Žurnāli

OKTOBRA JAUTĀJUMS

Arvien biežāk izskan prognozes, ka ekonomika Latvijā sāk atgūties no recesijas. Vai ir pamats optimismam arī veselības aprūpē un farmācijā?

ANDA BLUMBERGA, farmācijas kompānijas Sanofi-aventis Latvijā komercdirektoreANDA BLUMBERGA,

Jā, varu to apstiprināt. Jau gada sākumā bija vērojami pozitīvi signāli, taču baidījos, vai mans optimisms ir pamatots. Tomēr gada otrā puse rāda, ka tirgū turpinās pozitīvi procesi. Liela daļa pacientu tomēr spēj piemaksāt arī par tiem kompensējamiem medikamentiem, kam valsts kompensācijas līmenis ir zems. Otra joma, kur redzu pozitīvas norises, – bezreceptūras medikamentu tirgus. Lasīju Pasaules Bankas pētījumā, ka Latvijā ir liela daļa “pelēkās” naudas – praksē redzam, ka pacientu pirktspēja nav nemaz tik zema. Problēmas ir valsts finansēto stacionāru sektorā, kur ārstiem nav izvēles iespējas un jāārstē ar lētākiem medikamentiem. Īpaši tas attiecināms uz onkoloģijas jomu.

TOMS BAUMANIS, magnētiskās rezonanses centra Diamed valdes priekšsēdētājsTOMS BAUMANIS

Apgalvojumam, ka recesija beigusies un ekonomika iet uz augšu, šobrīd nav ciešas saistības ar veselības nozares izaugsmi. Eksporta pieaugums un pozitīvi rādītāji atsevišķās nozarēs nenozīmē automātisku iekšējā patēriņa pieaugumu. Cilvēku algās, uzņēmumu kapitāla rezervēs to jutīsim ne agrāk kā pēc gada vai diviem, tāpēc ar optimismu nebūtu jāpārspīlē. Nav jāizslēdz sezonalitāte, proti, rudenī iedzīvotāji zāles sāk pirkt vairāk. Veselības jomā strukturālās reformas līdz galam nav paveiktas. Ja finansējums ir nepietiekams, jāpiesaista papildu līdzekļi no apdrošināšanas kompānijām. Labā ziņa: cilvēki sāk saprast, ka par medicīnu ir jāmaksā. Tas ir stimuls privātai maksas medicīnai, bet faktisku izaugsmi mēs nesagaidām vismaz vēl gadu.

DINA KURZEMNIECE, aptieku tīkla Pils aptieka valdes locekleDINA KURZEMNIECE

Nozare sāk atdzīvoties. To varbūt mazāk var apstiprināt objektīvi skaitļi, bet tās ir manas subjektīvas sajūtas, ka gaisā ir pozitīvas vibrācijas. Un tas nav tikai tāpēc, ka sācies rudens, kad zāļu patēriņš pieaug. Ja pirms tam visiem bija šoks par krīzi un cilvēki centās netērēt naudu (pat ja tā bija), tagad esam sākuši dzīvot reālāku dzīvi. Ikdienā novērojam, ka cilvēki atkal gatavi pirkt ne tikai zāles, kas vitāli nepieciešamas, bet arī, piemēram, asinsspiediena mērāmos aparātus, produktus, kas domāti skaistumam, profilaksei. Vēl pozitīvs signāls – ārsti vairāk sākuši izrakstīt kompensējamās zāles, jo viņus tik ļoti neierobežo kvota.

Uz augšu ↑