Dzīvot veselīgāk un ilgāk. Kas darbojas, kas nedarbojas?

Kā teicis amerikānis ārsts Pols Freims (Paul S. Frame) – “viena unce profilakses ir tonna darba”. Tāpēc šoreiz pasaules literatūras apskatā jaunākie zinātniskie dati par mediķu un pacientu “palīgiem” profilakses darbā – probiotiķiem, multivitamīniem, C vitamīnu, E vitamīnu, D vitamīnu, folijskābi un augu preparātiem, lai noskaidrotu, kas darbojas, kas nedarbojas, kad lietot.

Probiotiķu ietekme uz saaukstēšanās simptomiem bērniem

Pētījumā ziemas periodā veseliem bērniem tika novērots probiotiķu ietekmes efekts uz saaukstēšanās un gripai līdzīgiem simptomiem. Dubultaklā placebo kontrolētā pētījumā 326 bērniem (trīs līdz piecus gadus veciem) nejaušināti nozīmēja placebo (N=104), Lactobacillus acidophilus NCFM (N=110) vai Lactobacillus acidophilus NCFM kombinācijā ar Bifidobacterium animalis subsp. Lactis Bi-07 (N=112). Bērni tos lietoja divas reizes dienā sešus mēnešus.

Rezultātā mono vai kombinētās terapijas ar probiotiķiem grupās, salīdzinot ar kontroles grupu, drudža biežumu mazināja par 53% (P = .0085) un 72,7% (P = .0009), klepus biežumu par 41,4% (P = .027) un 62,1% (P = .005), iesnu biežumu par 28,2% (P = .68) un 58,8% (P = .03). Salīdzinot ar placebo grupu, drudža, klepus, iesnu ilgums ievērojami saīsinājās: par 32% (P = .0023) pie monoterapijas un par 48% (P

Secinājums: probiotiku piedevas ikdienas uzturā sešus mēnešus bērniem trīs līdz piecu gadu vecumā ir drošs un efektīvs veids, kā mazināt drudža, klepus un iesnu biežumu un antibiotiķu lietošanas ilgumu, kā arī slimības dēļ radušos kavējumu ilgumu.

___________________

Leyer G. J., Li S., Mubasher M. E., Reifer C., Ouwehand A. C. Pediatrics 2009 Aug; 124(2): e172-179.

Komentē Dr. pharm. V. Eniņa

 

Te nu vietā zināmais teiciens, ka viss jaunais ir labi aizmirsts vecais. Gan pienskābes baktērijas, gan bifidobaktērijas - būtībā probiotiķus - cilvēce pazīst jau krietni sen: tās izmanto skābpiena produktu gatavošanā. Un, kā rāda pieredze, tautās, kas uzturā izmanto galvenokārt skābpiena produktus, ir ievērojams skaits veselīgu ilgdzīvotāju. Arī pēdējo gadu pētījumi pasaulē tiešām liecina par to, ka probiotiķiem ir svarīga nozīme cilvēka organisma norisēs. Kā rāda šā pētījuma rezultāti, tad bērniem, kas parasti ir saslimšanu jomā potenciāli jutīgākā sabiedrības daļa, probiotiķu lietošana ikdienā būtu ne tikai vēlama, bet pat ieteicama un noteikti īstenojama.

Probiotiķu imūnmodelējošie efekti dažādos dzīves posmos

Lactic acid bacteria (LAB) un to saturošo produktu imūnmodelējošās īpašības ir šā brīža viens no karstākajiem intereses un izpētes objektiem. Ikvienam ir iespējams just LAB labo iedarbību, dažādos dzīves posmos pievienojot šos produktus savam uzturam.

Viena no atzītākajām - probiotisko baktēriju lietošana bērniem (ar nelabvēlīgu ģimenes anamnēzi) atopiskās ekzēmas profilaksei, saņemot tās agrīni kā pārtikas piedevas mātei grūtniecības laikā vai orāli tūlīt pēc piedzimšanas. Palielināts imūnais efekts tiek novērots pie caureju ārstēšanas, īpaši bērniem Rota vīrusa infekcijas gadījumā, malnutrīcijas pacientiem, kā arī bērniem un pieaugušajiem, kuru IFN-gamma producēšanas spējas pieaug pēc LAB pievienošanas jogurtam.

Attiecībā uz jauniem cilvēkiem un pieaugušajiem tika pētīta LAB imūnmodulācija stresa apstākļos, urīnizvadceļu infekcijas profilaksē fertilām sievietēm un alerģiju ārstēšanā. Tomēr probiotiku labvēlīgā iedarbība šajos gadījumos ir diskutabls jautājums, zinātniskie pierādījumi vēl ir tālu no gala slēdziena.

Pētījumos pusmūža iedzīvotāju populācijā tika pētīta probiotiku spēja paaugstināt fagocītu un dabīgo killeru aktivitāti, tādējādi pasargājot pret infekcijām. Darbojošies dažādo LAB efektu mehānismi vēl ir jāprecizē. Turklāt, ņemot vērā konkrētā štamma imūnmodelējošās īpašības, noteiktās baktērijas optimālo devu vai kombinācijas, ārstēšanas ilgums un vēlamais efekts iedzīvotāju mērķgrupā ieņem nozīmīgu vietu.

__________________

Nova E., Wärnberg J., Gómez-Martínez S., Díaz L. E., Romeo J., Marcos A. Br J Nutr 2007 Oct; 98 Suppl 1: S90-95.

Komentē Dr. pharm. V. Eniņa

Par probiotiķu imūnmodulējošo darbību tiešām informācija ir fragmentāra, un līdz šim veiktie pētījumi uzskatāmi par zināmu taustīšanos ja ne gluži tumsā, tad pustumsā gan. Protams, probiotiķu lietošana bērniem dod visjūtamāko efektu, jo bērna organismā parasti nav tā saslimšanu buķete, kas raksturīga pieaugušiem un gados veciem cilvēkiem. Tā kā cilvēka organisms ir vienota sistēma, kur visi notiekošie procesi ir cieši saistīti savstarpēji un arī ar ārējo vidi, tad LAB imūnmodulācijas pētījumi atsevišķu saslimšanu vai stresa situācijā redzamu pozitīvu rezultātu var nedot, kaut gan iekšējs efekts var būt un izpausties kādā citā, varbūt pat slēptā vai neizprotamā veidā.

Komentē Dr. L. Kozlovska

Savā ģimenes ārsta praksē vai ik dienas sakaros ar gadījumiem, kad jānozīmē probiotiķi gan bērniem, gan pieaugušajiem. Šajā jomā man ir laba pieredze. Visbiežāk tie ir mazie un lielie pacienti ar dažādām vīrusu vai bakteriālas dabas izraisītām kuņģa-zarnu trakta infekcijām, atopiskajiem dermatītiem, disbakteriozēm pēc antibiotiķu lietošanas vai staru terapijas, sēnīšu izraisītiem vaginītiem sievietēm, retāk - augšējo elpceļu vīrusu infekcijām.

Kā profilaktisku palīglīdzekli to nozīmēju arī zīdaiņiem un lielākiem bērniem, ja viņiem ir funkcionāli kuņģa-zarnu trakta traucējumi. Parasti šos līdzekļus nozīmēju kursu veidā līdz simptomu izzušanai, retāk - ilgāku periodu. Bieži kursa ilgums saistīts ar pacienta līdz­estību vai maksātspēju. Tā kā pienskābās baktērijas ir pievienotas daudziem produktiem, arī jogurtiem, tad daudzi pacienti "probiotiķus" turpina lietot ar uzturu.

Ārstam ir svarīgi zināt pētījumus par probiotiķu izmantojumu, drošību, jo to rezultātus, kas balstīti pierādījumos, var piemērot ikdienas praksē. Taču, kā jau zinātnieki informē, pētījumi turpinās. Joprojām pasaulē nav vienotas zinātniskas koncepcijas, rekomendāciju par probiotiķu nozīmēšanas indikācijām, LAB imunitātes atbildēm utt.

Jau 1979. gadā Bloksma ar kolēģiem demonstrēja, ka dzīvotspējīgie Lactobacillus plantarum, ievadīti intraperitoneāli, stimulēja hipersensitivitātes kavētā tipa reakciju, savukārt dzīvotnespējīgās baktērijas darbojās kā aģenti antivielu produkcijai. Hašimoto ar kolēģiem (1985) demonstrēja in vitro, ka Kupfera šūnas un imūnās šūnas, kas saistītas ar liesas, plaušu, peritoneālajiem makrofāgiem, tika aktivētas pēc L. casei pievienošanas. De Simons ar kolēģiem (1986) novēroja, ka jogurts, ko cilvēki lieto uzturā, inducē citokīnu (IFNg) produkciju.

Kaut iepriekšējie pētījumi mūs iedrošina lietot noteiktas lactobacillus [lactic acic bacteria, LAB] imunitātes potencēšanai terapeitiskiem mērķiem, joprojām daudz kas ir jāatklāj un jāatrisina daudz jautājumu, ko uzdod paši zinātnieki. Piemēram, ir svarīgi zināt imūno šūnu tipu, ko LAB spēj stimulēt; zināt, cik lielā mērā imūnā atbilde organismam ir vēlama un dziedinoša vai arī ne (rada iekaisīgas reakcijas vai specifiskas imūnās atbildes). Kas ir visaktīvākā raksturīgā īpašība LAB? Kāda ir nepieciešamā deva, lai sasniegtu maksimālo rezultātu? Kad to vajadzētu nozīmēt? (Absolūtās, relatīvās indikācijas?)

Un vai ir droši lietot LAB vai bagātinātos piena produktus imūnsupresētā organismā? (Ir ziņojumi (case reports) par sistēmiskām infekcijām, ko izraisījusi LAB. Ar molekulārās bioloģijas tehniku bijis iespējams tikai viens gadījums, kur kā aģents pacientam ar aknu abscesu par cēloni ir bijis LAB (Rautio et al., 1999). Šarpe ar kolēģiem 1973. gadā novēroja L. rhamnosus saistību ar endokardītiem un abscesiem. Ir vēl minēti gadījumi par iespējami LAB izraisītiem endokardītiem (Husni et al., 1997; Mackay et al., 1998; Sipsas et al., 2002).

Vācijā 2006. gadā veikts randomizēts dubultakls placebo kontrolēts pētījums, kur piedalījās 479 pieaugušie. Tā rezultātā konstatēts, ka probiotiķi nesamazina saaukstēšanās biežumu, bet mazina epizožu ilgumu (gandrīz par divām dienām), samazina sim ptomu smagumu un noved pie paaugstinātiem citotoksisko T limfocītu, T supresoru un T helperu titriem.

Tāpat mums jābūt pārliecinātiem, ka vielas, kas tiek lietotas kā imūnmodulatori, nerada kaitīgas sekas cilvēka organismam, piemēram, vai mēs varam būt droši, ka to ilgtermiņa nozīmēšanas un lietošanas dēļ neradīsies nevēlamas blakusparādības?

Kopš LAB tiek lietotas ikdienā, ir ļoti svarīgi zināt to darbības mehānismus ne tikai uz sistēmisko imūno sistēmu, bet arī uz gļotādas imūno sistēmu. Visus šos parametrus vajadzētu ņemt vērā, inducējot optimālu organisma imūno atbildi.

Pētījumi par probiotiķiem turpinās, taču jau veiktie dod mums, praktizējošiem ārstiem, iespēju palīdzēt saviem pacientiem ar dažādām veselības problēmām.

___________________

Asa Ljungh un Torkel Wadström. Lactobacillus Molecular biology: From Genomics to Probiotics. Published 2009.

Ehinācija un makrofāgi

Sabiedrības interese par Echinacea strauji pieaug. Diemžēl ir maz zinātnisku pierādījumu, kas apliecinātu gan šā plaši lietotā auga efektivitāti, gan darbības mehānismus.

Pētījumā tika analizēta Echinacea iespēja regulēt makrofāgu funkciju un noskaidrot Echinacea inducētās makrofāgu aktivācijas mehānismu. Peļu peritoneālie makrofāgi tika kultivēti ar E. purpurea augu polisaharīdiem bagātinātā ekstraktā. ELISA metode tika lietota citokīnu produkcijas noteikšanai. Izpētei in vivo EP tika ievadīts orāli un Listeria monocytogenesi i/v. Peles tika upurētas trīs dienas pēc tam, lai novērtētu baktēriju uzkrāšanos liesā.

Tika pierādīts, ka endotoksīnu brīvs EP ekstrakts aktivē iedzimto imūno reakciju, stimulējot IL-6, TFN, IL-12 un NO no makrofāgiem in vitro. Kopā ar makrofāgu funkcijas apstiprinājumu tika konstatēts, ka orāli EP samazina Listeria monocytogenesi baktēriju slodzi pie infekcijas, pierādot in vivo efektivitāti. EP iniciē signālu kaskādi makrofāgos caur TLR-4 atkarīgajiem un neatkarīgajiem mehānismiem, ietverot ERK, p38 un JNK.

________________

Sullivan A. M., Laba J. G., Moore J. A., Lee T. D. Immunopharmacol Immunotoxicol 2008; 30(3): 553-574.

Komentē Dr. pharm. V. Eniņa

Ehinācijas (purpursarkanā, bālā, šaurlapu u. c.) ir augi ar ļoti bagātu un ķīmiskās uzbūves ziņā daudzveidīgu bioloģiski aktīvo vielu (BAV) kompleksu, no kurām kā svarīgākās var minēt polisaharīdus, flavonoīdus, oksikanēļskābes, miecvielas, enzīmus, mikroelementus. Jau empīriski ir zināma ehinācijas preparātu antibakteriālā, pretvīrusu, pretiekaisuma un imūnsistēmu stimulējošā darbība, taču veikt šo darbību mehānismu izpēti ir sarežģīti, jo efektu bieži vien nodrošina nevis viena no BAV, bet gan viss komplekss kopumā. Kaut arī pētījums pierāda ehinācijas ekstrakta efektivitāti tikai vienā jomā - iedzimtās imūnās reakcijas akti­vē­­ša­nā -, tā ir būtiska informācija par ehinācijas preparātu lietošanas iespējām un nozīmīgumu.

Komentē Dr. L. Kozlovska

Echinacea kā preparātu imunitātes stiprināšanai praksē lietoju diezgan bieži. Īpaši bērniem un arī pieaugušajiem vīrusu infekciju gadījumos. Taču apgalvot, ka tieši Echinacea paātrināja izveseļošanos, nevaru, jo pagaidām ir pārāk maz pētījumu, kas to apstiprinātu.

Multivitamīnu, C un E vitamīna lietošana un mirstība

Šajā kohortas pētījumā autori salīdzināja, vai multivitamīnu, C vitamīna un E vitamīna papildu lietošana desmit gadu periodā ir saistīta ar piecu gadu vispārējo mirstību, audzēju mirstību un kardiovaskulāro slimību (KVS) mirstību. Dalībnieki (n = 77 719) bija Vašingtonas štata iedzīvotāji vecumā no 50 līdz 76 gadiem, kuri 2000.-2002. gadā bija aizpildījuši pa pastu izsūtītu anketu. Multivitamīnu lietošana nebija saistīta ar vispārējo mirstību. C vitamīna un E vitamīna lietošana bija saistīta ar nelielu risku samazinājumu.

Cēloņu analīzē tika konstatēta multivitamīnu un E vitamīna lietošanas saistība ar kardiovaskulāro slimību mirstības risku samazinājumu. Salīdzinot tās personas, kas sešas septiņas dienas nedēļā desmit gadu periodā lietoja multivitamīnus, ar nelietotājiem, riska koeficients bija 0,84 (95% ticamības intervāls: 0,70; 0,99); un salīdzinājums personām, kas desmit gadus ik dienas lietoja E vitamīnu vairāk nekā 215 mg, ar nelietotājiem bija 0,72 (95% ticamības intervāls: 0,59; 0,88). Pretēji - netika konstatēta C vitamīna lietošanas saistība ar KVS mirstību. Multivitamīnu un E vitamīna lietošanai nebija saistības ar audzēju mirstību.

Dažas autoru novērotās asociācijas bija sīkas un varētu būt vairāk saistītas ar veselīgu dzīvesveidu, kas bija raksturīgs vitamīnu lietotājiem.

_________________

Pocobelli G., Peters U., Kristal A. R., White E. Am J Epidemiol 2009 Aug 15; 170(4): 472-483. E-pub 2009 Jul 13.

Komentē Dr. pharm. V. Eniņa

Termins "multivitamīni" šajā gadījumā nesniedz pietiekamu informāciju par to, kas īsti pētījumā izmantots, - cik un kādi vitamīni ietilpst kompleksā, vai te ir tikai vitamīni vai papildus arī kādi makro- vai mikroelementi. Līdz ar to grūti komentēt pētījuma rezultātus, taču, zinot daudzu vitamīnu spēju ietekmēt organisma vielmaiņas norises, iesaistīties en zīmu sastāvā un tādējādi uzlabot bioķīmisko procesu kvalitāti šūnās, autoru secinājumiem var piekrist. E vitamīna lietošana kardiovaskulāro slimību mirstī bas riska samazinājumam ir pamatota, jo zināms, ka E vitamīna deficīts var radīt šķērssvītrotās muskulatūras deģeneratīvas izmaiņas. Savukārt C vitamīnam raksturīgi citi darbības virzieni, kam ar KVS mirstību sakara var nebūt, ko arī konstatējuši pētījuma autori.

Komentē Dr. L. Kozlovska

Vitamīni pamatā ir bezrecepšu medikaments, tāpēc arī ne vienmēr tie tiek lietoti pēc ārsta norādījuma. Vai tas ir labi vai slikti? Precīzas atbildes nav. Ja balstāmies šajā pētījumā, redzam, ka risku vai apdraudējumu pacienta veselībai praktiski nav, pat ja multivitamīnus lieto gadiem ilgi. Taču jāsaka atkal - zinātnes pasaule nestāv uz vietas. Pētījumi tiek veikti un turpinās (piemēram: Stevens V. L., McCullough M. L., Diver W. R., Rodriguez C., Jacobs E. J., Thun M. J., Calle E. E. Use of multivitamins and prostate cancer mortality in a large cohort of US men. Jennifer Lin, Nancy R. Cook, Christine Albert, Elaine Zaharris, J. Michael Gaziano, Martin Van Denburgh, Julie E. Buring, JoAnn E. Manson Vitamins C and E and Beta Carotene Supplementation and Cancer Risk: A Randomized Controlled Trial.)

Joprojām nav pierādījumos balstītas informācijas nedz nacionālajās, nedz globālajās vadlīnijās, pie kurām noteiktām slimībām multivitamīnu lietošana būtu rekomendējama pastāvīgi. Pat pēc normāli noritošas grūtniecības uzraudzības vadlīnijām (Latvija, 2001) multivitamīni tiek rekomendēti tikai tad, ja grūtniece nesaņem tos ar pilnvērtīgu uzturu.

Savā praksē pacientiem gan multivitamīnus, gan C un E vitamīnus nozīmēju pēc indikācijām, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi. Visbiežāk - vīrusu infekciju sezonas laikā, pacientiem ar novājinātu imūnsistēmu pie dažādām slimībām vai arī tiem, kuru uzturs ir nepilnvērtīgs. Arī vitamīnu kursa ilgums var būt dažāds. Tas atkarīgs no vajadzības, pacienta līdzestības un arī maksātspējas.

Folijskābes piedevas un kardiovaskulārās slimības: the state of art

Pārskata pētījumos tika konstatēta augsta homocisteīna, neolbaltuma veidojumu, sēru saturošo aminoskābju līmeņu saistība ar paaugstinātu kardiovaskulāro slimību risku. Homocisteīna hipotēze nāk no divu primārās līnijas epidemioloģisko pierādījumu pārskata pētījumiem, tādiem kā gadījumu kontroles un kohortas pētījumi un ģenētiskās variācijas pētījumi. Balstoties epidemioloģiskos datos, tika sākta virkne lielu nejaušinātu, kontrolētu pētījumu par homocisteīna samazināšanu ar folijskābes piedevām.

Nesen tika ziņots par trīs lielu nejaušinātu klīnisko pētījumu (SEARCH, WENBIT, WAFACS) rezultātiem kombinācijā ar iepriekš ziņotiem (CHAOS-2, VISP, NORVIT, HOPE-2): efektīvi izslēdz lielu iespaidu uz koronāro sirds asinsvadu slimībām, insulta un mirstību no visiem iemesliem.

Lai gan aterosklerotisko slimību profilaksē pieaugušajiem folijskābes piedevu lietošana līdz šim nav pamatojusies, folijskābes lietošana prenatāli var mazināt iedzimtos sirds defektus pēcnācējiem.

_________________

Bazzano L. A. Am J Med Sci 2009 Jul; 338(1): 48-49.

Komentē Dr. pharm. V. Eniņa

Folijskābe jeb B9 vitamīns organismā pārvērš homocisteīnu par metionīnu, tā mazinot homocisteīna kaitīgo ietekmi uz asinsvadu endotēliju un zema blīvuma lipoproteīdu oksidēšanos. Taču homocisteīns nav galvenais vaininieks koronārās sirds slimības izcelsmē (pēc prof. I. Purviņa informācijas - paaugstināts homocisteīna līmenis konstatēts tikai trešdaļai pacientu ar ag rī nu ko ronāro sirds slimību un tikai 10% no šīs slimības mirušajiem). Tātad - ja slimības izcelsmē vainojami citi iemesli, tad šajos gadījumos folijskābei nekādas pozitīvas ietekmes var arī nebūt un secinājums par folijskābes lietošanas neefektivitāti ir pieņemams. Tā kā folijskābei ir arī citi darbības efekti, tad tās lietošana prenatāli, lai mazinātu iedzimtus sirds defektus pēcnācējiem, iespējams, ir pamatota.

Komentē Dr. L. Kozlovska

Pierādījumos balstīti pētījumi nosaka praktiskās medicīnas attīstību. Cerams, ka arī šis iesāktais pētījums dos ieguldījumu kardiovaskulāro slimību profilaksē un ārstēšanā.

Ikdienas praksē folijskābi nozīmēju sievietēm, kas plāno grūtniecību, iedzimtu CNS patoloģiju profilaksei. Iesaku profilaktiski lietot folijskābi pēc pēdējām mēnešreizēm līdz 12. grūtniecības nedēļai visām tām sievietēm, kurām anamnēzē bijuši noteikti riski, kas minēti 2001. gadā pieņemtajās grūtniecības uzraudzības vadlīnijās ģimenes ārstiem.

D vitamīns un multiplā skleroze

Lai gan D vitamīns vairāk zināms kā kalcija homeostāzes modulators, tam ir arī imūnmodelējošs potenciāls. D vitamīnu papildus lietojot kā pārtikas piedevu, izpaužas tā aizsargefekts pret multiplo sklerozi, mazinot saules iedarbības risku.

Turklāt augsts cirkulējošais D vitamīna līmenis asinīs darbojās kā multiplās sklerozes risku mazinātājs. Pētījumā tika noteikts dažādu multiplās sklerozes klīnisko grupu slimnieku 1,25(OH)(2) D(3) vitamīna un 25(OH)D(3) vitamīna līmenis. Turklāt tiešie 1,25(OH)(2)D(3) vitamīna efekti uz ex vivo CD4+ T šūnām un mielīn-peptīdu specifiskajām T šūnām tika pētīti ar nolūku iegūt dziļāku priekšstatu par tā regulatoro mehānismu slimības patoģenēzē.

Tika pētīti 132 spāniski runājoši pacienti ar klīniski noteiktu multiplās sklerozes diagnozi (58 remisijas, 34 recidīva un 40 multiplās sklerozes progresijas sākuma stadijā). Kontroles grupā - 60 atbilstīgi dzīves vietai, rasei un etniskajai pie derībai ve se li cilvēki. Ar imūnfermentatīvo ELISA metodi noteiktie 25(OH)D(3) un 1,25(OH)(2)D(3) līmeņi ievērojami zemāki bija recidīva pacientiem nekā kontroles grupā. Turklāt šis līmenis bija zemāks recidīva nekā remisijas stadijā. Pretēji - primārās slimības progresēšanas stadijās D vitamīna līmenis bija tāds pats kā kontroles grupā. Svaigi izolētās CD4+ T šūnas un MBP specifiskās T šūnas tika ievērojami inhibētas ar 1,25(OH)(2)D(3) vitamīnu. Turklāt aktivizētais D vitamīns paātrināja IL-10 producētās šūnas, kā arī samazināja IL-6 un IL-17 radītās šūnas. Atzīmējams, ka receptoru ekspresija ar D vitamīnu gan aktivētās, gan neaktivētās šūnās tika izsaukta ar 1,25(OH)(2)D(3). Interesanti - T šūnas spēja pārveidot 25(OH)D(3) par bioloģiski aktīvu 1,25(OH)(2)D(3) tāpēc, ka izdala alfa 1-hidroksilāzi. Visbeidzot, 1,25(OH)(2)D(3) paaugstināja 2,3-dioksigenāzes bioloģiskā aktivitāte, kas savukārt palielināja CD4+ un CD25+ T regulējošās šūnas.

Iegūtie dati liecina, ka 1,25(OH)(2)D(3) ir būtiska nozīme T šūnu homeostāzē pie izkaisītās sklerozes, tā deficīta korekcijas var izrādīties noderīgas slimības ārstēšanā.

____________

Correale J., Ysrraelit M. C., Gaitán M. I. Brain 2009 May; 132(Pt 5): 1146-1160. E-pub 2009 Mar 24.

Komentē Dr. pharm. V. Eniņa

Tā kā multiplās sklerozes izcelsmē, norisē un ārstēšanā ir vēl pietiekami daudz nezināmā, pētījums un iegūtie dati vērtējami pozitīvi. Jācer, ka pētījumi turpināsies un sniegs jaunu, praktiski izmantojamu informāciju ne tikai reģioniem ar intensīvu saules radiāciju, bet arī citiem, kur saules deficīts ir arī viens no D vitamīna deficīta cēloņiem.

Komentē Dr. L. Kozlovska

Pētījuma rezultāti noteikti ir iepriecinoši multiplās sklerozes pacientiem un viņu ārstējošiem ārstiem - neirologiem un ģimenes ārstiem. Taču droši vien vajadzēs papildu pētījumus, lai panāktu zinātnisku consensus un lai šos secinājumus kā terapijas veidu rekomendētu nacionālajās vai starptautiskajās vadlīnijās. Latvijā 2008. gadā prof. Ģ. Eniņas vadībā izstrādātajās un apstiprinātajās multiplās sklerozes vadlīnijās šādas terapijas ieteikuma nav. Savukārt D vitamīna nozīmēšana gan profilaktiskos, gan ārstēšanas nolūkos ir neapšaubāma osteoporozes pacientiem, kura pamatota ļoti daudzos starptautis kos dubultaklos randomizētos pētījumos un rekomendēta arī Latvijā 2005. gada prof. A. Lejnieka vadībā izstrādātajās un apstiprinātajās osteoporozes diagnostikas, profilakses un ārstēšanas vadlīnijās.

Žeņšeņa ergogēnās īpašības

Žeņšeņs ir viena no populārākajām augu piedevām pasaulē. Lai gan tas tiek izmantots daudzu slimību ārstēšanai un profilaksei, to lieto arī darba spēju un fiziskās izturības paaugstināšanai.

Tomēr daudzi pētījumi, kas veltīti ženšeņa farmakoloģiskajai iedarbībai uz fiziskajām spējām, neizklausās zinātniski un metodoloģiski. Autori piedāvā atjaunotu informāciju par publicētiem empīriskiem pētījumiem, kas mērķēti uz žeņšeņa efektivitāti fiziskajās un atlētiskajās darbībās. Par spīti pēdējo pētījumu mēģinājumiem uzlabot zinātnisko kārtību žeņšeņa ergogēno īpašību izpētē, autori secinājuši, ka daudzi iepriekšējie metodoloģiskie trūkumi ir saglabājušies. Žeņšeņa uzlabotu fizisku darbspēju vēl vajadzēs pierādīt labi pārdomātos pētījumos nākotnē.

________________

Bahrke M. S., Morgan W. P., Stegner A. Int J Sport Nutr Exerc Metab 2009 Jun;19(3): 298-322.

Komentē Dr. pharm. V. Eniņa

 

Žeņšeņa statuss laika gaitā mainījies saistībā ar tā ķīmiskā sastāva un farmakoloģiskās darbības pētījumiem. Ja sākotnēji to uzskatīja par tonizējošu līdzekli, par antidepresantu, par līdzekli jaunības atgūšanai, tad pēdējā laikā to ierindo adaptogēnu grupā. Adaptogēni pēc izcelsmes var būt dažādi, ne tikai no augu valsts nākuši, bet visiem kopīgais - psihostimulējoša un tonizējoša darbība, taču tie neiztukšo organisma enerģētiskās rezerves. Adaptogēni uzlabo pašsajūtu, veicina vielmaiņu, stiprina imunitāti, paaugstina fiziskās un garīgās darbspējas, palīdz izdzīvot dažādās ekstremālās situācijās. Līdz ar to pētīt tikai vienu darbības jomu no šo daudzo darbību kompleksa - ergogēno, kas nemaz nav tā būtiskākā, ir diezgan bezjēdzīgi, jo, kā jau minēts iepriekš, cilvēka organisms ir sistēma, kur viss ir savstarpēji cieši saistīts. Protams, ja kādam šie pētījumi ir nepieciešami un tam pietiek laika un līdzekļu - darīt jau var...

Komentē Dr. L. Kozlovska

Žeņšeņa preparātus nozīmēju reti. Vairākumā gadījumu pacienti tos sākuši lietot paši. Tā kā žeņšeņa preparātiem ir tendence nedaudz celt asinsspiedienu, neiesaku tos pacientiem, kam ir šāda rakstura problēmas.

 

 

Uz augšu ↑