Doctus viedoklis: operācija “tarifi” un citi slimnīcu piedzīvojumi

Šis gads slimnīcām solās nebūt garlaicīgs. Pirmais “piedzīvojums” gan beidzās vien ar “traumatisku” izbīli visiem un atziņu, ka racionāla domāšana kapitulē veselības aprūpes pakalpojumu izmaksu aprēķināšanas priekšā.

Kā iespējams, ka Priekules traumpunktam par 1200 apmeklējumiem valsts samaksājusi 100,9 tūkstošus latu, bet Bērnu slimnīcai tādā pašā laikā posmā par 12 tūkstošiem apmeklējumu - 148,9 tūkstošus latu?!

Šogad ieplānota arī plašāka "operācija" ar tarifu izlīdzināšanu, par vienas un tās pašas diagnozes ārstēšanu visās slimnīcās maksājot vienādi. Tādējādi tiks ietaupīti 4 miljoni latu lielākoties uz Rīgas universitātes klīniku rēķina. Taisnīga ideja, par ko runā jau gadiem! Tarifi nudien ir joma, kur "nolauzt kaklu" var ne vien parastais mirstīgais, bet arī šajā nozarē strādājošie. Tagad izrādās - arī Veselības ekonomikas centrs (VEC)! Pērn VEC kā pārsteigumu atklājis, cik lielas atšķirības ir ķīmijterpijas zāļu cenās vienai diagnozei - no 200 līdz 1000 latiem, turklāt nav skaidrības, kādos gadījumos ārsti izvēlējušies dārgās shēmas un kādos -lētās, bet tikpat efektīvās. VEC ķēries klāt arī invazīvās kardioloģijas programmai, jo valsts vidēji par pakalpojumu maksā 2800 latu, taču šī "vidējā izmaksa neattaisnojas. Par to, kas maksā 600 latu, arī ir jāmaksā 600 latu."

Sarunās ar ārstiem dzirdēts, ka labie tarifi ir ielobēti, tāpēc ir nozares ar salīdzinoši labu peļņas procents. Slimnīcās skrupulozi nerēķina, bet dzīvo pēc principa - gan jau valsts parādus samaksās. Tikmēr valstij nav dūšas aprēķināt, cik izmaksā viens pacients ar konkrētas slimības stadiju, un pateikt: par šo slimību maksājam līdz šādai summai.

Šis nebūt nav tarifu stāsta sākums, jo tarifus precīzi izrēķināt varēs tikai tad, kad pakalpojumu sniedzēji elektroniski uzskaitīs visu paveikto. Ne viens vien ārstniecības iestādes vadītājs un prakses ārsts atzinis: jūs taču zināt, kā pie mums veido statistiku - kaut ko saskaitīja, nesaskaitīja, uzrakstīja uz iepriekšējā gada datiem, sakombinēja...

 

 

 

Uz augšu ↑
  • Tas ritenis ir iegriezts

    Tolaik, pirms astoņiem gadiem, pārcelšanās pabalsts kādam varbūt tikai sapņos rādījās. Piemaksa par darbu reģionā? Kas tā tāda?! Bet divi daudzsološi jaunie dakteri Mareks Vējiņš un Dainis Vorps, iedzimtie smiltenieši, pabeiguši rezidentūru, ieguvuši ārsta urologa sertifikātu un atsacījuši visai vilinošus darba piedāvājumus Rīgas klīnikās, risināja sarunas par karjeras iespējām Vidzemes slimnīcā Valmierā. Sarunāja un septembrī sāka darbu. Lasīt visu

  • Skābekļa masku vispirms uzlikt sev

    Ārstu emocionālā izsīkuma, cinisma un noguruma epidēmiju sauc dažādi: par “izdegšanas sindromu” (H. Freudenberger), “morālo traumu” (Simon G. Talbot & W. Dean, 2018), “cilvēka tiesību pārkāpumu” (P. L. Wible). Fakts, ka pētnieki nevar vienoties par terminoloģiju, norāda uz problēmas sarežģītību, neviennozīmīgumu un daudzfaktoru dabu. Bet pirmais solis ceļā uz atveseļošanos — apzināties, ka problēma ir. Ar kādu “slimību” sirgstam un ko varam darīt jau tagad, lai situāciju labotu? Lasīt visu

  • Mācīties no pagātnes. RITA GRĀVERE, vēstures doktore, antropoloģe

    Ja mēs nezinām pagātni un no tās nemācāmies, tad nākotne būs visai pelēka — domā Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja speciāliste, antropoloģe, vēstures doktore Rita Grāvere. Savulaik Ritas Grāveres matemātikas skolotājs Kārlis Bilzens, kuram ir liela nozīme viņas personības tapšanā, nav bijis apmierināts ar talantīgās skolnieces izvēli studēt vēsturi. Taču viņa palika uzticīga gan vēsturei, gan pakāpās sāņus no tās, pievēršoties antropoloģijai. Lasīt visu