Sola karstu vasaru

Sinoptiķi prognozē karstu un sausu vasaru. Diemžēl karsts solās būt ne tikai gaiss aiz loga. Kamēr ziņu lentēs pasaule tiek šūpināta cūku gripas vilnī, daudz karstākas šķiet citas ziņas.

Šokējošs sižets Panorāmas izlaidumā - neatliekamās palīdzības ārsts stāsta, ka arvien vairāk pacientu cieš sāpes pat vairākus mēnešus, līdz tiek atvesti pavisam kritiskā stāvoklī. Stradiņa slimnīcas uzņemšanas nodaļā izvietojuši divas papildu gultas reanimācijai. Pirmo reizi daktera pieredzē ir tā, ka pacienta tuvinieki lūdz (!) kritiski smagu slimnieku pārvest uz citu - lētāku - slimnīcu. Jo nav iespēju samaksāt par uzturēšanos slimnīcā. Kur atrast lētāku slimnīcu pacientam, kura reanimatoloģija ir ļoti intensīva? Atbilde varētu izklausīties ļoti ciniska...

Diena raksta par vīru, kurš dzīvo Dekšārēs starp Varakļāniem un Viļāniem viensētā kopā ar aprūpējamu astoņdesmit gadu vecu radinieci; autobuss garām šai viensētai kursē divreiz nedēļā - tāpēc, pat ja likvidētajā Varakļānu slimnīcā būtu dienas stacionārs, viņš turp nebrauktu. Vai nakšņot uz slimnīcas sliekšņa? Starp citu, pēc Veselības ministrijas ieteikuma slimnīca izmēģinājusi dienas stacionāru, bet trīs nedēļu laikā tajā ārstēti vien trīs pacienti. Varbūt ministrijai vajadzēja ieteikt līdz ar dienas stacionāru domāt par viesnīcas atvēršanu?!

Reģionālā prese raksta par laulībām, kas arvien biežāk tiek slēgtas starp slimnīcām: Gulbene + Balvi, Limbaži + Cēsis... Citi vēl iepauzē, jo līdz ar novadu reformu slimnīcām mainās īpašnieki, bažījas - apvienība var nozīmēt arī vājākās slimnīcas bēres. Kuri būs ieguvēji: tie, kuri apvienosies, vai tie, kuri mēģinās pierādīt - redz, mēs atbilstam ministrijas nospraustajiem kritērijiem par slimnīcu? Sarunā ar Doctus kāda ārste un politiķe atklāja, ka SVF eksperts norādījis - ekonomiski efektīva ir tikai to slimnīcu apvienošana, kurās ir neliels gultu skaits (zem 200), pašlaik vērojams, ka pasaulē slimnīcu mega impērijas tiek sadalītas. Mūsu galvaspilsētā tendence ir pretēja... Turklāt apvienības nerunā par gultu skaita samazināšanu, kamēr aprūpes organizatori uzstāj, ka gada laikā to skaits jāsamazina par trim tūkstošiem. Uz kā rēķina tas notiks?!

Neziņas ciklons virs veselības aprūpes debesīm savilcies pamatīgs, būs vētraini...

 

 

Uz augšu ↑
  • Neko neatlikt uz vēlāku laiku. RENĀTE SNIPE, bērnu pulmonoloģe

    Kad, tuvojoties bērnudārza izlaidumam, audzinātājas sešgadīgajai Renātei vaicājušas, par ko viņa vēlas kļūt, kad būs pieaugusi, meitēns nevilcinoties atbildējis, ka būs ārste un ārstēs zīdainīšus. Jo patīkot mazi bērni. Tie Dr. Renātei Snipei patīk joprojām: mazos pacientus viņa ārstē nu jau 20 gadus un kā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas virsārste gādā par profesionālu un savlaicīgu palīdzību, lai viņi varētu ātrāk atlabt. Lasīt visu

  • Ko mācīties no Nīderlandes? Pieredze bērnu neiroloģijā un retajās slimībās

    Nīderlandes pilsētā Roterdamā apmaiņas pieredzē pavadīju kopumā septiņus mēnešus: trīs mēnešus Sofijas bērnu slimnīcā un četrus mēnešus Lizosomālās uzkrāšanās slimību un metabolisko slimību centrā. Pirmajās nedēļās gandrīz katru dienu kādu diagnozi redzēju pirmo reizi mūžā. Bija patīkami iet uz darbu, pilnasinīgi atdoties savai kaislībai — medicīnai — un saprast, ka paliek laiks arī sev! Daudz vairāk smaidīju, jo Nīderlandē tā dara visi: slimnīcā, veikalā, sabiedriskajā transportā, rindās, uz ielām. Lasīt visu

  • Universālais kareivis. AINIS DZALBS, ģimenes ārsts

    Latvijas laukos tikai pieci procenti ģimenes ārstu ir vīrieši. Viens no viņiem ir Ainis Dzalbs no Staļģenes. Gudrs, izdarīgs, runātīgs, vienmēr ar savu viedokli. Kamēr Latvijas mediķi spriež par modernās ģimenes medicīnas ieviešanu, dakteris Dzalbs savā praksē to gandrīz jau izdarījis. Kad kāds no viņa pacientiem Facebook ierosināja iecelt viņu par veselības ministru, citi tūdaļ apsauca: “Liecies mierā, otru tik labu ārstu mēs vairs neatradīsim!” Lasīt visu