Un atkal sākas viss no gala. E-veselība Latvijā

2005. gadā tika apstiprinātas e-veselības pamatnostādnes. Šogad – pēc pieciem gadiem – e-veselības makā ir ieripojis pirmais vērā ņemams finansējums, proti, 4,9 miljoni latu. Kas noticis pa vidu? Cik naudas tērēts koncepciju pārrakstīšanām, konsultācijām un kāds ir “sausais atlikums”? Kas mūs gaida tuvākajos gados un kādi ir e-veselības ieguvumi un riski – par to dažādu nozares dalībnieku vērtējums.

Cik daudz un kam tērēti līdzekļi?

Veselības ministrijas mājaslapas oficiālā informācija liecina, ka 2007.-2010. gadā no valsts budžeta e-veselības pamatnostādņu īstenošanai piešķirti 1,6 miljoni latu. Tā, visticamāk, nav galīgā summa, jo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumiem iestādes tērējušas līdzekļus gan sava budžeta ietvaros, gan arī Veselības ministrija meklējusi resursus citos avotos, piemēram, Sabiedrības veselības aģentūras budžetā. Taču tā vienalga ir pieticīga summa pretstatā iecerēm - e-veselības pamatno­stādņu īstenošanas plāna rakstītāji bija plānojuši līdz 2010. gadam apgūt 29,6 miljonus latu. [1] Par 1,6 miljoniem latu lielākoties izstrādātas koncepcijas, specifikācijas, plāni, metodoloģijas un standarti, iepirkta tehnika, apmaksātas konsultācijas, atzinumi un audita pakalpojumi, kā arī pārvaldīta e-veselības programma.

Tā, piemēram, 2007. gadā tērēts 321 tūkstotis latu elektroniskās veselības kartes ieviešanai (projekta vadībai, vadlīniju izstrādei, iepirkuma sagatavošanai, datu apmaiņas standartu sagatavošanai u.c.), 84 tūkstoši latu vienotā neatliekamās medicīniskās palīdzības un katastrofu medicīnas dienesta informācijas sistēmas izveidei, 99,8 tūkstoši latu - centrālā vizuālās diagnostikas arhīva izveidei, 97 tūkstoši latu - elektronisko recepšu ieviešanai, 38 tūkstoši latu - veselības aprūpē strādājošo izglītības celšanai IT jomā, 22 tūkstoši latu - e-veselības pro­grammas pārvaldībai. [2]

Kāds ir praktiskais pienesums? Doctus aptaujātie nozares pārstāvji saka: koncepcijas, kas izstrādātas pirms četriem gadiem, bet nav ieviestas, ir izmesta nauda. Veselības ekonomikas centra (VEC) direktore DAIGA BEHMANE domā, ka viss līdz šim paveiktais ir darīts pareizi: "Vispirms jāizveido koncepcijas, tikai tad var izstrādāt sistēmu. 2009. gadā pārņēmām vairākus izstrādātus dokumentus, projektu pieteikumus, kas bija sagatavoti labā līmenī, lai projektus varētu apstiprināt."

Top elektroniskā veselības karte, e-recepte un e-rezervācija

"Man jautā: kāpēc Igaunijā e-veselība strādā, bet pie mums ne? Tāpēc, ka tur daudz ātrāk šai jomai tika piešķirts finansējums," saka D. Behmane. Procesu bremzējusi krīze un iestāžu reorganizācija: "Bija jāpārveido projektu dokumentācija, jo projekts tika apstiprināts vienai iestādei, bet tagad to realizē cita."

Šogad piešķirtais ERAF finansējums - 4,9 miljoni latu - paredzēts trim e-veselības projektiem: elektronisko recepšu informācijas sistēmas, elektroniskās veselības kartes, kā arī elektroniskā apmeklējuma rezervēšanas izveidei un veselības aprūpes darba plūsmu elektronizēšanai. Visiem šiem projektiem finansējums ir piešķirts 1. posmam, proti, līdz 2013. gadam jāpabeidz projektu izstrāde un jārealizē pilotprojekti. Nākamajām kārtām naudas apjoms nav zināms. D. Behmane: "Pašlaik tiek izstrādātas iespējamās 2. posma projektu aktivitātes, atbilstīgi tām arī tiks aprēķināts nepieciešamais finansējums."

Pašlaik norit iepirkuma procedūras par visu trīs projektu ietvaros realizējamo informācijas sistēmu izstrādi. D. Behmane: "Paralēli šo sistēmu izstrādei mēs strādājam pie kopējām prasībām elektronisko datu apmaiņai. Tie ir gan vienoti klasifikatori, gan pakalpojumu struktūra. Datu drošības prasības, kas jāievēro ārstniecības iestādēm, jau ir izstrādātas. Rudenī reģionos būs semināri, tad ārstniecības iestādes iepazīstināsim ar šīm prasībām. Tas, kādā veidā šīs prasības tiks ieviestas konkrētā iestādē, ir katras iestādes vadītāja atbildība. Ja būs vajadzīgi vēl kādi kursi, instruktāžas, tad to labprāt uzzinātu no ārstniecības iestādēm, lai šos jautājumus risinātu."

VEC direktore stāsta, ka tiek veidota standartu izstrādes darba grupa, kuras uzdevums būs vienoties, kā lokālās ārstniecības iestāžu sistēmas savā starpā varēs "sarunāties" vislabāk. "Situācija jau izpētīta - ir notikušas diskusijas ar nozares profesionāļiem, tā ka, domāju, tiks ņemts vērā tas, kas darbojas, un lietas netiks sarežģītas." Arī jautājums par datu uzglabāšanas laiku (kas ir būtiski, lai elektronisko datu milzīgais apjoms nepārvēršas datu "kapsētā") tiks atrisināts sistēmu izstrādes laikā - tam jāparādās sistēmu specifikācijās.

VEC direktore noraida skeptiķu argumentu, ka e-veselību varētu ieviest centralizēti Eiropas Savienībā. "Katrā dalībvalstī informācijas sistēmu izstrāde ir atšķirīgā stadijā, un neviens gatavu dāvanu nepasniegs. Eiropas Savienībā aktuāli ir citi jautājumi: kādai jābūt elektroniskās veselības kartes datu struktūrai, kādiem tehniskajiem standartiem, kā atvieglot datu plūsmu starp dalībvalstīm utt."

Viņa atgādina, ka saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 60 par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām no nākamā gada 1. janvāra visiem ār­stiem jāspēj par saviem pacientiem datus ievadīt elektroniski. "No dienaskārtības būtu jānoņem diskusija: kā ieviesīsim e-veselību, ja ārstiem nav datoru. Šodien nevienā nozarē vairs nav aktuāls jautājums: vai tev ir dators un vai spēsi strādāt ar elektroniskiem dokumentiem?"

Ieguvumi

"Lielākais e-veselības ieguvums ir kvalitatīvāka veselības aprūpe, jo ārstam būs pieejama detalizētāka informācija par pacientu: iepriekšējām slimībām, veiktajām manipulācijām, lietotajām zālēm. Otrs ieguvums: efektivitāte un resursu racionāla izmantošana, jo nebūs jādublē jau veikti izmeklējumi, ārstu slēdzieni. Tas nozīmē, ka pacients ātrāk tiks pie diagnozes un ārstēšanas," uzsver D. Behmane. E-veselības sociālekonomisko ieguvumu pētījumi rāda, ka e-veselības ieviešana par 22% uzlabo medicīniskā personāla darba efektivitāti, par 33% samazina pacienta neierašanās gadījumus, par 16% samazina gaidīšanas laiku uz ambulatoro aprūpi, par 45% optimizē laboratorijas izmeklējumus un par 99% samazina nozaudētos radioloģijas izmeklējumus. [3]

Labums profesionāļiem? Vienota, pilnīga un laikus pieejama informācija. Atskaites, kas būs iegūstamas centralizēti no e-veselības sistēmām. "Šobrīd ārsti aizpilda talonus, statistikas veidlapas un pacientu reģistrus - par vienu pacientu informācija tiek ziņota vairākas reizes," atzīst D. Behmane. "Un, kad mēs salīdzinām statistikas informāciju ar Veselības norēķinu centra informāciju, atklājas arī nesakritības. Domāju, ka statistika līdz ar e-veselības ieviešanu kļūs daudz pamatotāka."

Pēc pieciem gadiem atkal jauna koncepcija jeb Kas bremzē e-veselību?

E-veselība, protams, ir neizbēgams process, un mazāk kāds apšauba e-veselības ieguvumus, drīzāk bažīgus dara jautājums: vai atkal pēc pieciem gadiem neatgriezīsimies pie jaunu koncepciju rakstīšanas. Šāds jautājums radās arī sarunās ar vairākiem nozares pārstāvjiem, jo e-veselību bremzējošie faktori ir vairāki un būtiski.

Pirmkārt, cik lielā mērā veselības aprūpes nozare ir ieinteresēta caurspīdīgumā? Pamatota statistika, iespēja izsekot datu plūsmai, kam vajadzētu būt e-veselības ieguvumam, itin viegli var pārvērsties arī par bremzējošu faktoru, jo tas ir kontroles mehānisms. Visos līmeņos.

Otrkārt, vai Veselības ekonomikas centram ir pietiekama kapacitāte un ietekme, lai 2013. gadā neiepauzētu un novestu līdz galam e-veselības projektus, jo ERAF projektiem vajadzīgs valsts līdzfinansējums, bet līdzekļu taupības apstākļos prioritātes var izrādīties arī citas? Cik laika prasīs normatīvo aktu bāzes izstrāde par elektronisko datu plūsmu nozarē un pieņemšana, jo bez tās nav iedomājama informācijas apmaiņa starp iestādēm? D. Behmane atzīst, ka gan samazinātā kapacitāte, gan prasības - piemēram, no projekta līdzekļiem aizliegts algot projekta vadītāju, administratoru, sekretāru - neveicina e-veselības projektu ātrāku virzību.

Tajā paša laikā parādās interesanti privātas iniciatīvas projekti - oktobrī klajā nāks veselības datu online banka jeb kredītkartes izmēra elektroniska karte, piedāvājot apkopot un uzkrāt datus par pacienta veselību. Par maksu, protams. Grūti pateikt, vai tā ir neticība valsts kapacitātei attīstīt e-veselības projektus vai drīzāk tālredzība piemērotā laikā (kad valsts aktualizē e-veselību) pārdot biznesa ideju.

Treškārt, vai esam gatavi pārstrukturēt veco domāšanu, lai strādātu citādi - sistemātiskāk? Vairāki Doctus uzrunātie nozares pārstāvji uzsver, ka datu drošība galvenokārt ir domāšanas jautājums - neatkarīgi no datu glabātuves (reģistratūrā vai elektroniskā nesējā). Tāpat vēlme iegūt pacienta anamnēzi, lai nedublētu jau veiktu izmeklējumu un palūkotu, kā izrakstītās zāles mijiedarbojas ar kolēģa izrakstītajām, ir sistēmiskas domāšanas jautājums. "Nozarē pārāk tiek kultivēts uzskats, ka medicīna ir māksla. Tas attiecas uz dažādu lietu klasificēšanu, strukturēšanu, veselības ekonomikas principu ieviešanu. Ekonomika prasa darbību kādā noteiktā sistēmā, jo tikai tad var veikt uzlabojumus," domā D. Behmane. "Arī e-veselība automātiski prasa sistēmisku pieeju. Piemēram, izveidot pareizu pakalpojumu struktūru un tad atbilstīgi sistēmai vadīt informāciju. Ār­stiem tas nozīmē strukturētāku, analītiskāku pieeju darbam, nevis norakstīt neizdarību uz to, ka ārstēšana ir māksla. Pasaulē joprojām cīnās šie divi viedokļi: cik daudz veselības aprūpi var sistematizēt? Taču - jo ilgāk diskutēsim, jo ilgāk kavēsim progresu. Un tad pēc pieciem gadiem atkal varēsim vaicāt: kāpēc igauņi tik tālu tikuši mums priekšā?"

Literatūra

  1. Pamatnostādņu "e-veselība Latvijā" īstenošanas plāns 2008.-2010. gadam, apstiprināts ar MK 2007. gada 24. oktobra rīkojumu Nr. 660.
  2. Informatīvais ziņojums par pamatnostādņu "e-Veselība Latvijā" un īstenošanas plāna 2008.-2010. gadam ieviešanu 2007. gadā.
  3. Gartner Group, "eHealth for Healthier, 2009".
  4. Tagad ievākt pacienta anamnēzi var par divām minūtēm ātrāk

Tagad ievākt pacienta anamnēzi var par divām minūtēm ātrāk

ALEKSANDRS TOČIĻENKO, MFD Veselības grupas komercdirektors un IT direktorsALEKSANDRS TOČIĻENKO, MFD Veselības grupas komercdirektors un IT direktors

Kā problēmu nevajadzētu redzēt to, ka no valsts puses nav instrukcijas par kādas konkrētas programmatūras lietošanu, ka nav datoru, ka ir gados veci darbinieki, kas nespēj strādāt ar datoru. Vai arī diskutēt par standartiem. Viss ir daudz vienkāršāk. Galvenā problēma - ja nav vēlmes attīstīt e-veselību, tiks atrasti arī iemesli, kāpēc to nedarīt.

Privāta kompānija e-projektus var attīstīt tikai tad, ja redz ekonomisku pamatojumu. Visu esam darījuši soli pa solim un esam gatavi pieslēgties e-veselības projektiem, kas būs izveidoti nacionālā līmenī. Šo ceļu sākām 1997. gadā, izstrādājot datorizācijas vīziju un plānu, laika gaitā to labojot un papildinot. 1998. gadā atvērām mājaslapu ar bezmaksas konsultācijām un veselības grāmatu, kurā publicējam rakstus par medicīnu. Jau desmit gadu mums darbojas zobārstniecības informācijas sistēma, kas ir e-veselība miniatūrā - elektroniskas kartītes, zobu formula, ārstēšanas plāns, pacientu pieraksts utt. Kad to izveidojām, daži ārsti mēneša laikā aizgāja. Protams, šāda sistēma palielina atbildību, bet to vajadzētu uztvert kā stimulu, lai strādātu labāk, nevis kā kontroles mehānismu.

Pirms vairākiem gadiem izveidojām elektronisku pacientu pieraksta sistēmu. Par apmeklējuma rezervāciju internetā man nav optimistisks skats. To var organizēt Veselības norēķinu centra (VNC) pakalpojumiem, taču te problēma ir kvota. Savukārt maksas pakalpojumiem svarīga ir pārdošanas māksla. Ja reģistratore ir pareizi apmācīta, viņa, komunicējot ar pacientu, var dot šim procesam papildu vērtību. Lielākos ieguldījumus veido radioloģijas informācijas sistēma un medicīnas uzņēmumu glabāšanas un pārraides sistēma. Mūsdienīga laboratorija šodien nevar strādāt arī bez savas informācijas sistēmas. Tāpat mums ir arī vakcinācijas uzskaites sistēma, administratīvās sistēmas, dažādas nelielas medicīniskās informācijas sistēmas, jo medicīniskā aparatūra nāk ar savu programmatūru. Izmantojam lokāli arī e-receptes. Izrak­stot kompensējamās zāles, ārsts sistēmā redz šo zāļu sarakstu, nevajag vērt vaļā kompensējamo zāļu grāmatu. Turklāt ārsts uzreiz var pacientam pateikt, cik būs jāpiemaksā, var izvēlēties lētāku analogu. Receptes izrakstīšana notiek ātri, jo nav jāaizpilda pacienta demogrāfiskie dati, informācija elektroniskā veidā saglabājas, un ārstam tas patīk, jo atskaišu sistēma ļauj redzēt, cik receptes izrakstījis. Savukārt savienotajā aptiekā sajūsmā ir gan pacients, gan farmaceits, jo process norit ātri. Farmaceits no receptes skenē svītrkodu, aptiekas informācijas sistēma pieprasa mūsu e-receptes sistēmai konkrēto elektronisko recepti, un farmaceitam programmā viss jau ir aizpildīts: nav jāievada dati, viņš tikai atzīmē, ko un kādā daudzumā izsniedza, apdrukā vēlreiz recepti, un sistēma pati sagatavo informācijas eksportu uz VNC, lai valsts pēc tam samaksātu aptiekai par zālēm.

Pagājušajā gadā organizējām unikālus mērījumus, lai redzētu, kādi ir ieguvumi no informācijas sistēmām. Pieraksts tagad aizņem par 40 sekundēm mazāk laika, reģistrācija ir ātrāka par 60 sekundēm, izejošā dokumentācija - par 180 sekundēm, norēķini - par 120 sekundēm. Laiks, kas nepieciešams ārstam, lai iegūtu pacienta anamnēzi, samazinājās vidēji par 2 minūtēm - tātad tagad ir vairāk laika, ko veltīt sarunai ar pacientu. Kļūdu procents norēķinos agrāk bija līdz 30%, tagad tas ir praktiski 0.

Grūti atbildēt, vai e-veselība maksā miljonus. Ja skatāmies uz apgrozījumu un pelņu IT sektorā, gūstam apstiprinājumu tam. Vai var uztaisīt lētāk? Igauņi uztaisīja ātrāk un lētāk.

Vairāk iesaistīt slimnīcas

Meditec (Medicīnas informācijas tehnoloģiju centra) valdes priekšsēdētājs MĀRTIŅŠ SILS (attēlā pa kreisi) un tehniskais direktors MĀRIS ZVIRGZDIŅŠMeditec (Medicīnas informācijas tehnoloģiju centra) valdes priekšsēdētājs MĀRTIŅŠ SILS (attēlā pa kreisi)  un tehniskais direktors MĀRIS ZVIRGZDIŅŠ

M. Sils: E-veselības jēdziens radās ap 2000. gadu. Tolaik Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūrā biju IT departamenta vadītājs, ar kolēģi Māri Hermansonu radījām pirmo e-veselības koncepciju uz 25 lappusēm. Tagad papīru kalns ir telpas lielumā. Koncepciju pārskatījuši dažādi konsultanti, bet būtība nav daudz mainījusies: vajag e-recepti, e-veselības karti, elektronisku pierakstu pie ārsta, elektronisku nosūtījumu. Pirmajā koncepcijā tas bija skaidrs, ir pušķojuši turp un atpakaļ. Mainījušies cilvēki un vadītāji - katrs grib kaut ko jaunu pierādīt.

Teicami, ka tagad beidzot ir paredzēts finansējums, ir ERAF projekti un Veselības ekonomikas centram uzdots ar to nodarboties. Tikai - vai Veselības ekonomikas centram būs pietiekama kapacitāte kontrolēt, lai sistēmas tiek uztaisītas labas un efektīvas, nevis tikai ar tādām funkcijām, kā viņiem vajag, bet arī īstajiem lietotājiem - ārstiem - noderīgām? Mēs aicinām vairāk šajā procesā iesaistīt universitātes un reģionālās slimnīcas, kas savās elektroniskajās vidēs jau dara ļoti daudz.

Mūsuprāt, paredzētie desmit miljoni latu par dažādiem e-veselības projektiem ir adekvāta summa. Izsludinātie projekti nav tādi, ka saņem divus miljonus un par miljonu "uzvārās". Konkursos ir liela konkurence, mūsu uzņēmums vairāk piedalās tādā "izdzīvošanas" režīmā. Tā var šķist liela nauda, bet ir strādājuši pietiekami nopietni konsultanti, kas saprot, cik maksā laba līmeņa sistēmas izveide, kura nav salīdzināma ar to, ko var izstrādāt kāds slimnīcas direktora māsasdēls, par divsimt latiem mēnesī brīvā brīdī kaut ko papro­grammējot bez ilglaicīgām garantijām.

M. Zvirgzdiņš: Projektu summās ietilpst gan tehnoloģijas, kas jāiepērk, gan vadi, gan gatava programmatūra, gan sistēmas uzturēšana. Katrs mājās maksā desmit latus par tālruni vai internetu, jo vadi un sistēma pastāvīgi jānodrošina.

M. Sils: Ja e-veselības ieviešanu realizētu saprātīgi, ieguvumi būtu daudz lielāki nekā tad, ja tos pašus līdzekļus novirzītu kāda "ugunsgrēka" dzēšanai, piemēram, nopirktu simts tūkstošus kārbiņu zāļu.

M. Zvirgzdiņš: Tas, protams, ir ilgtermiņa ieguldījums ar ilgtermiņa atdevi. Ieviešot medikamentu uzskaiti, mazāk tos čieps, ietaupīsies nauda salīdzinoši īsā laikā. Bet būs lietas, ko nevarēs "tīrā" naudā izrēķināt. To, ka pacients ātrāk izies caur reģistratūru, grūti aprēķināt latos, bet pacients atcerēsies - pērn te pavadīju pusstundu, skrēju no lodziņa pie lodziņa, nesu papīrus, tagad viss notiek ātri - un atgriezīsies.

M. Sils: Ja runājam par datu drošību, veselības dati ir ļoti jāsargā - tā ir vienlīdz sensitīva informācija kā elektroniskā, tā papīra vidē. Mūsdienās ir tehnoloģijas, kas nodrošina ļoti labu aizsardzību elektroniski. Varam taisīt jebkādas drošības sistēmas, bet, ja pašā slimnīcā par to neviens nerūpēsies, ja parole būs pielīmēta pie monitora, ja rūpīgi nedomās Veselības ekonomikas centrā, kur būs centrālās bāzes, tad "Neo" būs klāt viens divi.

M. Zvirgzdiņš: Dati no viena datora uz citu iet caur internetu, šifrējot, tie ir droši. Bet slimnīcai pašai jādomā, lai nav tā, ka atnāk cilvēks Lattelekom vestītē, pieiet pie jebkuras vadu kastītes, pieslēdzas un neviens neaizrāda - jo lielā iestādē nevar zināt visus tehniskos cilvēkus.

M. Sils: E-veselības jomā igauņi mums ir priekšā. Viņi nelielus sasniegumus pasniedz ar milzu mārketingu, un tas izskatās tik vareni. Ar Lietuvu esam vienādās pozīcijās. Vecajās Rietumu valstīs vietām ir daudz primitīvāks nodrošinājums, jo viss taisīts pirms 10-15 gadiem, bet mēs tā laika tehnoloģiskos risinājumus vairs nelietojam. Bijām Gruzijā, viņiem nav pat e-veselības koncepcijas. Optimistiski raugoties, aptuveni pēc diviem gadiem e-veselības projektiem vajadzētu būt realizētiem.

Esmu par e-veselību ticamās statistikas un atgriezeniskās saites dēļ

LĪGA KOZLOVSKA, Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītājaLĪGA KOZLOVSKA, Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja

Pirms diviem gadiem Eiropas Komisija bija publicējusi pētījuma "Informācijas tehnoloģiju izmantošanas līmenis medicīnā" rezultātus: Latvijā 88% ģimenes ārstu lieto datoru (pētījumā gan nebija teikts, vai ārstiem dators atrodas darba vietā vai mājās), sliktā ziņa - tikai 4% ģimenes ārstu to izmanto konsultāciju laikā, apkopojot slimības vēstures, elektroniski veicot nosūtījumus utt. Tas ir pats zemākais rādītājs Eiropas Savienībā. Es esmu šajos 4%, man ir elektroniska sasaiste ar Gulbja laboratoriju, un man tas ļoti patīk.

Digitalizācija ir kā nūja ar diviem galiem. 1995. gadā biju pieredzes apmaiņā Dānijā, un turienes ģimenes ārsti tikko sāka mācīties konsultāciju laikā lietot datorus. Tas pacientam nemaz nebija tik patīkami, jo ģimenes ārsts vairāk skatījās datorā nekā uz pacientu. Eiropas valstu pētījumi liecina, ka pārlieka datorizācija arī nav laba, jo zūd cilvēciskais faktors, kas ļoti daudz nosaka ārstēšanas procesā.

Cilvēki gan pierod pie visa... Kad pirms četriem gadiem biju Pasaules ģimenes ārstu konferencē Aļaskā, man bija iespēja redzēt, kā tur strādā ģimenes ārstu prakse - cilvēku apmierinātība ar konsultāciju elektronisko versiju Aļaskā ir ļoti augsta, jo attālumi tik lieli, ka iedzīvotājiem ir sarežģīti nokļūt vizītē pie ģimenes ārsta. Tāpēc domāju, ka arī Latvijas lauku rajonos, kur nav pieejams radiologs, e-pakalpojumi varētu labi darboties - radiologa asistents tehniski veic izmeklējumu un pārsūta attēlus aprakstīšanai radiologam uz reģiona centru vai galvaspilsētu.

Lai gan ikdienā daudz izmantoju datoru, piemēram, rakstu gatavošanai, arī man, strādājot ar Ārsta biroja programmu, konsultācija ievelkas. Taču Igaunijā redzēju, kā sirmas kundzes darbojas ar datoru zibens ātrumā, tāpēc esmu optimiste!

Ļoti atbalstu e-veselību tajā nozīmē, ka tā ļaus daudzus procesus labāk analizēt, jo būs pieejama ticama statistika. Šobrīd daudzās jomās veselības statistika ir apšaubāma, jo datu ievades process notiek pavirši: kartītes, lapiņas saskaitīja, nesaskaitīja, kāda lapiņa izkrita, kaut ko neierakstīja vai uzrakstīja uz iepriekšēja gada datiem, jo nebija laika, pakoriģēja... Otrs lielākais ieguvums - e-veselībai vajadzētu uzlabot savstarpējo atgriezenisko saikni ģimenes ārstu un speciālistu, slimnīcu un laboratoriju starpā. Saņemot ziņas ātrāk, ārstēšanu var sākt operatīvāk. Lasīju, ka Obama, veicot reformas ASV veselības aprūpē, pievērsis uzmanību atgriezeniskajai saitei, kas pēdējos gados bija vājinājusies, tostarp arī datorizācijas dēļ: ja 2006. gadā ASV bija 60% datorizētas ģimenes ārstu prakses, tagad - tikai 40%.

Neētiskā vidē saskatu daudzus riskus

SIGITA ČULKSTENA, Dzirciema aptiekas vadītājaSIGITA ČULKSTENA, Dzirciema aptiekas vadītāja

E-veselības pro­cess, domājams, ir iecerēts pozitīvs, lai cilvēks kvalitatīvāk un efektīvāk tiktu aprūpēts, taču par tā izpildījumu Latvijas apstākļos neesmu optimiste. Ja, apmeklējot speciālistu vai arī neatliekamā gadījumā nokļūstot slimnīcā, varēs iegūt un izmantot datus, kas uzkrāti par pacienta veselību, tad ir jēga. Mans praktiskā farmaceita viedoklis: ik dienu redzu daudzus neapmierinātus pacientus, jo ļoti bieži netiek saliktas lietas kopā arī tad, kad to iespējams izdarīt. Ja pacienta ārstēšanai pieslēdzas cits speciālists, viņš nereti neizvērtē iepriekšējo ārstēšanu, bet sāk visu no sākuma. Vai speciālisti morāli ir gatavi strādāt saliedētā komandā ar citiem kolēģiem? Ja jā, tad ļoti labi. Ja nē, vai jaunā sistēma dos labumu pacientam? Vai nebūs tā, ka visbiežāk dati būs ievadīti nepilnīgi?

Domāju, ka aptiekām no e-veselības būtu jēga, ja reāli varētu ieviest pastāvīgo klientu reģistru, kur krātos ziņas par lietotajām zālēm, izraisītajām blaknēm utt.

Neesmu optimiste arī tāpēc, ka mūsu sabiedrībā ētikas jautājumi ļoti "pieklibo". Negribētu, lai kādam tiek noteiktas priekšrocības - piemēram, kāds recepti redz ātrāk nekā pārējie, lai kāds "slēptais klubiņš" manis ievadītos datus var analizēt, bet es tajā pašā laikā to nevaru darīt. Negribētu, lai tas ir ārstu kontroles mehānisms - kāds pirks datus, lai redzētu, cik un ko kāds dakteris izrakstījis. To varēja izdarīt arī līdz šim, bet te paveras labas iespējas paralēlam biznesam. Un vēl negribu piedzīvot, ka IT kompānijas ir tās, kas pašas veido pieprasījumu (izstrādā specifikāciju) un pašas rada piedāvājumu.

IT speciālistam ir gluži vienalga, kā ievadīt datus, bet tam, kurš to darīs ikdienā, svarīgi, lai tas prasītu mazāk laika nekā aizpildīt ar pildspalvu. Vai patlaban praktiski strādājošiem ār­stiem un farmaceitiem kāds prasa padomu, kā viņiem būtu ērtāk strādāt? Tagad, ievadot recepšu datus VNC sistēmā, pati savus ievadītos datus nevaru izmantot - kad sagatavots centralizēts rēķins, varu redzēt, kādas kļūdas esmu pieļāvusi, bet, ja gribu paskatīties mēneša vidū kopsavilkumu, tādas iespējas nav. Produkts ir radīts no vienas puses, manu darbu tas itin nemaz neatvieglo. Negribētu, lai visi citi darba rīki ir tādi paši.

Igauņu kolēģe apstiprināja, ka mazās lauku aptiekas tika vērtas ciet, jo tehniski nevarēja izpildīt e-receptes prasības, daudzām tas bija par dārgu. Vai pie mums visur laukos pieejams internets? Man šķiet, igauņiem e-recepte tik labi aizgāja tāpēc, ka viņiem ir pietiekami labi attīstīta vertikālā integrācija. Un e-recepte ir papildu biznesa rīks - sajūgtos uzņēmumus vēl var sajūgt ar e-recepti, un tad jau ir vienkārši lokālās informācijas sistēmās ārstam iestrādāt "ieteicamos" medikamentus - tos, kurus lieltirgotājs no ražotāja iepircis ar lielāko atlaidi...

Neesmu pret e-veselību, taču bažas manī raisa daudzie riski. Līdz šim Latvijā jau pielaistas kļūdas, ka e-veselības risinājumi ir vienpusēji un komerciāli. Tā, piemēram, aptiekām tirgū netiek piedāvātas nekomerciālas noliktavu programmas - bez sadarbības līgumiem, kas ir sajūgti ar piegādēm. Tas nav pārmetums šo programmu veidotājiem, paldies viņiem, taču es rosinātu e-veselības ietvaros radīt arī nekomerciālus produktus.

Digitalizācija ne vienmēr nozīmē ekonomiju. Efektivitāti gan

ULDIS JASPERS, P. Stradiņa KUS Medicīnas tehnoloģiju direktors,

un IEVA VĪTOLA, P. Stradiņa KUS e-veselības nodaļas vadītājaULDIS JASPERS, P. Stradiņa KUS Medicīnas tehnoloģiju direktors,  un IEVA VĪTOLA, P. Stradiņa KUS e-veselības nodaļas vadītāja

U. Jaspers: Slimnīcā ir 16  dažādas lietojumprogrammas. Ārstu birojs - tā ir mūsu uzņemšana, pacientu reģistrācijas datubāze. Ceram šogad pilnībā elektronizēt slimnīcas laboratorijas - puse no laboratorijām jau izmanto laboratorijas informācijas sistēmu. Lielākā daļa radioloģisko izmeklējumu attēlu tiek uzglabāti digitāli, nodaļās ir nodrošināta attālināta piekļuve attēliem. Dažkārt iespējams attālināti konsultēt arī citu slimnīcu pacientus. Līdz gada beigām automatizēsim darbu ambulatoro pakalpojumu centrā.

I. Vītola: Par e-rezervāciju slimnīcā esam domājuši, bet pagaidām pieejamie varianti ir asinhroni realizējami, sūtot īsziņu vai e-pastu, un tas, mūsuprāt, nav pārāk veiksmīgs risinājums, jo tāpat ir jāatzvana pacientam.

U. Jaspers: Četru gadu garumā kopā ar islandiešiem izauklēts Angio-e-veselības projekts. Mēģināsim 24. nodaļu palaist "bezpapīru" sistēmā. Šo sistēmu veidojot, ļoti svarīgs jautājums bija par datu drošību. Visiem datiem var piekļūt ārstējošais ārsts, bet ko darīt gadījumos, ja viņš aiziet mājās un pacientam ir akūta situācija? Pieņēmām lēmumu, ka piekļūt varēs arī dežūrārsts, bet nodaļas vadītājs varēs redzēt, kurš ārsts un kādu informāciju ir par pacientu skatījies. Ja nevari pamatot, kāpēc "bradāji" pa pacienta datiem, - raksti paskaidrojumu!

I. Vītola: Šādu pieeju izvēlējusies arī Igaunija. Tā ir liela māksla nodrošināt datu drošību, bet nejusties iesprostotiem savā drošībā.

U. Jaspers: Pēc Neo skandāla savās sistēmās veicām iekšējo auditu. Man patika auditoru slēdziens, ka ārēji mūsu informācijas sistēmas ir par 90% drošas, bet iekšēji ir dažādi cilvēciski faktori. Auditori bija veikuši eksperimentu, pārģērbjoties par darbiniekiem un pārbaudot, vai manā rīkojumā var tikt pie datiem. Pret šādām cilvēciskām lietām grūti nodrošināties...

I. Vītola: Būtu jauki, ja mūsu e-veselība veidotos no vidus uz abām pusēm, nevis top-down vai bottom-up, jo brīdī, kad augšā domā vienu, bet apakšā dara kaut ko citu, ir grūti satikties.

U. Jaspers: Veselības ekonomikas centrs jau arī ir gūstā, jebkurā brīdī var pateikt, ka samazina budžetu, ka jābrauc ar diviem riteņiem... Bija taču līdz 2013. gadam e-veselībai paredzēti 16 miljoni latu un sešu projektu attīstība, tagad palikuši tikai trīs projekti un paņemam piekto daļu naudas.

Es gribētu tādu diezgan palielu akmeni iemest valdības lauciņā - 1999. gadā kopā ar Igauniju sākām darbu pie Bitnet (Baltic International Telemedicine Network) projekta. Kur tagad ir Igaunija un kur mēs? Igauņiem ir savs stratēģiskais PACS serveris, kas nodrošina visu valsti. Arī Latvijā mēs izstrādājām, manuprāt, labu projektu, pietrūka tikai līdzekļu, lai sāktu tehnisko izstrādi. Koncepcija, kas uzrakstīta pirms četriem gadiem, ir novecojusi, nauda izmesta.

Vācu kolēģis man teica: ja kāds domā, ka digitalizācija ir finanšu ekonomija, labāk nesākt to lietu. Ja kaut ko automatizējat, tad šīs sistēmas uzturēšanai būs vajadzīgi resursi. Vai tas vienmēr ir finansiāli izdevīgāk? Dažkārt ir, bet to nevar viennozīmīgi pateikt. Efektīvāk gan.

I. Vītola: Visas jaunās lietas daudz fleksiblāk pieņem tieši vidējais personāls. Ārsti domā: vai man to gribas, vai man to vajag?

U. Jaspers: Trīs gadu garumā rīkojām datorlietošanas apmācības kursus personālam. Kā jūs domājat - kurš nāca? Vidējais apmācāmo vecums bija 60 gadi. Problēmas ir ar četrdesmitgadniekiem, piecdesmitgadniekiem, kuri uzskata, ka visu zina. Kāpēc ārsti bremzē digitalizāciju slimnīcā? Tāpēc, ka tas nozīmē pilnu kontroli pār viņu darbu. Kad nebija pilnās kontroles, mēs nespējām saprast, kāpēc vienai nodaļai laboratoro izmeklējumu izmaksas ir stipri augstākas nekā citām. Kopš Bioķīmijas un Imunoloģijas laboratorijas ir datorizētas, spējam izsekot, kurš dakteris standartdiagnozes gadījumā vairākkārt taisa pilnu asinsainu. Digitalizācija ir kā bieds, jo ārsts vairs nevar aizbildināties, ka izkrita lapiņa, kaut ko neierakstīja, neparakstīja. Sistēma tādā ziņā ir ļoti dumja - tai nevar pateikt: atvaino, izdarīšu kaut kad.

Foto: Inese Austruma un no Doctus arhīva

 

 

Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti

  • Brīdi pirms vētras? E-veselība: fakti, pieredze, tendences

    Iecerēts, ka šā gada 1. oktobrī e–veselības sistēma Latvijā sāks darboties pilnvērtīgi, bet no 2016. gada 1. janvāra tās izmantošana būs obligāta visām ārstniecības iestādēm un aptiekām. E–veselībai iztērētā summa tuvojas 10 miljoniem eiro, un izskanējis viedoklis, ka sistēmas juridiskajiem un saturiskajiem uzlabojumiem būs vajadzīgi vēl 18 miljoni eiro. Lasīt visu

  • Digitālās slimības vēstures, receptes un citi brīnumi

    Pirmais, ko Lekko provinces (ziemeļos no Milānas) pacienti izdara, kad ienāk daktera Tedeši ofisā, – iedod ārstam savu elektronisko veselības karti ievietošanai karšu lasītājā. Lai piekļūtu pacienta informācijai, arī dakterim nepieciešama identifikācijas karte. Programma identificē ārstu un pacientu, kā arī reģistrē tos Lombardijas serverī. Dažu sekunžu laikā ārsts iegūst informāciju par pacienta vecumu, adresi, iepriekšējām slimībām, lietotajiem medikamentiem un izmeklēšanu rezultātiem. Ja pacients ievada savu PIN kodu, tad Tadeši var piekļūt arī konfidenciālai informācijai, piemēram, par hepatīta infekciju. Kad dakteris ieraksta savu PIN kodu, viņš turpat no sava kabineta var norīkot pacientu uz tālāku izmeklēšanu, reģistrējot pie speciālista, vai izrakstīt elektronis­ko recepti. Sistēma automātiski pār­bauda, kādi ir izrakstīto un pacienta pašlaik lietojamo zāļu mijiedarbības negatīvie efekti. Kad pacients dodas uz aptieku, recepte tiek pārbaudīta vēlreiz...* Lasīt visu