Vai krūts vēža skrīnings sniedz gaidīto rezultātu?

Doctus . | 2011. gada 9. decembris

Lielbritānijā veiktā pētījumā ir noskaidrots, ka 10 gadu pēc mamogrāfijas veikšanas sievietēm ir nodarīts lielāks kaitējums nekā ir ieguvums no veiktā krūts vēža skrīninga. Ja ņem vērā viltus pozitīvās diagnozes un nevajadzīgās ķirurģiskās manipulācijas, kvalitatīvi samērotie dzīves gadi ir mazāki sievietēm ar mamogrāfijas skrīningu anamnēzē nekā tām, kurām nav veikta šī manipulācija.

Iekļaujot analīzē kaitējumu no viltus pozitīvajiem rezultātiem un nevajadzīgajām operācijām, skrīninga ieguvumi samazinās uz pusi.

1986.gadā Forests rakstīja, ka krūts vēža skrīnings samazinās mirstību no krūts vēža par apmēram trešdaļu un būs neliels kaitējums, turklāt samazināsies izmaksas. Kopš tā laika, ir vairāk izpētīti arī negatīvie efekti, it īpaši, kas attiecas uz viltus pozitīvajiem gadījumiem un vēža hiperdiagnostiku. Arī nesen apkopotā Kohreina apskatā ir secināts, ka mirstības samazināšanās ir mazāka nekā tika sākotnēji prognozēts. Pētnieki analizēja 3 pētījumu datus, kuros kopumā bija iekļautas 100 000 sievietes no Lielbritānijas, vecumā virs 50 gadiem un kurā ir veikts krūts skrīnings.

Pētījuma laikā tika atklāts, ka, ņemot vērā negatīvos efektus, 20 gadus pēc skrīninga veikšanas kumulatīvie kvalitatīvie samērotie dzīves gadi samazinājās uz pusi, no 3 301 uz 1536. Un kad sagaidāmā mirstība tika samainīta no Foresta datiem uz Kohreina apkopojuma datiem, tad dzīves gadu rādītājs samazinājās līdz 834.

Visstraujāk šis rādītājs samazinās pirmajos 7 gados pēc skrīninga veikšanas un tikai par 70 punktiem 10 gadus pēc skrīninga.

Kopumā pētnieki secināja, ka krūts vēža skrīnings ar mamogrāfijas metodi ir vairāk kaitīgs nekā noderīgs 10 gadus pēc tā veikšanas. Lai samazinātu kaitīgumu pētnieki iesaka retāk veikt skrīningu un it īpaši tas attiecas uz jaunām sievietēm.

Avots: Rafferty J, Chorozoglou M "Possible net harms of breast cancer screening: updated modelling of Forrest report" BMJ 2011

Uz augšu ↑