Naproksēns – tā īpašības un izmantojums

Naproksēns pieder fenilpropionskābes atvasinājumu nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu grupai. Naproksēns patentēts 1968. gadā kā nesteroīdais pretiekaisuma līdzeklis, bet klīniskajā praksē tas ienāca 1974. gadā pēc vispusīgas preklīniskās izpētes. Labās panesamības un zemās toksicitātes, bet galvenokārt efektivitātes dēļ preparāts pasaulē kļuva populārs, par ko liecina tā daudzie sinonīmi, kuru skaits sniedzas trīs desmitos.

Darbības mehānisms

Farmakoloģiskā darbība ir līdzīga kā citiem šīs grupas preparātiem, bet atšķirīgā ķīmiskā uzbūve nosaka darbības atšķirības. Tā ciklooksigenāzes (COG) inhibējošā aktivitāte ir 0,6, tas nozīmē, ka gandrīz vienādi inhibē kā COG-1, tā COG-2. Šis rādītājs ir tuvs diklofenaka rādītājam, kuram tas ir 0,7. [1; 2] Tieši ciklooksigenāžu inhibēšana nosaka preparāta nozīmīgākās īpašības. Tā kā preparāts nedaudz izteiktāk bloķē COG-2, turklāt vairāk iekaisuma perēklī nekā gremošanas traktā un nierēs, to var uzskatīt par selektīvāku pretiekaisuma līdzekli ar labu pretiekaisuma darbību un mazāk blaknēm.

Konstatēts, ka naproksēns mazina lizosomu aktivitāti, leikocītu, interleikīna-1 un citu iekaisuma mediatoru migrāciju. Tas ir spēcīgs lipoksigenāzes inhibitors, bloķē arahidonskābes sintēzi. Šiem faktoriem ir būtiska nozīme iekaisuma procesa norisē. Turklāt naproksēns iedarbojas uz termoregulācijas centru hipotalāmā un tādējādi kavē hipertermijas attīstību. Konstatēts arī tas, ka preparāts veicina urīnskābes izvadīšanu no organisma. Šo īpašību kopums nosaka svarīgākās preparāta īpašības - pretiekaisuma, pretsāpju un pretdrudža darbību. [3] Tā kā preparāts bloķē COG-1 un mazina no tās atkarīgo prostaglandīnu sintēzi, tad tam ir arī antiagreganta darbība un nevēlama iedarbība uz gremošanas trakta gļotādu un nierēm, kur arī tiek inhibēta aizsargājošo prostaglandīnu sintēze, tiesa, mazākā mērā nekā tiem preparātiem, kas pārsvarā inhibē COG-1.

Farmakokinētika

Ieņemot iekšķīgi, preparāts labi uzsūcas no gremošanas trakta. Maksimālo koncentrāciju asinīs (Cmax) sasniedz pēc 2-3 stundām, taču, ja uzņem reizē ar uzturu, uzsūkšanās mazinās. Ar plazmas olbaltumiem saistās 99%, biopieejamība - 90%, sinoviālajā šķidrumā ir 40-50% no koncentrācijas plazmā. Pusizvades periods (t1/2) ir 12-15 stundas. Bērniem no 5 līdz 16 gadu vecumam t1/2 ir līdzīgs kā pieaugušajiem. Pretsāpju darbība sākas no 30 minūtēm līdz 1 stundai pēc preparāta ieņemšanas un turpinās 12 stundas, tas ļauj preparātu lietot 2 reizes dienā.

Pastāvīgu koncentrāciju asinīs sasniedz pēc 4-5 dienu lietošanas.

Preparāts metabolizējas aknās. Svarīgākais metabolīts ir 6-O-dezmetil-naproksēns. [4] 95-98% preparāta 24 stundu laikā metabolītu veidā tiek izvadīts caur nierēm.

Medikamenta efektivitāte un farmakokinētika nav atkarīga no lietotāja dzimuma.

Lietošanas indikācijas un kontrindikācijas

Lietošanas indikācijas izriet no preparāta darbības spektra. Tā kā naproksēnam raksturīga pretsāpju, pretiekaisuma un pretdrudža darbība, tā ir pietiekami ilgstoša un preparāts lielā daudzumā nonāk sinoviālajā šķidrumā, tad preparātu izmanto:

  • reimatoīdā artrīta, arī juvenīlā artrīta,
  • deformējošā osteoartrīta,
  • spondilīta,
  • neiralģiju,
  • akūtu skeleta un muskuļu traumu,
  • pēcoperāciju sāpju,
  • akūtu podagras sāpju mazināšanai.

Preparāta pretsāpju darbības dēļ to rekomendē arī menstruālo sāpju, zobu sāpju un migrēnas gadījumos, kā arī drudža gadījumā. [5-9]

Kontrindikācijas

Galvenās naproksēna kontrindikācijas:

  • pastiprināta jutība pret NSPL;
  • hepatīts;
  • nieru saslimšanas;
  • sirds un asinsvadu saslimšanas;
  • kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas slimība bērniem;
  • citas gremošanas trakta saslimšanas.

Bērniem lietot neiesaka, izņemot juvenīlā artrīta ārstēšanai. Grūtniecēm un sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, lietot nav vēlams, lai gan pētījumos ar dzīvniekiem nav konstatēta teratogēnā darbība, taču NSPL veicina ductus arteriozus priekšlaicīgu slēgšanos auglim un mazā loka hipertonijas attīstību, atsevišķos gadījumos jaundzimušajam konstatēts nek ro tisks enterokolīts, bet, tā kā preparāts nonāk mātes pienā, tas zīdainim var ietekmēt asinsreci un asinsradi. [3; 4]

Devas

Naproksēna lietošanas devas bērniem un pieaugušajiem apkopotas tabulā. Naproksēnu bērniem līdz 16 gadu vecumam iesaka lietot tikai juvenīlā artrīta ārstēšanai, citos gadījumos to lietot nav vēlams. [8; 10]

Slimniekiem ar izteiktu nieru mazspēju jālieto mazākas devas, ja kreatinīna klīrenss > 25 ml/min. Pārdozējot pieaug blakusparādību risks. Specifiska antidota nav. Hemodialīze nav efektīva. Naproksēna lietošanas devas bērniem un pieaugušajiem

Piesardzība

Riska pacienti ir tie, kas lieto alkoholu vai kam ir psihiskas saslimšanas, kā arī veci cilvēki ar atmiņas traucējumiem, jo var pārdozēt preparātu. Ilgstoši lietojot, ieteicams sekot hemoglobīna un kreatinīna līmenim asinīs. Slimniekiem ar aknu cirozi ir samazināts asins plazmas olbaltumu daudzums, tāpēc var palielināties asinīs ar plazmas olbaltumiem nesaistīta preparāta daudzums un notikt pārdozēšana. Pacientiem ar gremošanas trakta saslimšanām (gastrīts, čūlas slimība) ieteicams sekot šo saslimšanu paasinājuma simptomiem. [3; 4]

Blaknes

Lai gan preparātam ir zema akūtā toksicitāte, tā LD50 pelēm, ievadot iekšķīgi, ir 1234 mg/kg, bet, ievadot vēnā, - 435 mg/kg [1; 11], tomēr naproksēnam raksturīgās blaknes ir tādas pašas kā citiem nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem, taču mazāk izteikta ir nevēlamā ietekme uz gremošanas traktu un nieru funkciju, kā arī mazāk izteikta trombocītu agregāciju mazinošā darbība nekā tiem NSPL grupas preparātiem, kuri pārsvarā inhibē COG-1. Kad zāļu tirgū ienāca selektīvie COG-2 inhibitori, drīz vien tika konstatēts, ka šie preparāti līdzās to labajām īpašībām paaugstina kardiovaskulāro komplikāciju risku. [6]

Plašā retrospektīvā pētījumā par septiņu plašāk lietoto NSPL (naproksēns, ibuprofēns, diklofenaks, celikoksibs, etorikoksibs, refekoksibs un lumirakoksibs) ietekmi uz sirds un asinsvadu sistēmu, naproksēns atzīts par visdrošāko no šiem preparātiem. [12] Tiem pacientiem, kam ir NSPL nepanesība vai aspirīna astma, šī nevēlamā blakne var būt arī naproksēna lietošanas gadījumā.

Slimniekiem ar paaugstinātu arteriālo asinsspiedienu naproksēns var veicināt asinsspiediena paaugstināšanos un mazināt hipotensīvo medikamentu efektivitāti.

Retāk novērotas tādas blaknes kā asinsrades traucējumi - trombocitopēnija, anēmija (tiem, kam ir nosliece uz šīm saslimšanām). Var būt aknu un nieru darbības traucējumi, kā arī galvas reiboņi, galvassāpes, dzirdes pasliktināšanās, neskaidra redze.

Lietojot naproksēnu, var pastiprināties jutīgums pret saules gaismu ar pūslīšu un rētiņu veidošanos pat 12% gadījumu. [8-10]

Mijiedarbība

Naproksēnam mijiedarbība būtiski neatšķiras no citiem NSPL grupas preparātiem. Nav vēlams to kombinēt ar citiem šīs grupas preparātiem un kortikosteroīdiem, jo pastiprinās nevēlamā iedarbība uz gremošanas traktu, īpaši ulcerogēnā darbība.

Naproksēns pastiprina antikoagulantu un antiagregantu efektu, palielina ciklosporīna, diurētisko līdzekļu toksicitāti, bet diurētisko efektu mazina. Samazina arī hormonālo kontraceptīvo līdzekļu efektu. Nav vēlams kombinēt ar metotreksānu, jo palielinās abu preparātu blaknes un pieaug nevēlamā ietekme uz asinsradi.

Nerekomendē lietot līdztekus litija preparātiem, jo palielinās šo preparātu koncentrācija asinīs, bet, kā zināms, šīs grupas preparātiem ir neliels terapeitiskās darbības platums. [3; 5]

Naproksēna lietošanas pieredze parādījusi, ka preparāts atšķiras no pārējiem šīs grupas preparātiem ar vairāk izteiktu un ilgstošu pretsāpju darbību. Tā kā preparāts nonāk sinoviālajā šķidrumā, tas lietojams locītavu iekaisumu ārstēšanā. Preparātam ir labvēlīga COG-1/COG-2 inhibējošā attiecība, tāpēc ir maz izteikta nevēlamā ietekme uz sirds un asinsvadu sistēmu, un kopumā tam ir laba panesamība. 

Literatūra

  1. Purviņš I, Purviņa S. Praktiskā farmakoloģija. ZIC, 2011: 223-226.
  2. Rang HP, Dale MM, Ritter JM. Pharmacology. Churchill Livingstone, 1999: 229-234.
  3. VIDAL. Astra Farm Servis, 2008: 859.
  4. Physicians Desk Reference. Medical Economics, 1997: 2277-2280.
  5. British National Formulary, 2010: 613, 830.
  6. Bresalier RS, Sandler RS, Quan H, et al. Cardiovascular events associates with rofecoxib in a colorectal adenoma chemoprevention trial. N Engl Med, 2005; 352: 1092-1102.
  7. Iļķēns G. Sāpju patoģenēzes mehānismi. Medikamentozās terapijas iespējas. Rīga, 2003: 57-60.
  8. Latvijas Zāļu grāmata. Zāļu grāmata, 2000: 777.
  9. Latvijas Zāļu Formulārs. Rīga, 2005: 401.
  10.  Eglīte I. Zāļu lietošana pediatrijā. Nacionālais apgāds, 2006: 390-391.
  11. The Merck Index. Merck&Co. INC, 2001: 6443.
  12. Trelle S, Reichenbach S, Wandel S, et al. Cardiovascular safety of non-steroidal anti-inflammatory drugs: network meta-analysis. MMI, 2011: 342.
  13. Martindale. The Extra Pharmacopeia. The Pharmaceutical Press. 1982; 264-268.

 

Uz augšu ↑
  • Melanoma. Agresīva, taču novēršama

    Jau vairākus gadus maijā speciālisti visā pasaulē pievērš uzmanību ādas ļaundabīgu veidojumu aktualitātei. Apmēram 85 % melanomas gadījumu saistīti ar hronisku ekspozīciju UV stariem. Lai gan cilvēku zināšanas par aizsargkrēmu lietošanu un citiem profilaktiskiem pasākumiem ir samērā labas, diemžēl realitātē noteikumus ievēro retais. Lasīt visu

  • Minerālvielas. To nepieciešamība cilvēka organismā

    Minerālvielas cilvēka organismā ir svarīgs un neaizstājams komponents normālai attīstībai un fizioloģisko procesu darbībai. Kaut arī minerālvielas iespējams nodrošināt ar sabalansētu uzturu, ir daudzi citi iemesli, kuru dēļ var rasties minerālvielu deficīts. Rakstā apkopoti biežākie šā deficīta iemesli un risinājumi. Lasīt visu

  • Sirds mazspēja. Kliedējam mītus un maldus

    Sirds mazspēja (SM) ir arvien straujāk pieaugoša visas sabiedrības veselības problēma, ar ko ikdienā saskaras praktiski visu specialitāšu ārsti. Pētījumos pierādīts, ka 40 gadu vecumā risks tās attīstībai ir vienam no pieciem. Raksta mērķis nav aptvert visu, kas saistīts ar SM, bet nedaudz kliedēt mītus un maldus, kas uzklausīti, ārstējot pacientus ar SM. Lasīt visu