← Atpakaļ

Medicīnas un farmācijas raksti  >  Klīniskā prakse

Miokarda bojājuma bioķīmiskie marķieri. I daļa

Mintāle I., Mača A., Kalējs O. | Decembris 2010

Nozīmīguma ziņā pareizai pacienta novērtēšanai un ārstēšanas taktikas izvēlei svarīgākā ir EKG analīze un miokarda bojājuma bioķīmisko marķieru (MBBM) noteikšana, turklāt miokarda infarkta (MI) diagnostika obligāti jāpamato ar MBBM izmaiņu novērtējumu dinamikā. Nereti praksē lieto apzīmējumu “miokarda nekrozes marķieri”. Jaunākajās akūta koronārā sindroma (AKS) vadlīnijās bez ST elevācijas tiek lietots termins “miokarda bojājuma bioķīmiskie marķieri”. Autori uzskata, ka tas plašāk ataino informācijas nozīmi, bet neizslēdz iespēju klīniskajā praksē lietot terminu “miokarda nekrozes marķieri”. [1-4]


Miokarda bojājuma (nekrozes) bioķīmiskie marķieri

Laboratorie izmeklējumi, ko standartā iesaka veikt pacientiem ar AKS:

  • miokarda bojājuma (nekrozes) bioķīmiskie marķieri (MBBM);
  • leikocītu skaits, formula un trombocīti;
  • INR (specifisks koagulācijas līmeni nosakošs koeficients, norma ir 1);
  • APTL (aktivētais tromboplastīna laiks);
  • elektrolītu līmenis (kālijs, magnijs);
  • kreatinīns, glomeruļu filtrācijas ātrums;
  • glikozes līmenis;
  • CRO (Creaktīvais olbaltums);
  • seruma lipīdi (KH, ZBLH, ABLH, TG).

Miokarda bojājumu išēmijas gadījumā vislabāk var novērtēt, nosakot asinīs miokarda proteīnus. Galvenie proteīni, kas nokļūst asinīs miocītu bojājuma…

Raksta pilna versija nav pieejama

Atbilstoši Jūsu lietotāja līmenim raksta pilna versija nav pieejama. Ja vēlaties lasīt pilnu rakstu, aicinām reģistrēties vai abonēt Doctus.
Page

Citi raksti nozarē Kardioloģija

Page

Citi Medicīnas un farmācijas raksti

Page

Lasītākie raksti