Sievietes sirds veselība. Kas ir Go Red for women kustība?

Amerikas Sirds asociācija izveidoja Go Red for women kustību, kas popularizē sievietes sirds veselību visā pasaulē. Kustības mērķis - līdz 2010. gadam samazināt sievietes koronāro slimību risku par 25%. Šobrīd Go Red darbojas ASV, Austrālijā, Somijā, Itālijā, Jamaikā, Singapūrā, Dienvidāfrikā, Zviedrijā. Latvijas Kardiologu biedrības iedvesmota, pievienojusies arī mūsu valsts. Sievietes sirds veselība ir šā brīža aktualitāte kardioloģijā Latvijā. Raksta mērķis - kliedēt mītu par kardiovaskulāro saslimšanu "vīriešu dabu", atgādināt riska faktorus, kas abiem dzimumiem ir vienādi, kā šos riska faktorus novērst, mainot savu domāšanu un dzīves stilu.

Koronārā sirds slimība (KSS) ir nozīmīga veselības aprūpes problēma Latvijā un visā pasaulē. Pēc Latvijas Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju aģentūras datiem mūsu valstī 56% gadījumu tā ir nāves iemesls. Sabiedrībā pastāv mīts, ka kardiovaskulārās saslimšanas ir "vīriešu slimības", sievietes no tām ir vairāk pasargātas.

Statistika ir nepielūdzama - KSS ir galvenais sieviešu nāves cēlonis. Vienai no astoņām sievietēm vecumā no 45 līdz 54 gadiem ir KSS, bet pēc 65 gadiem - jau katrai trešajai.

Lai aktualizētu šo problēmu, veicinātu sieviešu sirds ve se lību, Latvijas Kardiologu biedrība un Inovatīvās medicīnas fonds ir uzsākuši sabiedrības informēšanas kampaņu, informatīvus materiālus par sievietes sirds veselību izplatot Latvijas slimnīcās, poliklīnikās, ginekologu kabinetos un skaistumkopšanas salonos, stāstot par Go Red kustību, organizējot lekcijas ārstiem.Estrogēna iedarbība uz asinsvadu

KSS dzimuma atšķirības

Estrogēns un asinsvadi

Sieviešu dzimumhormonam estrogēnam ir liela nozīme un ietekme uz asinsvadu sieniņu. Estrogēna iedarbība uz asinsvadu sieniņu redzama 1. attēlā.

Izšķir divu veidu estrogēna iedarbību uz asinsvadu: ātro un ilgtermiņa. Ātrās estrogēna iedarbības laikā notiek asinsvada paplašināšanās, bet ilglaicīgās iedarbības laikā samazinās asinsvada bojājums, samazinās gludo muskuļšūnu augšana, uzlabojas endotēlija šūnu veidošanās, līdz ar to aizkavēta aterosklerozes progresēšana. Tas ir estrogēna aizsargājošais efekts. Ir bijusi izvirzīta hipotēze, ka menopauzes laikā varētu papildināt trūkstošo estrogēnu un tādējādi turpināt asinsvadu aizsardzību. Tomēr nav pārliecinošu pierādījumu, ka hormonaizvietojošā terapija (HAT) menopauzes vecumā mazinātu KSS un insultu risku, tāpēc HAT terapija šādai profilaksei netiek rekomendēta.

Estrogēns paaugstina ABLH (augsta blīvuma holesterīnu), arī tā normas starp dzimumiem ir atšķirīgas. Sievietēm arī TG (triglicerīdu) līmenis ir augstāks nekā vīriešiem, turklāt līdz ar vecumu un svara pieaugumu gan TG, gan KH (kopējam holesterīnam) ir tendence palielināties.

Visaugstākā estrogēna produkcija notiek reproduktīvajā vecumā, tāpēc līdz menopauzes vecumam sieviete ir visvairāk pasargāta no KSS.

Endotēlija disfunkcijai menopauzē ir dažādi iespējamie mehānismi, no kuriem tikai daļu ietekmē estrogēna deficīts. Shematiski tas labi redzams 2. attēlā.Endotēlija disfunkcija menopauzē

KSS riska faktori

Abiem dzimumiem KSS riska faktori ir vienādi. Visus KSS riska faktorus nosacīti var iedalīt divās grupās:

  • Neietekmējamie riska faktori, kas jāņem vērā, nosakot kopīgo risku:
  • KSS anamnēzē;
    • ģimenes anamnēze - KSS tuviem radiniekiem (īpaši agrīnā vecumā);
    • vecums (KSS risks pieaug līdz ar vecumu);
    • dzimums (sievietēm riska vecums ir 10 gadu vēlāk nekā vīriešiem);
  • Ietekmējamie riska faktori - par tiem vislielākajā mērā atbildīgi paši pacienti:
    • smēķēšana;
    • dislipidēmija:paaugstināts zema blīvuma holesterīns (ZBLH); pazemināts augsta blīvuma holesterīns (ABLH); paaugstināti triglicerīdi;
    • paaugstināts asinsspiediens virs 140/90 mmHgst;
    • cukura diabēts;
    • palielināts svars un aptaukošanās;
    • neracionāls uzturs;
    • mazkustīgums;
    • liels alkohola patēriņš.

Īpaši svarīgi uzsvērt faktorus, kas paaugstina KSS risku sievietēm:

  • cukura diabēts (arī pirmsmenopauzē);
  • smēķēšana (augstāks risks jaunām sievietēm);
  • paaugstināts asinsspiediens (īpaši bieži sievietēm pēc 65 gadu vecuma);
  • ZBLH (sāk paaugstināties pēc menopauzes);
  • TG (sievietēm augstāks nekā vīriešiem jebkurā vecumā). [1]

KSS izpausmes sievietēm

Šīs izpausmes sievietei bieži vien neatbilst ierasti tradicionālajiem simptomiem - sāpes aiz krūšu kaula. Noteikti jāatceras par "atipiskajiem" simptomiem:

  • prodromas fāzē:
    • neraksturīgs nogurums
    • miega traucējumi;
    • elpas trūkums;
    • gremošanas traucējumi;
    • vājums;
    • sirdsklauves;
    • smaguma sajūta rokās;
  • akūtajā fāzē:
    • elpas trūkums;
    • vājums;
    • auksti sviedri;
    • nogurums;
    • slikta dūša;
    • smagums rokās;
    • muguras sāpes.

Faktiski šādi simptomi ir pietiekami nespecifiski un raksturīgi dažādām saslimšanām, tāpēc jo īpaši svarīgi būtu tos niansēti izvērtēt, nosakot KVS risku.

Pēc epidemioloģiskajiem datiem var konstatēt, ka sievietēm biežāk ir nestabila stenokardija, nevis MI. Jāņem vērā, ka KSS sievietēm noris lielākā vecumā nekā vīriešiem, tāpēc biežāk saistīta ar blakus saslimšanām - cukura diabētu, hipertensiju, sirds mazspēju, cerebrovaskulārām slimībām. Līdz ar to KSS ir vairāk komplikācijas un augstāka kopējā mirstība. [2]Vai slodzes tests ir izmantojams  KSS diagnostikā sievietēm?

KSS diagnostikas metodes

Diagnostikas metodes starp dzimumiem neatšķiras. Rei zēm valda maldīgs uzskats par to, ka sievietēm, izdarot slodzes testu, bieži tiek novēroti "viltus" pozitīvi rezultāti. Atbildot uz šo mītu - vēlreiz jāuzsver: precīzi pēc protokola veikts slodzes tests, atbilstīgi izvērtēti rezultāti, šāds tests ir pietiekami jutīgs arī sievietēm (skat. 3. attēlu).

Ja vēro slodzes testā neatbildētus jautājumus - tad nepieciešama miokarda perfūzijas scintigrāfija. Kā nākamais etaps KSS diagnostikā ir arī Latvijā pieejamā datortomogrāfijas angiogrāfija, kā arī koronarogrāfija.

KSS ārstēšana

2007. gadā jaunajās Eiropas vadlīnijās tika definēti terapijas mērķi augsta KVS riska pacientiem:

  • TA ;
  • KH
  • ZBLH
  • glikoze t. d. HbA1c

 Ārstēšanas taktika abiem dzimumiem ir vienāda:

  • revaskularizācija, ja tāda ir nepieciešama, un
  • medikamenti:
    • aspirīns; klopidogrels;
    • hipolipidēmiskie preparāti;
    • b blokatori;
    • AKE inhibitori, ARB;
    • Ca antagonisti;
    • nitrāti;
    • omega-3-taukskābes;
    • metabolie modulatori.KSS riska atkarība no ĶMI un vidukļa apkārtmēra
  • riska faktoru modifikācija, izmaiņas dzīvesveidā. [4]

Dzīves stila maiņa

Smēķēšana

Latvijas iedzīvotāji (abu dzimumu) diemžēl nav apzinājuši augsto risku saslimt ar KSS: kā pašu dzīves stils (smēķēšana, mazkustīgums, nepareizs uzturs) ietekmē sirds veselību, labklājību - gan individuālo, gan ģimenes, gan visas valsts. Veselīgs dzīves stils kopsummā noteikti ir lētāks, labāks un efektīvāks. Visam - savam budžetam, ģimenei, valstij. Tikai jāiemācās domāt un dzīvot šajās kategorijās. Modē ir jaunības un skaistuma kults, plastiskās operācijas, bet diemžēl par smēķēšanas kaitīgumu tiek runāts ne tik skaļi, lai visi to sadzirdētu.

Kā liecina Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums 2006. gadā, tad katru dienu smēķē 44,6% vīriešu un 18,2% sieviešu. Smēķēšana kopā ar orālās kontracepcijas līdzekļu lietošanu būtiski paaugstina trombožu risku, desmit reizes paaugstinās stenokardijas, insulta risks. Pārtraucot smēķēt, šis risks divu gadu laikā samazinās uz pusi. Pasīvai smēķēšanai pakļauti 54,9% sieviešu, arī viņas par šo risku nedrīkst aizmirst. Nesmēķēt noteikti ir lētāk kā smēķēt!

Liekais svars

2004. gada pētījumā, kurā tika pētīti 15-64 gadus vecu Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošie paradumi, tika konstatēts:

  • normāla ķermeņa masa - 52,7%;
  • liekā ķermeņa masa - 26,5%;
  • aptaukošanās - 16,3%.

Pēc dzimuma sadalījuma:

 normāla ķermeņa masa:

  • 55,5% vīriešu;
  • 50,7% sieviešu.

Aptaukošanās vairāk raksturīga sievietēm un līdz ar vecumu pieaug. Vidēji aptaukošanās ir 19,5% sieviešu, bet vecākajā grupā no 55 līdz 64 gadiem - 36,2%. Sievietēm aptaukošanās risks, kas var radīt vielmaiņas traucējumus, palielinās, ja vidukļa apkārtmērs pārsniedz 80 cm; risks ievērojami palielinās, šim skaitlim pārsniedzot 90 cm (skat. 4. attēlu). [5]

Latvijā tradicionāli tiek piekoptas neveselīgas ēšanas tradīcijas - uzturā pārsvarā lieto treknu cūkgaļu, krējumu, sviestu, olas, desu izstrādājumus. Viens no populārākajiem kulinārās apstrādes veidiem - cepšana lielā daudzumā tauku vai eļļas. Pēdējo gadu "sasniegums" - čipsi, saldie dzērieni, ātrās ēdināšanas iestādes.

Nepamatoti maz diētā tiek iekļautas zi vis, svaigi augļi un dārzeņi. Tāpēc svarīgi ir skaidrot pareizas diētas principus - Vidusjūras diēta Latvijā nav eksotika vai greznība. Vidusjūras diēta ir veselīga, garšīga un ievērojami mazina kardiovaskulāro saslimšanu risku.

Nepietiekama fiziskā aktivitāte

Fiziskās aktivitātes pozitīvā ietekme uz sirds-asinsvadu sistēmu uzskatāmi parādīta 5. attēlā.

Pēc Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma 2004. gada aptaujas datiem - no visiem respondentiem brīvajā laikā pietiekama fiziskā aktivitāte kopumā bija tikai 36% respondentu, no tiem 42,9% vīriešu un 31,1% sieviešu. Katru dienu enerģiska pastaiga 30 līdz 45 minūtes nemaksā dārgi.

Reti KSS konstatē pacientiem bez riska faktoriem, kuru panākumu pamatā ir formula - pareizs dzīvesveids (jo agrāk, jo labāk!) un riska faktoru modifikācija.Slodzes pozitīvā ietekme uz kardiovaskulāro sistēmu

Go Red - sievietes sirds veselībai

Kustība ASV un pasaulē

Amerikas Sirds asociācija izveidoja Go Red for women kustību, kas popularizē sievietes sirds veselību visā pasaulē. Kustības mērķis ir līdz 2010. gadam samazināt sievietes koronāro slimību risku par 25%.

Katru gadu februāra pirmajā piektdienā tiek rīkota Go Red diena - sievietes tiek aicinātas tērpties sarkanā, tā pievēršot uzmanību problēmai, regulāri profilaktiski pārbaudīt sirds veselību, tiek sniegtas zināšanas, kā pareizi ēst, fiziski kustēties, nesmēķēt. Kustība propagandē zināšanas, maina domāšanu, sniedz pleca sajūtu.

Šobrīd Go Red darbojas ASV, Austrālijā, Somijā, Itālijā, Jamaikā, Singapūrā, Dienvidāfrikā, Zviedrijā.

Latvijā

Sievietei sabiedrības veselībā mēdz būt lielāka loma nekā vīrietim. To ievērojusi arī Latvijas Kardioloģijas centra Ambulatorās un diagnostikas nodaļas vadītāja Iveta Mintāle: "Mājās, ģimenē, manuprāt, sieviete ir tā, kas lielākā mērā nosaka gaisotni, dzīvesveidu, pareizu ēšanu, arī to, cik daudz laika ģimenē atvēl fiziskai aktivitātei. Arī mūsu ārstu sabiedrībā ir daudz sieviešu. Tāpēc ceram, ka sievietes varētu būt tās, kas zināmā mērā izglābs sabiedrību. Bieži es ar prieku noskatos - ja kungam ir kāda sirds un asinsvadu slimība, tad sieva nāk līdzi, jo viņa labāk zina, kādas zāles viņam jālieto, ko vīrs ēd un kādas viņam ir analīzes. Gribētu, lai katrs cilvēks par sevi atbildētu vairāk, tomēr tā ir realitāte - sievietes diezgan daudz ko uzņemas uz saviem pleciem. Tāpēc ir būtiski, lai sabiedrībā būtu lielākas zināšanas par to, ka koronārā sirds slimība arī sievietēm ir ļoti nozīmīga problēma.

Skarbā finanšu situācija liek mainīt uzsvarus sabiedrības domāšanā - mainīt uzsvaru no ārstēšanas uz profilaksi. Nesmēķēt, regulāras pastaigas vismaz 30 minūtes dienā, izdzert sešas līdz astoņas glāzes ūdens, lietot svaigus augļus un dārzeņus, samazināt tauku un sāls daudzumu uzturā, kontrolēt savu svaru, uzturēt sevi formā, regulāri kontrolēt savu AT, holesterīnu, cukura līmeni."

Literatūra

  1. Anand S. S. et al. INTERHEART study. Eur Heart J 2008; 29: 932-940.
  2. Hochman et al. NEJM 1999; 341: 226.
  3. Eiropas Hipertensijas biedrības vadlīnijas 2007; Eiropas Kardioloģijas biedrības profilakses vadlīnijas 2007.
  4. LKB Stabilas stenokardijas vadlīnijas 2007.
  5. Am J Lifestyle Med 2008. Sage Publication.

 

Uz augšu ↑
  • Iekaisīgu zarnu slimību ārpuszarnu izpausmes. II daļa*

    Lai gan iekaisīgu zarnu slimību (IZS) izplatības rādītājs Latvijā ir zems, pacientu skaits pakāpeniski pieaug. Paula Stradiņa KUS statistikas dati rāda stacionēto Krona slimības (KS) pacientu skaita pieaugumu 18—44 gadu vecumā, čūlainā kolīta (ČK) gadījumā pēc 60 gadu vecuma. Šajā Doctus numurā par IZS izpausmēm ārpus zarnām balsta—kustību aparātā, ādā, sirdī, acīs, uroģenitālajā sistēmā, CNS. Lasīt visu

  • Tetovējumi. Riski un komplikācijas

    Termins “tetovēšana” radies no taitiešu vārda “tattau”, un process apzīmē permanentu jeb paliekošu pigmenta granulu ievadīšanu ādā. [10] Tetovēšana izsenis izmantota reliģiskiem, estētiskiem, sociāliem un kulturāliem mērķiem, [20] mūsdienās tie kļuvuši par popkultūras fenomenu — pētījumos ASV vismaz viens tetovējums ir 24 % respondentu, [24] Eiropā vidēji 12 % no populācijas. [33] Lasīt visu

  • Parkinsona slimība. Izcelsme, diagnostika, ārstēšanas principi

    Idiopātiska Parkinsona slimība (PS) ir otra biežāk sastopamā neirodeģeneratīvā slimība pēc Alcheimera slimības. [1—4] Tā skar 2—3 % populācijas vecumgrupā pēc 65 gadiem. [1; 2] Slimībai raksturīgs pakāpeniski progresējošs kustību nespējas pieaugums ar motorisko un nemotorisko simptomu (NMS) attīstību. [5] Lasīt visu