Veselības ministrs un viens mazs patriots

Vai jauna ministra rokrakstu izjutīs ģimenes ārsti, kas notiks slimnīcu sektorā un farmācijas industrijā? Uz 10 jautājumiem par veselības aprūpes sistēmas tālāko attīstību atbild jaunais veselības ministrs JURIS BĀRZDIŅŠ.

1. Ko jums nozīmē ministra postenis?Veselības ministrs Juris Bārzdiņš

Apzinos, ka šis postenis daļēji ir nejaušība, nevis ideju konkurss, kurā izvēlējās pašu gudrāko. Vara man nav svarīga, lai kādu komandētu. Pieņemot izaicinājumus, man vienmēr svarīgākā ir bijusi iespēja realizēt savas idejas. Mūžīgi dusmoties un kritizēt ir daudz vieglāk nekā kaut ko darīt lietas labā.

2. Vai piekrītat, ka nauda neracionāli tiek tērēta arī ietekmīgu nozares personību savstarpējā konkurencē?

Daļēji piekrītu. Bet tajā pašā laikā slimnīcas vadība, profesori, cienījami ārsti ar ļoti daudz pateicīgiem pacientiem, ar farmācijas, medicīnas tehnoloģiju industrijas resursiem aiz muguras ir ļoti ietekmīgi un jutīgi spēlētāji. Un ne vienmēr iespējams pieņemt racionālākos lēmumus.

3. Kā novērst praksi, ka nauda savai jomai "jāizsit", kā rezultātā mums ir specialitātes "bārenītes" un ir disciplīnas, kam naudas tiek vairāk?

Nav man vienas receptes. Mana stiprā puse - es diskutēju ar visiem ieinteresētajiem dalībniekiem. Ticu, ka tie, kas cenšas "izsist" vairāk naudas savai jomai, grib pacientam labāko. Kā pastarpināts labums rodas iespēja pašam vairāk nopelnīt. Vienmēr atgādinu: ikvienā - vai viņš profesors vai vadītājs - ir viens mazs patriots, kas vēl šai valstij labu!

4. Kādas pārmaiņas šogad var gaidīt ģimenes ārsti?

Lai gan primārās aprūpes iespēju paaugstināšana ir mūsu galvenais uzdevums, pirmo reizi pēdējo gadu laikā esam vienojušies, ka konsolidācijā ar kapitācijas naudas daļiņu ir jāpiedalās arī ģimenes ārstiem. Vienlaikus esam rādījuši perspektīvu - ja sistēmā būs papildu līdzekļi, darīsim visu, lai tie neatgrieztos dārgajā sadaļā, proti, stacionāros, bet primārajā veselības aprūpē. Noteikti akcentēšu primārās aprūpes iespējas! Kā pirmos ārštata padomniekus esmu uzaicinājis tieši ģimenes ārstus - Aigaru Pūpolu no Kuldīgas un Alisi Nicmani-Aišpuri no Rīgas.

5. Kā paaugstināsit ģimenes ārstu iespējas?

Nepietiek ar 0,86 māsām uz vienu ģimenes ārstu, kā ir šobrīd, vajag divas māsas. Šogad otru māsu finansēsim no sociālā spilvena, 2012. gadā tas jādara no valsts budžeta. Jaunu ģimenes ārstu ienākšanu veicināsim ar pārkvalificēšanu. Tiek gatavota iespēja pārdot praksi tiem ārstiem, kas vēlas beigt praktizēšanu, bet nevēlas strauji samazināt ienākumus. Pēc Igaunijas un Lielbritānijas parauga gribam ģimenes ārstiem par papildu finansējumu (pagaidām tā nav) piedāvāt brīvprātīgu iespēju piedalīties kvalitātes un pieejamības programmās - darbu kopprakšu veidā pēcpusdienās, brīvdienās. Šīm praksēm pacienti būs īpaši labi jāuzrauga, proti, jāpiedalās valsts apmaksātās skrīninga programmās, jāveic medicīniskā aprūpe mājās u.c.

6. Jūs teicāt, ka veicināsit lētāku alternatīvu zāļu izrakstīšanu. Kā pārliecināsit ārstus, ka ārstniecība nav tikai māksla?

Vajag atklāt to, ka farmācijas kompāniju kopējais mārketinga budžets ir pielīdzināms mūsu vēlēšanu budžetam, lai ārsti izdarītu izvēles, kādas ir vajadzīgas industrijai. Tās nav sliktas izvēles. Ārsti grib pacientam pašu labāko, dārgāko, kas varbūt arī ir efektīvākais, bet - par nieka procentu. 7 miljoni latu, ko pacienti piemaksā no savas kabatas par kompensējamajām zālēm, kolosāli samazina līdzestību hronisko slimību ārstēšanai - pacienti nevar iegādāties zāles, jo tās ir pārāk dārgas. Ja slimības netiek atbilstīgi ārstētas, pacients nokļūst slimnīcā. Kāda jēga no par 3% efektīvākām zālēm, kuras par 30% mazāk lieto?!

7. Nozares eksperti saka: farmācijā smagsvars vairs nav ražotājs, bet lieltirgotājs, kas savu spēku izrāda atklāti un var tā rīkoties, jo Veselības ministrijā tam ir lobijs. Vai tā ir?

Varu lieltirgotājiem ir iedevuši ražotāji. Un tagad dabūjuši šo bumerangu atpakaļ. Atlaides, ko sākumā ražotāji labprāt deva lieltirgotājiem, lai savas zāles aptiekās vairāk pārdotu, tagad lieltirgotājs pieprasa šantāžas veidā. Ja kādam šķiet, ka mēs varētu lobēt lieltirgotājus... Ja es to redzēšu, nepieļaušu. Konsolidācijas sarunās ar lieltirgotājiem panācām, ka arī viņu peļņas procents tiks samazināts. Taču lieltirgotāju pusē ir tādi ieroči, pret kuriem mēs tik viegli nevaram cīnīties. Pārāk uzspiežot, riskējam, ka laukos lielā skaitā pazudīs aptiekas.

8. Ārsti un farmaceiti stāsta, ka veselības aprūpe pārvēršas par tirgu - trīs mēnešus izraksti kompensējamās zāles, ceturtajā tās saņem par brīvu. Kā cīnīsities pret to?

Kompensējamajiem medikamentiem atlaides nedrīkst būt, to nosaka reklāmas likums. Mēs šo teikumu gribējām ierakstīt arī likumā par zāļu izplatīšanu. Jā, šajā jomā ir iespējams uzlabot kontroles mehānismus, bet vainīga nav tikai viena puse. Šo jautājumu sakārtošanai izmantošu savas zināšanas farmācijas jomā. Tikai negaidiet no manis ātrus risinājumus.

9. Ja teiksit, ka Kuldīgā vai Cēsīs, vai citās daudzprofilu slimnīcās nav jāsniedz neatliekamā palīdzība, rudenī sāksies tracis! Vai deviņu daudzprofilu slimnīcu liktenis jau ir izlemts?

Neesam tā teikuši! Mērķis nav aizvērt konkrētu skaitu gultu, taču darīsim visu, lai ar ģimenes ārstu iespēju paaugstināšanu šīs gultas kļūtu nevajadzīgas. Visām slimnīcām - gan lielām, gan mazām - jāmainās. Šis gads parādīja, ka vairākās vietās nosaukums "aprūpes slimnīca" neatbilst tam, kas tur reāli notiek. Vienā otrā pilsētā 80% no stacionāra vajadzībām tiek nodrošināts uz vietas. Tādu redzu pārējo lokālo slimnīcu evolūciju. Savukārt lielajām slimnīcām resursi arvien vairāk jāizmanto arī ambulatori.

10. Slimnīcās ir mazāk gultu, mazinās ārstēšanas ilgums, taču pieaug mirstība, akūto pacientu skaits. Vai tāds ir reformu mērķis?

Protams, nav, bet tik maza nozares finansējuma apstākļos šie blakusefekti ir neizbēgami! Mana pārliecība, ka vienu latu var vēl gudrāk tērēt, nav pretrunā ar to, ka nozare nav pietiekami finansēta. Apstākļos, kad ekonomika sāk normalizēties, tās iestādes, kas būs iemācījušās par vienu latu izdarīt vairāk, būs uzvarētājas. Darīt vairāk nozīmē mainīt domāšanu: darba režīmu un aizmirst par iesīkstējušām tradīcijām.

Foto: Inese Austruma

Uz augšu ↑
  • Iekāpt pacienta kurpēs, bet nenēsāt. Empātija ārsta darbā

    Ārsta profesijā empātija ir viena no prasmēm, bez kuras neiztikt, — pacients sagaida, ka viņu uzklausīs, sapratīs, jutīs līdzi... Taču neizkāpšana no pacienta kurpēm ārstam draud ar pārstrādāšanos un emocionālu izsīkumu. Lasīt visu

  • Pusgadsimts ārstes uzsvārcī. SILVIJA LATKOVSKA, pediatre, neonatoloģe

    Pediatre un neonatoloģe SILVIJA LATKOVSKA pie mazajiem pacientiem dodas jau 57 gadus! Ilgāk nekā pusgadsimtu būt darba ierindā ir cienījami un apbrīnojami, īpaši jomā, kas attīstās tik strauji kā medicīna. Būt aktīvai, nečīkstēt — tāda ir viņas dzīves pozīcija! Un apbrīnas vērts ir nerimstošais atklājējas gars, kas izpaužas aktīvā ceļošanā. Lasīt visu

  • Pieredzes slīpēts dārgakmens

    Ģimenes ārsti INGUNU LOČMELI daudzi vidzemnieki sauc par savējo dakterīti. Dakterei ir prakse gan Rūjienā, gan Vilpulkā, jo viņa uzskata, ka ģimenes dakterim ir jābūt pacientu tuvumā. “Ja dari, tad pa īstam, vai arī nedari nemaz. Esmu profesijā gājusi un turpinu iet pārliecības dēļ — ļoti vēlos palīdzēt cilvēkiem. Katru savu pacientu uzklausīt, meklēt risinājumus, viņu atbalstot,” teic Inguna Ločmele, kuras darba pieredze iesniedzas ceturtajā gadu desmitā. Lasīt visu