Ingrīda Circene: "Diezgan droši – esmu smagsvars"

Uz Doctus jautājumiem par politiķu kabineta domāšanu, par to, kādus "jostas savilkšanas" pasākumus nākamgad var sagaidīt mediķi un par izredzēm uz papildu finasējumu nozarei atbild veselības ministre INGRĪDA CIRCENE

INGRĪDA CIRCENE

1. Kas būs jūsu padomdevēji - "smadzenes"? B. Rozentālei tie bija galvenie speciālisti, J. Bārzdiņam - pat "aizjūras" profesors?

Tā kā ieviešamās prioritātes ir e-veselība, nodokļu sistēmas maiņa, mani padomnieki ir eksperti finanšu ekonomikas jautājumos, juristi. Un profesionāļi asociācijās, ar kuriem visus gadus esmu cītīgi strādājusi.

2. Ārsti ierēdņiem un politiķiem pārmet kabineta domāšanu. Cik tuvu esat reāli notiekošajam?

Sestdien man ir pieņemšana - kā ierindas dežūrārstei. Redzu, kas patiesībā notiek. Uz Kuldīgu atved sievieti no Mērsraga, viņai ir ambulatora vaina, nav jāpaliek slimnīcā. Bet ir sestdienas nakts. Pacientei nav mašīnas. Viņa zvana radiem uz Roju. Radiem Rojā nav benzīna. Man nevajag lasīt simts un vienu normatīvo aktu, es zinu, kā tie strādā dzīvē - kur ir vājās vietas. Sistēma pašlaik nav vērsta uz pacientu, bet uz to, kā plānojam naudu un pakalpojumu, sēžot kabinetā.

3. Bet kāpēc cilvēki ar ambulatorām vainām ierodas slimnīcā sestdienas naktī?

Es to jautāju pacientei. Viņa saka: tāpēc ka nevar pierakstīties rindā, nav naudas, tāpēc ka atved "ātrā palīdzība" un nekas nav jāmaksā. Vai tas ir normāli? Tas nav normāli! Tāpēc jādomā, kā pacientam normāli tikt pie mediķa. Mēs varam aizslēgt vēl pusi no slimnīcām, bet administrēšanā iegūto naudu zaudēsim transporta izdevumos. Lai cilvēkus nedzenātu pa pasauli, vajadzīgi traumpunkti un uzņemšanas nodaļas vismaz tur, kur ir likvidētas slimnīcas!

4. Kā, likvidējot neefektīvos tēriņus, būs jāpārkārtojas ārstiem?

Ar ģimenes ārstu asociāciju un NMP dienesta vadītājiem esam runājuši, ko darīt, lai naudu mazāk tērētu loģistikai un vairāk ieguldītu cilvēkā. Piemēram, darba laikā no 8:00 līdz 18:00 jābūt iespējai, ka NMP dienesta dispečers zvanus, kas nav saistīti ar dzīvības funkcijām, pāradresē uz ģimenes ārsta praksi. Sāpīgs punkts ir arī kvalitātes kritēriju programma - tajā strādā 10% ģimenes ārstu. Kāpēc tik maz? Kuri kritēriji ir grūti izpildāmi un kāpēc? Ja apmaksājam otras māsas darbu, tad praksei jābūt atvērtai astoņas stundas. Tā ir darba organizācija, ne papildu izmaksas.

5. Esat analizējusi, ka procentuāli pieaug pacientu skaits, kas slimnīcā nonāk ar galēji smagām hroniskām slimībām. Ko darīt?

Pirmkārt, hroniskie pacienti aktīvāk jāaicina pie ģimenes ārsta, un to var darīt otra māsa. Otrkārt, samazinot kādu ātrās palīdzības brigādi, varam palielināt mājas aprūpes epizodes. Viena brigāde maksā 136 tūkstošus latu gadā, mājas aprūpes epizode - aptuveni 10 latu. Vienas brigādes vietā iegūstam 1360 vizīšu! Esmu ieinteresēta, lai ir 1360 slimnieku apmeklējumi mājās, nevis slimniekus vadā uz uzņemšanas nodaļu, kur viņi paliek sēžam, jo netiek mājās.

6. Jau nez kuru rudeni atkārtojas situācija, ka slimnīcām pietrūkst naudas. Arī tāpēc, ka "klibo" ekonomiskā domāšana?

Ja slimnīca vairākus gadus strādā ar negatīvu bilanci, tad valdes locekļiem ieteiktu atkāpties. Veselības aprūpe ir bizness, slimnīcas vadītājs - menedžeris. Izskaiti, ko vari atļauties! Varbūt smagi pacienti nav jāliek intensīvajā terapijā, bet daļai no viņiem vajadzīga sociālā vai paliatīvā aprūpe kā atsevišķa, lētāka nodaļa. No malas to neviens nepateiks. Vadītājam jābūt skaidrai stratēģijai - nevis jaunas ēkas uzcelšanai, bet kā veidot pacientu plūsmas, kā no šīs plūsmas atdalīt to, kas neattiecas uz stacionāro aprūpi.

7. Kas jums ļauj būt optimistei, ka izdosies ātri iedarbināt e-veselību?

Ātri ne, bet ir pilnīgi skaidrs, kurā mēnesī kas notiks. Pirmās ieraudzīsim e-receptes un e-rezervāciju. Jau nākamgad. Otrajā kārtā varētu iestrādāt savietojamību ar iedzīvotāju reģistru un nodokļu maksāšanu. Ja viss ies kā pa diedziņu, tad otrās kārtas projekti dzīvē būs redzami 2013. gada vidū. Ja radīsies mezgli, tad 2014. gada sākumā.

8. Par plānveida pakalpojumu sasaisti ar nodokļu maksāšanu ģimenes ārsti teic, ka būs grūti nodokļu nemaksātājam prasīt maksas pakalpojumu. Ģimenes ārsts ir pirmais "vārtu vērējs"...

Kā speciāliste šādā situācijā nonācu pirms daudziem gadiem - ja nav ģimenes ārsta nosūtījuma, pacientam jāmaksā. Būs vienlīdzība. Ja praksē pierakstīti 2000 pacientu, bet 300 nav Latvijā, nemaksā nodokļus, pēc kapitācijas principa naudu par viņiem pārskaita. Saprotiet, kāpēc iebildumi... Šo naudu varam lietot lietderīgi: mazināt rindas uz izmeklējumiem, atjaunot plāna operācijas, nebūs nevajadzīgu ātrās palīdzības izsaukumu.

9. Kā noturēsiet ārstus Latvijā?

Ja ārsts, mācījies 12 gadus, saņem niecīgu samaksu, tad viņam ir tiesības šo valsti atstāt. Viņam pienākas cits atalgojums. Noturēt var tikai ar algu. Nevaram rēķināt, ka ārsta vidējā alga ir divreiz lielāka. Iespējams, tā ir, bet viņš strādā divas trīs slodzes. Un no šāda ārsta nevar prasīt kvalitatīvu darbu. Mums jādabū nauda ārā no izdevumu pozīcijas, kas nav saistīta ar veselības aprūpi, un jāpārliek lietderīgi izmantojamā. Un pirmais lietderīgajā pusē ir personāls.

10. Bijušais veselības ministrs G. Bērziņš sacījis, ka ministri iedalāmi "smagsvaros" un "bandiniekos". Un veselības nozarei pārsvarā tikuši bandinieki, kas naudu nozarei izcīnīt nevar. Pie kuriem pieskaitāt sevi?

Diezgan droši esmu smagsvars. Esmu varējusi aizstāvēt savas pozīcijas - man ir pamatoti reformu piedāvājumi. Ja esam palielinājuši bāzi (finansējuma daļu, ko pārnes no iepriekšējā gada budžeta uz nākamo), tad šī ir viena no svarīgākajām nozarēm. Bez bāzes finansējuma ir arī Eiropas projekti, sociālā sfēra u.c. - tā ir mainīgā daļa. Protams, varēsim prasīt papildu naudu - ja būs par maz. Un, iespējams, būs par maz. Un, iespējams, mēs arī dabūsim.

Foto: Ligita Ieviņa

 

Uz augšu ↑
  • Lēciens nezināmajā. Administratīvi teritoriālā reforma un veselības aprūpe

    Par gaidāmo administratīvo reformu (119 pašvaldību vietā 35) vairāk runā izglītības, ceļu, uzņēmējdarbības kontekstā. Par veselības aprūpi vien kuluāros. Ko gaidīt apvienojamo pašvaldību mazajiem veselības aprūpes centriem, slimnīcām? Uzrunātie veselības centru vadītāji atzīst: izskatās pēc lēciena nezināmajā! Lasīt visu

  • Ar ķirurģiju uz “tu”. Prof. GUNTARS PUPELIS, ķirurgs

    Profesors GUNTARS PUPELIS vada RAKUS Vispārējās un neatliekamās ķirurģijas klīniku, lielāko neatliekamās ķirurģiskās palīdzības sniedzēju Latvijā, un ir specializētas politraumas aprūpes sistēmas veidotājs pēc starptautiskām vadlīnijām. Viņam nekad nav trūcis ideju, kā klīnikas darbu uzlabot līdz Eiropas līmenim. Lasīt visu

  • Tas ritenis ir iegriezts

    Tolaik, pirms astoņiem gadiem, pārcelšanās pabalsts kādam varbūt tikai sapņos rādījās. Piemaksa par darbu reģionā? Kas tā tāda?! Bet divi daudzsološi jaunie dakteri Mareks Vējiņš un Dainis Vorps, iedzimtie smiltenieši, pabeiguši rezidentūru, ieguvuši ārsta urologa sertifikātu un atsacījuši visai vilinošus darba piedāvājumus Rīgas klīnikās, risināja sarunas par karjeras iespējām Vidzemes slimnīcā Valmierā. Sarunāja un septembrī sāka darbu. Lasīt visu