← Atpakaļ

Katrā zaudējumā ir kāds ieguvums. Ķirurģe un tulkotāja Biruta Liede

BIRUTA LIEDE mani gaida Rīgas autoostā. Ar ceļa somām – pēc dažām stundām aties prāmis uz Stokholmu, kur viņa dzīvo vairāk nekā 12 gadu. Sirmie mati sapīti bizē un atsprausti pakausī. Acis gaišas. Sarunājoties viņa daudz skatās acīs. Bijusī Liepājas slimnīcas ķirurģijas nodaļas vadītāja, tagad tulkotāja no zviedru valodas saka: “Lūdzu, nerunājiet par maniem gadiem! Kādi septiņdesmit pieci?! Es tos nejūtu!” Viņa ir atteikusies no vārdiem “nekad”, “nekur”, “nekas”. “Aktivitāti jau nevar “uzsmērēt” – vai nu tā ir, vai tās nav. Mani vienmēr interesējušas daudzas lietas, laikam tāpēc garīgā novecošanās nav sākusies.” Biruta Liede tulko, raksta noveles, fotografē, zīmē, airē, mācās spāņu valodu...


Diena par īsu visam, ko gribētu izdarīt

Biruta Liede ir mazliet dumpiniece un provokatore. Tāda bijusi jau bērnībā. Nepaklausīga, spītīga. Māte Birutai nav tikusi klāt, jo meita pazudusi. Bet ne tādēļ, lai darītu blēņas. Bradājusi ar draudzenēm pa grāvjiem, lasot purenes, spēlējušas teātri, rak­stījušas lugas, dancojušas. "Man piemīt tāda nevēlama īpašība... es provocēju cilvēkus," viņa atzīstas un izstāsta, kā īgnu Rīgas autobusa šoferi sakaitinājusi, laipni palūdzot, lai ieliek viņas koferi bagāžas nodalījumā. Protams, viņa to varētu izdarīt pati, bet Zviedrijā šoferis to neuzskata par apgrūtinājumu.

Ar jauneklīgo dzīves uztveri…

Raksta pilna versija nav pieejama

Atbilstoši Jūsu lietotāja līmenim raksta pilna versija nav pieejama. Ja vēlaties lasīt pilnu rakstu, aicinām reģistrēties vai abonēt Doctus.
  • Kā COVID–19 mainījis ikdienu? Latviešu ārste Francijā

    Doctus sazinājās ar vairākiem latviešu ārstiem, kas dzīvo un strādā ārpus Latvijas. Lūdzām dalīties pārdomās, kā SARS–CoV2 mainījis ārsta ikdienu un darbu. Kāds noskaņojums valda? Lūk, ko pastāstīja Latviešu ārste no Francijas Lasīt visu

  • Emocijas aiz SARS maskas [pārpublicēts no DOCTUS arhīva]

    Ričika D. | 2020. gada 20. marts

    Pirms 17 gadiem SARS bija Āzijā un Kanādā, tagad COVID-19 ir tepat pie mums ­­− Eiropā un Latvijā. Apkārt esošais emociju spektrs ir ļoti tuvs tam, ko žurnāla lappusēs aprakstījām toreiz. Tāpēc nolēmām pārpublicēt 2003. gada DOCTUS rakstu (šie numuri nav digitalizēti portālā doctus.lv) par tā laika ārstu stāstiem no infekcijas epicentra. Daudz līdzību. Lasīt visu

  • Simulāciju medicīna. No Anniņas līdz virtuālajai realitātei

    Ir pagājuši sešdesmit gadi, kopš tika izgudrots pirmais manekens — Leardal slavenā Anniņa. Rotaļlietu ražotājs Asmund Leardel to radīja kopā ar diviem anesteziologiem Dr. Bjorn Lind un Dr. Peter Safar. Kardiopulmonālās reanimācijas prasmes uz manekena kopš tā izgudrošanas apguvuši vairāk nekā 500 miljoni mediķu, bet mulāžu un simulāciju attīstība piedzīvojusi milzu lēcienu. Kāda ir moderno simulāciju šodiena? Un ko var Latvija? Lasīt visu

Page

Lasītākie raksti

  • Kā COVID–19 mainījis ikdienu? Latviešu ārste Francijā

    Doctus sazinājās ar vairākiem latviešu ārstiem, kas dzīvo un strādā ārpus Latvijas. Lūdzām dalīties pārdomās, kā SARS–CoV2 mainījis ārsta ikdienu un darbu. Kāds noskaņojums valda? Lūk, ko pastāstīja Latviešu ārste no Francijas Lasīt visu

  • COVID–19. Dažādu speciālistu skatpunktā

    Katru dienu pasaulē tiek atklāti apmēram 60 000 jauni SARS–CoV2 jeb COVID–19 gadījumi — tā liecina dati tīmekļvietnē worldometers.info. No gadījumu kopskaita katru dienu mirst apmēram 2500 cilvēku –– lielākajai daļai ir blakusslimības. Lasīt visu

  • Fiziskās slodzes ietekme uz sirds-asinsvadu sistēmu Vienkāršākā profilakse

    Nepietiekama fiziskā aktivitāte ir ne tikai kardiovaskulāro, bet arī citu hronisku slimību, piemēram, cukura diabēta, dažādu audzēju (plaušu, resnās zarnas audzēju u. c.), aptaukošanās, hipertensijas, kaulu un locītavu slimību (osteoporozes un osteoartrīta), depresijas modificējams riska faktors. Pat neliela fizisko spēju uzlabošana ievērojami samazina priekšlaicīgas nāves risku. Salīdzinoši, cilvēkiem, kuriem panākta pietiekama ķermeņa svara kontrole, nāves relatīvais risks piecu gadu periodā tiek samazināts par 44%. Īpaši jāatzīmē gados vecāki cilvēki, sievietes un iedzīvotāji ar zemāku sociālekonomisko stāvokli, kuru vidū biežāk novērojams nepietiekams fiziskās aktivitātes līmenis. Lasīt visu