2009. gada post scriptum. Skaitļi, fakti, tendences

Notikumi ir dažādi. Pseido – kā meteorīts. Mazliet mākslīgi uzpūsti – kā A (H1N1) vīruss, kas pasaules ziņu lentes apstaigāja jau pavasarī, bet Latvijā pastiprinātu uzmanību pievērsa tikai pēc pirmā nāves gadījuma. Ļoti personiski – kā pēdējā darba diena nodaļā, uz kuru esi nācis divdesmit gadu, bet nu tā klusēs bez pacientiem, bez ārstiem, bez māsām. Doctus piedāvā savu notikumu izlasi – notikumus, kuru pievienotā vērtība ir raisīt domāšanu. Starp citu, šis gads vairāk nekā citi atgādināja slaidā čūskā saliktus domino kauliņus, kur, vienam krītot, secīgi tika iekustināts nākamais.

Gada stāsts. Izdzīvojušie2009-12_47-1-thumb

Stāsts ir veltījums tiem, kas izrādījušies par sīkstu krīzes platajai mutei. Tas sākas ar tādu kā nevēlēšanos pieņemt patiesību un mīņāšanos uz vietas (tā īsti krīzes elpu veselības aprūpe juta tikai martā; piekritīsit - krietni vēlu). Par pirmo epizožu varoņiem tiek izraudzīti pacienti, paaugstinot nodevas par gultas dienu slimnīcā, konsultācijām, kompensējamām zālēm. Nākamajās epizodēs no spēles jau tiek izstumtas 13 mazās slimnīcas ar 300 gultām, iegūstot simbolisku ietaupījumu - mazliet vairāk nekā miljonu latu, kas uz diviem šā gada veselības budžeta griezieniem (vispirms 35 miljoniem, tad - 80 miljoniem latu) tāds nieks vien ir. Bet intrigu ap Jāņu laiku stāstā sagādā veselības ministrs Ivars Eglītis, kurš neiztur "sarkanās līnijas" un "asins garšu mutē"...

Uzzinot, ka stacionāriem samazinājums nākamajam pusgadam būs pat līdz 60-70%, parādās arī pa kādam spriedzes momentam: lielās slimnīcas draud ar bankrotu, neatliekamās palīdzības nesniegšanu un "velšanos pāri kraujas malai", zāļu piegādātāji draud nepiegādāt zāles slimnīcām, ja tās nenorēķināsies, Rīgas 1. slimnīcas aizstāvji rīko piketu, baušķenieki bloķē tiltus... Rezultātā mums ir 22 slimnīcas, kas sniedz neatliekamo palīdzību, septiņas aprūpes slimnīcas un 13 specializētās slimnīcas, bet gaisā palicis sazvērestības teorijas smārds, ka struktūrplānā viss bija pareizi sadalīts. Kāpēc gan Vidzemē atstāts daudzprofilu slimnīcu bermudu trīsstūris: Gulbene, Alūksne, Balvi, tāpat Zemgalē cieši tuvu viena pie otras saspiedušās Dobeles un Tukuma slimnīcas, bet tajā pašā laikā ārpus arēnas palikušas ar labu potenciālu apveltītās Talsu un Bauskas slimnīcas?...

Stāsta morāle? Latvieši ir izdzīvotāju tauta! Oficiāli - mediķu rindās ir ap 1600 bezdarbnieku. Neoficiāli - ārsti, māsas un vecmātes neafišē bezdarbnieka statusu, bet mācās somu, vācu, franču, papildina angļu valodu, lai dotos prom no Latvijas. Uzpilda tepat privāto sektoru. Mazās slimnīcas cenšas iedzīvināt mājas aprūpi, naktī pārtop par dienesta viesnīcām. Līdzīgi arī pacienti ir gatavi kaut kā sastiķēt augstākos līdzmaksājumus Eiropas Savienībā. Tā kāds 75 gadus vecs vīrs katru rītu sēžas pie auto stūres un no Valmieras rajona dodas uz Rīgas slimnīcas dienas stacionāru; ģimenes ārsts, redzot, ka pacients nevar samaksāt piecus latus par speciālista konsultāciju, norēķinās viņa vietā... Un izrādās - arī nozares pārvaldē ar uzdevumiem galā tiek uz pusi mazāks darbinieku skaits. Tas vieš domāt, ka pārdzīvosim 2010. gadu, lai gan veselības nozares maciņā ir teju par 50 miljoniem mazāk nekā šogad, tas ir, 405 miljoni latu. Proti, viena iedzīvotāja veselībai Latvijā tērē vidēji 280 eiro, kamēr Lietuvā, Igaunijā - 400 eiro, Čehijā, Ungārijā, Slovēnijā - 700 eiro, bet Eiropas Savienībā - 2500 eiro.

Gada triumfs. Maksas medicīna2009-12_47-2-thumb

Lai gan jau treknajos gados Latvijas pacients no savas kabatas par veselības aprūpes pakalpojumiem maksāja daudz vairāk nekā vidējais eiropietis (attiecīgi 40-48% pret 16%), šis gads parādīja, ka visas rezerves nav izsmeltas. Kad valsts un pašvaldību slimnīcas tika iestumtas normālā tirgus apritē, tās ātri apjauta, ka blakus ierastajam valsts pasūtījumam (kuram, kā paši ārsti atzīst, bieži neviens gailis pakaļ nedziedāja, cik pamatoti tas iztērēts) nekas cits neatliks kā cīnīties par maksas pacientiem. Nu, lūk, atvērta virkne maksas dienas stacionāru, cenas operācijām pazeminātas pat uz pusi - izrādās, ka "gulta var būt arī bez zelta kājas". Taču, triumfējot maksas medicīnai, jāatgādina kāda doma, kas pieder ekonomistei Raitai Karnītei, - privātajam sektoram nav iespējams attīstīties un pelnīt ārējā tirgū, piesaistot klientus, ja publiskais sektors ir tik negatīvs, kāds tas ir pašlaik.

Gada spārnotā atzīšanās. Atsūtīja Curriculum Vitae2009-12_48-1-thumb

Uz šā gada spārnoto teicienu varētu pretendēt valsts sekretārs Armands Ploriņš. Ja rodas jautājums, kā dažiem cilvēkiem palaimējas ieņemt augstu amatu valsts uzņēmumu valdēs un padomēs (piemēram, iepirkuma komisijā), tad ziniet - jāsūta tik savs Curriculum Vitae. "Pusgadu tas atradās pie manis. Kā? Tika atsūtīts!"

Ar šo pērli varētu mēroties arī veselības ministres Baibas Rozentāles retorika, kurā ir daudz simpātisku atzīšanos, ko var izmantot kā atkāpšanās ierakumus, ja negribas (nepazaudējot stāju) atbildēt uz neērtiem jautājumiem, piemēram, "es arī esmu sistēmas lietotāja", "man ir arī maģistra grāds uzņēmējdarbības administrācijā", "uz šo jautājumu es nebiju sagatavojusi atbildi, tas man būs mājasdarbs".

Gada neiespējamā misija. Domāt profilaktiski

Kā neiespējamā misija izrādījies valsts labas gribas žests, uzņemoties iniciatīvu un profilaktiski veicot vēža skrīningu. Izmērītā sabiedrības attieksmes temperatūra neizbrīna - joprojām par veselību domājam kā par sekām. Profilaktisko dzemdes kakla vēža skrīningu veica 10,6% uzaicināto sieviešu, savukārt mammogrāfiju - 15,9%. Tādi ir Veselības norēķinu centra dati par pirmo pusgadu. Labā ziņa - izmeklējumu veikušo sieviešu skaits ar katru mēnesi augot.

Gada atdzimšana. Galvenie speciālisti

Galveno speciālistu institūcija, ko veselības ministre Baiba Rozentāle līdz ar stāšanos amatā naski atjaunojusi un uz ko viņai tīk atsaukties, strādā klusi, bet, jāatzīst, - strādā. Prof. Dace Baltiņa, kas ir galvenā onkoloģe, apliecina, ka viņai ministres birojs prasa komentēt dažādus jautājumus: iepirkumus, slimnīcu apvienošanu, konkrētas tehnoloģijas utt. Galvenajiem speciālistiem ir arī īpašas pilnvaras - sava blanka, ar ko viņi var lūgt Veselības norēķinu centram papildu pieeju cipariem. Onkoloģe gan atzīst, ka viņai grūti spriest, cik dzīvotspējīgi ir viņas ieteikumi... Droši vien galvenos speciālistus tā arī vajadzētu uztvert - kā padomniekus, kā ministra smadzenes - un nepārspīlēt viņu lomu, sagaidot no viņiem nez kādu revolūciju.

Gada prieks un lepnums. Fantastiski kreatīvi ārsti!2009-12_48-2-thumb

Par spīti nozares bēdīgajam makam un sejai prieks un lepnums par mūsu ārstu prāta kapacitāti un kreativitāti! Tā četrus mēnešus vecam zīdainim transplantētas autologās cilmes šūnas sirds muskulī (vai esam pirmie, kas ko tādu paveikuši?!). Mūsējiem pa spēkam bijusi arī Latvijā pirmā mononukleāro šūnu frakcijas ievadīšana aizkuņģa dziedzerī 2. tipa diabēta pacientiem pie koronārās artērijas saslimšanas. Traumatologi meklējuši risinājumus, kā taupīt līdzekļus, un veikuši pirmo muguras skriemeļu fiksācijas mazinvazīvu operāciju - starp citu, viņi aizsteigušies priekšā kolēģiem Skandināvijā. Savukārt Stradiņa slimnīcas endoskopisti izdomājuši inovatīvu tehnoloģiju - apmaināmu, ar polimēru abpusēji klātu nitinola endoprotēzi, ko lietot barības vada apdegumu un neonkoloģisku sašaurinājumu efektīvai ārstēšanai. Spīdējuši arī citu nozaru speciālisti, veicot unikālas operācijas pacientiem ar aknu cirozi, galvas smadzeņu audzēja operāciju fluorescentās gaismas kontrolē, un vēl, un vēl...

Loģisks ir jautājums - kā ar tik mazu naudiņu iespējams uzturēt tik augstu medicīnas līmeni? Aprūpes organizatoriem būtu vērts ņemt privātstundas pie medicīnas profesionāļiem, jo, runājot profesora A. Ērgļa vārdiem, "lielākā problēma ir tā, ka cenšamies ekstrapolēt to, kas noticis citviet pasaulē, un domājam, ka Latvija ar nobīdi tam sekos. Bet tā mēs nekur neaiziesim! Mums ir jāatrod absolūta inovācija un jāpārlec."

Gada jaunpienācējs. Farmaceitu biedrības jaunā seja2009-12_48-3-thumb

Ir mazliet dīvaini, kad labi zināmā (15 gadu!) Farmaceitu biedrības seja Aigara Eniņa izskatā noiet no skatuves. Paši farmaceiti atzīst: vajadzēja to darīt maķenīt ātrāk, jo pēdējos gados bija jūtama stagnācija, saruka biedru skaits, veidojās jaunas organizācijas. Tas viss signalizēja: kaut kas nav kārtībā. Vai biedrības jaunajai sejai - Līgai Krīgerei - izdosies konsolidēt farmaceitu sabiedrību, kuru sašķēlušas aptieku īpašumtiesības? Farmācijas doktore un juriste L. Krīgere, kas strādājusi aptiekā, Organiskās sintēzes institūtā, Farmācijas inspekcijā, lasa lekcijas farmācijas studentiem Latvijas Universitātē, tiek raksturota kā stratēģiski domājoša, principiāla, gudra, ar kritisku skatījumu uz dzīvi. Vai tās izrādīsies piemērotākās īpašības šajā laikā?

Gada skandalozākais vārds. Iepirkumi

Var, protams, diskutēt, vai iepirkumus par skandālu padarīja plašsaziņas līdzekļi, bet nenoliedzami - šis vārds uz āru izlīda kā nesmuka āža kāja, signalizējot, ka šajā jomā viss nebūt nav labākajā kārtībā. Ka "ikvienā konkursā tehniskā specifikācija ir tā lieta, ko iespējams uzrakstīt konkrētajam piegādātājam, un visi to zina". Ka "zemākā cena vēl nebūt nenozīmē to, ka specifikācijā varētu būt iekļautas pozīcijas, kas ir mākslīgi sadārdzinātas" vai tiks sadārdzinātas pēcāk. Ka Latvija ir tik maza, lai izvairīties no interešu konfliktu būtu gandrīz neiespējami. Ka labus, pat izcilus ārstus tik viegli (!) varam pazaudēt politizētas nozares dēļ...

Gada strīdīgākie lēmumi. Bezrecepšu zāļu aizliegums aptieku atvērtajos plauktos un vakcīnu kalendārs2009-12_49-att-thumb

Diskutablu lēmumu mums netrūkst, taču izceļami būtu divi. Viens no tiem - bezrecepšu zāļu izņemšana no atvērta tipa plauktiem aptiekās. Kamēr viena diskusijas frontes puse apgalvo, ka latvieši neracionāli lieto bezrecepšu zāles (visnesaprātīgāk mēs lietojot antibiotikas, pretsaaukstēšanās un kontracepcijas līdzekļus), turklāt sabiedrības IQ medikamentu jomā nav pietiekams, lai izdarītu pareizo izvēli, un aptiekās nav iespējams to pienācīgi uzraudzīt, tikmēr otra puse oponē, ka ir neracionāli tērēt spēkus cīniņam ar nepārprotamām tendencēm - pasaulē tiešā pieeja klientam aug plašumā. Droši vien viss nav tikai balts un melns, ir arī pelēks. Ir lēmumi, kur arī pasaulē nav consensus, kur vienošanās jāatrod pašiem. Piemēram, Lielbritānijā šogad pieņemts lēmums pretsaaukstēšanās līdzekļus, kas domāti bērniem līdz 12 gadu vecumam, izņemt no lielveikaliem un pārdot tikai aptiekās. Savukārt Amerikā Pārtikas un zāļu aģentūra (FDA) joprojām neuzskata par nepieciešamu atbalstīt šādu ierosinājumu.

Par otru strīdus ābolu šogad kļuva vakcīnu kalendārs. Neņemoties pārskaitīt visus "par" un "pret" argumentus (tādu netrūkst nedz Latvijas farmaceitu biedrībai, Latvijas ģimenes ārstu asociācijai, nedz jaunā vakcinācijas kalendāra piekritējiem), pēcgarša tomēr savdabīga. Kaut vai Veselības ministrijas pārstāvja taisnošanās Imunizācijas padomes sēdē - Ināra Rubene portālā farmacija-mic.lv stāsta, ka "uz aizrādījumiem par kļūdainiem un primitīviem aprēķiniem jaunā vakcinācijas kalendāra ietaupījumu aprēķinā ministrijas pārstāve skaidroja, ka Latvijā neesot speciālistu, kas spētu aprēķināt šos rādītājus". Viņa arī norādīja uz kādu kuluāros izskanējušu padomes locekles komentāru: ja šo naudu bērniem atņems, tad taču to tāpat kāds nozags...

Gada sāncensība. Labā un kreisā krasta flebologi

Feinu sāncensības akcentu (saasinoties konkurencei, tādu kļūs vairāk?!) šim gadam piešķīla Daugavas labā un kreisā krasta flebologi. Kamēr viens krasts preses pārstāvjiem Fleboloģijas mēneša ietvaros uzsauca gastronomisku kāju, otrs mēģināja pārtrumpot, piedāvājot bez maksas pārbaudīt savu kāju veselību. Kamēr viens krasts sūtīja savus speciālistus bezmaksas izbraukuma konsultācijā, vilināja pacientus ar īpašiem bonusiem, aicināja uz paraugoperācijām pasaules pirmās vijoles kāju vēnu ķirurģijā, otrs krasts atbildes sveicienam atvēra īpaši kāju veselībai veltītu mājaslapu...

Gada glābējs. Veselības aprūpes fonds2009-12_50-1-thumb

Šā titula cienīgs pretendents noteikti varētu būt Veselības aprūpes fonds (VAF), kurš pieteicies glābt Aizkraukles slimnīcu. Tā pa smuko, noslēdzot publiskās un privātās partnerības sadarbības līgumu. VAF pats sevi sauc par "neatkarīgu investīciju piesaistes kompāniju" ar Marģeru Zeitmani priekšgalā. Tiesa, plašsaziņas līdzekļiem VAF melno kasti joprojām nav izdevies atvērt, lai gan izteikti minējumi par VAF saistību ar zāļu lietirgotavu Recipe Plus, kur reiz strādājis arī VAF valdes priekšsēdētājs M. Zeitmanis. Tā Diena rakstījusi par Aizkraukles slimnīcas poliklīnikas iznomāšanu Rīgas veselības centram Pļavnieki (trīs stāvus par 800 latiem mēnesī), kura padomes vadītājs - kāda sakritība (!) - ir M. Zeitmanis. Bet raidījums Nekā personīga oktobrī stāstīja, ka VAF pārstāvji ar sadarbības piedāvājumu ciemojušies gandrīz desmit mazajās slimnīcās - Bauskā un Siguldā saņemts atteikums, taču citas palikušas domājam.

Ja atceraties, tad vasarā zāļu ražotāji bija sašutuši par kādas šogad dibinātas firmas CoMed pieprasījumu maksāt 8400 latu, lai medicīnas pārstāvji varētu apmeklēt ārstus. Un atkal - sakritība! - Pļavnieki padomes loceklis un Juglas veselības centrs līdzīpašnieks M. Zeitmanis taisnojās, ka "līdz šim zāļu ražotāji ir sagādājuši nopietnas galvas sāpes, bez saskaņošanas ar privāto medicīnas iestāžu vadītājiem cenšoties nokļūt pie ārstiem, lai viņu darba laikā prezentētu jaunos produktus". Tāpēc akceptēts CoMed piedāvājums. Diena toreiz rakstīja, ka viens šīs firmiņas tausteklis saistīts ar Recipe Plus, kuras mērķis ir iegūt monopolstāvokli visos tirdzniecības posmos: vairumtirdzniecībā, mazumtirdzniecībā un medicīnas pakalpojumu sniegšanā...

Gada tendences. Kurp ejam?2009-12_50-2-thumb

Trauksmes zvanu nākamajam gadam šogad situši kardiologi un pacientu pārstāvji - arvien pieaug to pacientu skaits, kas samazina zāļu devas, jo nespēj iegādāties medikamentus. Proti, kompensējamo kardiovaskulāro zāļu patēriņš samazinājies par 13% jeb absolūtos ciparos ārstēto pacientu skaits samazinājies par 78 tūkstošiem. Savukārt SUSTENTO aptaujā noskaidrots, ka 41% aptaujāto materiālu apsvērumu dēļ spiesti ierobežot ikdienā nepieciešamo zāļu lietošanu. Kontekstā ar samazināto valsts apmaksāto plānveida palīdzību tas veido labu labo augsni dažām nākamā gada tendencēm.

Viena no tām - dažādu interesantu veidojumu rašanās, kuri nenodarbojas ar ārstniecību, bet drīzāk imitē to un piepilda pacienta socializēšanās vēlmi. Tā šogad bija vesels mājaslapu birums, kas gatavas stāstīt, atbildēt un blogot par dažādu slimību cēloņiem, ārstniecību, profilaksi. Vai arī kāda biznesa ideja - grupa sertificētu mediķu, kas gatavi 24 stundas diennaktī būt pieejami un līdzēt ar padomu - par maksu, protams.

Vēl viena no tendencēm, kas nākamgad solās uzņemt apgriezienus, ir medicīnas tūrisms. Nav jau citas izejas - jāpiekrīt vien J. Zaržecka izteikumam: "Kamēr Latvijā pacienti stāv rindā pēc naudas, ārvalstnieki ­- pēc pakalpojuma." Izmantojot situāciju, izveidots Medicīnas tūrisma centrs, zem kura jumta apvienojušies vairāki privātās medicīnas dažādu nozaru līderi, kas jau nākamā gada janvārī grasās dibināt pārstāvniecību ārvalstīs, lai pacientus ar glanci varētu atgādāt uz Latvijas ārstniecības iestādēm. Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka pārsvarā tie varētu būt zobārstniecības, estētiskās medicīnas un neauglības problēmas atrisināt alkstošie ārvalstu pacienti.

Bet, kamēr šurp tiek vizināti medicīnas tūristi, mūsu dakteri (līdz oktobra beigām nepieciešamos dokumentus profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārzemēs bija saņēmuši 193 ārsti) vizinās pretējā virzienā, un tas mikroklimatu nodaļās padara tādu... mazliet nospriegotu. Sadalot to aizbraucējos, kas jau ar vienu kāju ir prom un dažkārt tāpēc vairs negrib īsti iesaistīties nodaļas darbā, un palicējos, kas labprāt uzklausa stāstus par kolēģiem, kuri jau šajā īsajā laikā atvizinājušies atpakaļ, jo piecdesmit gadu vecumā cienījama ķirurga ambīcijas ir lielākas, lai tur - citā zemē, kur neviens tevi nepazīst, - kļūtu par operāciju galdiņa klājēju un āķu turētāju.

Un vēl, iespējams, kādā brīdī vismaz sarunu līmenī nākamgad varētu atgriezties pie karstā kartupeļa - obligātās veselības apdrošināšanas. It īpaši, ja papildu līdzekļi kopējā budžeta katliņā būs jāmeklē, palielinot nodokļu slogu. Lai gan veselības ministre ļoti aktīvi iestājas par to, ka obligātā veselības apdrošināšana nav panaceja, vienā no prezidenta sasauktajām valdības sēdēm runas vīri vienojās nākamā gada pirmajā ceturksnī izpētīt obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu - vismaz argumentēti sabiedrībai izskaidrot šo jautājumu.

 

 

 

 

Uz augšu ↑
  • Mātes un dēli ar saknēm medicīnā

    Ja kāds no vecākiem ir ārsts, atvase nereti ironizē, ka arī kļuvis par mediķi, jo neko citu jau nav redzējis, zinājis. Šāda pēctecība var būt gan augsta latiņa, ko grūti pārvarēt, gan arī daudz ko dāvā. Divas paaudzes un trīs stāsti — par vērtībām, par sakņu izjūtu, par būšanu līdzās. Arī par salīdzināšanas simptomu, kas profesionālajā vidē nereti notiek. Lasīt visu

  • Neko neatlikt uz vēlāku laiku. RENĀTE SNIPE, bērnu pulmonoloģe

    Kad, tuvojoties bērnudārza izlaidumam, audzinātājas sešgadīgajai Renātei vaicājušas, par ko viņa vēlas kļūt, kad būs pieaugusi, meitēns nevilcinoties atbildējis, ka būs ārste un ārstēs zīdainīšus. Jo patīkot mazi bērni. Tie Dr. Renātei Snipei patīk joprojām: mazos pacientus viņa ārstē nu jau 20 gadus un kā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas virsārste gādā par profesionālu un savlaicīgu palīdzību, lai viņi varētu ātrāk atlabt. Lasīt visu

  • Ko mācīties no Nīderlandes? Pieredze bērnu neiroloģijā un retajās slimībās

    Nīderlandes pilsētā Roterdamā apmaiņas pieredzē pavadīju kopumā septiņus mēnešus: trīs mēnešus Sofijas bērnu slimnīcā un četrus mēnešus Lizosomālās uzkrāšanās slimību un metabolisko slimību centrā. Pirmajās nedēļās gandrīz katru dienu kādu diagnozi redzēju pirmo reizi mūžā. Bija patīkami iet uz darbu, pilnasinīgi atdoties savai kaislībai — medicīnai — un saprast, ka paliek laiks arī sev! Daudz vairāk smaidīju, jo Nīderlandē tā dara visi: slimnīcā, veikalā, sabiedriskajā transportā, rindās, uz ielām. Lasīt visu