← Atpakaļ

Sitagliptīns – jauna perspektīva 2. tipa cukura diabēta ārstēšanā

Līdz pagājušā gadsimta divdesmitajiem gadiem cukura diabēts bija ļoti smaga neārstējama slimība, kur diabētiskā koma parasti beidzās ar nāvi. Arī pēc insulīna ienākšanas medicīnas praksē mirstība bija augsta, tāpēc šī patoloģija pastāvīgi bija medicīnas zinātnes uzmanības centrā un tika meklēti jauni līdzekļi, kas spētu palīdzēt slimības attīstības agrīnās stadijās, būtu ērtāki lietošanā un kam būtu mazāk blakņu. Pēc ilgstošiem meklējumiem medicīnas praksē 2006. gadā ienāca jauns preparāts - sitagliptīns.


Ceļš līdz sitagliptīnam

Pirmā (1918. g.) iekšķīgi lietojamo hipoglikemizējošo līdzekļu grupa bija guanidīna atvasinājumi, kas palīdz audu šūnām asimilēt glikozi neatkarīgi no insulīna, kā arī tie kavē glikogenolīzi aknās un kavē ogļhidrātu uzsūkšanos zarnās un arī insulināzes aktivitāti. Pirmie mūsdienīgie šīs grupas preparāti parādījās medicīnas praksē tikai 1950. gados.

1942. gadā tika publicēts novērojums, ka, lietojot sulfanilamīdu grupas preparātus, pazeminās cukura līmenis asinīs. Kā pētījumos noskaidrojās, šie līdzekļi stimulē aizkuņģa b šūnas "ražot" vairāk insulīna. Šīs darbības dēļ sulfonilurīnvielas…

Raksta pilna versija nav pieejama

Atbilstoši Jūsu lietotāja līmenim raksta pilna versija nav pieejama. Ja vēlaties lasīt pilnu rakstu, aicinām reģistrēties vai abonēt Doctus.
Page

Lasītākie raksti