Ekonomija uz smadzeņu rēķina?!

Gan jau būsit pēdējā laikā dzirdējuši mazāk vai vairāk oriģinālus ekonomijas paņēmienus: samazinot gultu, nodaļu, slimnīcu skaitu, ieviešot maksu par pacientu ēdināšanu, iepērkot lētākus medikamentus, nosakot četru darba dienu nedēļu ambulatorajai daļai un administrācijai – lai tik nav jāzaudē darbinieki... Bet šoreiz par kādu citu ietaupījumu. Kāda Latvijas Universitātes rezidente pastāstīja, ka lekcijas nenotiek – pietrūkstot naudas lektoru apmaksai, medicīna būs jāmācās tete-a-tete.

Šī replika atsauca atmiņā nesen raidījumā Viss notiek bioloģijas zinātņu doktora un cilmes šūnu pētnieka Jāņa Ancāna stāstīto - viņi, pasniedzēji, katedrā savā starpā mēģinot jokot, ka šis gads zinātniekiem būs Tunguskas gads. Savulaik Sibīrijā krita meteorīts un nopļāva visu, kas  pagadījās ceļā. Tā kā daudzi zinātniskie projekti tiek apstādināti, tad viņš prognozē: jaunie gaišie prāti aizies prom no zinātnes. Jau tā ilgu laiku zinātnieki ir bijuši lojāli; finansējums pētniecībai un attīstībai Latvijā ir viszemākais starp Eiropas Savienības valstīm. Un par spīti ilgstošai badināšanai, entuziastiski speciālisti pratuši pēdējos gados uzsākt pakaļdzīšanos pasaulei, ieviešot terapijas, kādas citviet tiek lietotas jau vairākus gadus. Par sevi bioloģijas zinātņu doktors saka: "Nevēlos izniekot savu laiku. Gribu strādāt interesantu darbu, nevis par apsargu lielveikalā. Man vienmēr ir plāns A, B un C." Un zinātnieku kopiena ir kosmopolītiska, aizbraukt ir salīdzinoši viegli.

Taču ko tas nozīmē perspektīvā? Mediķu valodā runājot, aina zīmējas gauži vienkārša. Cilvēks var diezgan apmierinoši funkcionēt bez pirksta, kājas vai rokas. Bet kas notiek, ja tiek zaudēts smadzeņu potenciāls?...

 

Uz augšu ↑
  • Emocijas aiz SARS maskas [pārpublicēts no DOCTUS arhīva]

    Ričika D. | 2020. gada 20. marts

    Pirms 17 gadiem SARS bija Āzijā un Kanādā, tagad COVID-19 ir tepat pie mums ­­− Eiropā un Latvijā. Apkārt esošais emociju spektrs ir ļoti tuvs tam, ko žurnāla lappusēs aprakstījām toreiz. Tāpēc nolēmām pārpublicēt 2003. gada DOCTUS rakstu (šie numuri nav digitalizēti portālā doctus.lv) par tā laika ārstu stāstiem no infekcijas epicentra. Daudz līdzību. Lasīt visu

  • Simulāciju medicīna. No Anniņas līdz virtuālajai realitātei

    Ir pagājuši sešdesmit gadi, kopš tika izgudrots pirmais manekens — Leardal slavenā Anniņa. Rotaļlietu ražotājs Asmund Leardel to radīja kopā ar diviem anesteziologiem Dr. Bjorn Lind un Dr. Peter Safar. Kardiopulmonālās reanimācijas prasmes uz manekena kopš tā izgudrošanas apguvuši vairāk nekā 500 miljoni mediķu, bet mulāžu un simulāciju attīstība piedzīvojusi milzu lēcienu. Kāda ir moderno simulāciju šodiena? Un ko var Latvija? Lasīt visu

  • Ar matemātiķes un šahistes prātu. Prof. LUDMILA VĪKSNA, infektoloģe

    Kad Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas infektoloģijas galvenā speciāliste RSU profesore LUDMILA VĪKSNA spēra pirmos soļus ārstes profesijā, viņa piedzīvoja pamatīgas ugunskristības, jo meningokoka epidēmija pļāva jaunus un vecus, slimnīcas gaiteņi bija pārpildīti ar slimniekiem, arī mirstošajiem. Pēc tam sekoja difterijas epidēmija. Lasīt visu