Pretiniekiem novēlu iemest jau pirms spēles!

Tuvojoties Mediķu aroda kausam 2010, Doctus uzdeva 10 jautājumus 10 ievērojamiem basketbolistiem - par to, kāds ir ideāls basketbolists, kādas metodes jāpielieto cīņā ar pretiniekiem, kādas ir labākās bumbas driblēšanas tehnikas, kā arī citus āķīgus un viltīgus jautājumus.

1. Kādas miesasbūves ir ideālais Aroda kausa spēlētājs?Dr. ĢIRTS MURĀNS

Dr. ĢIRTS MURĀNS, traumatologs (komanda “Vidzemes slimnīca”):

Ūdensgalva – lai var visu labi izplānot. Tādu garenu – ovālu galvu, kā citplanētiešiem, un ar garām rokām. Un ķermenis tāds, lai netraucē darboties ne rokām, ne galvai.

Pretiniekiem novēlu nesabojāt kājas!

2. Par ko jūs parasti basketbola laukumā tik skaļi un sirsnīgi diskutējat ar kolēģi Seņkānu?

Dr. KĀRLIS BICĀNS, neiroķirurgs (komanda “Gaiļezers”):

Dr. KĀRLIS BICĀNS

Visu dzīves ideoloģiju. Seņkāns un Bicāns ir kā firmas zīme. Viņš ir sešus gadus jaunāks par mani, tātad kājas ātrāk lokās. Abi gribam būt līderi. Tas ir cīņas–vienība

s likums. Viņam ir mīnus trīs, man – mīnus divi. Vai otrādi.

Pretiniekiem novēlu iemest jau pirms spēles!

 3. Cik liela nozīme ir acu gaišumam, lai bumbu precīzi raidītu grozā?

Dr. IMANTS ELKSNIS, oftalmologs (komanda “Kuslie ērgļi”, Gulbene):Dr. IMANTS ELKSNIS

Lai arī mūsu komandā ir acu ārsts, lielākā daļa spēlētāju ir ar brillēm. Tas nozīmē, ka ar acu gaišumu vien nepietiek, labāki rezultāti ir tad, ja ir kādas papildierīces. Bet, ja skatāmies uz kolēģi Seķnānu, viņš spēlē bez brillēm un met trīspunktniekus aizvērtām acīm. Bet spēlēt tumšā zālē nevarēs, ar acu gaišumu vien nepietiks.

Pretiniekiem novēlu nebaidīties no “Kuslajiem ērgļiem”, bet piesargāties gan!

4. Vai ir kāda rokas muskuļu nostiprināšanas tehnika labākai bumbas driblēšanai?

Dr. JĀNIS KRUSTIŅŠ, rokas ķirurgs (komanda “Plastikas ķirurgi”):Dr. JĀNIS KRUSTIŅŠ

Daudz ar pildspalvu jāstrādā, jāraksta slimības vēstures. Vismaz trīs dienā. Konkurentiem novēlu, lai pārcenšas ar vēsturu rakstīšanu!

5. Vai metode “gāzi grīdā” der arī basketbolā?

Dr. VALTERS STIRNA, rezidents (komanda “Jautrie un ātrie”):Dr. VALTERS STIRNA

Hmm... noteikti der! Tikai ar nosacījumu, ka ir divas vismaz divreiz spēcīgākas bremzes! Jo, kad lec, izmantojot metodi “gāzi grīdā”, tad jāspēj arī ātri nobremzēt! Pretiniekiem novēlu pārāk neskumt par neiegūto pirmo vietu!

6. Kādi neiroķīmiski procesi notiek smadzenēs basketbola laikā? Un ko jaunu var uzzināt par kolēģiem, spēlējot basketbolu?

Dr. ASTRA BĒRZIŅA, neiroloģe (komanda “Pēdējā brīdī”, Jelgava):Dr. ASTRA BĒRZIŅA

Izdalās prieka un mīlestības hormons par visu notiekošo, par gaidām, kas būs. Prieks par satikšanos. Mīlestība.

Spēlējot basketbolu, skaidri var redzēt, ka vīrieši ir no Marsa, bet sievietes – no Veneras. Kad viņi redz mērķi – grozu, tad nekas cits vairs nav svarīgs. Var kāpt pāri, lauzt, skriet. Tā man pirms dažiem gadiem tika salauztas divas ribas. Vīrietis var darīt tikai vienā virzienā. Savukārt sievietes met acis uz visām pusēm, nav tikai mērķis, redz tiesnešu galdiņu, puišus apkārt, bumbu.

Pretiniekiem novēlu prieku un labu garastāvokli!

7. Cik ilgi “Pauļa mazbērni” vēl plāno uzvarēt?

Dr. GUNĀRS MEDNIS, asinsvadu ķirurgs (komanda “Pauļa mazbērni”, P. Stradiņa slimnīca):

He-he-hē! Īstenībā sportā neplāno. Vajadzētu vienmēr uzvarēt. Man jau personīgi kļūst garlaicīgi, jo izaicinājums mazinās. Tomēr, kad ir uzvara, tad ir labi ap sirdi. Bet, ja mēs neietu ar vēlmi uzvarēt, neievērotu sportisko principu, ja mēs speciāli mēģinātu zaudēt, tas būtu sporta necienīgi. Pret līderiem parasti ir nelabvēlīga attieksme. Tā nevajadzētu izturēties. Neba gala rezultāts ir noteicošais. Gribētu ieteikt citām komandām, lai nav naidīgu emociju. Jaukākais ir ar prieku sportot un pabūt kopā. Tieši šīs izjūtas jāveicina uz laukuma, nevis jāgriež zobi un jātur dūres kabatās. Bez naida – uz priekšu. Sportā svarīgākais ir uzlabot un attīstīt savu veselību. Ne jau slavas lauru dēļ paliek varens, ārsti slavu iegūst ar savu darbu.Dr. GUNĀRS MEDNIS

Novēlu, lai tak’ pretiniekiem izdodas viss, kā plānots!

8. Kādus medikamentus iesakāt lietot basketbola spēles laikā?

Dr. EGILS EINĀRS JURŠEVICS, Grindeks pārstāvis (komanda “Gaiļezers”):

Grindeks ražo mildronātu, kas uzlabo šūnas enerģētiku, tā ka tas noteikti ir lietojams. Tad vēl ir dažādas ziedes ko noteikti var lietot. Nez vai kāds iet laukumā, pavisam bez medikamentiem iztiekot. Īpaši jau tie, kam pāri 50. Ieejiet kādreiz pirms spēles senioru ģērbtuvē, tad tur smaržo visa buķete – drapītes, ziedes... Visvairāk jāsargā ceļgali, mugura un locītavas. Un tad – kāda nu kuram vajadzība: citam kaut ko drosmei uzmundrinošu vajag, citam kaut ko Dr. EGILS EINĀRS JURŠEVICSsmaržīgu, lai sievietēm patiktu. Bet, ja grib atbaidīt pretiniekus, tad ir vecās labās metodes: kādas četras piecas spēles zeķes nemazgāt, vienīgi tad arī pašam tās grūtāk uzvilkt, jo ir visai cietas; vai arī vēl var ihtiola ziedi pasmērēt, arī ļoti labi palīdz pretinieka atbaidīšanai.

Spēles pretiniekiem un visiem novēlu – galvenais labu veselību un beigt spēles bez traumām. Kādreiz jau pavisam nikni gāja, tagad visi paliekam vecāki, ir mierīgāk.

 9. Vai varat ieteikt kādu vienkāršu, bet efektīvu metodi, kā atgūt fizisko līdzsvaru pēc Aroda kausa fiziskajām un izklaides aktivitātēm?

Dr. AGNIS ĻŪĻĒNS, ķirurgs (komanda “Saldus medicīnas centrs”):

Pēc basketbola vajag kārtīgi izballēties, izdejoties, izpriecāties, tad fizisko līdzsvaru var atgūt. Vēl alus diēta varētu būt derīga.Dr. AGNIS ĻŪĻĒNS

Konkurentiem novēlu: jo šķībāk metīs, jo labāk!

10. Vai veselības aprūpes finansējuma apjoms korelē ar basketbola spēļu rezultivitāti?

Dr. habil. med., prof. VALDIS KERIS, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs (Mediķu aroda kausa organizators):

Jāpaskatās, cik šogad sametīs un cik piešķirs, tad jau varēs izrēķināt. Bet īstas sakarības saskatīt grūti, jāturpina vērot dinamikā. Jo vairāk samet, jo biežāk uzvar. Jo biežāk uzvar, jo labākas emocijas. Jo labākas emocijas, jo mazāks kreņķis par nepietiekamo finansējumu.Dr. habil. med., prof. VALDIS KERIS

Tiem dalībniekiem, kam ir pirmā vieta, novēlu to saglabāt; tiem dalībniekiem, kam nav, – to iekarot. Un lai daudz pozitīvu emociju! 

Uz augšu ↑
  • Lielbritānija: kāda būs maksa par novēlotu rīcību?

    Dr. VITA ZĪDERE, MD FRCP ir latviešu sirds ķirurģe, kas strādā par virsārsti fetālajā un bērnu kardioloģijā Fetālās medicīnas institūtā, King‘s College slimnīcā un Evelīnas bērnu slimnīcā Londonā, Svētā Tomasa slimnīca NHS Foundation Trust. Viņa saka: Lielbritānijas rīcība Covid-19 pandēmijā bija novēlota. Viņa un vairāki virsārsti ir jau saslimuši. Lasīt visu

  • Šveice: slimnīcas ilgi būs kaujas gatavībā

    VITA ZAČESTA, latviešu gienkoloģe dzīvo Bellizonozā. Statistika Tičīno kantonā nav mazāk dramatiska kā Itālijā. Viņa stāsta, ka arī ārpus slimnīcas, piemēram, dodoties uz veikalu, uzliek masku. Un tā dara lielākā daļa sabiedrības. Lasīt visu

  • Norvēģija: uz krīzi skatās pusotra gada perspektīvā

    ANITA DRESMANE, latviešu ginekoloģe dzīvoTronheimā, strādā Aleris, kas ir viens no lielākajiem privātās medicīnas pakalpojumu sniedzējiem Norvēģijā ar klīnikām arī Zviedrijā un Dānijā. Viņa saka: ja sākumā norvēģi uz zviedru taktiku skatījās ar milzu skepsi un nosodījumu, tad tagad izskan viedoklis - iespējams, zviedri rīkojušies pareizi. Lasīt visu