Uzticams informācijas līderis – jau 100 numurus!

Vai 100 žurnāla numuru ir daudz vai maz? Spriediet paši!

6438 lappuses jeb teju 1500 rakstu. Izglītojoši, izzinoši, atgādinoši, pa rokai turami un ikdienas praksē izmantojami, domāt provocējoši, uzmundrinoši, smaidu izvilinoši. Ko teiksit – pamatīga profesionālo zināšanu tālākizglītības skola ar profesijas dzīvesgaršu! Kad pietrūkst padoma, ņem un pielaiko klīnisko gadījumu, prakses, ekspertu rakstu piegrieztnes! Bet dzīvesgaršai – sarunas ar izcilām personībām, diskusijas, kas neļauj vienaldzīgi stāvēt malā, un kolēģi, kas sevi pierāda ne tikai kā profesionāļi, bet ir gatavi darīt trakas lietas: peldēties āliņģī, skriet teju bez mitas 24 stundas, komponēt, rakstīt dzeju, gleznot, kāpt kalnos, braukt misijā uz Afganistānu, burāt apkārt zemeslodei... 650 autoru – un no tiem vairāk nekā 600 mediķu, farmakologu, farmaceitu (kā gan viņiem pietiek pacietības, laika un izturības ne tikai pieskatīt pacientus, bet arī rakstīt – un darīt to tik labi!) un ap 30 brīnišķīgu žurnālistu un fotogrāfu. 34 darbinieki, kas drosmīgu ideju par žurnālu ārstiem un farmaceitiem vērtuši īstenībā un ļāvuši tai stiepties augumā. Protams, 100 numuru laikā žurnāla radošās komandas sastāvs ir mainījies, taču, šķiet, viņi visi ir lolojuši sapni par ideālu žurnālu. 1762 dažādi medikamenti, tehnoloģijas un medicīnas pakalpojumi, kas lasītājus uzrunājuši žurnāla reklāmās, – kā rāda aptaujas, lielākai daļai lasītāju tās kalpo kā praktiski izmantojamas informācijas avots. Patiesībā jau žurnāls ir daudz, daudz vairāk nekā tikai aritmētika. Katrs žurnāla numurs ir mazi svētki. Un 100. numurs ir atgādinājums par šiem svētkiem. Mums, redakcijai, atgādinājums – par jūsu uzticēšanos. Jums – iespēja noķert laiku, neklātienē satikt kolēģus un labs skrejceļš, no kura pacelties domām... Izbaudiet šos svētkus!

Uz augšu ↑
  • Tas ritenis ir iegriezts

    Tolaik, pirms astoņiem gadiem, pārcelšanās pabalsts kādam varbūt tikai sapņos rādījās. Piemaksa par darbu reģionā? Kas tā tāda?! Bet divi daudzsološi jaunie dakteri Mareks Vējiņš un Dainis Vorps, iedzimtie smiltenieši, pabeiguši rezidentūru, ieguvuši ārsta urologa sertifikātu un atsacījuši visai vilinošus darba piedāvājumus Rīgas klīnikās, risināja sarunas par karjeras iespējām Vidzemes slimnīcā Valmierā. Sarunāja un septembrī sāka darbu. Lasīt visu

  • Skābekļa masku vispirms uzlikt sev

    Ārstu emocionālā izsīkuma, cinisma un noguruma epidēmiju sauc dažādi: par “izdegšanas sindromu” (H. Freudenberger), “morālo traumu” (Simon G. Talbot & W. Dean, 2018), “cilvēka tiesību pārkāpumu” (P. L. Wible). Fakts, ka pētnieki nevar vienoties par terminoloģiju, norāda uz problēmas sarežģītību, neviennozīmīgumu un daudzfaktoru dabu. Bet pirmais solis ceļā uz atveseļošanos — apzināties, ka problēma ir. Ar kādu “slimību” sirgstam un ko varam darīt jau tagad, lai situāciju labotu? Lasīt visu

  • Mācīties no pagātnes. RITA GRĀVERE, vēstures doktore, antropoloģe

    Ja mēs nezinām pagātni un no tās nemācāmies, tad nākotne būs visai pelēka — domā Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja speciāliste, antropoloģe, vēstures doktore Rita Grāvere. Savulaik Ritas Grāveres matemātikas skolotājs Kārlis Bilzens, kuram ir liela nozīme viņas personības tapšanā, nav bijis apmierināts ar talantīgās skolnieces izvēli studēt vēsturi. Taču viņa palika uzticīga gan vēsturei, gan pakāpās sāņus no tās, pievēršoties antropoloģijai. Lasīt visu