš pašu bērni un mazbērni, jo, kad ir viesi, jāievēro visi kārtības noteikumi arī pašiem!"

Nākotnes vīzijas? „Projekts dzīvojamās mājas sakārtošanai jau gatavs!" ar plāniem iepazīstina Daina un Valdis. Ja izdosies pārdot kādu zemes gabaliņu, tad tūlīt ķeršoties pie remontdarbiem. Darbu jau netrūkstot - jābruģē, jāiekārto, jāsakārto... „Šis bizness nebūs mūžīgs, un, kamēr veselība turas, tikmēr mazliet turpināsim," domā Valdis. „Vienreiz taču jāiet atpakaļ uz Rīgu, es atnācu uz šejieni tikai uz diviem gadiem!" piebalso Daina. Saimnieki atklāj, ka esot domājuši par atgriešanos galvaspilsētā ziemas mēnešos - tad tiks izstaigāti visi kolēģi ārsti, uzprišināta veselība, lai pavasarī atkal atgrieztos šeit. „Neesam vairākus gadus bijuši Operā," nosaka Valdis, un Daina atzīst, ka kultūras dzīve lielās aizņemtības dēļ paslīd garām.

„Sapnī redzēju, kā mēs uzceļam Ģipkas baznīcu"

„No rīta pieceļamies un cenšamies kopīgi pabrokastot," sākot stāstu par baznīcu, rītu pirms astoņiem gadiem atsauc atmiņā Valdis. „Sieviņ, es sapnī šonakt redzēju, ka mēs uzceļam Ģipkas baznīcu," Valdis atcerējies nosapņoto. Pēc divām nedēļām sieva teikusi, ka sapnis neiziet no prāta. Jāsāk kaut kas darīt! „Iestājāmies Ģipkas draudzē (pirms tam abi bijuši Engures draudzes locekļi, kur kādā naktī padomju laikā sveču gaismā slepus baznīcā salaulājušies - aut.), uzrakstījām projektu, aiznesām to uz pašvaldību, rakstījām vēstules uz visām vēstniecībām, taujājot adreses sadarbības iespējām."

Pirmais atsaucies Zviedrijā dzīvojošais Ģipkas draudzes pēdējā mācītāja dēls Grīvāns. Atbraucis un uzdāvinājis zemi baznīcai. Zviedrijā dzīvojošais bijušais melnsilnieks Miervaldis Landmanis ar sievu ziedojis lielu naudas summu nākamais. Atsaucies Mārtiņa Lutera fonds no Vācijas, pašvaldības sadraudzības partneri šveicieši, joprojām atsaucīgi ziedotāji esot daudzi viesu nama apmeklētāji. Līdz asarām aizkustinājusi atbilde ar Latvijas karodziņa foto un svecīti no Brazīlijas: „Esam tik veci un trūcīgi, ka varam tikai lūgt par jums." Talsenieks Andris Vītols gatavo mēbeles - solus, altāri, kanceli, balkonu... Par Kultūrkapitāla fonda piešķirtajiem 300 latiem restaurē altārgleznu.Mācītājs Juris Rubenis vada dievkalpojumu Ģipkas baznīcas drupās, 1995. gads

Par ērģelēm ir īpašs stāsts. Sižetu par Dainas sarīkoto labdarības koncertu ar mākslinieka Normunda Rutuļa piedalīšanos televīzijā bija redzējis kāds Sila kungs no Anglijas. Izrādījies, ka viņš no Randēm reiz nopircis zemes gabalu un toreiz samaksātā summa tagad šķietot smieklīgi maza - tāpēc viņš vēlas ziedot naudu ērģeļu iegādei. Pirms mēneša kungs zvanījis, ka tiek kārtoti iepakošanas un transportēšanas jautājumi, lai atgādātu ērģeles no Anglijas. Augusta beigās baznīcas atjaunošanas darbu lielums būs padarīts. „Tas mums dvēseles darbs," abi īsi raksturo. Valdis atzīstas, ka tagad jau var ieiet baznīcā un neraudāt... Bet 30. augustā atjaunotajā baznīcā abi kristīs savas mazmeitiņas - dvīnītes. Pēc baznīcas nodedzināšanas tās būšot pirmās kristības.

Bijušie pacienti aicina uz kāzām

Pēc Valda mediķa padoma un palīdzības joprojām taujājot gan vietējie ciema iedzīvotāji, gan daudzi paziņas. „Naudu neesmu ieradis ņemt, bet, ja atnes kādu konjaku vai zivi, neatsakos," saka Valdis. „Ārstam tas ir ļoti liels gods un gandarījums, ja pacienti aicina uz kāzām," viņš ir aizkustināts. Nesen tāds uzaicinājums bijis uz Ugāli, drīz došoties uz kāzām Rojā - šo līgavaini reiz esot ārstējis kā mazu puiku. Priecājas, ka pasaules zināšanas medicīnā ienākušas arī Latvijā un tiek akceptētas, ka ārstiem ir iespējas mācīties citur un iegūtās zināšanas pielietot Latvijā.

Apbēdina ārsta palīdzības pieejamības problēmas laukos, pārāk lielais ģimenes ārstu noslogojums, likvidētie lauku feldšeru punkti un mazās slimnīcas, zemais mediķu atalgojums... „Visvairāk sirds sāp par Talsu rajonu, jo centrālā slimnīca vizuāli izskatās vienkārši nožēlojami - gan neremontētās telpas, gan sliktā ēdināšana," stāsta Valdis, atzīstot, ka priecājas par jaunajiem mediķiem, kuri izvēlējušies Talsus par savu darbavietu. Bet Daina priecājas, ka Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā joprojām darbojas viņas radītā pedagoģijas nodaļa, kas „palīdz gan bērnam, gan mediķim, jo slimnīcā taču galvenais - lai katrs bērns ātrāk tiktu pie veselības!"

Foto: Laima Landmane un no personīgā arhīva

Uz augšu ↑
  • Sabiedrības veselības tēvs. Profesors ĢIRTS BRIĢIS

    Tā profesoru mēdz dēvēt ārstu aprindās. Un ne velti, jo 1992. gadā viņš kopā ar domubiedriem izveidoja Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedru, ko vada līdz pat šai dienai. Epidemioloģijas pamatnostādnēs pie viņa skolojusies vesela ārstu paaudze. Lasīt visu

  • Ar skatu nākotnē

    Asociētais profesors KRISTAPS JAUDZEMS ir vadošais pētnieks Latvijas Organiskās sintēzes institūtā, kurš relatīvi īsā laika nogrieznī sasniedzis daudz. “Man patīk darīt to, kas mani interesē. Ja darāmais mani nesaista, esmu neproduktīvs.” Lasīt visu

  • Nav nekā, ko nevarētu pārdzīvot! SANDRA PŪCE, psihiatre

    Vasaras saulgriežos viņa būs savās mājās. Tēva mājās Tukuma pusē. Plašs pagalms, meža ieloks, lielais saimes galds. Vieta, kur būt ar savējiem. Būt kopā. “Tās ir tādas vienkāršas lietas, kas iedvesmo: daba, pastaiga, pirtiņa. Ģimene, draugu pleca sajūta,” saka psihiatre, psihoterapeite SANDRA PŪCE, slimnīcas Ģintermuiža virsārste, ārstniecības daļas vadītāja, kas ikdienā konsultē pacientus arī privātpraksē. Lasīt visu