Endometrioze ir aktuāla problēma, par kuru ir jārunā

Doctus . | 2011. gada 4. novembris

Pasaules kontracepcijas dienas ietvaros tika realizētas dažādas izglītojošas aktivitātes. Tostarp arī biedrības Progestīna klubs un pētījumu aģentūras TNS aptauja ar mērķi noskaidrot sieviešu informētību par endometriozi. Aptaujas rezultātā tika secināts, ka 52% sieviešu nekad nav dzirdējušas par endometriozi, un tikai 13% aptaujāto sieviešu ir labi informētas par šo slimību. Lai aktualizētu ar endometriozi saistītos jautājums ar farmācijas kompānijas Bayer atbalstu mēdijiem tika organizēta diskusija ar dr. Daci Melku un dr.Nelliju Lietuvieti. Diskusijas laikā dakteres sniedza ieskatu endometriozes problēmā, kā arī apsprieda iespējamajos risinājumus.

Kas ir endometrioze?

Endometrioze sievietēm ir ļoti izplatīta slimība, kuras gadījumā endometrija dziedzeriem un stromai līdzīgi audi atrodas ārpus to normālās lokalizācijas vietas, respektīvi, dzemdes. Šie audi nonāk vai veidojas arī citos orgānos — vēdera dobumā, olnīcās, olvados, starp dzemdi un taisno zarnu, uz urīnpūšļa un dzemdes kakliņa, pat ārpus vēdera dobuma, piemēram, plaušās, nierēs, kur pārvēršas labdabīgos veidojumos. Tas nebūtu nekas, ja vien dažādu hormonālu procesu ietekmē dzemdes gļotāda katru mēnesi nenoārdītos un neasiņotu (menstruācijas). Tieši tāds pats process norisinās arī audos, kas nonākuši ārpus dzemdes, tikai ar to atšķirību, ka noārdīšanās galaprodukti netiek izvadīti no organisma, tādējādi izraisot iekaisumu un sāpes. 

Etioloģija

Par to, kādēļ rodas endometrioze, ir vairākas versijas. Piemēram, menstruāciju laikā daļa dzemdes gļotādas, tā saucamais funkcionālais slānis, caur olvadiem nokļūst vēdera dobumā, uz olnīcu virsmas, un sāk augt tam neparedzētās vietās. Taču mūsdienās uzskata, ka slimībai ir arī ģenētiski cēloņi — ģimenē šo slimību vai noslieci uz to pārmanto. Slimības attīstību veicina neregulāras, retas seksuālas attiecības, nepareizi izvēlēta kontracepcija, mazkustīgs dzīvesveids, pirmās grūtniecības pārtraukšana, seksuāli transmisīvās slimības un dzemdes piedēkļu iekaisums.

Sastopamība

Endometrioze sastopama sievietēm reproduktīvā vecumā visās etniskajās un sociālajās grupās. Tās sastopamība šajā vecuma grupā ir 7–18%. Slimības simptomi zūd, iestājoties menopauzei. Slimība var skart arī jaunas meitenes, kuru sūdzības par sāpēm pirms mēnešreizēm vai to laikā bieži vien nenovērtē ne vecāki, ne ārsti. Ja tās ir ļoti mokošas, noteikti jānoskaidro iemesls.

Simptomi

Endometrioze līdz šai dienai ir daudz pētīta, bet tās iemesli un norise ir tikai daļēji izzināti. Visbiežākie endometriozes simptomi ir sāpes pirms menstruācijām un menstruāciju laikā, hroniskas iegurņa sāpes, sāpes dzimumakta laikā vai pēc tā, neauglība, stipra asiņošana menstruāciju laikā vai starp tām. Var parādīties cikliska sāpīga vēdera izeja, caureja, asiņains urīns, sāpīga urinācija. Neauglība tiek konstatēta aptuveni 30–40% sieviešu, kuras slimo ar endometriozi.

Sievietēm, kuras cieš no endometriozes, parasti ir ilgstošas, sāpīgas menstruācijas, bet pirms vai pēc menstruācijām nelielos daudzumos izdalās tumšas asinis. Sieviete var just sāpes zarnu traktā, kā arī sāpes urinējot, iespējami arī zarnu darbības traucējumi.

Sieviete bieži jūtas ļoti nogurusi un letarģiska, tomēr slimības nopietnība ne vienmēr atbilst sāpju vai diskomforta pakāpei, ko izjūt sieviete. "Šokolādes cistas" olnīcās, piemēram, mēdz būt nesāpīgas un bieži vien tiek atklātas tikai tad, kad ārsts sāk izmeklēt sievietes neauglības cēloņus.

Sāpju raksturojums

Endometrioze ir slimība, kas var slēpties. Pacientei var nebūt nekādu izpausmju, bet citos gadījumos var krasi pasliktināties dzīves kvalitāte. Endometriozei rak­sturīgās sāpes nav vienveidīgas:

  • pastāvīgas smeldzoša rakstura sāpes vēdera lejasdaļā, krustu, jostas rajonā;
  • pastāvīgas velkošā rakstura ­sāpes, kas saistītas ar menstruālo ciklu; sāpju intensitāte pieaug dienu vai divas pirms menstruācijas, un sāpīgas ir pirmās menstruālas asiņošanas dienas (dismenoreja);
  • sāpes dzimumakta laikā (dispa­reūni­ja).

Uzskata, ka šādas sāpes rodas saaugumu un iekaisuma procesu dēļ ap endometriozes perēkli, kā arī nervu galu un pinumu saspiešanas un kairinājuma dēļ. 

Cēloņi

Diemžēl speciālistiem tas vēl joprojām nav īsti skaidrs, lai gan izvirzītas vairākas teorijas, no kurām visizplatītākā ir retrogrādās menstruācijas teorija. Saskaņā ar šo teoriju, menstruācijas laikā daļa asiņu plūst atpakaļ un pa olvadiem nonāk iegurnī. Endometrija šūnas, kas atrodas menstruācijas asinīs, nonāk olnīcās vai iegurnī un sāk augt. Šīs ieaugušās šūnas arī izraisa endometriozi. Neatbildēts paliek jautājums – kāpēc šīs endometrija šūnas dažām sievietēm iegurnī vai olvados ieaug, bet citām nē.

Diagnostika

Slimību var atklāt gan ginekoloģiskās apskates laikā, gan ar ultrasonogrāfijas vai mazā iegurņa magnētiskās rezonanses izmeklējuma palīdzību. Taču vienīgais veids, kā slimību var diagnosticēt precīzi, ir laparoskopija — minimāli invazīva operācija, kuras laikā var arī ārstēt, izņemot endometriozes perēkļus.

Pēc operācijas parasti izdodas atrisināt arī sievietes neauglības problēmu. Grūtniecību gan nevajadzētu atlikt uz pārāk ilgu laiku, jo endometriozei ir tieksme atkārtoties. Ja endometrioma ir ļoti maza, tā var arī nebūt šķērslis grūtniecībai un bērna barošanas laikā dažreiz var izzust, ļaujot iztikt bez operācijas.

Lielbritānijas Nacionālā Endometriozes biedrība 1994.gadā veica pētījumu, kurā atklājās, ka no brīža, kad sieviete sāk sajust pirmos slimības simptomus līdz brīdim, kad viņai tiek uzstādīta diagnoze, vidēji paiet septiņi gadi.

Ārstēšana

Galvenais ir atrast pacientei piemērotu risinājumu! Tas nozīmē, ka ārstam ar pacienti ir jāapspriež simptomi, kā tie ietekmē ikdienas dzīvi, un jānoskaidro, vai paciente vēlas bērnus tagad vai arī vēlāk.

Hormonālā ārstēšana

Lai gan endometriozes iemesli nav zināmi, mēs zinām, ka slimību saasina estrogēni. Tāpēc endometriozes hormonālā ārstēšana tiek veikta, lai samazinātu estrogēnu līmeni sievietes ķermenī. Hormonālā terapija tiek izmantota, lai saīsinātu menstruālo ciklu un novērstu ikmēneša asiņošanu.

Ir vairāku veidu medikamenti, kuru iedarbībā saraujas dzemdes gļotāda un endometrija perēkļi:

  • progestīns/progesterons;
  • gonadotropā relīzinghormona (GnRH) agonsiti;
  • danazols;
  • hormonālā spirāle;

Hormonālajām terapijām ir dažādu līmeņu blakusefekti, un diemžēl daudzām sievietēm sasniegtā sāpju līmeņa samazināšanās var būt īslaicīga.

Operācija

Laparoskopiskā operācija ir vienīgais veids, kā noteikt endometriozes diagnozi, un vairumā gadījumu slimību var diagnosticēt un ārstēt vienas un tās pašas procedūras laikā. Laparotomiju endometriozes ārstēšanā šobrīd lieto retāk. Operācijas rezultāts ir atkarīgs no ķirurga, tāpēc jāatrod kāds, kuram ir pietiekama pieredze endometriozes likvidēšanā ķirurģiskā ceļā.

Endometrioze un  reproduktīvā prognoze

Ir pierādīta endometriozes saistība ar neauglību. Auglība pati par sevi tiek definēta kā varbūtība sievietei dzemdēt bērnu noteiktā mēnesī. Veselam pārim auglība ir no 0,15 līdz 0,20 mēnesī un samazinās līdz ar vecumu. Sievietēm ar neārstētu endometriozi un neauglību ikmēneša auglība ir 0,02 līdz 0,10. Citos pētījumos pierādīts, ka endometriozi neauglīgo sieviešu vidū diagnosticē sešas līdz astoņas reizes biežāk nekā auglīgo sieviešu vidū. 

Tomēr apgalvojums, ka endometriozes dēļ rodas neauglība jeb samazinās auglība, ir pretrunīgs. Kaut gan daudz ir zināms par endometriozes un neauglības saistību, kas ir iemesls un kas – sekas, tā arī nav pierādīts. Ja apgalvojums, ka endometrioze samazina auglību, būtu patiess, tad loģiski būtu sagaidīt, ka endometriozes ārstēšanas rezultātā uzlabojas auglība.

Kopsavilkums

  • Dace Melka, Latvijas Jūras medicīnas centra Ginekoloģijas nodaļas vadītāja uzsver, ka sievietēm ir obligāti reizi gadā jāapmeklē ginekologs un nekavējoties jāvēršas pie ārsta, ja viņām ir kaut viens no endometriozes simptomiem, proti, sāpīgas menstruācijas, sāpes dzimumakta laikā vai sāpīga vēdera izeja. Turklāt būtiski ir apmeklēt tieši ginekologu, jo pieredze rāda, ka daudzi ģimenes ārsti nav pietiekami kompetenti, lai diagnosticētu tādu slimību kā endometrioze. Viņa uzskata, ka ģimenes ārstam ir jābūt kā ”pārmijniekam”, kurš pacientu nosūta pie ginekologa. Ģimenes ārstam ir jābūt informētam par endometriozes simptomiem un īstajā brīdī pacients jānovirza pie speciālista, kurš palīdzēs risināt šo problēmu. Viņa iesaka ikvienam ģimenes ārstam izlasīt endometriozes ārstēšanas klīniskās vadlīnijas.
  • Nellija Lietuviete, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Ginekoloģijas klīnikas virsārste uzsver, ka būtiski ir pacienti izjautāt, jo ļoti daudzas sievietes vizītē pie ārsta nestāsta par savām sāpēm, tādēļ ārstam ir svarīgi prasīt uzvedinošus jautājumus. Bieži vien sāpes menstruāciju, dzimumakta vai vēdera izejas laikā sieviete uzsver kā normu – viņa pie tām ir pieradusi un nespēj novērtēt savu problēmu.

 

 

Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti