Žurnāli

MAIJA JAUTĀJUMS

Šā gada pirmajā ceturksnī valsts parāds slimnīcām par padarīto ir 11,8 miljoni latu. Kādi ir augošo parādu riski veselības aprūpē un kā tie ietekmēs mediķu algu stabilitāti un ārstēšanas kvalitāti?

JURIS BUNDULIS, Veselības ministrijas Valsts sekretāra p. i.JURIS BUNDULIS

Situācija tiek dramatizēta. Kā to atrisinājām pērn, atrisināsim arī šogad. Daļa naudas jau atrasta - četri miljoni ir pārdalīti no aģentūru finansējuma ārstniecības pakalpojumu finansēšanai. Vēl jādomā par sociālā tīkla naudas pieejamību pakalpojumu apmaksai. Ik gadu 370 tūkstoši pacientu nonāk slimnīcā, bet naudas šobrīd pietiek tikai 200 tūkstošiem stacionēšanas gadījumu. Varam iegūt uz sistēmas sakārtošanas rēķina, bet nav iespējams samazināt iedzīvotājiem pieejamo pakalpojumu grozu, nevaram atļauties pasliktināt pakalpojuma kvalitāti un nonākt līdz tam, ka nemaksā algas.

 

Prof. VIESTURS BOKA, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs

Viesturs Boka

Austrumu slimnīcā algu izmaksas netiek kavētas un ārstēšanas kvalitāti varam noturēt, neesam pārtraukuši nepieciešamo operāciju veikšanu. Ja ir neatliekamā palīdzība, onkoloģija, hematoloģija, apdegumi, toksikoloģija, ir ļoti maz manevra iespēju, esam atkarīgi no pacientu plūsmas. Mūsu slimnīcas parāds aug par 600 tūkstošiem latu mēnesī, taču paralēli attīstās maksas pakalpojumi, kas palīdz organizēt finanses. Resursu mobilizēšana un pārstrukturizācija var dot ietaupījumu 10% līmenī no parādu summas, pārējie 90% nav sasniedzami ar darbībām slimnīcā. Risinājums meklējams koleģiālās sarunās, jo veselības budžets ir balstīts politiski, nevis ekonomiski.

 

JĀNIS OZOLS, Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklisJānis Ozols

Parādi ir mākslīgi audzēti. Pērn Rozentāle uztaisīja plosīšanos, samazināja kvotas slimnīcām, kas strādāja ekonomiski, un palielināja tām, kas strādāja dārgi. Ļoti ietekmēja akadēmiskie mācībspēki, kas savām klīnikām gribēja vairāk. Par viena Stradiņu pacienta izmaksām varētu izārstēt trīs četrus slimniekus laukos. Neviens nerunā par tarifu pamatotību. Bērnu slimnīcas un Lisenko gadījums parāda, kāda slimnīcās ir saimniekošana un kurš ir kasieris. Lielie slimnīcu vadoņi ir šokā, ka viņu atalgojums mazinājies no sešiem uz diviem tūkstošiem latu, nepamanot, ka ierindas ārstam tas sarucis no 800 uz 300-400 latiem. Un ārsti brauks prom, notiks kadru mainība, produktivitāte kritīsies, pacientu rindas augs. Slimnīcu vadību nesaimnieciskums parādās lielajos parādos piegādātājiem. Un tad tiek sistas bungas par valsts parādu slimnīcām. Lai arī tiek deklarēts, ka plānveida palīdzība netiek sniegta, plānveida pacienti tiek ņemti un ārstēti, tikai formēti ļoti dažādi. Šobrīd aplokšņu un pateicību stimuls ir ļoti liels, un plānveida pacients aploksnē maksā piecas sešas reizes vairāk nekā akūts pacients.

 

 

Uz augšu ↑