← Atpakaļ

Iedzimts zobu emaljas bojājums

Pičugina A., Nagle E. | 2011. gada 21. novembris

Zobu emalja ir visvairāk mineralizētie audi cilvēka organismā, 85% no tās tilpuma veido hidroksiapatīta kristāli. Organoģenēzes laikā emalja iegūst beigu struktūru, kurā gandrīz nemaz nav olbaltumvielu. Emaljas sastāvs atspoguļo īpašo molekulāru un šūnu aktivitāti emaljas veidošanās laikā. Būtiski emaljas attīstības defekti var rasties vairāku iemeslu dēļ. Emalja var būt nepilnīgi attīstījusies kaitīgu vides faktoru dēļ, tās attīstību var ietekmēt vielmaiņas traucējumi, kā arī ģenētiskie faktori. Biežākais cēlonis zobu emaljas iedzimtiem bojājumiem ir amelogenesis imperfecta. [1]  


Aktualitāte

Amelogenesis imperfecta (AI) ir ģenētiskas izcelsmes slimību grupa, kas dažādi ietekmē visu vai gandrīz visu zobu emaljas struktūru, klīnisko ainu un var asociēties ar morfoloģiskām vai bioķīmiskām pārmaiņām citos ķermeņa audos. [3; 4]

AI ir patoloģija, kuras gadījumā novēro nepareizu zoba emaljas attīstību, kas, savukārt, var sekmēt emaljas aģenēzi, hipoplāziju vai hipokalcifikāciju. Amelogenesis imperfecta raksturo ļoti plāna, irdena emalja, bieži ar dažādu brūno toņu nokrāsu. Jaunākajos pētījumos uzsver ciešu saikni starp dažādām zoba aizmetņa struktūrām attīstības periodā. Tas nozīmē, ka ameloģenēzes laikā radītie…

Raksta pilna versija nav pieejama

Atbilstoši Jūsu lietotāja līmenim raksta pilna versija nav pieejama. Ja vēlaties lasīt pilnu rakstu, aicinām reģistrēties vai abonēt Doctus.
Page

Lasītākie raksti