Skaitļi un fakti par veselības rādītāju lielo atšķirību pasaulē

Ja bērns piedzimst nabadzīgā ģimenē, viņam ir daudz lielāks risks nomirt diarejas dēļ nekā mazulim bagātā valstī; atšķirība starp Japānu un Malāviju prognozējamam dzīves ilgumam ir 36 gadi. Tie ir tikai daži aspekti, kas raksturo Pasaules Veselības organizācijas (PVO) globālās konferences tematiku. Tās centrā - milzu atšķirības starp veselības rādītājiem pasaulē. Konference sākas šodien, 19. oktobrī, Riodeženeiro Brazīlijā, tās organizatori ar skaitļiem ilustrē deviņus būtiskus atšķirību aspektus.

Konferences dalībnieki sabrauc no 118 pasaules valstīm. Tajā piedalās 60 valstu veselības ministri, PVO reģionālo biroju pārstāvji, nevalstiskās organizācijas, kā arī citu ietekmējošo grupu pārstāvji.

Daži skaitļi par veselības rādītāju lielo atšķirību pasaulē

1. Atškirīgais sagaidāmais dzīves ilgums

Šobrīd pasaulē lielākā atšķirība starp prognozējamo dzīves ilgums dažādās valstīs ir 36 gadi. Bērnam, kas piedzimis Malāvijā, prognozējamais dzīves ilgums ir 47 gadi, kamēr Japānā dzimušais bērns dzīvos 83 gadus. [1.] Savukārt Čadā katrs piektais bērns mirst pirms piecu gadu vecuma sasniegšanas, kamēr Eiropā mirstības rādītājs līdz piecu gadu vecumam ir 13 gadījumi no 1000. [2.] Un šīs ļoti lielās veselības un dzīves iespējas netiek skaidrotas ar bioloģiskām vai ģenētiskām, bet gan ar sociālām atšķirībām.

2. Kas ietekmē veselības iznākumu?

Veselības iznākumu būtiski ietekmē sociālais statuss, ienākumu līmenis, etniskā, dzimuma un seksuālās orientācijas piederība. Piemēram, ASV melnādainām sievietēm jaundzimušo mirstība ir 1.5-3 reizes augstāka nekā jebkuras citas rases pārstāvjiem. [3.] Amerikā jebkura vecuma vīrietim, neatkarīgi no etniskās piederības, varbūtība izdarīt pašnāvību ir aptuveni četras reizes lielāka nekā pašnāvības izdarīšanas varbūtība sievietēm. [4.] Afroamerikāņu vīrietim risks saslimt ar vēzi ir augstāks salīdzinājumā ar visām citām grupām (598.5 gadījumi uz 100 000). [5.]

3. Bērnu mirstība nabadzīgās un bagātās ģimenēs

Ik dienas mirst 21 tūkstotis bērnu, kas nav sasnieguši piecu gadu vecumu un kuru nāves iemesls ir pneimonija, malārija, diareja vai citas saslimšanas. Bērniem, kas dzimuši planētas nabadzīgāko iedzīvotāju mājsaimniecībās ir  divreiz lielāks risks nomirt līdz piecu gadu vecumam salīdzinājumā ar pasaules bagātākajās mājsaimniecībās dzimušajiem. [6.]

4. Rekordaugsts nepaēdušo un neaizsargāto skaits

Pēdējās aplēses liecina, ka pasaulē aptuveni viens miljards iedzīvotāju dzīvo badā. Tas ir vēsturiski visaugstākais rekords. [7.] Aptuveni puse no pasaulas strādājošajiem - ap 1.53 miljardiem cilvēku - ir neaizsargāts darbaspēks [8.], kuriem nav formālu darba līgumu, nav sociālo garantiju un nav iespējams saņemt garantēto veselības aprūpes daļu.

5. Veselības pieejamība

Pasaulē ap 150 miljoni cilvēku ik gadu sastopas ar tādām veselības izmaksām (pacientu nodevas u.c. tiešās izmaksas), kuras paši nespēj apmaksāt naudas trūkuma dēļ. Un vidēji 100 miljoniem iedzīvotāju pasaulē ik gadus veselības aprūpe nav pieejama nevis naudas trūkuma dēļ, bet gan tāpēc, ka tiem nav iespējas nokļūt pie ārsta. [9.] Zemu ienākumu valstīs pieejamība pie ģimenes ārsta ir pat desmit reizes zemāka nekā augstu ienākumu valstīs. Piemēram, Nigērijā ir vidēji četri ģimenes ārsti uz 10 000, kamēr Norvēģijā tie ir 40 uz 10 000 iedzīvotāju. [10.]

6. Mātes mirstība

Afganistānā, Somālijā un Čadā mātes mirstības rādītājs ir lielāks par 1000 (uz 100 000 dzīvi dzimušiem bērniem), kamēr šis pats skaitlis Eiropā ir 21. [11.]

7. Pusaudžu un jauniešu veselības problēmas

Ik gadu ap 16 miljoniem meiteņu vecumā no 15 līdz 19 gadiem kļūst par mātēm, tas veido aptuveni 11% no visām dzemdībām pasaulē.  Bērnu dzemdēšana stipri vēlākā vecumā raksturīga tikai attīstītajās valstīs. Pēc 2009. gada datiem, 40% no jaunajiem HIV inficēšanas gadījumiem ir tieši jauni cilvēki (15-24 gadus veci). Ik gadus 20% pusaudžu saskaras ar psihiskās veselības problēmām, galvenokārt, ar depresiju vai anoreksiju. [12.]

8. Dzemdību palīdzība nabadzīgajiem un bagātajiem

Sievietes, kas nāk no 20% pasaules bagātāko iedzīvotāju, līdz pat 20 reizēm biežāk dzmedībās saņems augstas klases profesionāļu palīdzību nekā sievietes, kas ir nabadzīgas. PVO aprēķinājusi, ka milzīgās plaisas izlīdzināšana starp pasaules augstu ienākumu valstīm un 49 zemu ienākumu valstīm, varētu izglābt vairāk nekā 700 tūkstošus sieviešu dzīvību (laika posmā līdz 2015. gadam). [13.]

9. Veselības rādītāju atšķirības rada izmaksas

Eiropas Parlaments aprēķinājis, ka zaudējumi, kas saistīti ar veselības aprūpes nevienlīdzību Eiropas Savienībā, ik gadus rada izmaksas aptuveni 1.4% apmērā no Eiropas Savienības iekšzemes kopprodukta. [14.] Interesanti, ka procents ir gandrīz tikpat liels, cik ES budžeta deficīts (1.6% no IKP). [15.]

Literatūra

  1. World Health Statistics 2011
  2. World Health Statistics 2011
  3. US Centers for Disease Control and Prevention, US Health Disparities & Inequalities Report 2011
  4. US Centers for Disease Control and Prevention, US Health Disparities & Inequalities Report 2011
  5. US Centers for Disease Control and Prevention, data from 2007 (most recent available), http://www.cdc.gov/features/dsCancerDisparities/
  6. Levels and trends in child mortality. Estimates developed by the UN inter-agency group for child mortality estimation, 2011 Report
  7. United Nations: The Global Social Crisis. Report on the World Social Situation, 2011, pages 1, 32.
  8. United Nations: The Global Social Crisis. Report on the World Social Situation, 2011, pages 1, 32.
  9. World Health Report 2010, page 5
  10. World Health Statistics 2011
  11. World Health Statistics 2011
  12. http://www.who.int/mediacentre/factsheets/fs345/en/index.html
  13. World Health Report 2011, Introduction
  14. European Parliament resolution on reducing health inequalities in the EU, 8 March, 2011
  15. European Defence Agency: European-United States Defence Expenditure in 2009. 2010. p. 3
Uz augšu ↑