Dieva gribētā zinātne

Atbild Rīgas Lutera draudzes mācītājs JURIS RUBENIS

1. Vai arī jums, līdzīgi kā ārstam, ir jābūt pieejamam vienmēr? Vai atļaujaties kādreiz izslēgt telefonu un būt nepieejams?

Jā, atļaujos. Paiet ilgs laiks, iekams tu saproti, ka patiesa dzīve nozīmē spēju atrast laiku otram tad, ja tava palīdzība patiešām vajadzīga, un drosmi atrast laiku sev, kad tas nepieciešams. Un nejusties par to vainīgam. Pārpūlēts un pārkrauts cilvēks pakāpeniski zaudē būtiskas cilvēciskas īpašības, kas beigās rezultē profesionālisma zudumā.

 2. Kas jums nav pieņemams ārsta - pacienta attiecībās?

Pats briesmīgākais jebkurā profesijā man šķiet vienaldzība. Ja kļūsti vienaldzīgs, tad jāiet prom, tad jādara kaut kas cits.

 3. Ārsta loma sabiedrības uztverē mainās. Kas, jūsuprāt, ir ārsts 21. gadsimtā?

Tas ir cilvēks, kas mācās sadarboties ar citu jomu speciālistiem, apjaušot, ka mēs, cilvēki, esam ļoti sarežģītas psihofiziskas būtnes. Ārstam 21. gadsimtā jāmācās uztvert slimnieks no starpdisciplināra skatpunkta. Man šķiet, liela uzmanība būtu jāpievērš Kena Vilbera (Ken Wilber) koncepcijai par kvadrantiem un integrālo medicīnu.

 4. Vai tehnoloģijas nogalina garīgo dimensiju ārsta un pacienta attiecībās?

Nē. Tehnoloģijas ir neitrālas. Tās gan var kļūt par traucēkli neprasmīga cilvēka rokās.

 5. Nereti cilvēki dakteri tur Dieva vietā, jo uzskata, ka viņu dzīve ir daktera rokās, krieviem pat ir teiciens "Doktor Bog". Kā jūs uz to skatāties?

Nu, tad šiem cilvēkiem jāpaskaidro, ka ne ārsts, arī ne mācītājs (!) nav Dievs, bet iespējās un zināšanās ierobežoti cilvēki. Taču pacientam varētu paskaidrot: ja mēs visi sadarbosimies - pacients, ārsts un Dievs -, tad gan mēs varētu nonākt pie paša labākā iznākuma.

6. Gan ārsti, gan mācītāji ik dienu sastopas ar cilvēku ciešanām. Vai iespējams pie tām nepierast, nenocietināties?

Sastopoties ar sāpēm, ir jāatrod pareizā distance - ne par tālu, ne par tuvu. Pareizā skatpunkta atrašana ir jebkura profesionālisma nozīmīgākā atslēga.

 7. Vai slikta veselība arī ir Dieva dāvana?

Tas ir sarežģīts jautājums, uz kuru nevar atbildēt vienkārši ar jā vai nē. Katra esība ir Dieva dāvana. Slimības ir jāārstē, taču neapšaubāmi slimības ļoti bieži var kalpot par impulsu dzīves uztveres (un veida) maiņai. Tas nozīmē: caur slimībām nereti varam nonākt pie dziļāka, plašāka pasaules redzējuma.

 8. Ko Dievs mums vēlas pateikt caur it kā medicīniskiem notikumiem, signāliem mūsu dzīvē?

Slimības atgādina mūsu robežas. Tādējādi tās var kalpot kā ļoti produktīvs impulss. Taču dažkārt ar vienu un to pašu slimību Dievs atšķirīgiem cilvēkiem grib pateikt atšķirīgas lietas...

 9. Daudzi vairs nevar atļauties pat elementāru medicīnisko aprūpi. Vai šie cilvēki vairāk vēršas pēc garīgas palīdzības pie Baznīcas?

Protams, cilvēka attieksme pret pasauli, pasaules uzskats, piemēram, ticība Dievam, ir ļoti palīdzīga pie izveseļošanās. Mahātma Gandijs slimojot allaž kā dziedināšanas līdzekli mēdza neskaitāmas reizes kā mantru atkārtot Dieva vārdu. Viņš šo praksi sauca par "nabago zālēm".

Tomēr es nedomāju, ka Baznīca varētu kompensēt medicīnisku ārstēšanu (gadījumos, kur tāda patiešām nepieciešama). Protams, dažās draudzēs (piemēram, Rīgas Lutera draudzē) daļa draudzes locekļu, kas ir ārsti, savā brīvajā laikā konsultē mazturīgos par brīvu. Taču medicīna ir ļoti specifiska zinātne, Dieva iniciēta un gribēta zinātne, tāpēc to nekad citas jomas nevarēs aizvietot.

 10. Vai šobrīd redzat sabiedrībā noritam kādu pozitīvu procesu?

Jā. Dzīve pēc definīcijas ir laba. Krīzes cilvēka personiskajā vai visas sabiedrības dzīvē ir neatņemama sastāvdaļa. Tās ir pārejas zīmes no vienas stadijas citā. Dzīve ir fantastiski pozitīva lieta. Nevajadzētu iedomāties, ka labais notiek tikai tajos brīžos, kas man šķiet labi. Dzīve sastāv no divu veidu notikumiem: labiem notikumiem un notikumiem, kas sākumā mums izliekas slikti...

Foto: Harijs Briedis

 

 

 

Uz augšu ↑
  • Lielbritānija: kāda būs maksa par novēlotu rīcību?

    Dr. VITA ZĪDERE, MD FRCP ir latviešu sirds ķirurģe, kas strādā par virsārsti fetālajā un bērnu kardioloģijā Fetālās medicīnas institūtā, King‘s College slimnīcā un Evelīnas bērnu slimnīcā Londonā, Svētā Tomasa slimnīca NHS Foundation Trust. Viņa saka: Lielbritānijas rīcība Covid-19 pandēmijā bija novēlota. Viņa un vairāki virsārsti ir jau saslimuši. Lasīt visu

  • Šveice: slimnīcas ilgi būs kaujas gatavībā

    VITA ZAČESTA, latviešu gienkoloģe dzīvo Bellizonozā. Statistika Tičīno kantonā nav mazāk dramatiska kā Itālijā. Viņa stāsta, ka arī ārpus slimnīcas, piemēram, dodoties uz veikalu, uzliek masku. Un tā dara lielākā daļa sabiedrības. Lasīt visu

  • Norvēģija: uz krīzi skatās pusotra gada perspektīvā

    ANITA DRESMANE, latviešu ginekoloģe dzīvoTronheimā, strādā Aleris, kas ir viens no lielākajiem privātās medicīnas pakalpojumu sniedzējiem Norvēģijā ar klīnikām arī Zviedrijā un Dānijā. Viņa saka: ja sākumā norvēģi uz zviedru taktiku skatījās ar milzu skepsi un nosodījumu, tad tagad izskan viedoklis - iespējams, zviedri rīkojušies pareizi. Lasīt visu