Ingrīda Circene: "Diezgan droši – esmu smagsvars"

Uz Doctus jautājumiem par politiķu kabineta domāšanu, par to, kādus "jostas savilkšanas" pasākumus nākamgad var sagaidīt mediķi un par izredzēm uz papildu finasējumu nozarei atbild veselības ministre INGRĪDA CIRCENE

INGRĪDA CIRCENE

1. Kas būs jūsu padomdevēji - "smadzenes"? B. Rozentālei tie bija galvenie speciālisti, J. Bārzdiņam - pat "aizjūras" profesors?

Tā kā ieviešamās prioritātes ir e-veselība, nodokļu sistēmas maiņa, mani padomnieki ir eksperti finanšu ekonomikas jautājumos, juristi. Un profesionāļi asociācijās, ar kuriem visus gadus esmu cītīgi strādājusi.

2. Ārsti ierēdņiem un politiķiem pārmet kabineta domāšanu. Cik tuvu esat reāli notiekošajam?

Sestdien man ir pieņemšana - kā ierindas dežūrārstei. Redzu, kas patiesībā notiek. Uz Kuldīgu atved sievieti no Mērsraga, viņai ir ambulatora vaina, nav jāpaliek slimnīcā. Bet ir sestdienas nakts. Pacientei nav mašīnas. Viņa zvana radiem uz Roju. Radiem Rojā nav benzīna. Man nevajag lasīt simts un vienu normatīvo aktu, es zinu, kā tie strādā dzīvē - kur ir vājās vietas. Sistēma pašlaik nav vērsta uz pacientu, bet uz to, kā plānojam naudu un pakalpojumu, sēžot kabinetā.

3. Bet kāpēc cilvēki ar ambulatorām vainām ierodas slimnīcā sestdienas naktī?

Es to jautāju pacientei. Viņa saka: tāpēc ka nevar pierakstīties rindā, nav naudas, tāpēc ka atved "ātrā palīdzība" un nekas nav jāmaksā. Vai tas ir normāli? Tas nav normāli! Tāpēc jādomā, kā pacientam normāli tikt pie mediķa. Mēs varam aizslēgt vēl pusi no slimnīcām, bet administrēšanā iegūto naudu zaudēsim transporta izdevumos. Lai cilvēkus nedzenātu pa pasauli, vajadzīgi traumpunkti un uzņemšanas nodaļas vismaz tur, kur ir likvidētas slimnīcas!

4. Kā, likvidējot neefektīvos tēriņus, būs jāpārkārtojas ārstiem?

Ar ģimenes ārstu asociāciju un NMP dienesta vadītājiem esam runājuši, ko darīt, lai naudu mazāk tērētu loģistikai un vairāk ieguldītu cilvēkā. Piemēram, darba laikā no 8:00 līdz 18:00 jābūt iespējai, ka NMP dienesta dispečers zvanus, kas nav saistīti ar dzīvības funkcijām, pāradresē uz ģimenes ārsta praksi. Sāpīgs punkts ir arī kvalitātes kritēriju programma - tajā strādā 10% ģimenes ārstu. Kāpēc tik maz? Kuri kritēriji ir grūti izpildāmi un kāpēc? Ja apmaksājam otras māsas darbu, tad praksei jābūt atvērtai astoņas stundas. Tā ir darba organizācija, ne papildu izmaksas.

5. Esat analizējusi, ka procentuāli pieaug pacientu skaits, kas slimnīcā nonāk ar galēji smagām hroniskām slimībām. Ko darīt?

Pirmkārt, hroniskie pacienti aktīvāk jāaicina pie ģimenes ārsta, un to var darīt otra māsa. Otrkārt, samazinot kādu ātrās palīdzības brigādi, varam palielināt mājas aprūpes epizodes. Viena brigāde maksā 136 tūkstošus latu gadā, mājas aprūpes epizode - aptuveni 10 latu. Vienas brigādes vietā iegūstam 1360 vizīšu! Esmu ieinteresēta, lai ir 1360 slimnieku apmeklējumi mājās, nevis slimniekus vadā uz uzņemšanas nodaļu, kur viņi paliek sēžam, jo netiek mājās.

6. Jau nez kuru rudeni atkārtojas situācija, ka slimnīcām pietrūkst naudas. Arī tāpēc, ka "klibo" ekonomiskā domāšana?

Ja slimnīca vairākus gadus strādā ar negatīvu bilanci, tad valdes locekļiem ieteiktu atkāpties. Veselības aprūpe ir bizness, slimnīcas vadītājs - menedžeris. Izskaiti, ko vari atļauties! Varbūt smagi pacienti nav jāliek intensīvajā terapijā, bet daļai no viņiem vajadzīga sociālā vai paliatīvā aprūpe kā atsevišķa, lētāka nodaļa. No malas to neviens nepateiks. Vadītājam jābūt skaidrai stratēģijai - nevis jaunas ēkas uzcelšanai, bet kā veidot pacientu plūsmas, kā no šīs plūsmas atdalīt to, kas neattiecas uz stacionāro aprūpi.

7. Kas jums ļauj būt optimistei, ka izdosies ātri iedarbināt e-veselību?

Ātri ne, bet ir pilnīgi skaidrs, kurā mēnesī kas notiks. Pirmās ieraudzīsim e-receptes un e-rezervāciju. Jau nākamgad. Otrajā kārtā varētu iestrādāt savietojamību ar iedzīvotāju reģistru un nodokļu maksāšanu. Ja viss ies kā pa diedziņu, tad otrās kārtas projekti dzīvē būs redzami 2013. gada vidū. Ja radīsies mezgli, tad 2014. gada sākumā.

8. Par plānveida pakalpojumu sasaisti ar nodokļu maksāšanu ģimenes ārsti teic, ka būs grūti nodokļu nemaksātājam prasīt maksas pakalpojumu. Ģimenes ārsts ir pirmais "vārtu vērējs"...

Kā speciāliste šādā situācijā nonācu pirms daudziem gadiem - ja nav ģimenes ārsta nosūtījuma, pacientam jāmaksā. Būs vienlīdzība. Ja praksē pierakstīti 2000 pacientu, bet 300 nav Latvijā, nemaksā nodokļus, pēc kapitācijas principa naudu par viņiem pārskaita. Saprotiet, kāpēc iebildumi... Šo naudu varam lietot lietderīgi: mazināt rindas uz izmeklējumiem, atjaunot plāna operācijas, nebūs nevajadzīgu ātrās palīdzības izsaukumu.

9. Kā noturēsiet ārstus Latvijā?

Ja ārsts, mācījies 12 gadus, saņem niecīgu samaksu, tad viņam ir tiesības šo valsti atstāt. Viņam pienākas cits atalgojums. Noturēt var tikai ar algu. Nevaram rēķināt, ka ārsta vidējā alga ir divreiz lielāka. Iespējams, tā ir, bet viņš strādā divas trīs slodzes. Un no šāda ārsta nevar prasīt kvalitatīvu darbu. Mums jādabū nauda ārā no izdevumu pozīcijas, kas nav saistīta ar veselības aprūpi, un jāpārliek lietderīgi izmantojamā. Un pirmais lietderīgajā pusē ir personāls.

10. Bijušais veselības ministrs G. Bērziņš sacījis, ka ministri iedalāmi "smagsvaros" un "bandiniekos". Un veselības nozarei pārsvarā tikuši bandinieki, kas naudu nozarei izcīnīt nevar. Pie kuriem pieskaitāt sevi?

Diezgan droši esmu smagsvars. Esmu varējusi aizstāvēt savas pozīcijas - man ir pamatoti reformu piedāvājumi. Ja esam palielinājuši bāzi (finansējuma daļu, ko pārnes no iepriekšējā gada budžeta uz nākamo), tad šī ir viena no svarīgākajām nozarēm. Bez bāzes finansējuma ir arī Eiropas projekti, sociālā sfēra u.c. - tā ir mainīgā daļa. Protams, varēsim prasīt papildu naudu - ja būs par maz. Un, iespējams, būs par maz. Un, iespējams, mēs arī dabūsim.

Foto: Ligita Ieviņa

 

Uz augšu ↑
  • Neko neatlikt uz vēlāku laiku. RENĀTE SNIPE, bērnu pulmonoloģe

    Kad, tuvojoties bērnudārza izlaidumam, audzinātājas sešgadīgajai Renātei vaicājušas, par ko viņa vēlas kļūt, kad būs pieaugusi, meitēns nevilcinoties atbildējis, ka būs ārste un ārstēs zīdainīšus. Jo patīkot mazi bērni. Tie Dr. Renātei Snipei patīk joprojām: mazos pacientus viņa ārstē nu jau 20 gadus un kā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas virsārste gādā par profesionālu un savlaicīgu palīdzību, lai viņi varētu ātrāk atlabt. Lasīt visu

  • Ko mācīties no Nīderlandes? Pieredze bērnu neiroloģijā un retajās slimībās

    Nīderlandes pilsētā Roterdamā apmaiņas pieredzē pavadīju kopumā septiņus mēnešus: trīs mēnešus Sofijas bērnu slimnīcā un četrus mēnešus Lizosomālās uzkrāšanās slimību un metabolisko slimību centrā. Pirmajās nedēļās gandrīz katru dienu kādu diagnozi redzēju pirmo reizi mūžā. Bija patīkami iet uz darbu, pilnasinīgi atdoties savai kaislībai — medicīnai — un saprast, ka paliek laiks arī sev! Daudz vairāk smaidīju, jo Nīderlandē tā dara visi: slimnīcā, veikalā, sabiedriskajā transportā, rindās, uz ielām. Lasīt visu

  • Universālais kareivis. AINIS DZALBS, ģimenes ārsts

    Latvijas laukos tikai pieci procenti ģimenes ārstu ir vīrieši. Viens no viņiem ir Ainis Dzalbs no Staļģenes. Gudrs, izdarīgs, runātīgs, vienmēr ar savu viedokli. Kamēr Latvijas mediķi spriež par modernās ģimenes medicīnas ieviešanu, dakteris Dzalbs savā praksē to gandrīz jau izdarījis. Kad kāds no viņa pacientiem Facebook ierosināja iecelt viņu par veselības ministru, citi tūdaļ apsauca: “Liecies mierā, otru tik labu ārstu mēs vairs neatradīsim!” Lasīt visu