Magnētiskās rezonanses izmeklējumi – mūsdienu iespējas un nākotne

Magnētiskās rezonanses izmeklēšana (MRI) ir viena no mūsdienu diagnostiskās radioloģijas progresīvākajām metodēm. Tā ir pacientam nekaitīgāka, salīdzinot ar datortomogrāfiju un konvencionālo rentgenogrāfiju, kuru laikā cilvēks tiek pakļauts jonizējošam starojumam. Ņemot vērā tieši pēdējo apstākli, magnētiskās rezonanses (MR) izmeklējumu spektrs tiek strauji paplašināts un MRI piedāvātās iespējas pamazām tiek ieviestas arī terapeitisko procedūru veikšanā. Šā apskata mērķis ir sniegt nelielu ieskatu mūsdienu un, iespējams, arī nākotnes MRI iespējās, lai ieinteresētu un mudinātu padziļinātai izpētei.

MR holangiopankreatogrāfija

MR holangiopankreatogrāfija (MRHP) ir radioloģijas metode, ko izmanto neinvazīvai pankreatobiliārā koka vizualizācijai, atšķirībā no invazīvās endoskopiskās retrogrādās holangiopankreatogrāfijas  (ERHP). ERHP lietošanu ierobežo iespējamās blaknes (pat 7% gadījumu), arī manipulācijas izmaksas ir salīdzinoši augstas. No blaknēm var minēt reaktīvu pankreatītu, sepsi, asiņošanu, kuņģa vai divpa­dsmitpirkstu zarnas perforāciju, 3-9% gadījumu žultsvadu kanulācija var būt nesekmīga. Mirstība, veicot ERHP, ir 0,13-0,19% gadījumu. [7]

MRHP pirmo reizi aprakstīta 1991. gadā. Izmeklēšanā lieto speciālu režīmu - T2 sekvenci, vizualizējot tikai stāvošu vai lēni plūstošu šķidrumu, kas dod augstu signāla intensitāti (attēlā tas izskatās balts), līdz ar to var iegūt žultsvadu un aizkuņģa dziedzera vadu attēlu. 

Tā kā MRHP veikšanai nav nepieciešama eksogēnu kontrastvielu lietošana, tā ir ideāla metode pacientiem ar alerģijām pret jodu saturošu kontrastvielu un pacientiem ar alerģiskām reakcijām anamnēzē. Metode ir droša, neinvazīva, arī pacienti to panes samērā labi. Izmeklēšanas laiks nekomplicētos gadījumos ir īss. Diagnostiskā precizitāte ir līdzīga ERHP vairākumā labdabīgu un ļaundabīgu biliāro un pan kreātisko vadu saslimšanu gadījumā. MRHP ir izmeklēšanas metode ar labu vispārējo jutību un specifitāti žultsceļu obstrukcijas diagnostikā un tās pakāpes noteikšanā [4], tāpat metode ļauj vizualizēt ārpusvadu patoloģijas. Turklāt MRHP ir rentablāka. Eiropā un ASV MRHP izmanto arī dzīviem aknu donoriem, žultsceļu sistēmas izvērtēšanai un operācijas plānošanai. [6]

MRHP ir arī vairāki trūkumi: atšķirībā no ERHP, diagnostiskās procedūras laikā nav iespējami terapeitiski manevri, manometrija, kā arī nav iespējams tieši apskatīt ampulu. Pielietojumu ierobežo MR aparatūras pieejamība un pacienta klaustrofobija. Mazāka nozīme ir metālisko ķermeņu un elpošanas kustību radītajiem artefaktiem. [3]

Komentē dr. A. Laganovskis

MRHP veikšanai nepieciešama jaudīga aparatūra - vismaz 1,5T. Galvenais nosacītais metodes trūkums - nav iespējams veikt terapeitiskas manipulācijas, līdz ar to MRHP ir tikai diagnostikas metode. Ja runājam par rentabilitāti, tad jāmin, ka ERHP ir daudz dārgāka, jo procedūrā ir iesaistīts lielāks operatoru skaits - vismaz trīs četri, turpretī MRHP - divi speciālisti. Metālisko ķermeņu artefaktiem tiešām ir mazāka nozīme, jo vienīgais metāls, kas neļauj izmeklēt, ir dzelzs, lai gan arī pārējie var dot lielākus vai mazākus artefaktus. Piemēram, plastmasas stents kopējā žultsvadā var radīt signāla pārmaiņas ap to un neļaut pilnvērtīgi izvērtēt aizkuņģa dziedzera struktūru. MRHP pasaulē ir metode Nr. 1 žultsceļu patoloģiju diagnostikā, jo pēc ERHP veikšanas bieži novēro komplikācijas.

MRHP indikācijas

  • Sākotnējā izmeklēšana norāda uz to, ka pacientam nepieciešama tikai pankreatobiliāras patoloģijas diagnostika bez terapeitiskas iejaukšanās.
  • Pacientam bijusi neveiksmīga ERHP un nepieciešama papildu izmeklēšana.
  • Pacientam ir žultsvadu anatomijas izmaiņas, kuru dēļ nav iespējams veikt ERHP (piemēram, pēc ķirurģiskas iejaukšanās, gastrektomija anamnēzē, holedohojejunostoma).
  • Iedzimtu anomāliju pankreatobiliārajā sistēmā novērtēšanai (piemēram, aberanti vadi, kopējā žultsvada cistas, pancreas divisum).
  • Nepieciešama pankreatobiliārās anatomijas precizēšana proksimāli no obstrukcijas vietas, kur nav iespējams piekļūt ERHP laikā. [5]
  • Pacients ir zīdainis vai mazs bērns, vai pieaugušais ar traucētu garīgo veselību, vai nav kontaktējams, kad ERHP ir nedroša vai neiespējama.
  • Pacientam ir alerģija uz jodēto kontrastvielu vai ir atipiskas reakcijas anamnēzē. MRA indikācijas

_____________________________________

Literatūra

  1. Barish M., Yucel E. K., Ferrucci J. T. Magnetic Resonance Cholangiopancreatography // N Eng J Med Medicine 1999; 34: 258-264.
  2. Romagnuolo J., Bardou M. et al. Magnetic resonance cholangiopancreatography: a meta-analysis of test performance in suspected biliary disease // Ann Intern Med 2003; 139: 547-557.
  3. Aetna official home page. Clinical Policy Bulletin: Magnetic Resonance Cholangiopancreatography. http://www.aetna.com/cpb/medical/data/300_399/0384.html
  4. Park H., Lee J. M., Choi J. Y. et al. Preoperative Evaluation of Bile Duct Cancer: MRI Combined with MR Cholangiopancreatography Versus MDCT with Direct Cholangiography // Am J Roentgenol 2008 Feb; 190: 396-405.
  5. Gillams A. R., Kurzawinski T., and Lees W. R. Diagnosis of Duct Disruption and Assessment of Pancreatic Leak with Dynamic Secretin-Stimulated MR Cholangiopancreatography // Am J Roentgenol 2006 Feb; 186: 499-506.
  6. Basaran C., Agildere A. M., Donmez F. Y. et al. MR Cholangiopancreatography with T2-Weighted Prospective Acquisition Correction Turbo Spin-Echo Sequence of the Biliary Anatomy of Potential Living Liver Transplant Donors // Am J Roentgenol 2008 Jun; 190: 1527-1533.

Uroradioloģija: no IVU līdz MRI

Latvijā nieru koliku diagnostikas vadlīnijas nosaka, ka šīs klīniskās diagnozes gadījumā ir veicama nieru ultrasonogrāfija (USG), pēc nepieciešamības kombinējot to ar konvencionālo intravenozo urogrāfiju (IVU). Jau vairāk nekā pirms desmit gadiem pierādīts, ka datortomogrāfijas urogrāfijas (CTU) diagnostiskā efektivitāte nieru koliku iemeslu noskaidrošanā ir augstāka nekā IVU un USG - CT jutība nierakmeņu diagnostikā ir 94% un specifitāte 97%, salīdzinot ar USG, kur jutība ir 19%, specifitāte - 97%, un IVU, kur jutība ir 52%, specifitāte - 94%. [1] Tāpēc Eiropā atsevišķos medicīnas centros IVU vairs praktiski netiek izmantota, to pārsvarā aizstāj ar CTU, izmantojot pazemināta starojuma devu protokolus. [2] Turklāt CTU papildus nierakmeņu diagnostikai ļauj veikt urīnizvadsistēmas struktūru un apkārtējo orgānu padziļinātu izmeklēšanu, piemēram, audzēju gadījumā, kas izraisa urīnvadu kompresiju. Atsevišķi pētījumi liecina, ka multidetektoru CTU diagnostiskā vērtība pacientiem ar hematūriju ir līdzvērtīga diagnostiskai cistoskopijai. [2] Tomēr CTU tiek kritizēta kā dārga, laikietilpīga un, salīdzinot ar IVU un USG, pacientam kaitīgāka, turklāt CTU tiek izmantota potenciāli nefrotoksiska jodēta kontrastviela.

Lai novērstu iespējamo kaitējumu pacientam, bet lielā mērā saglabātu vai pat pārspētu CT radītās iespējas, CTU var aizstāt ar MR urogrāfiju (MRU). MRU tiek veikta urīnceļu obstrukcijas, hematūrijas, iedzimtu vai iegūtu (postoperatīvi) anatomisku anomāliju gadījumā. Ir veikti pētījumi, kuru rezultāti liecina, ka HASTE (half-Fourier acquisition single-shot turbo spin-echo) MRU jutība (93%) un specifitāte (95%) perirenāla šķidruma un akūtas urīnvadu obstrukcijas diagnostikā ir augstākas nekā spirālai CT (bez kontrastvielas) - attiecīgi 80% un 85%. Tomēr, salīdzinot ar CT, MRU tikai 72% gadījumu tika vizualizēti nierakmeņi. [3] MRU nosacīti var iedalīt divos veidos: statiskā (static-fluid) MRU un ekskretorā; veicot izmeklējumu, parasti tiek izmantotas abas šīs iespējas. Ekskretorā MRU tiek veikta nieru ekskretorajā fāzē pēc gadolīniju saturošas kontrastvielas i/v ievades. Lai veiktu ekskretoro urogrāfiju, pacienta nieru funkcijai jābūt vismaz daļēji saglabātai. Jaunākie pētījumi atklāj gadolīnija saistību ar nefrogēno sistēmisko fibrozi, tāpēc tā lietošana nav ieteicama vidēji izteiktas vai izteiktas nieru mazspējas gadījumā.

Statiskās MRU laikā nieru izvadsistēma tiek attēlota kā statiska šķidruma kolekcijas vieta - attēli atgādina konvencionālu IVU, turklāt nav nepieciešama kontrastvielas lietošana, un tas ļauj izvērtēt urīnizvadsistēmu vājas nieru funkcijas gadījumā. Tomēr statiskā MRU parasti ir lietderīga tikai dilatētas urīnizvadsistēmas gadījumā. Nedilatētas sistēmas analīzei, kā arī tam, lai atšķirtu augstas pakāpes parciālu obstrukciju no totālas obstrukcijas, vislabāk ir izmantot ekskretoro MRU. Lai labāk vizualizētu nedilatētu urīnizvadsistēmu, parasti tiek ordinēts diurētiķis, ja vien nav konstatēta anūrija, elektrolītu disbalanss un izteikta hipotensija, kas ir koriģējami. Abus MRU veidus var kombinēt ar sekvenču izmeklējumiem, lai veiktu detalizētu apkārtējo audu analīzi un precīzi noteiktu obstrukcijas iemeslu, piemēram, prostatas karcinoma ar metastāzēm limfmezglos, kas izraisa urīnvada obstrukciju. MRU tiek biežāk izmantota pediatrijā un grūtniecēm, jo tādā veidā šī pacientu grupa tiek pasargāta no jonizējošā starojuma ietekmes. MRU laikā iegūtie dati ļauj veikt gan anatomiski sarežģītu anomāliju trīs dimensiju rekonstrukcijas (skat. attēlu), gan daļēji izvērtēt nieru funkcionālo stāvokli (ekskretorā MR urogrāfija). MR attēli ar augstu izšķirtspēju nodrošina ļoti labu kortikomedullāro struktūru diferenciāciju, kas ļauj precīzi noteikt cistas, rētaudus, tūsku, displāziju un to lokalizāciju nieres garozā vai serdē [4]. Par spīti MRU plašajām diagnostiskajām iespējām, tās izmantojumu galvenokārt ierobežo izmaksas, tāpēc izmeklējums tiek veikts tikai komplicētos gadījumos.T2-W 3D urogramma

Komentē dr. A. Laganovskis

Būtiski uzsvērt - ar MR nevizualizē veidojumu kalcifikāciju, kā tas ir rentgenuzņēmumos. Ja urīnvados stāzes nav, to vizualizācija visā garumā ir problemātiska. Urīnvadu labi vizualizē tikai tad, ja urostāze ir. MRU sekvenču laiki ir ievērojami garāki nekā CTU, tāpēc šaura urīnvada attēlu neiegūst. Tomēr jāpiebilst, ka MR ir pārāka par CT urīnpūšļa un citu mazā iegurņa orgānu vizualizēšanā. MRU pielietojumu ierobežo ne tik daudz izmaksas, cik aparatūras (ne)pieejamība.

___________________________________________

Literatūra

  1. Yilmaz S., Sindel T., Arslan G. et al. Renal colic: comparison of spiral CT, US and IVU in the detection of ureteral calculi // Eur Radiol 1998; 8: 212-217.
  2. Stacul F., Rossi A., Cova M. A. CT urography: the end of IVU? // Radiol Med 2008; 113: 658-669.
  3. Regan F., Kuszyk B., Bohlman M. E., Jackman S. Acute ureteric calculus obstruction: unenhanced spiral CT versus HASTE MR urography and abdominal radiograph // Brit J Radiol 2005, 78: 506-511.
  4. Grattan-Smith J. D., Little S. B., Jones R. A. MR urography in children: how we do it // Pediatr Radiol 2008; 38(Suppl 1): S3-S17.
  5. Leyendecker J. R., Barnes C. E., Zagoria R. J. MR Urography: Techniques and Clinical Applications // Radiographics 2008; vol. 28; Nr. 1: 23-46.

MR angiogrāfija

Kopš MR ieviešanas praksē ir attīstījušās vairākas magnētiskās rezonanses angiogrāfijas (MRA) metodes asinsvadu patoloģiju neinvazīvai vai minimāli invazīvai diagnostikai. MRA ļauj izvērtēt brahiocefālos asinsvadus, torakālo un abdominālo aortu un perifēros asinsvadus, ir iespējams veikt sirds izmeklējumus un MR venogrāfiju.

MRA dod iespēju iegūt asinsvadu trīsdimensionālu (3D) attēlu, kas ļauj veiksmīgāk plānot dažādas invazīvas procedūras, piemēram, maģistrālo un koronāro asinsvadu stentēšanu, aneirismu koilēšanu, kā arī parāda asins plūsmas ātrumu un tilpuma plūsmu. Ir pierādīts, ka 3D MRA (ar kontrastvielu) un multidetektoru 3D datortomogrāfijas angiogrāfija (CTA) ir vienlīdz efektīvas intrakraniālo aneirismu diagnostikā. [1]

Lai gan attēla kvalitāte, ko iegūst koronārās MRA laikā, ir sliktāka nekā multidetektoru CTA, atsevišķos pētījumos konstatēts, ka pacientiem ar mērenu vai izteiktu asinsvadu kalcinozi MRA ir efektīvāka kritisku stenožu diagnostikā. [2]

MR angiogrammu iegūšanai lieto nejodēto kontrastvielu, kas pretstatā CTA lietotajai nav nefrotoksiska. MRA parāda gan asinsvadu patoloģiju, gan tās ietekmi uz apkārtējiem un mērķa orgāniem, jo attēlo arī mīkstos audus.

Literatūrā biežāk minētie MRA mīnusi: artefaktu rašanās, attēla interpretācijas grūtības, garais izmeklējuma laiks, dārdzība, kā arī tas, ka izmeklējumu nedrīkst veikt pacientiem ar kardio- un neirostimulatoriem. Tāpēc pagaidām tikai atsevišķos gadījumos klīniskajā praksē MRA aizstāj digitālās subtrakcijas angiogrāfiju (DSA), kas ir primārā asinsvadu attēlošanas metode.

Būtiskākais MRA "konkurents" ir CTA, ko izmanto jebkuras vaskulāras patoloģijas noteikšanai aortā, aortas viscerālos zaros, brahiocefālās, intrakraniālās un perifērās artērijās. Izmeklējums ir krietni īsāks un lētāks, taču daudz biežāk sastop alerģiskas reakcijas uz kontrastvielu - tiek izmantota jonizētā kontrastviela, kas ir nefrotoksiska. Turklāt CTA ir ierobežota vizualizācija pie masīvas artēriju sieniņu kalcinozes un ir relatīvi darbietilpīga datu pēcapstrāde. [3]

Komentē dr. S. Dzelzīte

Noteikti jāuzsver, ka MR izmeklējumos ir iespējams izšķirt divas fāzes - arteriālu un venozu. Intrakraniālo asinsvadu - gan arteriālo, gan venozo - kvalitatīvu attēlu var iegūt arī bez kontrastvielas ievadīšanas, pretstatā CTA. Latvijā koronāros asinsvadus ar MR angiogrāfiju ikdienā neizmeklē, jo tā noteikti ir daudz mazinformatīvāka metode par CTA. Latvijā MRA veic arī ar zemas intensitātes lauka aparatūru, šo izmeklējumu rezultāti ir mazāk kvalitatīvi un daļēji degradē jeb pazemina MRA diagnostisko vērtību.

Komentē dr. H. Kidikas

MRA Latvijā tiek veikta (izņemot kononāro artēriju patoloģiju diagnostikā). Šī metode pēc izšķirtspējas ir pielīdzināma daudzslāņu CTA un bieži vien aizstāj diagnostisku DSA. MRA ir izvēles metode gados jauniem pacientiem, pacientiem ar nieru mazspēju, kā arī nepieciešamības gadījumā to var veikt grūtniecēm (pēc pirmā trimestra).

MRA indikācijas

MRA tiek veikta gadījumos, kad tā var aizstāt invazīvākas izmeklēšanas metodes, piemēram, DSA, un samazināt pacienta riskus. Tā kā MRA Latvijā nav plaši izmantota, piedāvājam lasītājam īsu MRA indikāciju sarakstu (skat. tabulu).

__________________________

Literatūra

  1. Nael K., Villablanca1 J. P., Mossaz1 L. et al. 3-T Contrast-Enhanced MR Angiography in Evaluation of Suspected Intracranial Aneurysm: Comparison with MDCT Angiography // AJR 2008; 190: 389-395.
  2. Liu X., Zhao X., Huang J. et al. Comparison of 3D Free-Breathing Coronary MR Angiography and 64-MDCT Angiography for Detection of Coronary Stenosis in Patients with High Calcium Scores // Am J Roentgenol 2007 Dec; 189: 1326-1332.
  3. Korosec Frank R. Principles of Magnetic Resonance Angiography. CT and MR angiography //  Lippincott Williams & Wilkins, 2008: 52-87.
  4. Aetna official home page. Clinical Policy Bulletin: Magnetic Resonance Angiography (MRA) and Magnetic Resonance Venography (MRV). http://www.aetna.com/cpb/medical/data/1_99/0094.html

Fetālā MRI

Kopš pirmā ziņojuma par augļa MRI 1983. gadā Lielbritānijā metode ir ievērojami attīstījusies. Mūsdienās fetālo MRI veic augstas intensitātes magnētiskajā laukā - 1,5T. Galvenais šķērslis šā izmeklējuma veikšanai ir augļa intrauterīnās kustības - šobrīd, pateicoties MRI īpaši ātrajai izmeklēšanas tehnikai, problēma ir daļēji atrisināta (lai gan daudzas sekvences ir ātrākas nekā agrāk, T1 sekvencei joprojām nepieciešams ilgs laiks un tāpēc rodas kustību artefakti). Augļa sedācija plaši netiek lietota, biežāk sedēta tiek māte, per os saņemot, piemēram, flunitrazepamu 1 mg 30 minūtes pirms izmeklējuma.

Augļa MRI veic gadījumos, ja USG konstatēto anomāliju nav iespējams izvērtēt pietiekami detalizēti. Klīniskajā praksē skenēšanu parasti veic konkrētai ķermeņa daļai - smadzenēm (15 minūtes), krūškurvim, vēdera dobumam (aptuveni vienu stundu). Salīdzinot augļa MRI un USG atrades, konstatēts, ka atšķirīgi izmeklējuma rezultāti ir 47% gadījumu, turklāt 25% gadījumu MRI tiek konstatētas papildu atrades, ko USG laikā nevizualizē. [1] Konstatēts, ka MRI nodrošina daudz precīzāku aukslēju stāvokļa, diafragmālu trūču un elpceļu anomāliju diagnostiku, salīdzinot ar USG, kas ļauj veiksmīgāk plānot dzemdību gaitu un veidu, kā arī savlaicīgi plānot koriģējošas operācijas. Ir iespējams veikt arī augļa sirds MRI gadījumos, ja fetoehokardiogrāfija nav bijusi informatīva. [3] Augļa MRI ir atzīta par drošu grūtniecības otrajā un trešajā trimestrī, taču joprojām nav drošu pētījumu, kas norādītu uz izmeklējuma nekaitīgumu vai otrādi - kaitīgumu pirmajā trimestrī. ASV Nacionālais radiācijas drošības birojs joprojām rekomendē nelietot MRI grūtniecības pirmajā trimestrī. [4] Metode vēl ir ļoti jauna un reti izmantota, šobrīd tā tiek lietota tikai sarežģītos gadījumos un pēc grūtniecības pirmā trimestra beigām.

______________________

Literatūra

  1. Whitb E., Paley M. N., Davies N. et al. Ultrafast magnetic resonance imaging of central nervous system abnormalities in utero in the second and third trimester of pregnancy: comparison with ultrasound // International Journal of Obstetrics and Gynaecology 2001; 108: 519-526.
  2. Stafrace S. Foetal MRI: advances in the evaluation of the developing foetus // Malta Medical Journal 2008; 20: 7-9.
  3. Saleem S. N. Feasibility of MRI of the Fetal Heart with Balanced Steady-State Free Precession Sequence Along Fetal Body and Cardiac Planes // Am J Roentgenol 2008 Oct; 191: 1208-1215.

Komentē dr. S. Dzelzīte

Jāpiebilst, ka fetālā neiroMRI pirms 20. gestācijas nedēļas ir mazinformatīva tieši augļa nelielo izmēru dēļ - to ir grūti izvērtēt. Metode pasaulē un arī Latvijā tiek lietota, ir pieejama laba literatūra un augļa normālas attīstības anatomiskie atlasi, biometrisko mērījumu dati, gan patoloģijas izvērtējums, kas ļauj radiologiem veiksmīgi orientēties embrionālās attīstības posmos.

MR lietojums invazīvajā radioloģijā

MR izmantojums mūsdienās neaprobežojas tikai ar diagnostiskām procedūrām. MR aizvien plašāk tiek lietota arī dažādu invazīvu procedūru vadīšanā un plānošanā. Attīstīto valstu klīniskajā praksē jau plaši tiek lietotas MRI kontrolētas biopsijas, visbiežāk - krūts dziedzera un prostatas biopsija. Pateicoties MRI nodrošinātajai mīksto audu struktūru augstajai izšķirtspējai, to aizvien plašāk izmanto dažādu audzēju terapeitisku procedūru veikšanā, piemēram, MRI kontrolēta lāzera inducēta intersticiāla termoterapijā (LITT), ko visbiežāk lieto resnās zarnas vēža metastāžu aknās ārstēšanā. Plašu pielietojumu gūst arī MRI kontrolēta fokusēta ultraskaņas terapija, ko bieži izmanto dzemdes fibroīdu ārstēšanā. Šobrīd tiek veiktas arī eksperimentālas koronārās angioplastijas ar vai bez stentēšanas, kā arī perkutāna ātriju septālo defektu slēgšana MRI kontrolē. Pagaidām šīs procedūras visbiežāk tiek veiktas digitālās subtrakcijas angiogrāfijas kontrolē. Arī neiroķirurģijā aizvien plašāk tiek izmantota intraoperatīvā MRI, kas, pateicoties augstajai izšķirtspējai, ļauj precīzāk noteikt audzēja/veselo audu robežas un attiecīgi veiksmīgāk veikt galvas smadzeņu audzēju rezekciju. Neiroķirurģijā pakāpeniski tiek ieviestas arī citas līdz šim tikai zinātniskos nolūkos lietotas MR piedāvātās iespējas - funkcionālā MRI, kas ļauj jau pirms operatīvas iejaukšanās noteikt stratēģiski svarīgo galvas smadzeņu rajonu - visbiežāk garozas zonu - funkcionālo aktivitāti un dzīvotspēju.

__________________________

Literatūra

  1. Lewin J. S. MR-Guided Interventions // Magnetic Resonance Imaging Clinics of North America 2005, 13: xi-xii.
  2. O'Sullivan A. K., Thompson D., Chu P. et al. Cost-effectiveness of magnetic resonance guided focused ultrasound for the treatment of uterine fibroids // Int J Technol Assess Health Care 2009 Winter; 25(1): 14-25.

Komentē dr. H. Kidikas

MR var vizualizēt patoloģiju, kuru neredz vai vāji redz ar citām metodēm, tāpēc šādos gadījumos MR ir izvēles metode, kuras kontrolē veikt invazīvas manipulācijas. Latvijā šī metode šobrīd nav pieejama, jo nepieciešams gan speciāls atvērta tipa MR aparāts (tāds Latvijā ir), gan speciāli instrumenti, kurus var lietot MR radītajā elektromagnētiskajā laukā. Šie instrumenti ir ievērojami dārgāki par ikdienā lietojamajiem un Latvijā pagaidām nav pieejami. MR kontrolē veiktas angioplastijas šobrīd ir tikai eksperimentālā stadijā un klīniskajā praksē netiek lietotas.

Funkcionālā MRI

MR ļauj ne tikai detalizēti izmeklēt galvas smadzeņu struktūru, bet arī izmeklēt un novērtēt smadzeņu funkciju. Galvenās pieejamās fizioloģiskās MRI metodes ir MR spektroskopija, difūzija un perfūzija. MR spektroskopijā ir iespējams noteikt smadzeņu metabolītu koncentrāciju un izplatību, kas ir mainīga dažādu patoloģiju gadījumos. MR difūzija parāda smadzeņu zonas ar normālu un patoloģisku mikromolekulāru kustību. Specifiska difūzijas (t. s. tenzoru attēlošanas) metode var parādīt aksonālo anatomiju, tādējādi demonstrējot baltās vielas integritāti vai tās bojājumu. Apstrādājot šos datus, iespējams iegūt telpiskus 3D galveno aksonālo ceļu - traktu - attēlus.

MR perfūzija, izmantojot gan eksogēnus aģentus - kontrastvielu, gan endogēnos - asinis, var kvalitatīvi un kvantitatī vi rak sturot dažādus perfūzijas parametrus: CBV (smadzeņu asiņu tilpumu), CBF (smadzeņu asiņu plūsmu), asinsvadu permeabilitāti.

Izmantojot funkcionālo MRI, var noteikt funkcionāli nozīmīgākās smadzeņu garozas zonas. Šī metode - BOLD (blood oxygenation level dependent) - pamatojas uz asiņu oksigenācijas izmaiņām garozas apvidos, kas aktivējas, veicot kādu noteiktu funkciju. Izmaiņas asiņu oksigenācijā maina MR signālu, ko iespējams fiksēt uz kvalitatīva smadzeņu anatomiskā attēla. Visbiežāk tiek noteikta sensomotorā zona garozā, vizuālā garoza, runas centri, bet pētījumi tiek veikti arī kognitīvo funkciju, dažādu veidu atmiņas, sāta sajūtas, arī seksualitātes centru izvērtēšanai.

______________________

Bargallo N. Functional magnetic resonance: New applications in epilepsy // Eur J Radiol 2008; Vol. 67, Issue 3: 401-408.

Kometē dr. S. Dzelzīte

Baltās vielas traktu un garozas nozīmīgo zonu identificēšana, ko nodrošina funkcionālā MRI, ir ļoti būtiska ķirurģisko manipulāciju plānošanā. Difūzija un perfūzija ir agrīnas išēmijas mūsdienu diagnostikas neatņemama sastāvdaļa. Spektroskopija palīdz grūtu diferenciāldiagnostisku jautājumu atrisināšanā, it īpaši iedzimto un iegūto metabolo slimību gadījumos. Latvijā visas šīs metodes ir pieejamas un daļēji tiek izmantotas lielākajās klīniskajās slimnīcās.

3T MRI

MRI šķērsgriezuma anatomiskā attēla radīšanai tiek izmantots magnētiskais lauks un radioviļņi. Magnētiskā lauka spēka mērvienība ir tesla, viena tesla ir ekvivalenta 10 000 gausiem. Trīs teslu jeb 3,0T magnēta stiprums šobrīd pasaulē ir visspēcīgākais klīniskajā praksē lietojamais skeneris, attēla griezumi ir plānāki un izšķirtspēja augstāka nekā 1,5T; 1,0T vai 0,3T attēliem.

3,0T MRI piedāvā daudz augstāku anatomisko struktūru izšķirtspēju, diagnostisko precizitāti, platākus spektrālos raksturlielumus, spēcīgāku signālu un augstāku kontrastvielas pastiprinošā efekta sensitivitāti. 3,0T MRI protokoli kombinācijā ar jaunām pulsa sekvencēm un jaunām spolēm piedāvā ievērojami samazināt izmeklējuma laiku, bet spēcīgākais magnēts piedāvā tehnoloģiskas nianses, kas iepriekš nav bijušas iespējamas, - tiek paplašināts klīniski noderīgo datu iegūšanas spektrs. Ar to iespējams lieliski diferencēt balto un pelēko smadzeņu vielu, kā arī iegūt datus par smadzeņu funkcijām, no kurām intriģējošākās ir kognitīvās funkcijas. 3,0T MRI magnētiskais lauks ir 60 000 reižu spēcīgāks par Zemes magnētisko lauku.

Komentē dr. S. Dzelzīte

Latvijā pieejama 0,3T līdz 1,5T MR. Pasaulē komerciālos nolūkos lietotā spēcīgākā magnētiskās rezonanses aparatūra ir 3T, taču zinātniskos pētījumos šobrīd jau izmanto 14T.

Uz augšu ↑
  • Nevis karaklausībā, bet pēc pašu izvēles. Jaunie ārsti reģionos

    Kāpēc par savu darbavietu viņi izvēlējušies reģionu slimnīcu, vai nav vīlušies un cik piesātināta ir ikdiena — vaicājam jaunajiem ārstiem, kas savu izvēli izdarīja pirms dažiem gadiem. Lasīt visu

  • Defekogrāfija: ieskats izmeklēšanas metodē

    Laguns R., Štelce L. u.c. | 2016. gada 2. februāris

    Defekogrāfija ir rentgenoloģiska izmeklēšanas metode, kas ļauj izvērtēt taisnās zarnas un anālā kanāla izskatu un iztukšošanās īpatnības vēdera izejas laikā. Izmeklējuma laikā tiek analizēts taisnās zarnas tukšošanās process. Svarīga ir ārsta prasme izskaidrot metodes norisi, lai pacients izmeklējuma laikā justos iespējami komfortabli un būtu līdzestīgs. Lasīt visu

  • Kontrastvielu inducētās nefropātijas

    Tarasova A., Gailevičš I. | 2015. gada 3. jūlijs

    Attīstoties mūsdienu attēldiagnostikas tehnoloģijām, medicīnā atvērušas plašas iespējas, kas atvieglo uzstādīt pareizu diagnozi, ļauj atklāt potenciāli fatālas saslimšanas agrīnās stadijās, kā arī sekot ārstēšanas efektivitātei, un līdz ar to samazināt pacientu mirstību. Augstas precizitātes vizuālā diagnostika kļuvusi par ikdienu gandrīz katra ārsta praksē. Lasīt visu