Ķirurgu testa lapas darbojas, bet ieguvumi var atšķirties

Doctus . | 2011. gada 20. decembris

Ķirurgu testa lapa, līdzīga kā pilotiem pirms lidojuma, var samazināt pacientu nāves gadījumu skaitu, tomēr šis samazinājums ir mazāks nekā iepriekš veiktos pētījumos tika pierādīts.

Aptuveni 100 000 slimnīcas pasaulē izmanto ķirurgu testa lapas, kuras ir izstrādājusi Pasaules Veselības organizācija (PVO).

Testa lapa sastāv no 19 vienībām, ko ķirurgu komanda pārbauda pirms un pēc pacientam veiktās procedūras. Lapa iekļauj, piemēram, sekojošus jautājumus, vai tas ir pareizais pacients, vai viņi operē pareizo ķermeņa daļu un vai ir zināms viss par pacienta alerģijām. 

2009.gadā 8 slimnīcās atšķirīgās valstīs tika atklāts, ka gadu pēc PVO testa lapas ieviešanas kopējais mirstības samazinājums pēc operācijām samazinājās no 1,5% uz 0,8%.

Jaunākajā pētījumā, kas tika veikts Utrehtas universitātes medicīnas centrā Nīderlandē, atklāja nozīmīgi mazāku efektu. Mirstības biežums samazinājās no 3,1% uz 2,8% gadu pēc PVO testa lapas ieviešanas slimnīcā.

Pētnieki secināja, ka rezultāts ļoti lielā mērā ir atkarīgs no ķirurgu komandas precizitātes, aizpildot testa lapu.

Pacientiem ar pilnībā aizpildītu testa lapu mirstības risks ir trīs reizes zemāks nekā tiem pacientiem, kuriem netika aizpildīta testa lapa, tomēr jāņem vērā fakts, ka testa lapa tika pilnībā aizpildīta tikai 39% pacientu.

Viens no iemesliem, kāpēc netiek aizpildītas testa lapas ir tas, ka neatliekamas operācijas gadījumā nav laika aizpildīt šo testa lapu, bet šis iemesls neizskaidro zemāku mirstības risku starp pacientiem, kuriem ir pilnībā aizpildītas testa lapas.

Pētnieki atklāja, ka mirstības biežums bija cieši saistīts ar testa lapas aizpildīšanas kvalitāti un ka svarīgākais uzdevums ir samazināt lielās atšķirības testa lapas aizpildīšanā starp atšķirīgām pacientu grupām.

Viens no iemesliem mazākam efektam, nekā tas bija 2009.gadā ir atšķirības starp slimnīcām. Šis pētījums tika veikts universitātes slimnīcā, kurā ir lielāks kritiski slimo pacientu proporcija, salīdzinājumā ar lokālām slimnīcām. Arī kopējais mirstības rādītājs starp operētajiem pacientiem bija augstāks nekā 2009.gada pētījumā, kurā tika analizētas gan universitātes slimnīcas, gan lokālās slimnīcas.

Šī pētījuma rezultāti bija līdzīgi ASV veikta pētījuma rezultātiem. Pētījums tika veikts Senioru veselības pārvaldes slimnīcās, kas ir lielākā integrētā veselības sistēma ASV. Šajās slimnīcās tika pieņemti noteikumi, lai samazinātu medicīnas kļūdu skaitu, tai skaitā, tika uzsākta testa lapu izmantošana un notika speciālas treniņprogrammas darbiniekiem, kā pārvarēt stresu. Pētījumā tika atklāts, ka pēc šiem pasākumiem medicīnas kļūdu (operē neīsto pacientu vai nepareizo ķermeņa daļu) biežums samazinājās no 3,2 uz 2,4 mēneša laikā, starp 2006. un 2009.gadu. No šiem rezultātiem tika aprēķināts, ka ASV medicīnas kļūdas gadās apmēram vienā no 75 000 operācijām katru gadu.

Pētījuma autori uzskata, ka nepietiek tikai ar ķirurģijas testa lapu, lai uzlabotu „drošības kultūru” slimnīcās.

Atbilstoši PVO datiem drošība operācijas laikā nav vienīgā problēma slimnīcu darbā. Vēl dažas lielas problēmas slimnīcās ir infekcijas, medicīnas kļūdas un traumas pacientiem, kuri slimnīcās krīt.

Pētījums tiešsaistē publicēts Annals of Surgery, 24.novembrī, 2011

Uz augšu ↑