Reanimēs cilvēkresursu programmu. Vai būs kam to izpildīt?

Kamēr Veselības ministrija tikai domā, kā reanimēt cilvēkresursu attīstības programmu, britu privātklīnikas Latvijas ārstus uzrunā ļoti personiski: “Lielbritānijai vajag tevi!” Panorāma ziņo, ka pērn izziņas darbam ārvalstīs pieprasījuši 234 ārsti, šogad interese par aizbraukšanu nav mazinājusies. Lielākoties aizbrauc ārsti, kas praktiskajā medicīnā nostrādājuši vairāk nekā piecus gadus. Prasības: labas angļu valodas zināšanas un pusotra gada darba pieredze, pretī solot 2000 mārciņu lielu algu nedēļā...

Ko sola Latvija? Atdzīvinot (un tā ir tikai iecere!) cilvēkresursu programmu, veselības ministre nesola atalgojuma palielināšanu, drīzāk skaidrus ceļa stabiņus, kurp virzīties. Protams, ar programmu ģimeni nepabarosi, bet arī tā ir no svara – Doctus janvāra numurā mediķu arodbiedrības vadītājs V. Keris atzina, ka šādas stratēģijas neesamība ir liels mīnuss, jo mēs nezinām, kādiem rādītājiem gribam līdzināties: vidējiem Eiropas Savienības vai Ziemeļvalstu, vai Centrālaustrumeiropas valstu rādītājiem. Līdz ar to gan topošajiem, gan slimnīcas reformas rezultātā brīvsolī palaistajiem mediķiem neatbildēts jautājums – vai es šai valstij vispār esmu (būšu) vajadzīgs? Neatbildēts jautājums tas ir arī strādājošajiem mediķiem. Kamēr par Eiropas naudām iegrieztie projekti turpina griezties, tikmēr darbinieku algas ir... ietilpīgs jēdziens. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas darbinieku sapulcē vadība klāstījusi, ka slimnīcas budžets sarucis par 30%, bet lielāko daļu no budžeta veido darbinieku atalgojums... Kurš būs tik taisnīgs, lai uzņemtos Temīdas lomu un mestu akmeni vadītāju dārziņā? Viesturs Boka intervijā Latvijas Avīzei saka: slimnīcas strādā pseidotirgus apstākļos – valsts no slimnīcas par pašas noteikto cenu pērk pakalpojumus ierobežotā daudzumā. Tā vietā izpaliek slimnīcas vērtējums pēc skaidriem kritērijiem: sūdzību skaita un rakstura, mirstības, peļņas, zaudējumiem. Tā nu mēs laipojam starp realitāti un programmu iecerēm...

Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti

  • Cilvēkresursi globālajā kartē

    Lai pievērstu uzmanību pasaulē arvien augošajam veselības aprūpes darbinieku trūkumam, kas savukārt met akmeņus veselības sistēmu pienācīgai darbībai, aizvadīto Pasaules Veselības organizācija bija izsludinājusi par cilvēkresursu gadu. AIGA RŪRĀNE, Pasaules Veselības organizācijas pārstāvniecības vadītāja Latvijā: „Problēma daudzviet ir briedusi gadu desmitiem ilgi, tai nav pievērsta pietiekama uzmanība, tāpēc daudzas valstis ir nopietnas krīzes priekšā. Tiek prognozēts, ka krīze nākamajos gados padziļināsies, tāpēc jārīkojas nekavējoties.” Viņa stāsta arī par izaicinājumiem, kas gaidāmi jau visdrīzākajā laikā. Lasīt visu

  • Šveice: slimnīcas ilgi būs kaujas gatavībā

    VITA ZAČESTA, latviešu gienkoloģe dzīvo Bellizonozā. Statistika Tičīno kantonā nav mazāk dramatiska kā Itālijā. Viņa stāsta, ka arī ārpus slimnīcas, piemēram, dodoties uz veikalu, uzliek masku. Un tā dara lielākā daļa sabiedrības. Lasīt visu

  • Norvēģija: uz krīzi skatās pusotra gada perspektīvā

    ANITA DRESMANE, latviešu ginekoloģe dzīvoTronheimā, strādā Aleris, kas ir viens no lielākajiem privātās medicīnas pakalpojumu sniedzējiem Norvēģijā ar klīnikām arī Zviedrijā un Dānijā. Viņa saka: ja sākumā norvēģi uz zviedru taktiku skatījās ar milzu skepsi un nosodījumu, tad tagad izskan viedoklis - iespējams, zviedri rīkojušies pareizi. Lasīt visu

  • Asoc. prof. VIESTURS LIGUTS. Ar misijas apziņu

    Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Anestezioloģijas un neatliekamās medicīnas galvenais speciālists, anesteziologs reanimatologs, Dr. med. VIESTURS LIGUTS ar intensīvo terapiju un klīnisko toksikoloģiju saistīts jau vairāk nekā 46 gadus. Tai veltījis arī “Toksikoloģijas rokasgrāmatu”, ko sarakstījis kopā ar kolēģi toksikologu Robertu Stašinski. Lasīt visu