Reanimēs cilvēkresursu programmu. Vai būs kam to izpildīt?

Kamēr Veselības ministrija tikai domā, kā reanimēt cilvēkresursu attīstības programmu, britu privātklīnikas Latvijas ārstus uzrunā ļoti personiski: “Lielbritānijai vajag tevi!” Panorāma ziņo, ka pērn izziņas darbam ārvalstīs pieprasījuši 234 ārsti, šogad interese par aizbraukšanu nav mazinājusies. Lielākoties aizbrauc ārsti, kas praktiskajā medicīnā nostrādājuši vairāk nekā piecus gadus. Prasības: labas angļu valodas zināšanas un pusotra gada darba pieredze, pretī solot 2000 mārciņu lielu algu nedēļā...

Ko sola Latvija? Atdzīvinot (un tā ir tikai iecere!) cilvēkresursu programmu, veselības ministre nesola atalgojuma palielināšanu, drīzāk skaidrus ceļa stabiņus, kurp virzīties. Protams, ar programmu ģimeni nepabarosi, bet arī tā ir no svara – Doctus janvāra numurā mediķu arodbiedrības vadītājs V. Keris atzina, ka šādas stratēģijas neesamība ir liels mīnuss, jo mēs nezinām, kādiem rādītājiem gribam līdzināties: vidējiem Eiropas Savienības vai Ziemeļvalstu, vai Centrālaustrumeiropas valstu rādītājiem. Līdz ar to gan topošajiem, gan slimnīcas reformas rezultātā brīvsolī palaistajiem mediķiem neatbildēts jautājums – vai es šai valstij vispār esmu (būšu) vajadzīgs? Neatbildēts jautājums tas ir arī strādājošajiem mediķiem. Kamēr par Eiropas naudām iegrieztie projekti turpina griezties, tikmēr darbinieku algas ir... ietilpīgs jēdziens. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas darbinieku sapulcē vadība klāstījusi, ka slimnīcas budžets sarucis par 30%, bet lielāko daļu no budžeta veido darbinieku atalgojums... Kurš būs tik taisnīgs, lai uzņemtos Temīdas lomu un mestu akmeni vadītāju dārziņā? Viesturs Boka intervijā Latvijas Avīzei saka: slimnīcas strādā pseidotirgus apstākļos – valsts no slimnīcas par pašas noteikto cenu pērk pakalpojumus ierobežotā daudzumā. Tā vietā izpaliek slimnīcas vērtējums pēc skaidriem kritērijiem: sūdzību skaita un rakstura, mirstības, peļņas, zaudējumiem. Tā nu mēs laipojam starp realitāti un programmu iecerēm...

Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti

  • Cilvēkresursi globālajā kartē

    Lai pievērstu uzmanību pasaulē arvien augošajam veselības aprūpes darbinieku trūkumam, kas savukārt met akmeņus veselības sistēmu pienācīgai darbībai, aizvadīto Pasaules Veselības organizācija bija izsludinājusi par cilvēkresursu gadu. AIGA RŪRĀNE, Pasaules Veselības organizācijas pārstāvniecības vadītāja Latvijā: „Problēma daudzviet ir briedusi gadu desmitiem ilgi, tai nav pievērsta pietiekama uzmanība, tāpēc daudzas valstis ir nopietnas krīzes priekšā. Tiek prognozēts, ka krīze nākamajos gados padziļināsies, tāpēc jārīkojas nekavējoties.” Viņa stāsta arī par izaicinājumiem, kas gaidāmi jau visdrīzākajā laikā. Lasīt visu

  • Ko mācīties no Nīderlandes? Pieredze bērnu neiroloģijā un retajās slimībās

    Nīderlandes pilsētā Roterdamā apmaiņas pieredzē pavadīju kopumā septiņus mēnešus: trīs mēnešus Sofijas bērnu slimnīcā un četrus mēnešus Lizosomālās uzkrāšanās slimību un metabolisko slimību centrā. Pirmajās nedēļās gandrīz katru dienu kādu diagnozi redzēju pirmo reizi mūžā. Bija patīkami iet uz darbu, pilnasinīgi atdoties savai kaislībai — medicīnai — un saprast, ka paliek laiks arī sev! Daudz vairāk smaidīju, jo Nīderlandē tā dara visi: slimnīcā, veikalā, sabiedriskajā transportā, rindās, uz ielām. Lasīt visu

  • Universālais kareivis. AINIS DZALBS, ģimenes ārsts

    Latvijas laukos tikai pieci procenti ģimenes ārstu ir vīrieši. Viens no viņiem ir Ainis Dzalbs no Staļģenes. Gudrs, izdarīgs, runātīgs, vienmēr ar savu viedokli. Kamēr Latvijas mediķi spriež par modernās ģimenes medicīnas ieviešanu, dakteris Dzalbs savā praksē to gandrīz jau izdarījis. Kad kāds no viņa pacientiem Facebook ierosināja iecelt viņu par veselības ministru, citi tūdaļ apsauca: “Liecies mierā, otru tik labu ārstu mēs vairs neatradīsim!” Lasīt visu

  • Pavisam citi mērogi. Trīs mēneši Amerikā

    “Sākot rezidentūru pediatrijā, uzreiz sapratu, ka tā ir domāta man. Tiecoties pēc augstākas profesionalitātes, devos uz Amerikas bērnu slimnīcām, lai iegūtu pieredzi un svaigas zināšanas. Tas arī bija mans galvenais mērķis,” saka Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) pediatrijas rezidente PAULA KĻAVIŅA. Lasīt visu