Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Ādas veselība un mūsu ēšanas paradumi

A. Brameus
Rūpējoties par veselību un izskatu, mūsdienās cilvēki apmeklē kosmētiskos kabinetus, izmēğina jaunus un dārgus sejas kopšanas līdzekļus. Kosmētikas industrija attīstās, veikali ir pārplūdināti ar dārgiem produktiem, kas sola uzlabot izskatu un saglabāt jaunību. Tomēr – vai esam aizdomājušies par to, ka visefektīvākie līdzekļi ir arī vislētākie? Un šie efektīvie līdzekļi atrodami mūsu virtuvē. Tā ir apstiprināta patiesība – ja vēlamies patiešām skaistu ādu, kas ilgāk saglabā jaunavīgu izskatu, ir svarīgi rūpēties, lai ikdienas uzturā būtu produkti, kas nodrošina ilgstošu ādas veselību. Tas, ko ēdam, darbojas arī kā izejmateriāls ādas atjaunošanas procesā. Un, jo mazāk uzmanības pievēršam savam pārtikas grozam, jo lielāks risks, ka ar laiku būs jācīnās ar dažādām ādas problēmām: sausu, sažuvušu ādu, kas liek mums izskatīties vecākiem.

Āda ir cilvēka lielākais orgāns un tikpat nozīmīgs kā sirds, plaušas vai aknas. Bieži trūkst izpratnes par ādas nozīmi mūsu dzīvē - tā ne tikai pasargā no dažādu patogēnu iekļūšanas organismā, no fiziskām traumām, saules stariem, bet īpaši svarīga loma ādai ir homeostāzes nodrošināšanā. Tas nozīmē - uzturēt pastāvīgu ķermeņa temperatūru ar svīšanas vai drebuļu palīdzību, kā arī atbildēt uz ārējiem kairinājumiem, ko nodrošina daudzie nervu receptori, kas atrodas ādā. Atliek tikai reizi pavērot pacientus apdegumu nodaļās, lai apjaustu ādas vērtību un to, kādas komplikācijas iespējamas, ja šis svarīgais orgāns ir bojāts.

Ādas funkcijas faktori, kas ietekmē ādas veselību
B grupas vitamīnu deficīta simptomi B grupas vitamīnu deficīta simptomi
Tabula
B grupas vitamīnu deficīta simptomi

  • Aizsardzības funkcija, kas pasargā:
    • no mehāniskām traumām (spiediens, trieciens),
    • no termiskām traumām,
    • no ķīmiskas iedarbības,
    • no patogēnu mikroorganismu iedarbības,
    • no UV staru iedarbības,
    • no šķidruma zuduma.
  • Imūnā funkcija.
  • Temperatūras regulācija.
  • Vitamīnu produkcija (D vitamīns).
  • Jušanas funkcija.
  • Sociālās saskarsmes funkcija (sarkšana, bālēšana, ko nodrošina autonomā nervu sistēma).

Vēlreiz svarīgi atcerēties zinātniski apstiprinātus faktorus, kas būtiski ietekmē ādas labsajūtu un izskatu: UV starojums, klimats, apkārtējās vides piesārņojums, vecums,  hormoni, uzturs, fiziskā aktivitāte, stress, miegs, smēķēšana, alkohola lietošana, ādas kopšana.

Kā uzturs ietekmē ādas izskatu un veselību?

Nav jāuztraucas, ka veselai ādai nepieciešams speciāls vai dārgs uzturs. Pēc daudzu ekspertu domām, vissvarīgākais ir sabalansēts uzturs, kur ir pietiekami taukvielu, olbaltumvielu un ogļhidrātu.

Šķidrums

Pirmais un galvenais likums - ādai nepieciešams šķidrums: parasts ūdens, ko vajadzētu patērēt septiņas astoņas glāzes dienā, bet ko ikdienas steigā aizmirstam. Ja ādas šūnas nesaņem pietiekami daudz šķidruma, tās nespēj atbrīvoties no šlakvielām. Šīs vielas uzkrājas šūnās un liek ādai izskatīties nogurušai un nedzīvai. Un šūnas, kas ir izslāpušas, cenšas aizturēt šķidrumu, radot tūskas un uzpūšanās sajūtu. Pēc kāda laika āda būs izžuvusi, sausa, radīsies nieze un ādas lobīšanās.

Šķiedrvielas

Ne tikai šķidrums, bet arī procesi zarnās un aknās palīdz organismam un ādai atbrīvoties no šlakvielām. Tāpēc svarīgi uzturā lietot produktus, kas stimulē gremošanas trakta darbību. Produkti, kas satur šķiedrvielas, pilngraudu maize, graudi, sēklas, pupiņas, augļi, dārzeņi stimulē gremošanas trakta darbību.

Dzīvās pienskābes baktērijas

Savukārt dzīvās pienskābes baktērijas, kas ir jogurtā un rūgušpienā, nodrošina veselīgu vidi gremošanas traktā.

Vitamīni

Vēl ādai vajadzīgi vitamīni, kas nepieciešami daudzos organisma procesos. Ādai īpaši svarīgi ir antioksidanti - A, C un E vitamīns. Tie palīdz neitralizēt brīvos radikāļus, toksiskus savienojumus, ko apkārtējās vides ietekmē organisms veido nepārtraukti, piemēram, sauļojoties.

Protams, vitamīnus iespējams saņemt ārīgi, bet jāatceras, ka organisms visefektīvāk spēj izmantot vitamīnus, kas ir augļos, dārzeņos. Un pavisam viegli atcerēties: jo košāka krāsa auglim vai dārzenim, jo vairāk vitamīnu un antioksidantu. Tātad: ēdīsim tomātus, papriku, zemenes, spinātus un dzersim superantioksidantu - zaļo tēju.

Arī B grupas vitamīni ir būtiski veselas ādas saglabāšanai - tādas ādas saslimšanas kā ekzēma, pūtītes, hiperpigmentācija, dermatīts ir saistītas ar B grupas vitamīnu trūkumu uzturā (skat. tabulu). Bieži vien pirmās B vitamīna trūkuma pazīmes novērojamas kā nagu šķelšanās un pastiprināta matu izkrišana. B vitamīna uzņemšanu organismā nodrošina rieksti, graudaugi, piena produkti, dzīvnieku aknas.

Minerālvielas

Tikpat svarīgas ādas veselībai un izskatam ir minerālvielas - jods, selēns, varš un cinks.

Jods nodrošina ādas infekciju ātrāku izveseļošanos, jo uzlabo skābekļa izmantošanu un ādas metaboliskos procesus. Jods arī pasargā ādas šūnas no priekšlaicīgas novecošanas. Jods ir visos sālsūdens produktos, kā arī ar jodu bagātinātā sālī.

Varš, cinks un C vitamīns veicina ādas kolagēna un elastīna veidošanos. Abas šīs vielas ir ādas struktūras pamatelementi, un ādas krunciņas parasti veidojas kolagēna zuduma dēļ.

Labi vara avoti ir jūras veltes, rieksti, pilngraudu produkti, un parasti vara deficītu nenovēro, ja ēd pilvērtīgu uzturu. Tad uztura bagātinātājus ar varu nerekomendē, jo pārmērīgā daudzumā varš var būt organismam toksisks.

Cinkam ir svarīga nozīme šūnu augšanas un atjaunošanās procesā, kā arī imunitātes stimulēšanā. Medicīnā cinka produktus bieži lieto pūtīšu ārstēšanā. Putnu gaļas produkti un jūras veltes ir produkti, kas satur daudz cinka, tāpat arī aitas un cūkas gaļas produkti.

Selēns ir spēcīgs antioksidants un atrodams tādos produktos kā jūras veltes, putnu gaļas produkti, olas.

Taukskābes

Ir svarīgi, lai uzturā papildus vitamīniem un minerālvielām būtu dzīvībai svarīgās taukskābes - omega-3 un omega-6, turklāt šīm taukskābēm jābūt sabalansētās proporcijās. Ar ikdienas uzturu mēs uzņemam daudz omega-6 taukskābes, tāpēc īpaši jāpiedomā, lai iekļautu uzturā produktus, kas nodrošina omega-3 taukskābes: zivis un citas jūras veltes, riekstus (valrieksti ir īpaši bagāti ar omega-3 taukskābēm), linsēklas vai linsēklu eļļu.

Abas šīs tauksābes nodrošina sabalansētu ādas šūnu vielmaiņu un stimulē šlakvielu izvadi no šūnām, kā arī nodrošina pretiekaisuma aizsardzību. Īpaši svarīgi to atcerēties cilvēkiem, kas sirgst ar iekaisīgām ādas slimībām, piemēram, psoriāzi.

Kas kaitē ādai?

Līdz šim runājām par ādas veselībai vērtīgām vielām, bet tikpat svarīgi ir pieminēt uzturu, kam ir kaitīga iedarbība uz ādas veselību.

Olbaltumvielu trūkums

Diēta, kas satur maz olbaltumvielu un taukvielu, neveicina veselīgas ādas uzturēšanu. Ādas struktūrai nepiecešamas olbaltumvielas, īpaši kolagēns. 30% no organisma olbaltumvielām veido kolagēns, kura galvenā loma ir saturēt kopā visas organisma šūnas. Kolagēna sintēze dabiski samazinās līdz ar gadiem (jau pieminējām kolagēna lomu krunciņu veidošanās procesā), un kolagēna trūkuma dēļ ķermeņa muskulatūra kļūst ļengana, ko vislabāk var pamanīt roku un kāju muskulatūrā.

Pusfabrikāti un saldēti produkti

Rūpnieciski ražoti produkti, kas satur daudz cukura un citas mākslīgas sastāvdaļas, var veicināt toksisku ķīmisku savienojumu veidošanos organismā. Tas var bremzēt organisma vielmaiņu, kas ātri atspoguļojas ādas izskatā, kā arī bieži ir iemesls alerğiskām reakcijām. Tāpēc neizvēlēsimies pusfabrikātus vai sasaldētus rūpnieciski ražotus ēdienus - tas nav nedz lētāk, nedz veselīgāk.

Kafija un alkohols

Jau runājām par šķidruma nozīmi veselīgai ādai, bet nevar nepieminēt arī ādai kaitīgos šķidrumus - kafiju un alkoholiskos dzērienus. Kafija un alkohols izraisa ādas sīko asinsvadu paplašināšanos, radot ādas apsārtumu. Šis efekts sākotnēji ir pārejošs, bet pārmērīga un ilgstoša šo dzērienu lietošana rada neatgriezenisku efektu - pastāvīgu asinsvadu paplašināšanos, ādas apsārtumu un tīklveida asinsvadu zīmējumu uz sejas un ķermeņa ādas.

Pārtikas alerģija

Ir cilvēki, kam bieži veidojas izsitumi, pūtītes, ekzēmas un ādas nieze. Šajos gadījumos svarīgi pārliecināties, vai nav izveidojusies alerğija pret kādu no pārtikas produktiem. Ir svarīgi kontaktēties ar ārstu, kā arī veidot uztura dienasgrāmatu, kur atzīmēta ādas reakcija uz dažādiem pārtikas produktiem. Pārtikas alerğijas gadījumā svarīgi izslēgt vai samazināt šā produkta lietošanu, un visbiežāk tas manāmi uzlabo ādas stāvokli.

Fizisko aktivitāšu trūkums

Un, visbeidzot, fiziskā aktivitāte no­drošina veselību visam organismam, arī ādai. Aktivitāte uzlabo mikrocirkulāciju, uzlabo šlakvielu izvadi no ādas šūnām. Pastiprināta asinsrite palielina skābekļa un uzturvielu piegādi šūnām, kas savukārt stimulē kolagēna sintēzi. Svīšana fiziskās aktivitātes laikā nodrošina poru attīrīšanos, tāpēc ieteicams pēc nodarbības notīrīt ādu, lai atbrīvotos no izvadītajām šlakvielām un izvairītos no ādas kairinājuma.

Literatūra

  1. Proksch E. et al. The skin: an indispensable barrier. Exp Dermatol 2008; 17(12): 1063-1072.
  2. Tortora G. J., Grabowski S. R. Principles of Anatomy and Physiology. 1993: HarperCollins College Publishers.
  3. Hoffman M. Aging Skin: Do You Look Older Than You Should? 2008; WebMD.com.
  4. Gilchrest B. A. Skin aging and photoaging. Dermatology Nursing 1990; 2: 79-82.
  5. Gilchrest B. A. Overview of skin aging. J Cut Aging & Cos Derm 1998; 1(1): 1-2.
  6. Uitto J. et al. Cutaneous aging: Molecular alterations in elastic fibers. J Cuta Aging & Cos Derm 1998; 1(1): 13-26.
  7. Kehrer J. P. et al. Free radical in biology: sources, reactivities, and roles in ethiology of human diseases. In Natural antioxidants in human health and disease. New York: Academic Press; 1994: 25-62.
  8. Herbert et al. Vitamin B-12: Plant sources, requirements, and assay. Am J Clin Nutr 1998; 48 (3): 852-858.
  9. Bolander F. F. Vitamins: not just for enzymes. Curr Opin Investig Drugs 2006; 7(10): 912-915.
  10. Marwick C. Learning how phytochemicals help fight disease. JAMA 1995; 274(17): 1328-1330.
  11. Kligman A. M. et al. Oral Vitamin A in acne vulgaris. Int J Derm 1981; 51: 191-193.
  12. Leung L. H. Panthotenic acid deficincy as the pathogenesis of acne vulgaris. Medical Hypoyhesis 1995; 44: 490-492.
  13. Said H. M. et al. Intestinal absorption of water-soluble vitamins: an update. Curr Opin Gastroenterol 2006; 22(2): 140-146.
  14. Borradale D. et al. Vitamin D in health and disease: an insight into traditional functions and new roles for the 'sunshine vitamin'. Nutr Res Rev 2009; 10: 1-19.
  15. Dreno B. Low doses of zinc guconate for inflammatory acne. ACTA Derm Venerol Sockh 1998; 69: 541-543.
  16. Kramer T. R. et al. Lymphocyte responsiveness of children supplemented with vitamin A and zinc. Am J Clin Nutr 1993; 58: 566-570.
  17. Borkow G. et al. Improvement of facial skin characteristics using copper oxide containing pillowcases: a double-blind, placebo-controlled, parallel, randomized study. Int J Cosmet Sci 2009; 31(6): 437-443.
  18. Udompataikul M. et al. An oral nutraceutical containing antioxidants, minerals and glycosaminoglycans improves skin roughness and fine wrinkles. Int J Cosmet Sci 2009; 31(6): 427-435.
  19. Sakai T. et al. Dietary Trans Fatty Acids Suppress the Development of Spontaneous Atopic-Like Dermatitis in NC/Nga Mice. J Nutr Sci Vitaminol 2009; 55(5): 412-416.
  20. Herbaut C. Omega-3 and health (in French). Rev Med Brux 2006; 27 (4): S355-360.
  21. Holman R. T. The slow discovery of the importance of omega 3 essential fatty acids in human health. J Nutr 1998; 128(2 Suppl): 427S-433S.
  22. Scher J. et al.15d-PGJ2: The anti-inflammatory prostaglandin? Clin Immunol 2005; 114(2): 100-109.
  23. Ziboh V. A. et al. Metabolism of polyunsaturated fatty acids by skin epidermal enzymes: generation of antiinflammatory and antiproliferative metabolites. Am J Clin Nutr 2000; 71(1): 361S-366S.
  24. Randhawa S. et al. Hypersensitivity reactions to food additives. Curr Opin Allergy Clin Immunol 2009; 9(3): 278-283.
Saistītie raksti

Parkinsona slimība — pacientu aprūpes aktualitātes

Parkinsona slimība ir visbiežākā neirodeģeneratīvā kustību slimība pasaulē. [1] Tās skarto cilvēku skaits pasaulē pieaug tik strauji, ka tā tiek dēvēta par neinfekciozu pandēmiju. [2] Parkinsona slimības sastopamība pasaulē vidēji ir 1—2 cilvēki no 1000, rietumvalstīs vērojama lielāka Parkinsona slimības sastopamība nekā austrumos. [3; 4] No 1990. gada līdz 2015. gadam Parkinsona slimības sastopamība augusi vairāk nekā divas reizes, izteikta prognoze, ka 2040. gadā tā skars jau 12,9 miljonus pasaules iedzīvotāju. [2]

K. Podoļska, D. Ziemele, O. Minibajeva

HOPS pacienti un blakusslimības

Hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS) aktuālajās GOLD 2024. gada vadlīnijās definēta kā heterogēna plaušu slimība, ko raksturo tāda hroniska elpceļu simptomātika kā elpas trūkums, klepus, pastiprināta krēpu produkcija un bieži paasinājumi hroniska bronhīta, bronhiolīta un/vai emfizēmas dēļ, kas izraisa pastāvīgu, bieži progresējošu elpceļu obstrukciju. [1] HOPS izraisītājs ir ģenētikas, ekspozīcijas un laika faktoru kombinācija. Klīniskā praksē vērojama saistība starp HOPS smaguma pakāpi un blakusslimībām.

P. Dzelve, I. Grīsle

Arteriāla hipertensija. Viegli atrast, grūti saprast

Primāra arteriāla hipertensija ir viena no biežākajām kardiovaskulārajām slimībām un ierindojas pirmajā vietā starp faktoriem, kas izraisa kardiovaskulāro slimību progresēšanu un nāvi. [1] Joprojām lielāko daļu veido pacienti, kuriem šī slimība nav vai netiek diagnosticēta, lai gan pacientu skaits, kuriem tiek diagnosticēta arteriāla hipertensija, pieaug (1. attēls). [2] Rakstā apkopota informācija no pēdējām vadlīnijām par arteriālas hipertensijas diagnostiku un rekomendācijām pacientu ārstēšanai.

K. Lapšova, M. Lapšovs, M. Sorokina

Ķirurģisko pacientu uzskaite un analīze pēc Amerikas Anesteziologu biedrības klasifikācijas*

Pacienta operatīvais risks ir plašs jēdziens, kas ietver dažādus mainīgos faktorus: pacienta fizisko stāvokli, blakusslimību esību un kompensācijas pakāpi, plānoto ķirurģisko un anestēzijas apjomu, iespējamos ķirurģiskos un anestēzijas riskus, kā arī personāla pieredzi konkrētās manipulācijas veikšanā. [11]

M. Saulīte, D. Mackēvičs, M. Ansons, J. Stepanovs, O. Loiteršteine, G. Ivanova, A. Ozoliņa

Dzemdes mioma. Diagnostika un ārstēšanas iespējas

Dzemdes mioma ir biežākais sieviešu dzimumorgānu labdabīgais audzējs — to diagnosticē ~ 50 % sieviešu reproduktīvajā vecumā visā pasaulē. Precīza tās sastopamība nav zināma, jo miomas visbiežāk ir asimptomātiskas un pieejamie dati var neatspoguļot slimības patieso sastopamību. Biežāk to atklāj sievietēm pēc 40 gadu vecuma, tomēr aizvien vairāk konstatē jaunākām sievietēm (tabula). [1]

J. Žodžika, Z. Grabe, D. Matule, S. Smilga, L. Kornete
Raksts žurnālā
Lasītākais Doctus.lv

Apiksabāna vai rivaroksabāna kombinācija ar diltiazemu: nopietnas asiņošanas riski priekškambaru mirdzēšanas pacientiem

Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.

Doctus

Asoc. prof. AGNESE OZOLIŅA, anestezioloģe reanimatoloģe: Dzīves vieglums

Visā, ko viņa dara, ir vieglums — liekas neticami, kā tik trauslā, sievišķīgā būtnē slēpjas tāda jauda. Asoc. prof. Agnese Ozoliņa vada RAKUS Anestezioloģijas klīniku, māca RSU medicīnas studentus, izglīto rezidentus un organizē konferences un izglītojošas meistarklases. Aizrautīgi stāsta par savu vīziju — uz pacientu vērstu no sāpēm brīvu perioperatīvu aprūpi. Nebaidās būt nedaudz provokatīva, sociālajos tīklos publicējot skaistus video — savas dejas pie pilona.

D. Ričika

Paliatīvās aprūpes ārsta ikdiena starp skumīgo un pozitīvo

Dr. Māris Skutelis ar ģimeni ir atgriezies dzimtajā Preiļu novadā, lai strādātu par paliatīvās aprūpes ārstu. Saruna notiek brīdī, kad dakteris ir bērna kopšanas atvaļinājumā, bet pirms tā viņš strādāja Preiļu slimnīcā un poliklīnikā, Rēzeknes reģionālajā slimnīcā, Daugavpils reģionālajā slimnīcā un Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Saruna ar jauno ārstu — par darbu paliatīvajā aprūpē un redzējumu, kā to veidot Latgalē.

E. Jonāne

Arteriāla hipertensija. Viegli atrast, grūti saprast

Primāra arteriāla hipertensija ir viena no biežākajām kardiovaskulārajām slimībām un ierindojas pirmajā vietā starp faktoriem, kas izraisa kardiovaskulāro slimību progresēšanu un nāvi. [1] Joprojām lielāko daļu veido pacienti, kuriem šī slimība nav vai netiek diagnosticēta, lai gan pacientu skaits, kuriem tiek diagnosticēta arteriāla hipertensija, pieaug (1. attēls). [2] Rakstā apkopota informācija no pēdējām vadlīnijām par arteriālas hipertensijas diagnostiku un rekomendācijām pacientu ārstēšanai.

K. Lapšova, M. Lapšovs, M. Sorokina

Pirmo reizi Latvijā veikta minimāli invazīva laparoskopiska un torakoskopiska barības vada rezekcija pacientam ar diagnosticētu

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca ir vienīgā Latvijā, kur veic šāda veida operācijas, bet līdz šim tās realizētas vaļējā metodē vai daļēji laparoskopiski. Turpmāk Austrumu slimnīcā barības vada rezekcijas operācijas atsevišķām pacientu grupām būs daudz saudzīgākas, vienlaikus būtiski saīsinot atveseļošanās laiku pēc operācijas un uzturēšanās ilgumu slimnīcā.

Doctus

Parkinsona slimība — pacientu aprūpes aktualitātes

Parkinsona slimība ir visbiežākā neirodeģeneratīvā kustību slimība pasaulē. [1] Tās skarto cilvēku skaits pasaulē pieaug tik strauji, ka tā tiek dēvēta par neinfekciozu pandēmiju. [2] Parkinsona slimības sastopamība pasaulē vidēji ir 1—2 cilvēki no 1000, rietumvalstīs vērojama lielāka Parkinsona slimības sastopamība nekā austrumos. [3; 4] No 1990. gada līdz 2015. gadam Parkinsona slimības sastopamība augusi vairāk nekā divas reizes, izteikta prognoze, ka 2040. gadā tā skars jau 12,9 miljonus pasaules iedzīvotāju. [2]

K. Podoļska, D. Ziemele, O. Minibajeva

Ķermeņa masas indeksa izmaiņas un cukura diabēta komplikāciju risks

Reģistra datos balstīts pētījums Somijā noteica trīs atšķirīgas ĶMI trajektorijas grupas pacientiem ar nesen diagnosticētu 2. tipa cukura diabētu. Četru gadu novērošanas laikā lielākā daļa pacientu sekoja stabilai trajektorijai bez lielām svara izmaiņām. Tikai 10 % pacientu zaudēja svaru, bet 3 % svars palielinājās. Sākotnēji vidējais ĶMI pārsniedza aptaukošanās slieksni visās grupās. Svara samazināšana ir galvenais 2. tipa cukura diabēta ārstēšanas mērķis, taču pētījums liecina, ka tikai dažiem pacientiem tas izdodas.

Doctus
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U