Žurnāli

OKTOBRA JAUTĀJUMS

Pēdējos mēnešos maksas dienas stacionāri aug kā sēnes pēc lietus. Kāda ir to vieta mūsu veselības aprūpes sistēmā?

Sarmīte Veide, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidenteSarmīte Veide

Maksas dienas stacionāri ir īstermiņa domāšana, bet, lai izdzīvotu, slimnīcu ārstiem jau nav citas izvēles. Esmu par to, ka valstij jāapmaksā saviem iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumi, ņemot palīgā nodokļu sistēmu, kā tas ir Anglijā, Zviedrijā u. c., nevis jānoskatās, kā plaukst maksas pakalpojumi. Pensionārs no laukiem nebrauks uz Rīgas maksas dienas stacionāru! Tie, kuriem visvairāk būs vajadzīgs pakalpojums, pie tā netiks. Jau tagad ģimenes ārsti laukos saviem pacientiem maksā ceļanaudu un piecus latus, lai tikai aizbrauc konsultēties pie speciālista.

Māris Andersons, medicīnas sabiedrības Ars valdes priekšsēdētājsMāris Andersons

Tā ir iespēja, bet ne sistēmisks risinājums. Nevienā valstī veselības aprūpe nevar izdzīvot bez 7% no IKP. Ja par veselības aprūpi nemaksā valsts, tad to dara iedzīvotāji, un pie mums pacienti maksā ļoti daudz - aptuveni 50%. Tāpēc maksas pakalpojumu audzēšana valsts iestādēs nav risinājums, nevar visus maksājumus uzkraut uz pacientu pleciem. Līdz šim konkurences elementi godīgāki bijuši starp privātajiem uzņēmumiem nekā starp privātajām un valsts iestādēm, kur mēs nevaram konkurēt ar ēnu ekonomiku utt. Bažas, ka maksas dienas stacionāri varētu būt "veca dziesma jaunās skaņās" (vajadzēs maksāt, bet nemainīsies vecās tradīcijas - ārsta attieksme pret pacientu, servisa līmenis), pastāv. Tas rosina domāt: kāpēc pret pacientu, kas tiek ārstēts par valsts budžeta līdzekļiem, attieksme ir citāda nekā pret maksas pacientu? Tam nevajadzētu tā būt!

Inita Buliņa, P. Stradiņa KUS Reimatoloģijas maksas dienas stacionāra vadītājaINITA BULIŅA

Maksas dienas stacionāriem noteikti ir sava vieta. Lai varētu nodrošināt ātru, kvalitatīvu un precīzu saslimšanu diagnostiku plānveida pacientiem un novērtētu laika vērtību. Lai varētu ne tikai konstatēt, ka tā ir vai nav konkrēta patoloģija, bet, ja izslēgta kāda konkrēta diagnoze, norādītu pacientam virzienu, kur izmeklēties tālāk. Lai nodrošinātu ienākumus no maksas pakalpojumiem medicīnas personāla atalgojumā un radītu veselīgu konkurenci medicīnas iestāžu vidū, tādējādi radot pacientam individuāli vispilnvērtīgāko izmeklēšanu, diagnostiku un terapiju.

 

Uz augšu ↑